šonakt bija karsti. un grūti.
bet ronītis atbrauca vakarā ;) un spilvena vietā varēja beidzot izmantot ronīti ;)
māsiņas gan tādas dusmīgas šeit - neļauj pēc 22 iziet tepat ārpus nodaļas uz krēsliem pasēdēt. :)
nu neko.. nakts novāvuļota. no rīta agri uztrieca augšā - asini nolaist. saprotu, ka ievāc info rītdienai par to, kā tad ampulas ietekmējušas asinsainu... temperatūra joprojām neliela pieturas. un tas itin nemaz nav forši. bet nu labi. turpinu iedzert savas ikdienas tabletītes un neko :)
brokastis šorīt bija baisas - prosas putra. pilnīgi bezgaršīga. un vārtīga ola. atteikties nevarēja... es gan izvilku savu bio lakto un milzu ābolu un putra palika tikai paknābāta. un olu aizstiepu prom. slimnīcas ēdiens sāk negaršot :D Toties no rīta, kad pamodos, sapratu, ka gribu kaut ko sarkanu vai oranžu - burkānus, tomātus, papriku :)

nedaudz filmas paskatījos, guļot šeit.
The Human Stain (2003). Pārsteidza gan Hopkinss, gan Kidmena. Tomēr stāsts laikam līdz galam neaizrāva un neaizkustināja. Kaut kas pietrūka līdz īstenam ticamības mirklim.

Бабло (2011). uzjautrināja kaut kur. un biedēja arī, ja aizdomājies par to, ka nemaz jau no patiesības tālu nevarētu būt.

Высоцкий. Спасибо, что живой (2011). tā kā netīšām biju skatījusies raidījumu par filmu, tad negribu būt ietekmēta. un savu viedokli nepaudīšu. bet nenožēloju, ka noskatījos.

ziņas no slimnīcas turpinās :)
ierakstīja māsiņa mani melnajā sarakstā...no rīta bija 37 un neviens neko neteica. tagad 37,5.. un pierakstīja mani. kas sāp? galva! viss pārējais - tikai velkošas sāpes.
vārdu sakot - jāgaida rīts un ko teiks ārste. turpināšu rīt ābolus, burkānus, bumbierus un tomātus, kaut ko no slimnīcas barības (piedodiet, bet ne to dzelteno putru no rīta, ne tos vārītus negaršīgus kartupelus ar dīvainiem skābētiem kāposiem un cīsiņiem es nespēju sevī dabūt iekša...) Man tagad gribētos.. pat nezinu ko :) laikam jāiet pakaļ tortei :D
ar kaimiņieni, kuras telefons kaitināja un joprojām tomēr kaitina, ir izveidojušās mierīgas līdzāspastāvēšanas un joku dzīšanas attiecības. nelienam viena otras diagnozēs, tikai izsakām cerību par to, ka pirmdiena tomēr nāks ar labām ziņām. mums abām.
bet vispār. ir gan viegli, gan grūti vienlaikus. viegli, tāpēc, ka galvā nav nekādu domu par to, kas jāizdara, kā jāizdara, kas jānopērk, kur jāaiziet utt. Šobrīd svarīgākais ir tas, lai esmu vesels ;) Bet grūti.. grūti tāpēc, ka esi slēgtā telpā, kas nav tava. tāpēc, ka trešās pacientes dēļ nevar atvērt logu vaļā un te līdz ar to ir totāls bezgaiss.. tāpēc šodien visus ciemiņus pieņemu pie lifta, kur svaigs gaiss un vairāk cilvēkiem vietas un telpas :))
vārdu sakot - sadzīvisks grūtums :) un vispār - gribas mājās. tur ārstēties ir vieglāk :)

kamēr neesmu ķērusies pie LeMingfilmām (mega milzīgs paldies le_minga, bija liels prieks Tevi redzēt :))) ) jāatzīmē tas, kas jau ir pagūts noskatīt:
Immortals (2011). nekādas grieķu mitiloģijas ekranizējumu skatīšanās vairs nebūs. sūds kaut kāds. asiņains sūds :>
bet Tinker Tailor Soldier Spy (2011) gan patika. tāds jauks spiegu stāsts.

un, jā kramers, Jūsu sveiciens saņemts ;) paldies, paldies, paldies! Jūs tur savā galā arī neslimojiet! :)

kramers, bija prieks Tevi arī satikt! :) un paldies par gardumiem - ņam,ņam.. ir foooooooooooooorši! :) laime pilnīga! :)
un tas, ko teici, kam būtu jābut, būtu tiešām ļoti labi :))) mēs par to dikten priecātos, jo pēdējā laikā par to aizvien vairāk tiek piedomāts ;))) vārdu sakot - no Jūsu mutes - dieva ausī!

kaimiņienei ar temperatūru iedeva šprici, man - nē!
kaimiņienēm abām izdalīja zāļu devu rītdienai, man - nē!
tātad - skaidrs! vai nu rīt mani izpiļīs ārā, vai nu tomēr atradīs, ka jāoperē :D vārdu sakot- novērojumu rezultāts būs skaidrs rīt no rīta ;)))

hmmz.. izskatās, ka mums te jau ļaužu perebors.. jau sāk guldīt gaiteņos...

atnāca un pateica, ko nojautu :) analīzes nav pārāk labas.. būšot vien dzelzs preparāti jāturpina lietot :)
nekādu pārsteigumu.
dzīvoju dzīvi ar pārliecību, ka man viss ir kārtībā..jo nekas taču neliecināja par pretēju.. bet izrādās... izrādās mammas mamma pie vienas, kurai mazasinība esot bijusi :D vot uz vecumu man arī tā sāk parādīties ;D
a ko? a neko :D vnk pieņemu kā faktu :)) jāiemācās sadzīvot tikai ar to un viss.