Nus, es jau arī reti iejaucos, jo kaķis parasti pats tiek galā. Abi atraujas tikai, ja tiek apdraudēta kāda dzīvībai vai veselība, vai sejas labturība. Ak dies, cik tas bērns nav nagus galvā dabūjis! Palīdz līdz nākamajai reizei. Bet jāatzīst, ka iet uz labo pusi. Ja es tikai bļausītos, ka nedrīkst kaķi aiztikt, tad galīgi nekādā jēgā nebūtu. Bet šitā vismaz zina - ja ņurcīs Miķi, tad būs nagi kājā, galvā vai kur citur.
pilniigi piekriitu Tevis teiktajam. vieniigaa probleema laikam ir taa, ka katram cilveekam ir sava izpratne par to, cik taalu 'netiek apdraudeeta' veseliiba vai dziiviiba.. bet vispaar - maacaas no kljuudaam un saapeem :)
nuu, man ar apm 3 gadu vecumā kaķis visai asiņaini paskaidroja, lai neķeru šo aiz astes + no mātes atrāvos par to, ka lienu ņurcīt kaķi, kad šis negrib būt ņurcāms nostrādāja, vairāk nekad dzīvē kaķi aiz astes neesmu ķērusi :D
es gadu 4-5 vecumaa glaabu kakji no sunja.. glaabshana bija - kakja piespieshana sev tuvu, tuvu klaat, lai shis neaizskrietu un nedod dies neieskrietu sunim riiklee...kakjis gan peec krietnas spirinashanaas izraavaas no maniem apskaavieniem un aizlaidaas, toties man rezultaats peec tam bija baiss.. joprojaam atceros, kaa saapeeja saskraapeetaas rokas, kruutis, veeders... weee... drausmiigi bija... redz, tik daudzi gadi pagaajushi, bet veel atceros... :>