nez, kā tas ir sīkulīšiem, bet lielajiem gulēšana uz muguras var veicināt "miega paralīzi".. | |
Kas arī ir saistīta ar traucētiem miega cikliem, un tieši cikla traucējumus min kā aizsargājošo pret SIDS efektu tajā 2-4 mēneši vecuma periodā. | |
es tagad neko nelasīšu un nepētīšu, bet man jaunākais tika pēc Domana tikai uz vēdera likts no pirmās dzīves dienas. viņam pat nebija neviens mats uz pakauša noberzies. viņš dzima ar visādām sliktām diagnozēm, un, iespējams, šādi viņš tika dabūts atpakaļ pie kārtības. Domana institūtam esot pētījumi, ka SIDS nekad neķer vēdergulētājus. arī par autismu viņiem ir nepublicēts viedoklis (es biju uz Duglasa Domana lekciju Rīgā) - ka galvaskauss ir mīksts, un, ja nemitīgi guļ uz muguras, tad tas deformējas un kļūst plakans, un, iespējams, iet bojā smadzeņu šūnas. toreiz, pirms 6 gadiem, nekur neatradu neko publicētu par šo, tikai kāda ārsta jautājumu - kā tas nākas, ka autistiem, ar ko man darīšana, ir galīgi plakans galvaskauss aizmugurē? uz viņa jautājumu neviens nebija atbildējis, un autismam var būt daudz un dažādi iemesli, un esmu redzējusi dažus autostus bez matiem (dokumentālajās filmās), nekas viņiem tur nebija plakans. | |
'Nekad neķer vēdergulētājus' ir tieši pretējs visai epidemioloģijai - ja ar to domā 'uz vēdera noliktus' nevis 'jau paši prot velties un izvēlas gulēt uz vēdera' (otrajā gadījumā tas notiek vecumā, kad SIDS risks jau ir būtiski krities). Ja LV šobrīd visi gulētu uz muguras un rīt sāktu gulēt uz vēdera, tad, pēc epidemioloģijas, tie būtu ~10 nāves gadījumi gadā. Galvaskauss ir mīksts. Normāls bērns normālā gultiņā guļot uz muguras galvu pagriež uz sāniem un, ja vien nav apstākļi, kas liek pusi nemainīt, tad pusi maina. Bet tāpēc nevajag gultiņā atstāt visu laiku, tikai kamēr aizmidzis utt. Tieši izteikts plakanums liek pievērst papildus uzmanību, var norādīt uz muskulatūras vājumu, kas var būt agrīna autisma izpausme. Jo īpaši, ja tas ir tieši aizmugurē. Ir speciāls gadījums - pirmslaicīgi dzimušie, kam dzīves pirmās nedēļas jāpavada intensīvajā aprūpē. Tiem ir liels bonuss no gulēšanas uz vēdera. Bet viņi, kamēr ir uz vēdera, tiek īpaši pieskatīti. (Ir viedoklis, ka tieši šo dēļ sāka rekomendēt uz vēdera likt _visus_, kas noveda pie SIDS skaita pieauguma 60tajos-70tajos.). Protams, SIDS pakļautie, arī acīmredzot, ir neliels skaits nevis 'visi', vienkārši šobrīd mēs viņus nespējam identificēt. Kad identificēs, tad gan jau atkal atļaus bērnus likt gulēt tā, lai viņi, zin kā... GULĒTU. | |
slinkums lasīt, nav slinkums uzdot stulbus jautājumus - tas tikai uz sīčiem attiecas, ja? ja es vairs negulēšu uz muguras, es nekļūšu vņezapna gudrāka? | |
Sīčiem tur kauzalitāte konkrēta - ja guļ uz muguras, tad pamodies nevar galvu pacelt, paskatīties apkārt=mazāk iespaidu, mazāk pieredze par 'eu, galvu var kustināt un bilde apkārt mainās'. Tāpēc ļoti aicina viņus nomodā gan uz muguras neatstāt, bet likt uz vēdera vai ņemt opiņā. Bet! Ja ciet no miega apnejas (tb krākšanas ar elpošanas pārtraukšanu), tad gulēšana uz muguras tevi pataisa izmērāmi dumjāku, un gulēšana citā pozā situāciju uzlabotu, jā. Šie artīklī gan nepateiks, par cik tieši - bet noteikti var atrast kaut kur konkrētu IQ punktu zudumu. Nu un gulēšana uz muguras ir stresors, kas pabojā miega ciklus. Guļot ne uz muguras, iespējams, vari panākt to pašu izgulēšanās efektu drusciņ īsākā laikā. Ja gulēšanai atļautais laiks ir limitēts un atrodies miega deficīta režīmā, tad it kā beidzot izguļoties vajadzētu būt labāk. Ja aizmiedz tik pat ātri. Utt. Īsi sakot - paprovē, varbūt kāds bonus punkts ienākas :) bet gan apnejas, gan šie ir īslaicīgie. Sīcīšiem tas ir ilglaicīgāk. | |
Interesanti, ka par to šodien raksta arī guardian: https://www.theguardian.com/society/201 Bet tā saistība ar autismu izklausās spekulatīva. Interesanta teorija, ko varētu viegli statistiski pārbaudīt, bet autors neko tādu nav darījis. | |
Ha, vienā ārzemju lapā komentāros pirms kāda laiciņa bija diskusija par SIDS un gulēšanas veidu, un kopsavilkums tieši tāds pats - "The core of SIDS prevention is getting babies to sleep as shitty as possible". Es liku uz sāniem, jo tā vienkārši manējais bija aizmidzināms (uz muguras kādu brīdi arī, bet tikai satīņāts). Uz vēdera pats sāka griezties vienu brīdi, kādu laiku griezu atpakaļ, bet tad atmetu, tagad jau gadam pāri un risks principā ir ļoti minimāls. | |