Saku, ko vien vēlos.

Tikai ne skaļi, draugs, tikai man nedzirdot! :)

patiesībājau tuparto gribi parunāt..

Patiesībājau jā.. Hmm.. Vai Tev ir kaut kas padomā?

ne-e

mans mīļākais gadalaiks!

/bučas Tev ;o)

siguldietim taa nu neklaatos teikt ;)

Kāda gan starpība, kur es atrodos? Lapas ir zaļas, tad nodzeltē un nokrīt jebkurā vietā vienādi. Man vienalga, ka dzeltenas un sarkanas tās izskatās tik koši un it kā smuki. Tās ir pusdzīvas un nolemtas nokrišanai un sapūšanai. :)
Nu, vienkārši rudens ir pārāk tumšs un slapjš, lai par to varētu priecāties.

nu, kurš gan no mums nav lemts sava veida nokrišanai un sapūšanai?

Un man vēl pārmet pesimismu.. Tā ja. :)

Par pesimismu šo savu frāzi varbūt nesaukšu, bet fatālisms gan tas varētu būt ;)

(jā, un rudens besī)

taa bija jaauztver kaa sarkastiska pieziime, jo rudenjos visi brauc uz siguldu, jo tur tachu ir tik skaisti un te viens izleceejs saka, ka neesot vis, ka rudens vashee sux :))

ir.

Man ir viena atbalstītāja! Man ir viena atbalstītāja! :)

ir, ir! Uzdzen skumjas..

pesimistiski

Piekrītu.

Kuš!

Un to gribi iestāstīt ar košām krāsām? :P

rudenī daudz labāk domājas, laika plūsma šķiet daudz trauslāka, viss daudz īstāks, attiecības daudz nozīmīgākas. pavasarī tu esi pašpietiekams, nevajag citu uzmanību, pietiek tikai ar visapkārt strāvojošo dzīvību. rudenī kļūst skaidrs, ka pasaule ievelkas kā gliemezis čaulā, un cilvēks paliek (šķietami, bet tomēr) viens. tāpēc drūmi, patiesībā atč skaisti.
piedod, x-f, - par manu stulbo raksturu. zinu, ka gribēji to dzirdēt. nekad to vairs neatkārtošu

Man gan rudens saistās tikai un vienīgi ar tukšumu. Skaisti? Man gan tā neliekas. Varbūt sākumā un dažviet, bet tas viss ir no kaut kā atkarīgs. No uztveres, noskaņojuma, sajūtām. Daudz.
Man rudenī ir sajūta, it kā kaut kas būtu nupat vēl bijis, un tagad ir prom un pavisam. Tā ar mani ir, un tad viss tas skaistums nu nekādi nav pamanāms. Depresija arī uzmācas, tā starp citu.

Tu jauki uzrakstīji šo. Par Tavu raksturu es neko daudz nezinu. Atvainoties Tev nav par ko, nudien. (Un, ja nu ir, tad es neesmu labāks. :) )

pastāsti, kāds Tev ir februāris.

Februāris ir ar cerību. :)
Ziema gandrīz beigusies, vēl gan snieg, taču dienas jau jūtami garākas, un brīžiem ir sajūtams siltums. Tas ir īsāks par citiem, arī tāpēc liekas vieglāks. Ir jūtams, ka būs arvien ilgākas dienas, agrāki rīti un vēlāki vakari. Pamanāms tas vēl maz, bet jūtams ir gan.
Laikam jau tiešām vienā vārdā varētu teikt – cerība.

Pēc pusstundas Tu redzēsi, kāds man izskatās februāris. :)

mja. man gan nezin kāpēc tāda cerība virmo janvāra vidū un līdz februārim jau tā ir pavisam savārgusi, pilnīgs bezcer's un nogurums. :) ja man kārotos pamēģināt izdarīt pašnāvību, tad tas noteikti notiktu šai mēnesī. vēl nekārojas, tas labi. :)

Skaic.
Tad es plānotājā atzīmēju, ka janvāra vidū Tev var viskaut ko jautāt, bet februārī atzīmēju, ka Tevi vairāk jāuzmana.

neesmu nemaz tāds vārgulis kā izliekos, bet pāris kg uzmanības jau nevienam nenāk par ļaunu. :)
kāda veida plānotāju Tu lieto? datorā? telefonā? piez blociņš?

Nogalinājusi jau noteikti nevienu nav. :)
Man ir telefonā, tur tas arī tiks atzīmēts. Un vēl es viskaut ko fiksu pierakstu uz lapiņām. Pēc tam gan nav tik viegli atrast, kur tas ir, bet vismaz skaidri zinu, ka kaut kur tas tomēr ir. :)

man patīk lapiņas, tās gan parasti salīmēju savā gadagrāmatā. kas tik tur nav iekrāts..jau minētās lapiņas -dzeltenaas, zaļas, sārtas, vēl liepu lapas, īriss, kādas jaukas meitenes foto, z-svētku kartiņa un meitas zīmējums-līmējums, kvītis, vārdu sakot - vesels kaltēto sajūtu dārziņš. :) Tev taču telefonā nav herbārija, vai ne? :)