Oktobris 4., 2016
| 23:49
|
Comments:
Also vispār jau sanāk vēl jautrāk.
Paskatām *otrādā cenza* modeli:
Kāds elektorāts viņiem [tiem kas grib tikt ievēlēti] tad reāli ir izdevīgs? Max skaits tādu kam ir max koeficients. Kā to panākt? Turēt viņus nabadzībā, bez izglītības. Tas ir - imitēt palīdzību reāli nepalīdzot. Ja reāli palīdzēsi, kas notiks? Elektorāts sabojāsies, viņiem koeficients kritīsies.
Alkohols, reliģija, nacionālistiski saukļi. Un viss notiek.
Nu nē, tev aritmētika klibo viņiem ir izdevīgs *neliels* elektorāts, t.i., nedaudzi cilvēki ar augstu koeficientu, uz kuriem var koncentrēt visu uzmanību, un daudzi cilvēki ar zemu koeficientu, par kuriem var tik traki neiespringt. citādi, ja viņu elektorāts ir nevis, teiksim, 1000 superbalsstiesīgo, bet gan 10 000, tad uzreiz ir jātaisa teju vai desmitreiz vairāk dažādu piedāvājumu. līdz ar to ir izdevīgāk palīdzēt maksimāli daudziem no tā 1000, lai 1) samazinātu superbalsstiesīgā elektorāta skaitu 2) tie, kam vēl nav izdevies izrāpties no bedres, būtu redzams, ka šitā partija piedāvā kaut ko jēdzīgu
hm
Ja viņi orientējas uz kādu no minētajiem primitīvajiem piedāvājumiem, tad viņiem nekas jauns/ dažāds nav jāizdomā, pietiek primitīvo piedāvājumu pareizināt ar 10
Labi, atstāsima alkoholu, bet šāds scenārijs:
Tā pati Latgale
Politiskās kampaņas ietvaros apsola uzcelt viņiem baznīcu. Uzceļ arī [sarunā ar vatikānu, tam līdzīgas intereses, ņem un uzceļ]. Reāli palīdzēts nav, tikuši cauri pa lēto [maksāja vatikāns], popularitāte tajā kontingentā (protams, atkal ir izņēmumi, bet arī uz alkohou ne visi pavilksies)iegūta. Gan šīm vēlēšanām, gan nākamajām. Tālāk var palobēt izglītības sistēmu, lai iešmugulētu bērnu bībeles lauku skolās. Arī nav dārgi.
Tas viss bērnu pabalstu, skolu remonta, mājskolotāju algu vietā.
Cilvēki ir kur? Tajā pašā bedrē.
Politiķiem ir vajadzīgā popularitāte.
``superbalsstiesīgo`` skaits varbūt pat nedaudz pieauga.
okei, tagad mums ir teorētisks pieņēmums, kas tev acīmredzami šķiet neticams: a) viena partija piedāvā lētu alkoholu visiem b) otra partija piedāvā uzcelt baznīcu, jo viss būs (kamēr reāli viņiem tur noteikti jau *ir* baznīca, tikai nereāli nolaista un skumja, jo tur neviens nafig nedzīvo) c) trešā partija veic normālu pētījumu, konstatē, ka cilvēkiem vajag palīdzēt ar ekoloģiskās pārtikas sertifikāciju, mazināt VID dzenāšanos pakaļ mazajiem zemnieku uzņēmumiem un nevis autobusu reizi nedēļā, bet, piemēram, mikrobusiņu, kas noreaģē uz lūgumu piebraukt pie konkrētās mājas piektdien ap sešiem + valdības subsīdijas, lai tas busiņš izmaksā ne vairāk kā lielais autobuss
vai tu uzskati, ka a) un b) varianti ir vienīgie iespējamie tāpēc, ka tiem cilvēkiem neko citu nevajag, vai arī tu uzskati, ka c) variants nav iespējams tāpēc, ka politiķi uz šito neparakstīsies? un kāpēc versijā, kurā balsstiesīgi ir tikai izglītotie, tu nepieņēmi, ka viņi tiks nostādīti situācijā "nu davaj izvēlieties, vai nu alhohols, vai baznīca"?
Es saprotu, ka vajag tieši C Bet es prognozēju, ka C partija dabūtu vairāk balsu pie *tiešā* cenza vai esošajā variantā bez cenza nekā pie apgrieztā.
Kāpēc?
Tāpēc, ka `` ekoloģiskās pārtikas sertifikācija` un VID politika ir kaut kas baisi gudrs, ko tie cilvēki (mēs runājam par ļoti maz zinošiem, lai arī mācīties spējīgiem cilvēkiem) laidīs gar ausīm visticamāk. Bet baznīca - tas ir svētīgi, visi zina.
Mikriņš, OK, varbūt nostrādātu.
//un kāpēc versijā, kurā balsstiesīgi ir tikai izglītotie, tu nepieņēmi, ka viņi tiks nostādīti situācijā "nu davaj izvēlieties, vai nu alhohols, vai baznīca"?//
tāpēc ka tad viņi balsos par C vai nebalsos vispār ja tāda C nebūs.
aha, un tie gudrie un izglītotie un labu gribošie ir tik gudri un izglītoti, ka nespēj pat normālam cilvēkam paskaidrot, kā var viņam palīdzēt. vispār jau labas izglītības pamatelementam kā reiz vajadzētu būt "mācēt izskaidrot savas jomas pamatus tā, ka saprastu arī bērns, kas nav pabeidzis pamatskolu".
Tieši tā.
Paskaidrot ir jāprot un tas ne viennmēr ir vienkarši.
Vnk ir 2 veidu stratēģijas
A: Tas, ko tu saki - izdomāt kā palīdzēt, paskaidrot, pārliecināt, nu un pēc tam realizēt lietas. Interesanti (normālam politiķim) bet gari un sarežģīti un dārgi.
B: Ar vienkāršiem trikiem/ palīdzības imitāciju padarīt viņus sev uzticīgus un- viss. Mērķis sasniegts.
Politikā ir gan A gan B tipa cilvēki. Attiecīgi gan A gan B tipa cilvēki grib tikt ievēlēti.
Jautājums:
Kā tev šķiet, kāda būs A/B proporcija tiešā cenza, apgrieztā cenza un bez cenza variantos?
Pie pilnīgi "tīrām" vēlēšanām no nulles (t.i., bez iepriekšējas pieredzes) Pirmajā vēlēšanu raundā, visticamāk, iegāzīsies visi vienādi, tikai katram savi trigeri - teiksim, ar frāzēm "ekonomiskā augšupeja", "integrācija", "zinātniski tehnoloģiskais progress", "urbānās infrastruktūras attīstība" labāk ķersies izglītotie Otrajā vēlēšanu raundā palidos tie, kas sola, bet nedod (izņemot gadījumus, kad cilvēki reāli tic, ka šitais ir labi un pareizi, lai arī redz, ka nav vis - un arī tādi ir visur)
Un, ja tev ir apsolīta ekonomiskā augšupeja, bet reāli tu dabū bankrotējušu saimniecību un nekādas iespējas atrast darbu vietējā pilsētā, tad tas reģistrējas kā "vienkārši triki/palīdzības imitācija".
Bet, ja tev ir apsolīts, ka būs labi, un tev arī ir plusmīnus labi, tad tu būsi tendēts balsot par to, kas tev to apsolīja, uzskatot, ka visi pārējie ir vienkārši "nekompetenti", jo nav sabalsojuši tā, kā tu gribi (pat tad, ja viņu dzīve pie tev tīkamā politiskā spēka ir kļuvusi reāli sliktāka).
Apgriezto cenzu es izskatīt kā praktisku alternatīvu netaisos (kā jau augšā minēju, tas nevienu brīdi nebija tā domāts), tiešā cenza gadījumā longtermā vinnēs "progresīvie/attīstītie" daiļdirsēji, kas paziņos, ka visi, kam tagad iet slikti, vienkārši ir nekompetenti deģenerāti (sk. mindbound komentāru par zarnu parazītiem un ģenētiskajām problēmām, izejot no infas par izglītības līmeni, bērnu skaitu, laulības situāciju un dzīvesvietu), un pie "jo vairāk naudas/izglītības, jo vairāk iespēju" sistēmas mēs principā nonāksim pie proletariāta revolūcijas (nu vai masveida emigrācijas + nepieciešamas imigrācijas no zemēm, kur iet vēl sliktāk). Tiešā cenza gadījumā ir tā, kā ir :)
Kādēļ nepieciešamas un kādēļ no tādām zemēm? Imigrāciju var organizēt ļoti dažādi un optimizēt pēc ļoti dažādiem parametriem un pati sabiedrība (valsts vai kādā citā formā) var būt opt-in, nevis opt-out, kā lielākā daļa tagadējo piemēru.
emmm, un no kuras zemes LV situācijā tad tu redzi briesmīgi milzīgu imigrantu plūsmu, kas te nenormāli gribētu dzīvot? sorry, bet mēs pat bēgļiem no Sīrijas šķietam briesmīgi :D
Neizslēdzu iespēju, ka LV situācija ir termināla.
Eeee, nu tomēr tipa ES valsts un tā. karš arī sen nav bijis.
Izglītotie ar prognozējami daudz mazāku varbūtību ievēlēs šādu dilemmu prezentējošu varas sastāvu.
tev sanāk kaut kāda ļoti polarizēta pasaule, kurā izglītības esamība kindof nozīmē to, ka tu kļūdies ar prognozējami daudz mazāku varbūtību, kamēr praksē mazāk kļūdās nevis tas cilvēks, kurš zina, ka ir besīgi gudrs un izglītots un tātad nekļūdās, bet drīzāk tas, kurš zina, ka viņu var apjāt, ka viņu regulāri apjāj, un seko līdzi visam, ko dara. kas savukārt generally nav raksturīgi cilvēkiem, kas uzskata sevi par besīgi gudriem. vienkāršos lēmumos meibī (lai gan arī šaubos), sarežģītos lēmumos - tad, kad dilemma ir starp "subsidēt hibrīdkultūru ieviešanu" un "stutēt ekoloģiskās saimniecības, paskatīties, vai nevar viniem atrast veidu, kā palīdzēt iekarot tirgu" - izglītots un uzpūtīgs cilvēks feilos prognozējami stipri straujāk nekā, teiksim, tāds tups zemnieks, kas ir visu mūžu uz lauka strādājis.
Izglītība un g faktors tiešām ir spēcīgi un vispārīgi prediktori varbūtībai indivīdam sekmīgi īstenot savus mērķus (references varēšu iemest, kad nerakstīšu no mob. tel.). Tas ne tikai "meiko sensu", to balsta arī masīvs, dekādē garš pētījumu korpuss.
Par pārējo – nepiesiešos konkrētajiem piemēriem, varbūt tie tiešām iezīmē kaut kādu vietējās relevances limitu. Vispārīgi gan šaubos, ka "tups zemnieks, kas ir visu mūžu uz lauka strādājis" būs kompetents plānot valsts mērogā ekonomiku, kas tomēr nekā triviāli nereducējas uz "kā man šoziem individuāli labāk pabarot savējos".
..un viņam arī tas nav jādara, džīzas, lielākā daļa no cilvēkiem to neprot un nevajag viņiem ļaut to darīt (pat tad, ja šiem ir phd).
nu davaj, iemet references, bet tikai tās, kuras ir kontrolētas attiecībā pret rīcībspēju konkrētā sabiedrībā. nu tb "mūsdienu kapitālistiskajā vidē, kur cilvēkiem ar izglītību dod labāku darbu un vairāk naudas, viņi ar lielāku varbūtību var sekmīgi īstenot savus mērķus" varbūt nebūs gluži pietiekams pierādījums :)
Bet mēs dzīvojam mūsdienu kapitālistiskajā vidē, kur [..], līdz ar to tieši esošajai situācijai tas būtu vistiešākajā veidā atbilstoši.
aha, un tāpat arī aristokrāti vienmēr pieņēma vispareizāk lēmumus. Marija Antuanete droši vien bija zemnieku ieliktenis, tāpēc arī viņai to galvu nocirta ;)
jeb, ja nopietni, pasties vēlreiz uz savu argumentu un padomā, vai viņš nav drusk cirkulārs.
Well, zem aristokrātiem Lavuazjē mierīgi dzīvoja un taisīja savu ķīmiju. Zem revolucionāriem viņam neļāva pat pabeigt savus eksperimentus, jo "la République n'a pas besoin de savants ni de chimistes". Kaut kas tur ir ar disenfranšīzēto nākšanām pie varas.
Par argumentu – tas ir ne tik daudz cirkulārs, cik apraksta self-reinforcing fenomenu, bet tas jau pats par sevi nav nekas slikts. Izglītība primāri ir zināšanas un kompetence, un to mūsdienās iegūt ir vieglāk, nekā jelkad agrāk.
// lielākā daļa no cilvēkiem to neprot un nevajag viņiem ļaut to darīt //
Aha un šite ir incants jautājums, kā atrast tos, kuri prot/ kuriem vajag ļaut. Kur meklēt, kā meklēt?
"kā izglītot" drīzāk, tb kas būtu tās pamatlietas, kas jātver (ne obligāti piekrītot - bet nu tā, lai diskusija nav triviālā līmenī un lai pats zina, ko nezina, un var pieaicināt padomniekus)
*dekādēm, faking klaviatūra |
|
|