Izglītotie ar prognozējami daudz mazāku varbūtību ievēlēs šādu dilemmu prezentējošu varas sastāvu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tev sanāk kaut kāda ļoti polarizēta pasaule, kurā izglītības esamība kindof nozīmē to, ka tu kļūdies ar prognozējami daudz mazāku varbūtību, kamēr praksē mazāk kļūdās nevis tas cilvēks, kurš zina, ka ir besīgi gudrs un izglītots un tātad nekļūdās, bet drīzāk tas, kurš zina, ka viņu var apjāt, ka viņu regulāri apjāj, un seko līdzi visam, ko dara. kas savukārt generally nav raksturīgi cilvēkiem, kas uzskata sevi par besīgi gudriem.
vienkāršos lēmumos meibī (lai gan arī šaubos), sarežģītos lēmumos - tad, kad dilemma ir starp "subsidēt hibrīdkultūru ieviešanu" un "stutēt ekoloģiskās saimniecības, paskatīties, vai nevar viniem atrast veidu, kā palīdzēt iekarot tirgu" - izglītots un uzpūtīgs cilvēks feilos prognozējami stipri straujāk nekā, teiksim, tāds tups zemnieks, kas ir visu mūžu uz lauka strādājis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izglītība un g faktors tiešām ir spēcīgi un vispārīgi prediktori varbūtībai indivīdam sekmīgi īstenot savus mērķus (references varēšu iemest, kad nerakstīšu no mob. tel.). Tas ne tikai "meiko sensu", to balsta arī masīvs, dekādē garš pētījumu korpuss.

Par pārējo – nepiesiešos konkrētajiem piemēriem, varbūt tie tiešām iezīmē kaut kādu vietējās relevances limitu. Vispārīgi gan šaubos, ka "tups zemnieks, kas ir visu mūžu uz lauka strādājis" būs kompetents plānot valsts mērogā ekonomiku, kas tomēr nekā triviāli nereducējas uz "kā man šoziem individuāli labāk pabarot savējos".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

..un viņam arī tas nav jādara, džīzas, lielākā daļa no cilvēkiem to neprot un nevajag viņiem ļaut to darīt (pat tad, ja šiem ir phd).

nu davaj, iemet references, bet tikai tās, kuras ir kontrolētas attiecībā pret rīcībspēju konkrētā sabiedrībā. nu tb "mūsdienu kapitālistiskajā vidē, kur cilvēkiem ar izglītību dod labāku darbu un vairāk naudas, viņi ar lielāku varbūtību var sekmīgi īstenot savus mērķus" varbūt nebūs gluži pietiekams pierādījums :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet mēs dzīvojam mūsdienu kapitālistiskajā vidē, kur [..], līdz ar to tieši esošajai situācijai tas būtu vistiešākajā veidā atbilstoši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha, un tāpat arī aristokrāti vienmēr pieņēma vispareizāk lēmumus. Marija Antuanete droši vien bija zemnieku ieliktenis, tāpēc arī viņai to galvu nocirta ;)

jeb, ja nopietni, pasties vēlreiz uz savu argumentu un padomā, vai viņš nav drusk cirkulārs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, zem aristokrātiem Lavuazjē mierīgi dzīvoja un taisīja savu ķīmiju. Zem revolucionāriem viņam neļāva pat pabeigt savus eksperimentus, jo "la République n'a pas besoin de savants ni de chimistes". Kaut kas tur ir ar disenfranšīzēto nākšanām pie varas.

Par argumentu – tas ir ne tik daudz cirkulārs, cik apraksta self-reinforcing fenomenu, bet tas jau pats par sevi nav nekas slikts. Izglītība primāri ir zināšanas un kompetence, un to mūsdienās iegūt ir vieglāk, nekā jelkad agrāk.

(Reply to this) (Parent)

// lielākā daļa no cilvēkiem to neprot un nevajag viņiem ļaut to darīt //

Aha un šite ir incants jautājums, kā atrast tos, kuri prot/ kuriem vajag ļaut. Kur meklēt, kā meklēt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"kā izglītot" drīzāk, tb kas būtu tās pamatlietas, kas jātver (ne obligāti piekrītot - bet nu tā, lai diskusija nav triviālā līmenī un lai pats zina, ko nezina, un var pieaicināt padomniekus)

(Reply to this) (Parent)

(Reply to this) (Parent)