ziņas no slimnīcas turpinās :)
ierakstīja māsiņa mani melnajā sarakstā...no rīta bija 37 un neviens neko neteica. tagad 37,5.. un pierakstīja mani. kas sāp? galva! viss pārējais - tikai velkošas sāpes.
vārdu sakot - jāgaida rīts un ko teiks ārste. turpināšu rīt ābolus, burkānus, bumbierus un tomātus, kaut ko no slimnīcas barības (piedodiet, bet ne to dzelteno putru no rīta, ne tos vārītus negaršīgus kartupelus ar dīvainiem skābētiem kāposiem un cīsiņiem es nespēju sevī dabūt iekša...) Man tagad gribētos.. pat nezinu ko :) laikam jāiet pakaļ tortei :D
ar kaimiņieni, kuras telefons kaitināja un joprojām tomēr kaitina, ir izveidojušās mierīgas līdzāspastāvēšanas un joku dzīšanas attiecības. nelienam viena otras diagnozēs, tikai izsakām cerību par to, ka pirmdiena tomēr nāks ar labām ziņām. mums abām.
bet vispār. ir gan viegli, gan grūti vienlaikus. viegli, tāpēc, ka galvā nav nekādu domu par to, kas jāizdara, kā jāizdara, kas jānopērk, kur jāaiziet utt. Šobrīd svarīgākais ir tas, lai esmu vesels ;) Bet grūti.. grūti tāpēc, ka esi slēgtā telpā, kas nav tava. tāpēc, ka trešās pacientes dēļ nevar atvērt logu vaļā un te līdz ar to ir totāls bezgaiss.. tāpēc šodien visus ciemiņus pieņemu pie lifta, kur svaigs gaiss un vairāk cilvēkiem vietas un telpas :))
vārdu sakot - sadzīvisks grūtums :) un vispār - gribas mājās. tur ārstēties ir vieglāk :)