Vo, šī ir īsta doma. Kā eksperimentu kāpēc gan ne ierobežotā jurisdikcijā. Tagad jau visādus eksperimentus pasaulē taisa – universālais kredīts, tiesības piratēt Holivudas produkciju utt.

(Reply to this) (Thread)

Bļe, tas mirklis, kad tev piekrīt extranjero :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bļe, tas mirklis, kad es piekrītu Krišjānim. O tempora utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D

(Reply to this) (Parent)

man vajag linku uz orģinālo diskusiju nupat. Var?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent)

lol, sociķu, valstistu un resentimenta apoteoze - jo lielāks bomzis un neveiksminieks tu esi, jo lielāks balss svars, lūk, tā būtu reālā proletariāta diktatūra. es saku, ka tas ir fail. es saku, ka ir jādomā par ko citu, viņpus reprezentatīvās demokrātijas šaurajām robežām.

(Reply to this) (Thread)

Šoreiz gan neviltots plus viens (modulo "valstismu", pret ko man nav iebildumu, bet tas ir besides the point).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hah, tik tiešām.

(Reply to this) (Parent)

Man šķiet, ka pēc viena, pāris vēlēšanu termiņiem es un ļoti daudzi citi emigrētu no šādas valsts uz kaut ko ļoti tālu un politiski atšķirīgu vai, nez, sāktu cīnīties par tiesībām dibināt savu politisko veidojumu kaut kur uz Marsa, jo dzīve bunkuros ar slūžu kamerām radioaktīvā tuksnesī ar tikai to skābekli un ūdeni, ko vari atvest līdzi vai izdedzināt no grunts, būtu preferablāka. Jokoju, protams, bet nedaudz.

Attiecībā uz PSRS bieži piemērotā tēze "tā notiek, ja 'kuharka' vada valsti" nekad nav bijusi līdz galam patiesa, izņemot pašus revolūcijas gadus. Šādā situācijā tā toties realizētos ar visām no tās izrietošajām sekām.

No otras puses, šāda domu gājiena izpēte ilustrē pārsteidzoši daudz no šobrīd tiešām notiekošo notikumu pirmajā brīdī šķietamā absurda. Holiness is a spiral and so generates an ever-increasing need to demonstrate it.

(Reply to this)

Šitā būtu paradīze visādiem veikliem darboņiem, kuri ātri ar solījumiem/ vadāmo konfliktu un naida stratēģijām savāktu no tiem mazizglītotajiem izmisušajiem cilvēkiem balsis. Ko viņi izdarītu pēc tam - nu tur var visu ko iztēloties.

(Reply to this) (Thread)

Eksperiments, tikai eksperiments! Nevis aizspriedumi vēl pirms eksperimenta uzsākšanas!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu labi, tu būtu viens eksperimenta subjekts. Būs vēl?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ekonomiskos eksperimentus parasti veic Āfrikā, jo tur naudas visiem nepietiek, bet izaugsmei ir plašas iespējas. Randomizē ciematu atlasi un pēc tam salīdzina rezultātus.

(Reply to this) (Parent)

Eksperiments negatīva spiediena cimdu kameras sociopolitiskajā ekvivalentā, nevis brīvā dabā – lūdzu, uz priekšu. Eksperimentēt ar potenciāli letāliem patogēniem kopīgajā virtuvē nav prāta darbs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bulšits. Gavande tieši šādi pierādīja antimikrobisko ziepju neefektivitāti ar 3 grupām nabadzīgajās valstīs – 1. kontrolgrupa bez izmaiņām, 2. parastās ziepes, 3. antimikrobiskās ziepes. Turklāt to visu apmaksāja antimikrobisko ziepju ražotāji, kuri pēc tam bija vīlušies rezultātos. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ziepes ir sārmainas (taukskābju nātrija sāļi, stipra bāze/ vāja skābe). Attiecīgi ziepes ir baktericīdas. Visas.

(Reply to this) (Parent)

Tikai neaizmirsti, ka šo pētījumu kopsavilkums ir "triklozāns un triklokarbāns nav efektīvi infekciju novērsoši aģenti", nevis "tagad dzīvosim bez ziepēm".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tie ir efektīvi, bet ne sadzīvē. Citās situācijās, kā slimnīcās tām ir pielietojums.

Šīs ir nianses, kurās zināšanas par darbības mehānismu vēl neļauj paredzēt rezultātu konkrētajā vidē.

Ekonomika un politika it īpaši ir sfēra, kur teorijas ir ļoti tālu no “dzīvē” novērotajiem rezultātiem.

(Reply to this) (Parent)

*tagad* viņi ir paradīze visādiem veikliem darboņiem, jo pārējiem par viņiem ir pofig. tas vēl obligāti nenozīmē, ka pie situācijas, kurā ir iespēja reāli mainīt un uzlabot savu dzīvi, viņi tā vietā izvēlētos naida stratēģijas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, kaut kas šleserveidīgs apsolīs tajā Latgalē uztaisīt pāris lēta alkohola bodes. Varbūt par vienreiz izpildīs solījumu, nav jau dārgi. Vairums pavilksies. Nobalsos. OK, vienmēr ir izņēmumi un varbūt Tevis aprakstītā daudzbērnu māte - izdzīvotāja nepavilksies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja viņi būtu svarīgi ne tikai šleserveidīgajiem, bet arī sajēdzīgiem politiķiem, tad viņiem būtu ne tikai piedāvājums lētā alkohola bodei, bet arī, teiksim, piedāvājums nodrošināt privātskolotāju bērniem, kuriem vecāki nevar palīdzēt ar mājasdarbiem, un bērnu pabalsts 300 EUR mēnesī, jo tai mātei jau objektīvi nav iespēju strādāt. Domā, izvēlētos lētā alkohola bodi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā māte (ja nav jau smagā fizioloģiskā atkarībā) izvēlētos rūpēties par bērniem. Bet viņa/ viņai līdzīgie būtu mazākumā.

Kur ir problēma?

Problēma ir tajā, ka sajēdzīgu priekšlikumu/ politiķi kas tādu izvirza atbalstītu gan izglītotie/ pārtikušie, gan daļa neizglītoto. Savukārt ``lētā alkohola`` politiķi atbalstītu vairums neizglītoto. Ja būtu šis ``otrādais`` cenzs, tad vienkāršāk un ātrāk dabūt balsis būtu lēts alkohols vai kas analoģisks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

davaj izstāsti, kāpēc. pamato pa punktiem, kuri tieši cilvēki izvēlētos sliktāko risinājumu, nevis labāko, un kāpēc. presuming ka tu neuzskati, ka, teiksim, es un mindbound izvēlētos lētāko alkohola veikalu (lai gan par mindbound neesmu droša, ja.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Galvenā problēma šeit nebūtu cilvēkos - vēlētājos, bet tajos, kas grib tikt ievēlēti

http://klab.lv/users/honeybee/1163438.html?replyto=7627438

Tas, kas cilvēkiem ir sliktākais risinājums - viņi paliek nabadzībā bez izglītības, značit ar augstu koeficientu + dotajiem politiķiem tic - politiķiem šajā gadījumā ir labākais risinājums: viņus ievēl atkal.

Drūmais moments ir tas, ka nemaz ne tik atšķirīgi lietas notiek realitātē.

(Reply to this) (Parent)

Vēl tikai pirms dažiem gadiem uz visiem Rīgas transportiem bija salīmētas reklāmas par to, kā Saskaņas centrs, kad to ievēlēs Rīgas domē, palielinās pensionāriem pensijas.


Tikai pirms dažiem mēnešiem Lielbritānijā braukāja busiņš, kas stāstīja, izstājamies no eiropas savienības, un mums būs milzīgs naudas cipars, ko dot veselības aprūpēi un vispār vietējiem.

Come on, pat ja politiķu solījumi būtu godīgi, '300eur šodien, vai 1000eur+bezmaksas bērnudārzs taviem bērniem pēc 3 gadiem + vēl 1000eur tev, ja gadījumā saslimsi' liela daļa izvēlas tos 300eur šodien. Bet mēs šobrīd esam sabiedrībā, kur politiķi jau labu laiku drīkst ļoti atklāti melot, eksperimenti jau šobrīd notiektikai ar to tieši CIK atklāti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirms Breksita abas puses totāli meloja.

Reāli tomēr šķiet, ka NHS no Breksita varētu iegūt. Šobrīd tiek plānota medicīnas studentu skaita palielināšana. Būtībā studēt medicīnu UK ir izdevīgi, jo viņiem NHS maksā lielas stipendijas, kuras citi studenti nesaņem.

Šobrīd arī šķiet, ka UK ekonomika aug ātrāk nekā visas ES valstis. Eksperti jau sākumā teica, ka īstermiņā Breksits nedraud ne ar kādām problēmām, grūtības būs ilgtermiņā. Bet līdz cik daudziem mēdijiem, pat starptautiskām reitingu aģentūrām, IMF utt., vispār aizgāja šis ekspertu viedoklis?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izdevīgi ir studēt, problēmas ir pēc studijām. NHS kvalitātes rādītāji arī krītas.

Un, atvaino, pet '350mil dienā NHS' līmeņa meli no remain puses nebija, tas pats arī attiecībā uz imigrantiem un bēgļiem.

Politiķi ir melojuši vienmēr. Tas, kas ir interesanti pēdējā laikā ir tas, ka šobrīd var atļauties melot par ļoti konkrētām, ļoti pārbaudāmām lietām un nekas par to nav. Vispirms tas sākās austrumeiropā, tagad aizgāja arī rietumos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No remaineru puses bija vēl lielāki meli – ka samazināsies investīcijas, ka pieaugs bezdarbs, ka nevarēs braukt uz Spāniju atvaļinājumā – kas caurmēra cilvēkam ir vēl būtiskāka informācija nekā nekonkrēti cipari NHS budžetā.

Jā, tas viss var notikt (jo nākotni neviens nevaram paredzēt), bet saskaņā ar ekspertu viedokli nav nekāda pamata šādiem apgalvojumiem saskaņā ar to, ko mēs šobrīd zinām par ekonomiku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vēl jau neviens nekur nav izstājies, sāksim ar to.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav svarīgi. IMF (un vēl daudzi citi korifeji) prognozēja UK recesiju tūlīt jau tūlīt pēc balsojuma, pretēji ekspertu viedoklim.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Fondu biržā daudzu UK kompāniju vērtība pēc balsojuma nokrita straujāk par Kamerona biksēm cūku kūtī, piedodiet šo mentālo bildi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Forši. Gudrākie var izmantot šo iespēju, lai lēti iepirktu akcijas un vēlāk krietni nopelnītu.

(Reply to this) (Parent)

Savukārt šo

* līstu no ādas ārā, lai saprastu, kā *patiešām* uzlabot dzīvi cilvēkiem, kuriem pašiem savu dzīvi uzlabot dotajā mirklī šķiet neiespējami.*

drīzāk izdarīs kāds no realitātes atrauts sapņotājs, vienkārši tāpēc, ka viņam būs **interesanti** viņš to traktēs kā abstraktu problēmu, viņam niezēs pakaļa to atrisināt, tāpat kā citiem niez saprast kā daļiņas mijiedarbojas un tml.

Tas *drīzāk* ir salīdzinājumā ar politiķi, kurš ir orientēts uz publisku veiksmi, varu, ievēlēšanu uz nākamo termiņu - pat ja ne tupa uz naudu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jāuzaug "no realitātes atrautai" ideālistu sapņotāju paaudzei studentu campus dzīves pašpārvaldē, kas spēj ienākot ar post-materiālām vērtībām nevis rausēju psiholoģiju nomainīt korumpēto sistēmu, kas notika rietumos pēc 68.g. studentu revolūcijas

(Reply to this) (Parent)

//Tev ir pieci mazgadīgi bērni, pamatskolas izglītība, teju nekādas latviešu valodas zināšanas un tu dzīvo sava vīra vecāku mājā Latgalē, kamēr tavs vīrs ir bezdarbnieks Īrijā?/

Protams šādi aprakstīta persona ir izdzīvošanas specs, kura [iespējams] pēc skilliem neatpaliek no kaut kāda elites specvienības virsnieka

(Reply to this) (Thread)

Vai, piemēram, bērniem ir pilns zarnu parazītu komplekts (cerēsim, ka ne ģenētiskais slogs tā dēļ, ka šie prieki ir jau kurajā paaudzē), māte ir hroniska alkoholiķe un vīra vecāku mājā Latgalē puse no mājas ir bez jumta, kas nozīmē, ka katra ziema nes līdzi nosalšanas risku.

(Reply to this) (Parent)

Faktiski jau kaut kas visai līdzīgs, tikai stihiski, ir paprovēts pēc proletāriskajām revolūcijām, also ķīnas ``kultūras revolūcija``, also ``sarkanie khmeri``

eeeeee, labāk nevajag....

(Reply to this) (Thread)

tu taču saproti, ka visas šīs proletāriskās revolūcijas bija iespējamas tādēļ, ka viņiem nebija citas iespējas kaut ko mainīt un attiecīgi pajāt par visu, pēc mums kaut vai ūdensplūdi. Un tieši tas ir iemesls, kāpēc šobrīd viņi ķeras pie visādām suboptimālām stratēģijām - protesta balsojumi, emigrācija, alkoholisms, noziedzība utt - jo neko labāku īsti nemaz nevar pasākt. Ergo no taviem piemēriem drīzāk var mācīties, ka nedrīkst šos cilvēkus ignorēt un pamest novārtā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas tiesa.

Izmisuši cilvēki + kāds ar labām runas spējām/ konkrētām interesēm.

So, ko te reāli varētu darīt - jautāt, lai viņi izsakās par lietām un tad rezultātu apstrādāt. Iespējams, ka no tā kaut ko varētu izvilkt. Nu tipa kaut ko nepamanītu, neuzmodelētu bet derīgu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piemēram, man pašam aktuālajā situācijā vilciena pasažieri ar crowdfunding ir savākuši £25K, lai sūdzētu tiesā Transporta Ministriju par bezdarbību sakarā ar viena privātā pārvadātāja nolaidību.

Jautājums paliek atklāts: kā nabagi var kaut ko ietekmēt? Ja iedzīvotājiem ir nedaudz brīvas naudas, tad vismaz var samesties, lai tiesā cīnītos par savām tiesībām. Bet ko var izdarīt nabagi un kāda būtu optimāla politika, lai viņi varētu kaut ko mainīt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Optimāla politika varbūt būtu līdzsvarot naudas nozīmi ar vēlēšanu nozīmi. Tagad katram vēlētājam ir viena balss, bet tam, kuram ir daudz naudas, ir vairāk ietekmes. Nu tad visvienkāršāk ir darīt tā, ka atceļam jebkādu formālu demokrātiju un vēlētāja koeficients ir tieši, nevis apgriezti proporcionāls piederošās naudas daudzumam. Lai tie miljonāri paši sevi ievēl, viņi jau tāpat to dara. Bet nabagiem vispirms ir jābūt pārliecībai, ka viņi var lietas reāli ietekmēt, vēlmei to darīt un skaidriem spēles noteikumiem. Tad vismaz būs skaidri spēles noteikumi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Citiem vārdiem sakot – šī ir tik sarežģīta problēma, ka labāk aizmirstam par to un tā vietā izdomājam citādu spēli ar vienkāršākiem un vieglāk izpildāmiem noteikumiem un pavisam citu mērķi un rezultātiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā. Problēma pati par sevi nav sarežģīta, bet problēma ir tā, ka nevienam, kam ir iespējas to atrisināt, nav vēlmes to darīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāds jau ir politikas uzdevums – kā panākt politiku īstenošanu. :D

(Reply to this) (Parent)

nevis "iespējams", bet reāli no tā daudz ko var izvilkt

nu piem., es tagad lasu pētījumus par tiem lauku cilvēkiem, kuros ar viņiem reāli runā, un viens interesants fakts ir tas, ka "ekonomiski efektīva un uz mūsdienīgām tehnoloģijām" balstīta attīstība mūsu laukos nestrādā (vai, precīzāk, strādā diezgan sūdīgi), vienkāršojot, tāpēc ka
1) viss bļe plūst un mainās un tu nevari likt visas olas vienā grozā - superefektīvi saražosi nejēgā daudz piena un pēc tam liesi visu grāvī, jo piedāvājums pārsniegs pieprasījumu
2) izrietoši no pirmā punkta, paņemt subsīdiju un par 50% no cenas nopirkt dārgu kombainu => praktiski tiešais ceļš uz bankrotu
3) efektīva industriālā lauksaimniecība strādā tikai milzīgās platībās un pie maz cilvēkiem, kas nozīmē to, ka nobrūk lauku/mazpilsētu teritoriju infrastruktūra ar visu to, kas tur jau ir ticis sabūvēts un izdarīts => (lai arī patiesībā racionālāk varbūt būtu bijis taisīt labiekārtotu pilsētu/ciematu tīklu, kurā ļaudis var dzīvot, strādāt attālināti + sabiedriskajā sektorā un dabūt svaigu gaisu, sīksaimniecībās audzētu kvalitatīvu pārtiku un paralēli uzturēt skolas, bērnudārzus, vietējo poliklīniku/slimnīcu, kvalitatīvus ceļus un daudzveidīgu kultūru)

turklāt šitos plānus uztaisīt superduper pareizo ekonomiku laukos - ne jau šleserveidīgie to izdomāja. Gudri, izglītoti cilvēki, kas gribēja, kā labāk.
un reku diskusijā redzamie gudrie, izglītotie un labu gribošie cilvēki arī neko citu kā "lētu alkoholu" nejēdz piedāvāt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Incanti.

Šito es vispār biju dzirdējis, drusku citādā aspektā.

Tb LV nav lauksaimniecības zeme. Pārāk mazas un dažādas teritorijas. Lauksaimniecības zemes: Kanāda, potenciāli Ukraina,Argentīna tb vietas ar milzu līdzenumiem => milzu industruālajiem laukiem/ fermām. LV ir drīzāk biocenozes rezervāts + tas ko tu saki - potenciāla infrastruktūra aatālinātam darbam + sīkā/ daudzvariantu lauksaimniecība tipa kā aprunātās permakultūras utt.

// arī neko citu kā "lētu alkoholu" nejēdz piedāvāt/

emmm, ``lēts alkohols`` man domāt bija nevis *piedāvājums* bet *prognoze*, ko piedāvātu ne tik labu griboši savtīgi cilvēki tad, ja apskatām šo domu eksperimentu - ``apgreiztā cenza`` modeli balsošanā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, mani tikai nenormāli interesē, kāpēc tavā prognozē ar "balsstiesības tikai izglītotajiem/zinošajiem" nezin kāpēc automātā parādās "atbildīgi un labu griboši" politiķi, kamēr prognozē ar "mazizglītotu" elektorātu viņi neparādās vispār.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc, ka es prognozēju, ka *tiešais cenzs* izraisītu selekciju, primitīvi manipulatori palidotu, viņus neievēlētu, kamēr *apgrieztā cenza* gadījumā ievēlētu. Tb selekcijas vai nu nebūtu vai tā arī būtu apgriezta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vēlreiz - jo?
kāpēc tu uzskati, ka, ja cilvēkam x piedāvā trīs alternatīvas, no kurām viena ir pašdestruktīva, otra ir maznozīmīga* un trešā sniedz iespēju dzīvot labāk, viņu izvēle būtu atkarīga no izglītības līmeņa un no tā, cik grūta ir viņu dzīve, un turklāt cilvēki ar augstāku izglītību un vieglāku dzīvi izvēlētos pareizāk?

teiksim, man ir konkrēti vieglāka dzīve nekā tavam "nekompetentajam" elektorātam, un es visnotaļ varu izvēlēties piedzerties, nevis mācīties, un nopirkt dziju, nevis bērniem kurpes, bet varu arī izvēlēties darīt kaut ko produktīvu (kā reiz visbiežāk motivējot sevi ar "tā, tagad saņemies, citādi tev būs reāli grūta dzīve", tb ar to, kas viņiem ir tuvāka argumentācija).

protams, es neesmu labs piemērs, jo esmu mazizglītota, varbūt ka augsti izglītotie nekad nedzer un naudu muļķībām netērē, da i uz baznīcu arī ni un ni.

*šajā gadījumā domājot par konkrēto LV situāciju, kurā baznīcas tomēr visnotaļ ir un vietējās draudzes viņas visnotaļ kopj, tb tas ieguldījums baznīcas būvē vai drīzāk rekonstrukcijā būtu foršs, bet ne izšķirošs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jo:

Pirmkārt - laika preferences

Es domāju, ka zinošāks ( šeit ``zinošāks`` nozīmē gan izglītību gan praktisko pieredzi, var būt viens, otrs vai abi) pratīs atritināt, kāpēc tūlīt piedzerties vēlāk dos sūdīgus rezultātus.

Nezinošāks noreaģēs ar ``pofig par vēlāk``

Attiecīgi nezinošiem var sasolīt kaut ko lētu bet tūlītēju, zinošāki/ pieredzējušāki uz to nepavilksies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

khm, es zinu precīzi 3 cilvēkus, kas ir izglītoti un pieredzējuši un točna nedzer, divi no viņiem to nedara tāpēc, ka ir hroniski alkoholiķi :)

(Reply to this) (Parent)

un reklāmā, starp citu, ir reāli vieglāk iepārdot dārgu sūdu labi situētai un daudzmaz izglītotai auditorijai, cilvēki, kam nav naudas, tiek raksturoti kā "racionāli" un viņiem vajag konkrētu piedāvājumu ar praktisku labumu.

(Reply to this) (Parent)

Also vispār jau sanāk vēl jautrāk.

Paskatām *otrādā cenza* modeli:

Kāds elektorāts viņiem [tiem kas grib tikt ievēlēti] tad reāli ir izdevīgs? Max skaits tādu kam ir max koeficients. Kā to panākt? Turēt viņus nabadzībā, bez izglītības. Tas ir - imitēt palīdzību reāli nepalīdzot. Ja reāli palīdzēsi, kas notiks? Elektorāts sabojāsies, viņiem koeficients kritīsies.

Alkohols, reliģija, nacionālistiski saukļi. Un viss notiek.

(Reply to this) (Thread)

+daudz

(Reply to this) (Parent)

+++

(Reply to this) (Parent)

Nu nē, tev aritmētika klibo
viņiem ir izdevīgs *neliels* elektorāts, t.i., nedaudzi cilvēki ar augstu koeficientu, uz kuriem var koncentrēt visu uzmanību, un daudzi cilvēki ar zemu koeficientu, par kuriem var tik traki neiespringt. citādi, ja viņu elektorāts ir nevis, teiksim, 1000 superbalsstiesīgo, bet gan 10 000, tad uzreiz ir jātaisa teju vai desmitreiz vairāk dažādu piedāvājumu. līdz ar to ir izdevīgāk palīdzēt maksimāli daudziem no tā 1000, lai 1) samazinātu superbalsstiesīgā elektorāta skaitu 2) tie, kam vēl nav izdevies izrāpties no bedres, būtu redzams, ka šitā partija piedāvā kaut ko jēdzīgu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hm

Ja viņi orientējas uz kādu no minētajiem primitīvajiem piedāvājumiem, tad viņiem nekas jauns/ dažāds nav jāizdomā, pietiek primitīvo piedāvājumu pareizināt ar 10

Labi, atstāsima alkoholu, bet šāds scenārijs:

Tā pati Latgale

Politiskās kampaņas ietvaros apsola uzcelt viņiem baznīcu. Uzceļ arī [sarunā ar vatikānu, tam līdzīgas intereses, ņem un uzceļ]. Reāli palīdzēts nav, tikuši cauri pa lēto [maksāja vatikāns], popularitāte tajā kontingentā (protams, atkal ir izņēmumi, bet arī uz alkohou ne visi pavilksies)iegūta. Gan šīm vēlēšanām, gan nākamajām. Tālāk var palobēt izglītības sistēmu, lai iešmugulētu bērnu bībeles lauku skolās. Arī nav dārgi.

Tas viss bērnu pabalstu, skolu remonta, mājskolotāju algu vietā.

Cilvēki ir kur? Tajā pašā bedrē.

Politiķiem ir vajadzīgā popularitāte.

``superbalsstiesīgo`` skaits varbūt pat nedaudz pieauga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

okei, tagad mums ir teorētisks pieņēmums, kas tev acīmredzami šķiet neticams:
a) viena partija piedāvā lētu alkoholu visiem
b) otra partija piedāvā uzcelt baznīcu, jo viss būs (kamēr reāli viņiem tur noteikti jau *ir* baznīca, tikai nereāli nolaista un skumja, jo tur neviens nafig nedzīvo)
c) trešā partija veic normālu pētījumu, konstatē, ka cilvēkiem vajag palīdzēt ar ekoloģiskās pārtikas sertifikāciju, mazināt VID dzenāšanos pakaļ mazajiem zemnieku uzņēmumiem un nevis autobusu reizi nedēļā, bet, piemēram, mikrobusiņu, kas noreaģē uz lūgumu piebraukt pie konkrētās mājas piektdien ap sešiem + valdības subsīdijas, lai tas busiņš izmaksā ne vairāk kā lielais autobuss

vai tu uzskati, ka a) un b) varianti ir vienīgie iespējamie tāpēc, ka tiem cilvēkiem neko citu nevajag, vai arī tu uzskati, ka c) variants nav iespējams tāpēc, ka politiķi uz šito neparakstīsies?
un kāpēc versijā, kurā balsstiesīgi ir tikai izglītotie, tu nepieņēmi, ka viņi tiks nostādīti situācijā "nu davaj izvēlieties, vai nu alhohols, vai baznīca"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es saprotu, ka vajag tieši C
Bet es prognozēju, ka C partija dabūtu vairāk balsu pie *tiešā* cenza vai esošajā variantā bez cenza nekā pie apgrieztā.

Kāpēc?

Tāpēc, ka `` ekoloģiskās pārtikas sertifikācija` un VID politika ir kaut kas baisi gudrs, ko tie cilvēki (mēs runājam par ļoti maz zinošiem, lai arī mācīties spējīgiem cilvēkiem) laidīs gar ausīm visticamāk. Bet baznīca - tas ir svētīgi, visi zina.

Mikriņš, OK, varbūt nostrādātu.

//un kāpēc versijā, kurā balsstiesīgi ir tikai izglītotie, tu nepieņēmi, ka viņi tiks nostādīti situācijā "nu davaj izvēlieties, vai nu alhohols, vai baznīca"?//

tāpēc ka tad viņi balsos par C vai nebalsos vispār ja tāda C nebūs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha, un tie gudrie un izglītotie un labu gribošie ir tik gudri un izglītoti, ka nespēj pat normālam cilvēkam paskaidrot, kā var viņam palīdzēt. vispār jau labas izglītības pamatelementam kā reiz vajadzētu būt "mācēt izskaidrot savas jomas pamatus tā, ka saprastu arī bērns, kas nav pabeidzis pamatskolu".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā.

Paskaidrot ir jāprot un tas ne viennmēr ir vienkarši.

Vnk ir 2 veidu stratēģijas

A: Tas, ko tu saki - izdomāt kā palīdzēt, paskaidrot, pārliecināt, nu un pēc tam realizēt lietas. Interesanti (normālam politiķim) bet gari un sarežģīti un dārgi.

B: Ar vienkāršiem trikiem/ palīdzības imitāciju padarīt viņus sev uzticīgus un- viss. Mērķis sasniegts.

Politikā ir gan A gan B tipa cilvēki. Attiecīgi gan A gan B tipa cilvēki grib tikt ievēlēti.

Jautājums:

Kā tev šķiet, kāda būs A/B proporcija tiešā cenza, apgrieztā cenza un bez cenza variantos?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pie pilnīgi "tīrām" vēlēšanām no nulles (t.i., bez iepriekšējas pieredzes)
Pirmajā vēlēšanu raundā, visticamāk, iegāzīsies visi vienādi, tikai katram savi trigeri - teiksim, ar frāzēm "ekonomiskā augšupeja", "integrācija", "zinātniski tehnoloģiskais progress", "urbānās infrastruktūras attīstība" labāk ķersies izglītotie
Otrajā vēlēšanu raundā palidos tie, kas sola, bet nedod (izņemot gadījumus, kad cilvēki reāli tic, ka šitais ir labi un pareizi, lai arī redz, ka nav vis - un arī tādi ir visur)

Un, ja tev ir apsolīta ekonomiskā augšupeja, bet reāli tu dabū bankrotējušu saimniecību un nekādas iespējas atrast darbu vietējā pilsētā, tad tas reģistrējas kā "vienkārši triki/palīdzības imitācija".

Bet, ja tev ir apsolīts, ka būs labi, un tev arī ir plusmīnus labi, tad tu būsi tendēts balsot par to, kas tev to apsolīja, uzskatot, ka visi pārējie ir vienkārši "nekompetenti", jo nav sabalsojuši tā, kā tu gribi (pat tad, ja viņu dzīve pie tev tīkamā politiskā spēka ir kļuvusi reāli sliktāka).

Apgriezto cenzu es izskatīt kā praktisku alternatīvu netaisos (kā jau augšā minēju, tas nevienu brīdi nebija tā domāts), tiešā cenza gadījumā longtermā vinnēs "progresīvie/attīstītie" daiļdirsēji, kas paziņos, ka visi, kam tagad iet slikti, vienkārši ir nekompetenti deģenerāti (sk. mindbound komentāru par zarnu parazītiem un ģenētiskajām problēmām, izejot no infas par izglītības līmeni, bērnu skaitu, laulības situāciju un dzīvesvietu), un pie "jo vairāk naudas/izglītības, jo vairāk iespēju" sistēmas mēs principā nonāksim pie proletariāta revolūcijas (nu vai masveida emigrācijas + nepieciešamas imigrācijas no zemēm, kur iet vēl sliktāk). Tiešā cenza gadījumā ir tā, kā ir :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kādēļ nepieciešamas un kādēļ no tādām zemēm? Imigrāciju var organizēt ļoti dažādi un optimizēt pēc ļoti dažādiem parametriem un pati sabiedrība (valsts vai kādā citā formā) var būt opt-in, nevis opt-out, kā lielākā daļa tagadējo piemēru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

emmm, un no kuras zemes LV situācijā tad tu redzi briesmīgi milzīgu imigrantu plūsmu, kas te nenormāli gribētu dzīvot? sorry, bet mēs pat bēgļiem no Sīrijas šķietam briesmīgi :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neizslēdzu iespēju, ka LV situācija ir termināla.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Eeee, nu tomēr tipa ES valsts un tā. karš arī sen nav bijis.

(Reply to this) (Parent)

Izglītotie ar prognozējami daudz mazāku varbūtību ievēlēs šādu dilemmu prezentējošu varas sastāvu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tev sanāk kaut kāda ļoti polarizēta pasaule, kurā izglītības esamība kindof nozīmē to, ka tu kļūdies ar prognozējami daudz mazāku varbūtību, kamēr praksē mazāk kļūdās nevis tas cilvēks, kurš zina, ka ir besīgi gudrs un izglītots un tātad nekļūdās, bet drīzāk tas, kurš zina, ka viņu var apjāt, ka viņu regulāri apjāj, un seko līdzi visam, ko dara. kas savukārt generally nav raksturīgi cilvēkiem, kas uzskata sevi par besīgi gudriem.
vienkāršos lēmumos meibī (lai gan arī šaubos), sarežģītos lēmumos - tad, kad dilemma ir starp "subsidēt hibrīdkultūru ieviešanu" un "stutēt ekoloģiskās saimniecības, paskatīties, vai nevar viniem atrast veidu, kā palīdzēt iekarot tirgu" - izglītots un uzpūtīgs cilvēks feilos prognozējami stipri straujāk nekā, teiksim, tāds tups zemnieks, kas ir visu mūžu uz lauka strādājis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izglītība un g faktors tiešām ir spēcīgi un vispārīgi prediktori varbūtībai indivīdam sekmīgi īstenot savus mērķus (references varēšu iemest, kad nerakstīšu no mob. tel.). Tas ne tikai "meiko sensu", to balsta arī masīvs, dekādē garš pētījumu korpuss.

Par pārējo – nepiesiešos konkrētajiem piemēriem, varbūt tie tiešām iezīmē kaut kādu vietējās relevances limitu. Vispārīgi gan šaubos, ka "tups zemnieks, kas ir visu mūžu uz lauka strādājis" būs kompetents plānot valsts mērogā ekonomiku, kas tomēr nekā triviāli nereducējas uz "kā man šoziem individuāli labāk pabarot savējos".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

..un viņam arī tas nav jādara, džīzas, lielākā daļa no cilvēkiem to neprot un nevajag viņiem ļaut to darīt (pat tad, ja šiem ir phd).

nu davaj, iemet references, bet tikai tās, kuras ir kontrolētas attiecībā pret rīcībspēju konkrētā sabiedrībā. nu tb "mūsdienu kapitālistiskajā vidē, kur cilvēkiem ar izglītību dod labāku darbu un vairāk naudas, viņi ar lielāku varbūtību var sekmīgi īstenot savus mērķus" varbūt nebūs gluži pietiekams pierādījums :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet mēs dzīvojam mūsdienu kapitālistiskajā vidē, kur [..], līdz ar to tieši esošajai situācijai tas būtu vistiešākajā veidā atbilstoši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha, un tāpat arī aristokrāti vienmēr pieņēma vispareizāk lēmumus. Marija Antuanete droši vien bija zemnieku ieliktenis, tāpēc arī viņai to galvu nocirta ;)

jeb, ja nopietni, pasties vēlreiz uz savu argumentu un padomā, vai viņš nav drusk cirkulārs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, zem aristokrātiem Lavuazjē mierīgi dzīvoja un taisīja savu ķīmiju. Zem revolucionāriem viņam neļāva pat pabeigt savus eksperimentus, jo "la République n'a pas besoin de savants ni de chimistes". Kaut kas tur ir ar disenfranšīzēto nākšanām pie varas.

Par argumentu – tas ir ne tik daudz cirkulārs, cik apraksta self-reinforcing fenomenu, bet tas jau pats par sevi nav nekas slikts. Izglītība primāri ir zināšanas un kompetence, un to mūsdienās iegūt ir vieglāk, nekā jelkad agrāk.

(Reply to this) (Parent)

// lielākā daļa no cilvēkiem to neprot un nevajag viņiem ļaut to darīt //

Aha un šite ir incants jautājums, kā atrast tos, kuri prot/ kuriem vajag ļaut. Kur meklēt, kā meklēt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"kā izglītot" drīzāk, tb kas būtu tās pamatlietas, kas jātver (ne obligāti piekrītot - bet nu tā, lai diskusija nav triviālā līmenī un lai pats zina, ko nezina, un var pieaicināt padomniekus)

(Reply to this) (Parent)

(Reply to this) (Parent)

Jums gan tēmas. Man ir aizdomas, ka tas viss kaut ko mainītu pēc formas, ne pēc būtības. Un, lai kādu koeficientu man piešķirtu, es tāpat šobrīd neredzu nevienu partiju vai politiķi, par ko vērts balsot.

(Reply to this)

Pieņemsim, ka esmu reketieris ar nepabeigtu pamatskolas izglītību. Maybach ir uzdāvināts vienam dēlam, Mecedes ML63 AMG meitai, Villa Jūrmalā norakstīta sievai. Pašam nekā vērtīga ko konfiscēt iespējams tiesvedibās gadījumā nav un formāli (uz papīra) strādāju par kočegaru. Kāds būtu mans koeficients?

(Reply to this) (Thread)

pieņemsim, ka tu izlasi otrās rindkopas sākumu, kurā es izstāstu, ka šis nav domāts kā praktisks/realizējams piedāvājums, jo pārāk daudz caurumu sistēmā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pieņemsim, ka tas bija mēģinājums palīdzēt identificēt poteniciālo caurumu...

(Reply to this) (Parent)

Valsts loma lielā daļā (mūsdienās) ir resursu pārdalē. Šāda pieeja, vismaz ciktāl aprakstīts sākumā, iedod praktiski visas balsis tiem, kas resursus saņem un atstāj aiz borta tos, kas tos resursus saražo - attiecīgi varam rēķināties, ka tas noved pie "atņemt un sadalīt" politikas, neņemot vērā (un drīzāk pat izčakarējot) tos faktorus, kas ietekmē tā kopprodukta radīšanu.

Jau šobrīd, piemēram, pensionāri ir ārkārtīgi liela un svarīga elektorāta daļa, jo viņi ir aktīvāki balsošanā nekā strādājošie. Ar šādu pieeju automātisks "win" ir tīrais populisms ar ideju "izdalīsim pēc iespējas vairāk naudas bezmaksas maizei un izpriecām" un neafišētu zemtekstu "pēc manis kaut vai ūdens plūdi", un jebkāda reālistiska programma kas jautājumu "pacelt pensijas" un "vairāk naudas medicīnai" skata kontekstā ar jautājumu "kam tad mēs dosim mazāk naudas, lai to izdarītu - skolām vai policijai?" uzreiz kļūst vēlēšanu ziņā pilnīgi nekonkurētspējīga. Sava laika ļoti pamatotais citāts "Kā var nesolīt?" kvadrātā.

(Reply to this) (Thread)

Markss kapā griežas kā vilciņš :D ne phd, ne mdiju aģentūras direktors nekādus "resursus" neražo

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Informācija ir resursu resurss, ļoti burtiskā nozīmē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu bāc, diskusijā, kurā tiek runāts par "proletariātu" un liktas atsauces uz proletariāta diskusijām, pēkšņi ieviest ideju "tie, kas ražo informāciju, ražo resursus" ir jaukšanās pa terminoloģiju, ibo pirmais ir klasisks marksisms un otrais ir kaut kas stipri atšķirīgs. nu tb tā ir drusku sabotāža.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viena no manām galvenajām problēmām ar OP propozāli ir tā, ka tas basically ir marksisms, līdz ar to sorry, ja jau pašos pamatos neatrodu iespēju to atbalstīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uķipuķi :)
vispār jau nav marksisms, jo šeit pa lielam vislielākais koeficients ir tiem, kurus pat marksisms uzskata par deklasētiem elementiem, kurus uz šķiru cīņu paraut nav iespējams, kamēr proletariāts grozās kaut kur ap 1

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Leftism is holiness and holiness is a spiral."

Darbaļaudis jau sen vairs nav paši disenfranšīzētākie, līdz ar to protams, ka fokuss pārbīdās uz arvien mazākām un specifiskākām minoritātēm. Vecais protestantu gars nevaid miris. :>

Enīvej, offtop., kind of.

(Reply to this) (Parent)

Par to kā mediju aģentūras saražotie pakalpojumi un nomaksātie nodokļi sadalās starp direktoru/īpašnieku un darbiniekiem tas ir atsevišķs stāsts, manuprāt ekonomikas regulēšanā darba devējiem arī vajadzētu zināmu teikšanu - bet nu tas tā, viņu anyway ir tik maz ka viņu balsis pie jebkuras sistēmas praktiski neskaitās.

Bet galvenā problēma parādās nevis tajā skalas daļā, kurai tiek piedāvāds 0.1/0.2 , bet gan tajā kuriem ir >1 - jau šobrīd ir no balsstiesīgajiem ir labi ja 50/50 nodokļu maksātāji un nodokļu tērētāji, kas pilnībā ir atkarīgi no valsts iedalītajiem resursiem. Ja "balsstiesības apgriezti proporcionāli pārējām viņa iespējām mainīt savu dzīvi", tad mierīgi dabūt absolūto vairākumu pat tad, ja ignorē tik bagātus cilvēkus kā Maksimas krāvējus; pilnīgi pietiktu ar pensionāriem un lauku bezdarbniekiem/naturālajām saimniecībām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

daļa pensionāri un lielākā daļa lauku naturālo saimniecību tīri labi tiek ar savu dzīvi galā un var mainīt savu dzīvi, pensionāru gadījumā ņemot vērā viņu uzkrāto sociālo resursu bērnu/mazbērnu atbalsta izskatā un naturālās saimniecības arī ne visas ir bezspēcīgas

beeet problēma, starp citu, vispār nebija tur, tb tu esi drusku sajaucis terminus un gradācijas principus + mums ir ļoti atšķirīgas valsts mērķu definīcijas, tb diskutēt ir kindof bezjēdzīgi, ja negribam taisīt atsevišķu kašķi par to, "nahren mums valsts"

(Reply to this) (Parent)

Vai esi lasījusi Augusto Boal, Theatre of the oppressed?

(Reply to this) (Thread)

nea, vajag?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man vajag. Bet traki labs koncepts par teātra veidu kas māca apvērst apspiešanas metodes. Dod balsi apspiestajiem. Vai pareizāk - dod iespēju šo balsi / izteikšanos paņemt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha, tātad vajag. :)

(Reply to this) (Parent)