'Nekad neķer vēdergulētājus' ir tieši pretējs visai epidemioloģijai - ja ar to domā 'uz vēdera noliktus' nevis 'jau paši prot velties un izvēlas gulēt uz vēdera' (otrajā gadījumā tas notiek vecumā, kad SIDS risks jau ir būtiski krities). Ja LV šobrīd visi gulētu uz muguras un rīt sāktu gulēt uz vēdera, tad, pēc epidemioloģijas, tie būtu ~10 nāves gadījumi gadā.

Galvaskauss ir mīksts. Normāls bērns normālā gultiņā guļot uz muguras galvu pagriež uz sāniem un, ja vien nav apstākļi, kas liek pusi nemainīt, tad pusi maina. Bet tāpēc nevajag gultiņā atstāt visu laiku, tikai kamēr aizmidzis utt. Tieši izteikts plakanums liek pievērst papildus uzmanību, var norādīt uz muskulatūras vājumu, kas var būt agrīna autisma izpausme. Jo īpaši, ja tas ir tieši aizmugurē.



Ir speciāls gadījums - pirmslaicīgi dzimušie, kam dzīves pirmās nedēļas jāpavada intensīvajā aprūpē. Tiem ir liels bonuss no gulēšanas uz vēdera. Bet viņi, kamēr ir uz vēdera, tiek īpaši pieskatīti.
(Ir viedoklis, ka tieši šo dēļ sāka rekomendēt uz vēdera likt _visus_, kas noveda pie SIDS skaita pieauguma 60tajos-70tajos.). Protams, SIDS pakļautie, arī acīmredzot, ir neliels skaits nevis 'visi', vienkārši šobrīd mēs viņus nespējam identificēt. Kad identificēs, tad gan jau atkal atļaus bērnus likt gulēt tā, lai viņi, zin kā... GULĒTU.