...

Aug. 14., 2018 | 07:04 pm

Lasīju šo recenziju par Mogh un man acīs iekrita lieta, ko es tā vienkārši nevaru noignorēt. Nē, runa nav par to, ka šo par recenziju īsti neceļas pirksti saukt, vairāk jau par tādu kā dienasgrāmatas ierakstu. Runa nav arī par to, ka cilvēks 1/3 recenzijas ir veltījis, lai izpaustu treknu ksenofobijas devu, jo nu kaut kur jau tie NA vēlētāji tiek sagrabināti. Runa ir par to, ka kāds, kurš nav sasniedzis vēl pensijas vecumu izmanto vārdu "pupiņi". Pupiņi! Tas ir vārds ko es iztēlojos manu nelaiķa vectēvu izmantojam lai apzīmētu to, ko viņš redzēja, kad mana nelaiķa kuce bija apgūlusies tā, ka vēders ir pagriezts uz augšu. Bet nu, deminutīvam būt un varbūt kādu dienu man arī liksies ļoti mīlīgi un labskanīgi manas vai kādas citas sievietes krūtis (vai pupus, kā nu labpatīk) dēvēt par pupiņiem.

Link | ir doma {7} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jun. 14., 2018 | 08:17 pm

Šodien redzēju bildi no vienas no lielākajām Šveices bankām "UBS", kur tās darbinieki bija uzvilkuši krekliņus par godu drīz notiekošajam Cīrihes praidam ar uzrakstu "UBS pride". Bija interesanti palasīt komentārus pie bildes, jo tie bija drusku citādāki, nekā LV ekosfērā. Galvenokārt tāpēc, ka galvenie negatīvie komentāri bija no cilvēkiem, kas uzskatīja, ka kapitālistu firmas nedrīkst iet praidā. Izrādās ir pat populāra frāze "Queer liberation not rainbow capitalism". Kas man liekas vienkārši stulbi un cērtoši sev kājā, bet arī pastarpināti liecina par pozitīvo. Par to kāds ceļš ir iets šeit, kad lieli uzņēmumi var nebaidīties zaudēt daļu savu klientu un "ak vai, arī šie atbalsta šo nenormālību" komentāru vietā ir tikko minētais.

Link | ir doma {3} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Maijs. 16., 2018 | 04:42 pm

VVC tagad ir arī aplikācija saukta par "Valodas draugu". Beidzot ir iespējams izpaust savu riebīgumu jau pavisam vienkārši un nosūdzēt ar vienu pirksta klikšķi visu kas kustas un nekustas vienai no nejēdzīgākajām institūcijām LV.

Link | ir doma {1} | Add to Memories


Progress

Apr. 4., 2018 | 11:18 am

“What is progress? You might think that the question is so subjective and culturally relative as to be forever unanswerable. In fact, it’s one of the easier questions to answer. Most people agree that life is better than death. Health is better than sickness. Sustenance is better than hunger. Abundance is better than poverty. Peace is better than war. Safety is better than danger. Freedom is better than tyranny. Equal rights are better than bigotry and discrimination. Literacy is better than illiteracy. Knowledge is better than ignorance. Intelligence is better than dull-wittedness. Happiness is better than misery. Opportunities to enjoy family, friends, culture, and nature are better than drudgery and monotony.
All these things can be measured. If they have increased over time, that is progress. Granted, not everyone would agree on the exact list. The values are avowedly humanistic, and leave out religious, romantic, and aristocratic virtues like salvation, grace, sacredness, heroism, honor, glory, and authenticity. But most would agree that it’s a necessary start. It’s easy to extoll transcendent values in the abstract, but most people prioritize life, health, safety, literacy, sustenance, and stimulation for the obvious reason that these goods are a prerequisite to everything else. If you’re reading this, you are not dead, starving, destitute, moribund, terrified, enslaved, or illiterate, which means that you’re in no position to turn your nose up at these values—or to deny that other people should share your good fortune.”

“And here is a shocker: The world has made spectacular progress in every single measure of human well-being.”

Excerpt From: Steven Pinker. “Enlightenment Now: The Case for Reason, Science, Humanism, and Progress.”

Nabadzība
Bads
Dzīves ilgums
Karš
Slepkavības
u.t.t.

Link | ir doma {49} | Add to Memories


The end is nigh

Apr. 3., 2018 | 03:55 pm

Beidzot pabiju vienā no svarīgākajām latviešu kolonijām, Īrijā. Skaista valsts, skaista arhitektūra, skaista valoda. Labprāt tur pat dzīvotu, ja vien nebūtu tik pretīgs laiks, kas kā saprotu, apmēram visu gadu ir tāds. Pirmo reizi uz ielas sastapos ar pastarās dienas piesaucēju, kura turēdama rokās mikrofonu vārsmoja pa to cik visi mēs esam lieli mēsli, bet dievs tāds žēlsirdīgs, tamdēļ viņš sūta mums dabas katastrofas, slimības un ciešanas par to, ka mēs abortējam bērnus. Maijā Īrijā notiks referendums, kas paredz atcelt abortu aizliegumu, tamdēļ bija jūtama liela rosība no to cilvēku puses, kas abortu pielīdzina slepkavībai un viņa bija tikai viena no tiem. Vai jūs zinājāt, ka līdz 1995. gadam Īrijā bija aizliegts šķirties? Es nē. Bet referendumā šīs anahronisms tika izlabots. 2015. gadā tika nobalsots par tiesībām laulāties viendzimuma pāriem. Tagad ir pienācis 2018. un redzēs kā izvērtīsies balsojums par abortiem.

Link | ir doma {1} | Add to Memories


Angel's egg

Mar. 26., 2018 | 11:17 pm

W: "I will blot out man whom I have created from the face of the ground, man and beast and creeping things and birds of the air, for I am sorry that I have made them. I will send rain upon the earth forty days and forty nights, and every living thing that I have made I will blot out from the face of the ground. And after seven days the waters of the flood came upon the earth. On that day all the fountains of the great deep burst forth, and the windows of the heavens were opened. And rain fell upon the earth forty days and forty nights. The ark floated on the face of the waters, and all flesh died that moved upon the earth. Birds, cattle, beasts, all swarming creatures that swarm upon the earth, and every man. Only Noah was left, and those that were with him in the ark. Then he sent forth a dove from him, to see if the waters had subsided from the face of the ground. Then he waited another seven days, and sent forth the dove, and she did not return to him any more."

W: Where did the bird land? Or maybe it weakened and was swallowed by the waters, no one could know. So the people waited for her return, and waited and grew tired of waiting. They forgot they had released the bird, even forgot there was a bird and a world sunken under water. They forgot where they had come from, how long they had been there, and where they were going so long ago that the animals have turned to stone. The bird I saw, I can't even remember where or when, it was so long ago. Perhaps it was a dream. Maybe you and I and the fish exist only in the memory of a person who is gone. Maybe no one really exists and it is only raining outside. Maybe the bird never existed at all.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 24., 2018 | 03:02 pm

Neskatoties uz to, ka kristieši vairojas drusku ātrāk par neticīgajiem, šķiet, ka tomēr kristietības fons lēnām turpina pazust. Interesanti, ka austrumeiropa nemaz nav tik homogēna un ticības bastions, kā to reizēm mēdz piesaukt, jo gan ticīgākās, gan neticīgākās valstis ir atrodamas tieši tur. Visatpalikušākā, protams, ir Polija, kas šajās dienās turpina tiekties tumsonībā, ejot lēnām uz pilnīgu abortu aizliegumu.

Link | ir doma {19} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Feb. 23., 2018 | 10:47 am

OK, ir vēl viena lieta, par ko jau ilgu laiku notiek cepšanās LV sabiedrībā un nu jau pārāk ilgu. Stambulas konvencija. Kopš Tieslietu ministrija uzsāka cirku ap to, tas joprojām nav beidzies. Ir "manabalss" akcija, kur var parakstīties pret Stambulas konvenciju. Kristīgais radio ik pa laikam uztaisa diskusiju par to labākajās krievu propagandkanālu tradīcijās, kur tiek pateikti pāris argumenti par labu tai un tad apgāzti. Stepaņenko, Rudzītis, kristīgie spēki un nacionāļu spēki ir sadevušies rokās un šēro rakstus par dažādiem ļaunumiem, kas radīsies to ieviešot. Argumenti pret konvenciju ir samērā jocīgi, jo izskatās, ka no 28. lappušu garā dokumenta ir paņemti 2 teikumi, nointerpretēti kā "nepastāvēs vairs sievietes un vīrieši" un paziņoti kā galvenā šī dokumenta doma un civilizācijas beigu sākuma mēģinājums. Realitātē nekad netiek īsti atzīts un runāts, ka vardarbība Latvijā ir problēma, ka konvencija to apskata no visiem galvenajiem rakursiem un piedāvā aktīvāk risināt vardarbības jautājumus un šo risināšanu kontrolēt un veikt kopīgi, tādā veidā radot arī nelielu spiedienu kaut ko mainīt, kas vienmēr palīdz, kad ir jāiekustina status quo.

Paskatīsimies, piemēram, kādi ir Zbigņēviča argumenti pret konvenciju.

1) Viņam nepatīk, ka konvencija iestājas ekskluzīvi par sieviešu tiesībām un vardarbību pret tām,
2) Uztraukums par sociālo dzimumu, minot, ka šī termina ieviešana nozīmē, ka konvencijas autori vēlas pateikt, ka nav atšķirība starp bioloģiskajiem dzimumiem
3) Uztraukums par emocionālo vardarbību pret vecākiem, kuriem būs jāpārdzīvo, ka bērniem mācīs skolās dzimumu vienlīdzību.

Pirmais punkts ir samērā jocīgs, jo diez vai kāds spēs iebilst tam, ka dažāda rakstura vardarbība, it sevišķi seksuālā, ir vērsta pret sievietēm, tamdēļ arī dokuments ir konkrēti par tām. Viņš min, ka viņam nepatīk, ka sieviešu tiesības tiek eskluzīvi atdalītas no ģimenes tiesībām, bet katram indivīdam ir savas tiesības netikt sistam, izvarotam u.tml. un tas nav jāskata ģimenes kontekstā, jo arī vīram nav tiesības sist savu sievu, ko gan nav sapratusi mūsu lielākā kaimiņvalsts.

Otrais punkts. Tiek nesaprasts jēdziens "sociālais dzimums", kas tieši tamdēļ ir ieviests, lai nošķirtu to no bioloģiskā un tas ir konvencijā skaidri un gaiši paskaidrots: "ar terminu „sociālais dzimums (dzimte)” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem".

Trešais punkts. Saukt par "emocionālo vardarbību" elementāru lietu mācīšanu skolā jau nu ir klaja demagoģija. Vecāki var savus bērnus izglītot kā viens vēlas, toties skolām nav jāpakļaujas katra vecāka individuālām iegribām, ja runājām par tādām vienkāršām lietām, kā uzsvēršanu, ka katrs dzimums var darīt ko vien vēlas, neierobežojot sevi aizspriedumos.

Par šo gan ir runāts daudz un ļoti, bet mani kaitina tas milzīgais truluma daudzums, kas tiek bliezts no cilvēku puses, kas šajā dokumentā redz pilnīgi ko citu, nekā to, kam tas ir paredzēts.

Link | ir doma {73} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Feb. 22., 2018 | 11:47 am

Donald Trump was asked if he could quote any Bible verses. He replied:
"Give a man a fish and he will eat for a day; deport him and you do not have to feed him again".
Trump 20:16

------

Laikam pēdējā laika vienīgais joks par Trampu, kas man ir licis iekšēji pasmaidīt. Milzīgā *visu* koncentrēšanās uz Trampu visu priekšvēlēšanu un pēcvēlēšanu laika periodu man ir radījusi alerģiju pret Trampa pieminēšanās mēģinājumiem visur un visos kontekstos, kā arī pret anti-Trampa jokiem, kas savu oriģinalitāti bija zaudējuši jau Mozus laikā. Šķiet gan, ka ir sācis drusku norimties, ziņās reizēm var palasīt arī par ko citu (parasti gan tikpat bezvērtīgu) un šobrīd vismaz LV ir nodarbošanās ar Rimšēviču un ar viņu saistītajām konspirācijas teorijām.

Link | ir doma {1} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Feb. 20., 2018 | 01:41 pm

Lasot šo interviju uzzināju, ka Steven Pinker iznākusi jauna grāmata. Jāiegādājas, man vienmēr ir paticis viņa mierīgais, inteliģentais racionālisms un spēja abstrahēties no kultūru kariņa, ko daudziem tik ļoti patīk veikt, daloties divās naidīgās pusēs.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jan. 18., 2018 | 06:01 pm

Šodienas top jautājums no M. bija: "Ko nozīmē otrās pakāpes lubrikants.... determinants?", apgūstot matemātiku. Izrādās, ka lubrikantu var tīri OK izmantot arī masāžai, ja nav nekā labāka. Ja vien tas nav ūdenī bāzēts, tad vēlu veiksmi. Bet nu, jānopērk beidzot normāla masāžas eļļa, laikam atkal vēlos ar lavandu.

Link | ir doma {1} | Add to Memories


Call me by your name

Jan. 17., 2018 | 06:00 pm

Noskatījos “Call me by your name”. Nedaudz par lēnu un nedaudz par garlaicīgu priekš manis, bet tik un tā šī filma bija vismaz par kārtu pārāk par daudzām filmām. Filmām, kurās iegrūsta milzīga nauda, bet ko skatoties notiek lēna smadzeņu garozas erozija (piemēram, visas supervaroņu filmas). Ņemot vērā, ka tā tika tik daudz kur pieminēta kā 21. gadsimta degradācijas paraugs un “kā tā var!”, tad es biju pat drusku vīlies, viss bija tik maigi un mierīgi. Tā drīzāk atstāja īstas, elpojošas dzīves sajūtu.

Link | ir doma {2} | Add to Memories


Atšķaidītās zināšanas

Okt. 27., 2017 | 01:00 pm

Drīz būs jānomaina no "aizgājis pilnīgā Buiķī" uz "aizgājis pilnīgā Kalviņā". http://satori.lv/article/atskaiditas-zinasanas

Link | ir doma {81} | Add to Memories


Astroloģijai būt

Okt. 13., 2017 | 12:57 pm

Vakar kaut kā satrigerojos par vairākām lietām, kas parasti mani pārāk neuztrauc. Vispirms jau man pēkšņi kļuva grūti bezemocionāli uztver plakanās zemes grupas vidējo stulbuma līmeni. Piereģistrējos tur, jo ir interesanti palasīt ko tad šie cilvēki ēd un domā. Cenšos pats diskusijās neiesaistīties, jo tur var atvērt dziļas tārpu bundžas. Bet pienāk viena diena, kad viss lasītais sakrājas un gribās vienkārši brutāli visiem uzdirst. Piemēram, skaļš paziņojums, ka tas, ka Nīla tek uz Ziemeļiem pierāda to, ka lodveida modelis nestrādā, jo visam ir jātek uz leju. Vai kaut kādu sīkumu ķeksēšana no dažādām bildēm par Las Vegas apšaudi, lai pierādītu, ka tas viss ir feiks. Vai apgalvojums, ka gravitāciju neviens nekad nav pārbaudījis, tā ir "tikai teorija". Protams, vakar man arī aizrādīja ka horoskopi ir slikts piemērs sistēmai, kas nestrādā, jo es taču noteikti domāju avīžu horoskopus, nevis "īstos, pēc precīzām zvaigžņu kartēm sastādītos". Astronomiem gan būtu ko teikt par vārdu sakopojumu "precīzas zvaigņu kartes" astrologu izpildījumā, bet nē, es domāju visu astroloģiju kā tādu, nevis avīžu horoskopus. Zinātne pat ir centusies pārbaudīt astrologu apgalvojumus, ir pat masīva publikācija Nature pirms pārdesmit gadiem, bet pagaidām viss ko ir izdevies pārbaudīt, ka astrologi spēj prognozēt lietas tikpat labi kā nejaušība. Un tas, ka viņi savā starpā nespēj nokorelēt savos paredzējumos augstāk par 0.1 droši vien nepalīdz.

Link | ir doma {4} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Sep. 21., 2017 | 12:58 pm

Nelietojot tviteri un reti lasot latviešu ziņu lapas, biju palaidis garām vietējā mēroga interneta vētru pret Sandru Veinbergu. Viņa izteica viedokli, ka 123k maksāt par Porziņģa apdrošināšanu no valsts kabatas ir nepareizi, it sevišķi ņemot vērā, ka džeks ir miljonārs un pats to varētu atļauties. Tā kā Porziņģis ir Dievs, Gaisma un slapina pat vīriešu biksītes, tad internets devās cīņā pret šo ķeceri, kas nesaprot, ka Porziņģis dziedē latviešu plosīto un sāpināto dvēseli. Dvēseli, kas jau no Dvēseļu Puteņa laikiem gaida cerību, ko sniegt vien var sasniegumi sportā. Piemēram, daudzu viedokli kodolīgi izteica Valdis Holbergs ar tekstu: "Pretekle! Kuce! Vecā mauka!". Latkovskis no NRA toties citēja pieklājīgāku komentāru no Kiviča, kas skanēja: "«Tu nekad neizdarīsi tūkstošo daļu no tā, ko šis 22 gadīgais puisis ir izdarījis nācijas pašapziņai.»" Nu katrā ziņā viņa nekad arī neizdarīs tūkstošo daļu no tā, ko Kivičs ir nodarījis tiem, kas reiz cerēja atrast LV mūziķos kaut kādas inteliģences pazīme un gaumes izjūtu. Latkovski arī labāk gan nelasīt, jo atšķirībā no paprastās Veidemanes viņš pat lāga uzdirst nemāk nevienam. Starp citu, NRA parādījās pat Sandras adrese, ko viņa lūdza izņemt.

Sporta skatīšanās man liekas neinteresanta laika izšķiešana (ko varētu izmantot sportojot pašam), tāpēc mans viedoklis ir biasots, bet nu nešķiet man, ka tādas naudas summas būtu jātērē priekš profesionāliem sportistiem. Ieguldīt to naudu, piemēram, nepilngadīgo fiziskajā attīstībā būtu jau prātīgāk, jo veselībai sportiskās aktivitātes ir vajadzīgas. Bet ja šis vēl ir diskutējams jautājums, tad vēl vairāk man nešķiet, ka jāsāk gānīties un piesaukt okupācijas gadu radīto traumu, kas kļuvusi jau par tādu kā karikatūru, jo cik tad var.

Link | ir doma {50} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jul. 26., 2017 | 04:07 pm

Par valodas politiku elektroniskajos mēdijos. Kārtējā baiļu izpausme pret krievu mēdiju telpu, kuras rezultātā autors ir gatavs lūgt valdības gādīgo roku, lai tā piespiedu kārtā parāda kuri mēdiji tad ir tie pareizie, ja reiz brīvais tirgus pats to nejēdz saprast. Es domāju, ka cilvēkam tomēr pašam būtu jābūt tā kā spējīgam izvēlēties ko un kādā valodā viņš grib skatīties un tirgum ietekmēties no tā, kā līdz šim tas ir noticis. Nevis visu balstīt "Šī ir Sparta, khem, Latvija!" politikā, kur mēs ļoti gribam norobežoties no visa sliktā (lasīt: krieviskā). Personīgi gan mani tas neskar, jo kabeļtelevīziju tāpat gadiem neskatos un esmu pilnīgi pārgājis uz angliski runājošajā telpā atrodamo (tāpat, kā šķiet, lielākā daļa manu draugu), bet kopsummā valsts valodas politika mani kaitina jau gadiem, konkrētus piemērus tagad neiztirzājot.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jul. 7., 2017 | 12:32 am

Šie ir labi dzīves gadi. Ir sajūta, ka vēl pēc pāris gadiem varēs mirt. Jocīga sajūta, bet ko nu tur daudz, Sakārnis jau ir pagalam, kādreiz arī man viņam būs jāpievienojas nebūtībā. Fonā skan vecas 80 dziesmas, galvā joprojām skan dzīvībā kņada un itāļu, franču, vācu un angļu valodas sajaukums, kas dzirdams pie Ženēvas ezera šajā karstajā vakarā. Esmu pasācis pēdējās nedēļās sociāli dzert, kas ir diezgan neraksturīgi man, jo bija gadi, kad dzīvoju pilnīgi nepieskaroties alkoholam pēc alkoholisma fāzes vēlajos pusaudža gados. Bet ir īstenībā patīkami, pārmaiņas ik pa laikam ir labas, it sevišķi, ja esi iemācījies sevi kontrolēt, lai nepārspīlētu un reizē atlaistu brīžos, kad vari to atļauties. Rīt atbrauc draugi ciemos, parīt ejam kalnos, aizparīt pikniks ar viņiem un jauniepazīto kaimiņieni. Kaut kad arī jāatgriežas morāli darba pasaulē, lai arī grūti, ja pēc pāris nedēļām jau atkal atvaļinājums ar visu kāzu un potenciālo notikumu notikšanu.

Link | ir doma {2} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jun. 30., 2017 | 03:16 pm

Esi beidzot piepildījis savu vēlmi pēc izgaišanas un ja elle ir, tad esi jau ērti iekārtojies tajā. Tas bija gaidāms, bet tik un tā savā ziņā negaidīti, kad tas ir noticis un to ir jāapzinās. Zināmu cilvēku nāve manī iesūcas lēnām un jūtu, ka šis lēnais process notiek arī tagad. Ja pirmajā brīdī ir tikai tukšums, tad nedaudz vēlāk jau tas sāk sūkties ar sajūtām, kuras ir grūti aprakstīt.

Ja kāds no klātesošajiem zina lietotāju sakārni un vēlas aiziet uz viņa bērēm, tad tās notiek 8. jūlijā, 13:00 no Jēkabpils kapličas.

Link | ir doma {7} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Maijs. 25., 2017 | 12:05 pm

Sāku lasīt, kas labs ir rakstīts "gender studies" žurnālos. Ņemot vērā diezgan lielo ņemšanos ap šīm studijām un uzsaukumiem tās vispār beigt finansēt, radās vēlmes vismaz palasīt kas tad tiek apskatīts to literatūrā, kurai vajadzētu atspoguļot šo studiju praktisko darbību. Atradu SJR žurnālu ar pašu augstāko novērtējumu - Gender & Society, un pašlaik tam eju cauri. Intresanti, ka šajā žurnālā ir vairāk grāmatu apskatu, nekā reālu rakstu. Piemēram, pēdējā izdevumā ir 5 raksti un 9 grāmatu apskati un cik esmu pašķirstījis izdevumus, tad šī tendence ir apmēram vienāda tajos visos. Paši raksti lasās diezgan viegli, kas laikam ir raksturīgs sociālajām zinātnēm, kuras apskata jautājumus ar kuriem ikdienā saskaras lielākā daļa cilvēku. Vieglums varbūt arī rodas no tā, ka raksti ir vairāk analītiski nekā zinātniski (vismaz manā izpratnē), jo parasti netiek veikti jauni eksperimenti, bet tiek izvērtēta esošā situācija no pieejamajiem avotiem. Viena no publikācijām pamanīju atsauci uz Vikipēdiju, kas man lika saviebties.

Man droši vien konkrētāk par pašu publikāciju saturu un kā es to vērtēju gribēsies izteikties, kad būšu vairāk ar to visu iepazinies, bet jau tagad es ik pa brīdim uzduros uz apgalvojumiem, kas šķiet, maigi sakot, ne pietiekoši pamatoti. Piemēram, no šīs publikācijas: " While it seems obvious that a woman’s college accepts only women, Hart and Lester (2011, 212) argue that it is too simplistic for women’s colleges to merely have a general admissions policy for all women, since gender is fluid and is constantly being constructed: “At every moment the essence of a women’s college is disrupted because gender performance shifts continuously. This means that a women’s college defined by who is admitted may never truly exist.” Piemēram UK 0.4% no cilvēkiem sevi uztver par nebināriem, tad 99.6% sevi par tādiem neuztver, kas kā minimums liecina, ka dzimumuztvere visdrīzāk tomēr nav fluīda, izņemot atsevišķus gadījumus un sieviešu koledžas joprojām turpina eksistēt, jo gandrīz 100% cilvēku tajās tomēr sevi uztver par sievietēm. Tas, protams, uz visa tā fona, ka cilvēka identitāte (tai skaitā dzimumidentitāte) rodas 2-4 gadu vecumā un ir diezgan konstanta visu dzīvi. Runa, protams, nav par visiem gadījumiem un, piemēram, trans cilvēku grupai šie nebināruma jautājumi ir aktuāli, jo viņi jau sākotnēji atrodas diezgan nebinārā pozīcijā, ja tā varētu teikt, bet to nevar tā vienkārši paņemt un ekstrapolēt uz visu populāciju.

Nobeigumā, nesen uzmanību izpelnījies neīsts raksts ar nosaukumu The conceptual penis as a social construct nopublicēts "gender studies" žurnālā, izejot cauri recenzentiem un pat saņemot atzinīgus vārdus no tiem.

Link | ir doma {8} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Maijs. 16., 2017 | 12:29 am

Arriving somewhere but not here.

Šis komentārs pie dziesmas saldskumji aizķēra: "A good friend introduced me to this band many years ago, sadly he is gone, but I always think of him when I listen to this.....journey well mate." Kas tāds dziesmām piešķir citu, pavisam īpašu skanējumu.

Link | ir doma | Add to Memories