Tolerance
Aug. 30., 2021 | 12:21 am
No:: chrono
Atcerējos nesaistīti nu jau pavecu rakstu par toleranci. Tas toreiz man atvēra acis uz to, ko es redzēju, bet nebiju noformulējis pats priekš sevis. Situāciju kad cilvēki, kas sevi uzskata par tolerantiem un vēlas, lai citi tādi būtu, ne pavisam tādi paši nav. Piemēram, daudzi sevi šādi saucošie cilvēki ir torelanti pret dažādām seksualitātes izpausmēm, bet tas pats par sevi nav tikums ja jau sākotnēji viņiem nebija nekādu iekšējo iebildumu pret tām. Bet tikko, piemēram, ir runa par kādu no konservatīvā spārna šie tolerantie cilvēki mēdz pārvērsties dēmonos un nosodīt katru to izpausmi. Protams, tas pats novērojums mēdz attiekties arī uz konservatīviem cilvēkiem (lai arī viņi parasti neizmanto sevis apzīmēšanai vārdu "tolerants"), vienkārši tie manā draugu un paziņu lokā ir krietni mazāk par izteikti liberāli tendētiem. Paņemot definīciju no raksta: "If I had to define “tolerance” it would be something like “respect and kindness toward members of an outgroup”.", kur "outgroup" mūsdienās visbiežāk ir pretējā politiskā flanga pārstāvji. Un šis respekts pret citas cilvēkiem ar citādākiem uzskatiem diemžēl reti kuram piemīt.
Es zinu, ka kādam noteikti šo lasot prātā nāks Karl Popper vārdi par toleranci, kuri ir kļuvuši tik populāri katru reizi, kad jāapklusina kāds no pretējā flanga, ka tie noteikti tiks iekļauti komunistu manifestā v2.0. Savā grāmatā viņš rakstīja šo: "Unlimited tolerance must lead to the disappearance of tolerance. If we extend unlimited tolerance even to those who are intolerant, if we are not prepared to defend a tolerant society against the onslaught of the intolerant, then the tolerant will be destroyed, and tolerance with them." Bet viņš arī turpināja sevis teikto ar sekojošo: "In this formulation, I do not imply, for instance, that we should always suppress the utterance of intolerant philosophies; as long as we can counter them by rational argument and keep them in check by public opinion, suppression would certainly be unwise." Un pie tā man arī gribētos pieturēties, iesaistīties argumentos un atteikties no morāla sašutuma saskaroties ar sev nesaskanošiem un netīkamiem viedokļiem un varbūt arī rezultātā iemācīties kaut ko jaunu priekš sevis.
Es zinu, ka kādam noteikti šo lasot prātā nāks Karl Popper vārdi par toleranci, kuri ir kļuvuši tik populāri katru reizi, kad jāapklusina kāds no pretējā flanga, ka tie noteikti tiks iekļauti komunistu manifestā v2.0. Savā grāmatā viņš rakstīja šo: "Unlimited tolerance must lead to the disappearance of tolerance. If we extend unlimited tolerance even to those who are intolerant, if we are not prepared to defend a tolerant society against the onslaught of the intolerant, then the tolerant will be destroyed, and tolerance with them." Bet viņš arī turpināja sevis teikto ar sekojošo: "In this formulation, I do not imply, for instance, that we should always suppress the utterance of intolerant philosophies; as long as we can counter them by rational argument and keep them in check by public opinion, suppression would certainly be unwise." Un pie tā man arī gribētos pieturēties, iesaistīties argumentos un atteikties no morāla sašutuma saskaroties ar sev nesaskanošiem un netīkamiem viedokļiem un varbūt arī rezultātā iemācīties kaut ko jaunu priekš sevis.