Oktobris 4., 2016
| 23:49
|
Comments:
Faktiski jau kaut kas visai līdzīgs, tikai stihiski, ir paprovēts pēc proletāriskajām revolūcijām, also ķīnas ``kultūras revolūcija``, also ``sarkanie khmeri``
eeeeee, labāk nevajag....
tu taču saproti, ka visas šīs proletāriskās revolūcijas bija iespējamas tādēļ, ka viņiem nebija citas iespējas kaut ko mainīt un attiecīgi pajāt par visu, pēc mums kaut vai ūdensplūdi. Un tieši tas ir iemesls, kāpēc šobrīd viņi ķeras pie visādām suboptimālām stratēģijām - protesta balsojumi, emigrācija, alkoholisms, noziedzība utt - jo neko labāku īsti nemaz nevar pasākt. Ergo no taviem piemēriem drīzāk var mācīties, ka nedrīkst šos cilvēkus ignorēt un pamest novārtā.
Tas tiesa.
Izmisuši cilvēki + kāds ar labām runas spējām/ konkrētām interesēm.
So, ko te reāli varētu darīt - jautāt, lai viņi izsakās par lietām un tad rezultātu apstrādāt. Iespējams, ka no tā kaut ko varētu izvilkt. Nu tipa kaut ko nepamanītu, neuzmodelētu bet derīgu.
Piemēram, man pašam aktuālajā situācijā vilciena pasažieri ar crowdfunding ir savākuši £25K, lai sūdzētu tiesā Transporta Ministriju par bezdarbību sakarā ar viena privātā pārvadātāja nolaidību.
Jautājums paliek atklāts: kā nabagi var kaut ko ietekmēt? Ja iedzīvotājiem ir nedaudz brīvas naudas, tad vismaz var samesties, lai tiesā cīnītos par savām tiesībām. Bet ko var izdarīt nabagi un kāda būtu optimāla politika, lai viņi varētu kaut ko mainīt?
Optimāla politika varbūt būtu līdzsvarot naudas nozīmi ar vēlēšanu nozīmi. Tagad katram vēlētājam ir viena balss, bet tam, kuram ir daudz naudas, ir vairāk ietekmes. Nu tad visvienkāršāk ir darīt tā, ka atceļam jebkādu formālu demokrātiju un vēlētāja koeficients ir tieši, nevis apgriezti proporcionāls piederošās naudas daudzumam. Lai tie miljonāri paši sevi ievēl, viņi jau tāpat to dara. Bet nabagiem vispirms ir jābūt pārliecībai, ka viņi var lietas reāli ietekmēt, vēlmei to darīt un skaidriem spēles noteikumiem. Tad vismaz būs skaidri spēles noteikumi.
Citiem vārdiem sakot – šī ir tik sarežģīta problēma, ka labāk aizmirstam par to un tā vietā izdomājam citādu spēli ar vienkāršākiem un vieglāk izpildāmiem noteikumiem un pavisam citu mērķi un rezultātiem?
Nu jā. Problēma pati par sevi nav sarežģīta, bet problēma ir tā, ka nevienam, kam ir iespējas to atrisināt, nav vēlmes to darīt.
Tāds jau ir politikas uzdevums – kā panākt politiku īstenošanu. :D
nevis "iespējams", bet reāli no tā daudz ko var izvilkt
nu piem., es tagad lasu pētījumus par tiem lauku cilvēkiem, kuros ar viņiem reāli runā, un viens interesants fakts ir tas, ka "ekonomiski efektīva un uz mūsdienīgām tehnoloģijām" balstīta attīstība mūsu laukos nestrādā (vai, precīzāk, strādā diezgan sūdīgi), vienkāršojot, tāpēc ka 1) viss bļe plūst un mainās un tu nevari likt visas olas vienā grozā - superefektīvi saražosi nejēgā daudz piena un pēc tam liesi visu grāvī, jo piedāvājums pārsniegs pieprasījumu 2) izrietoši no pirmā punkta, paņemt subsīdiju un par 50% no cenas nopirkt dārgu kombainu => praktiski tiešais ceļš uz bankrotu 3) efektīva industriālā lauksaimniecība strādā tikai milzīgās platībās un pie maz cilvēkiem, kas nozīmē to, ka nobrūk lauku/mazpilsētu teritoriju infrastruktūra ar visu to, kas tur jau ir ticis sabūvēts un izdarīts => (lai arī patiesībā racionālāk varbūt būtu bijis taisīt labiekārtotu pilsētu/ciematu tīklu, kurā ļaudis var dzīvot, strādāt attālināti + sabiedriskajā sektorā un dabūt svaigu gaisu, sīksaimniecībās audzētu kvalitatīvu pārtiku un paralēli uzturēt skolas, bērnudārzus, vietējo poliklīniku/slimnīcu, kvalitatīvus ceļus un daudzveidīgu kultūru)
turklāt šitos plānus uztaisīt superduper pareizo ekonomiku laukos - ne jau šleserveidīgie to izdomāja. Gudri, izglītoti cilvēki, kas gribēja, kā labāk. un reku diskusijā redzamie gudrie, izglītotie un labu gribošie cilvēki arī neko citu kā "lētu alkoholu" nejēdz piedāvāt
Incanti.
Šito es vispār biju dzirdējis, drusku citādā aspektā.
Tb LV nav lauksaimniecības zeme. Pārāk mazas un dažādas teritorijas. Lauksaimniecības zemes: Kanāda, potenciāli Ukraina,Argentīna tb vietas ar milzu līdzenumiem => milzu industruālajiem laukiem/ fermām. LV ir drīzāk biocenozes rezervāts + tas ko tu saki - potenciāla infrastruktūra aatālinātam darbam + sīkā/ daudzvariantu lauksaimniecība tipa kā aprunātās permakultūras utt.
// arī neko citu kā "lētu alkoholu" nejēdz piedāvāt/
emmm, ``lēts alkohols`` man domāt bija nevis *piedāvājums* bet *prognoze*, ko piedāvātu ne tik labu griboši savtīgi cilvēki tad, ja apskatām šo domu eksperimentu - ``apgreiztā cenza`` modeli balsošanā.
jā, mani tikai nenormāli interesē, kāpēc tavā prognozē ar "balsstiesības tikai izglītotajiem/zinošajiem" nezin kāpēc automātā parādās "atbildīgi un labu griboši" politiķi, kamēr prognozē ar "mazizglītotu" elektorātu viņi neparādās vispār.
Tāpēc, ka es prognozēju, ka *tiešais cenzs* izraisītu selekciju, primitīvi manipulatori palidotu, viņus neievēlētu, kamēr *apgrieztā cenza* gadījumā ievēlētu. Tb selekcijas vai nu nebūtu vai tā arī būtu apgriezta.
vēlreiz - jo? kāpēc tu uzskati, ka, ja cilvēkam x piedāvā trīs alternatīvas, no kurām viena ir pašdestruktīva, otra ir maznozīmīga* un trešā sniedz iespēju dzīvot labāk, viņu izvēle būtu atkarīga no izglītības līmeņa un no tā, cik grūta ir viņu dzīve, un turklāt cilvēki ar augstāku izglītību un vieglāku dzīvi izvēlētos pareizāk?
teiksim, man ir konkrēti vieglāka dzīve nekā tavam "nekompetentajam" elektorātam, un es visnotaļ varu izvēlēties piedzerties, nevis mācīties, un nopirkt dziju, nevis bērniem kurpes, bet varu arī izvēlēties darīt kaut ko produktīvu (kā reiz visbiežāk motivējot sevi ar "tā, tagad saņemies, citādi tev būs reāli grūta dzīve", tb ar to, kas viņiem ir tuvāka argumentācija).
protams, es neesmu labs piemērs, jo esmu mazizglītota, varbūt ka augsti izglītotie nekad nedzer un naudu muļķībām netērē, da i uz baznīcu arī ni un ni.
*šajā gadījumā domājot par konkrēto LV situāciju, kurā baznīcas tomēr visnotaļ ir un vietējās draudzes viņas visnotaļ kopj, tb tas ieguldījums baznīcas būvē vai drīzāk rekonstrukcijā būtu foršs, bet ne izšķirošs
Jo:
Pirmkārt - laika preferences
Es domāju, ka zinošāks ( šeit ``zinošāks`` nozīmē gan izglītību gan praktisko pieredzi, var būt viens, otrs vai abi) pratīs atritināt, kāpēc tūlīt piedzerties vēlāk dos sūdīgus rezultātus.
Nezinošāks noreaģēs ar ``pofig par vēlāk``
Attiecīgi nezinošiem var sasolīt kaut ko lētu bet tūlītēju, zinošāki/ pieredzējušāki uz to nepavilksies.
khm, es zinu precīzi 3 cilvēkus, kas ir izglītoti un pieredzējuši un točna nedzer, divi no viņiem to nedara tāpēc, ka ir hroniski alkoholiķi :)
un reklāmā, starp citu, ir reāli vieglāk iepārdot dārgu sūdu labi situētai un daudzmaz izglītotai auditorijai, cilvēki, kam nav naudas, tiek raksturoti kā "racionāli" un viņiem vajag konkrētu piedāvājumu ar praktisku labumu. |
|
|