x-ƒ (x_f)

x-ƒ: Dodiet mums maizi un izklaides!

2005. gada 8. decembris, 1:58 pm, 50 atsauksmes / pievienot vēl

Pirms gandrīz trīs mēnešiem agrā rītā lasot “Kultūras Dienu”, man nācās nevāji sašust. Dažas stundas vēlāk tam sekoja arī ieraksts manā žūrnālā.

Pirms kāda mēneša vai nedaudz vairāk gūglējot kādu vārdu, nejauši atradu diskusiju “Necenzēti vārdi un izteicieni televīzijā un presē” Valsts Valodas komisijas mājaslapā. Interesanti taču. It sevišķi, ja tur ir arī piemēri. Atgādināja Lennenbergas Emīla labos nodomus, mācot savai mazajai māsiņai visādus ne-labos vārdus, kurus tā noteikti un nekad nedrīkst lietot. Padalījos ar linku, kopā ar antikristu izstudējām visu līdz beigām, un kopš tā laika viņa mani ik pa laikam nosauc par urīnpakausi. Pēdējā reizē pat piebilda, ka tas ir viņas favourite. Es vēl neesmu atradis pietiekami labu vārdu, ar ko atbildēt.

Tagad pāršķirstot citu “Kultūras Dienu” (19. novembra), atradu kādu rakstu, kas veltīts tieši šai pēdējā laika problēmai parādībai, rupjībām sadzīvē un kultūrā. Tātad ne es viens jūtos.. ēmm.. šī fenomena aizkustināts. Raksts ir diezgan neinteresants un tukšs, interesantākā daļa bija četru kulturālu cilvēku atbildes uz jautājumu “Kāpēc necenzēti vārdi droši ienāk kultūras telpā?” Lūk, viena.

Pauls Bankovskis, rakstnieks
(..) Vārdu izvēli nosaka vien tas, ko tu vēlies pateikt. Un kam tu vēlies to pasacīt. Ja tu esi rakstnieks un raksti nevis par abstraktām nekurienē mītošām būtnēm, bet noteikta gājuma ļaudīm, jālieto šiem cilvēkiem raksturīga izteiksme. (..)

Tas ir stulbums! Tas nozīmē, ja jau es lasu šī rakstnieka tekstu, kurā ir rupjības ("šiem cilvēkiem raksturīga izteiksme"), tad tas ir īpaši man pielāgots teksts. Uzrakstīts tik prastā, vienkāršā valodā, lai pat es saprastu! Kāda cieņas izrādīšana man..

Personīgi es to uztveru kā visatļautību. Un izlaidību (lol). Piemēram, nu jau leģendārajā raidījumā “100 grami kultūras” viena no raidījuma viešņām tā arī pateica, skatītājs ir lohs. Laikam tiešā ētera vilinājums bija tik nepārvarams.

Tas patiešām ir stulbi. Lai arī daži gaisa jaucēji vēlas revolūciju –

Maija Baltiņa, valodniece
(..) Bet šoreiz viss sākās ar Riharda Bargā dzejas rindām: “Vienmēr es neesmu tāds / Mīlestība dus manās karstajās krūtīs.” Tās es atradu viņa tikko iznākušajā krājumā Labi, un tās man šķita pārsteidzošas un reizē arī tādas kā palīdzīgas, lai izprastu, kāpēc turpat blakus ir tik provokatīvs teksts: “Es nosvītroju burvīgi un uzrakstīju pretīgi. Jo pretīgi ir stilīgi.” (..)

– liela daļa tomēr vēlas atjaunot sabiedrisko kārtību, kā tas labi redzams mana septembra ieraksta komentāros. (Ja kāds vēlas izlasīt kādu prozas piemēru, tad tam labi noder pēdējā “Kultūras Diena” (3. decembris), kurā ir Kristas Burānes stāsts “Laimīga atgriešanās”.)

♪♬: Bomb The Bass – If You Reach The Border
puasōns (anonymous)

puasōns: "Bet tā tomēr nav..

2005. gada 8. decembris, 2:52 pm, 16 atbildes / atbildēt

"Bet tā tomēr nav atbilde, kāpēc man būtu jālasa rupjības, ielas valoda"

Uz šo jautājumu man atbildes nav. Varbūt jālasa literatūra par cilvēkiem, kas rupjības nelieto, ielas valodā nerunā un no garāmgājējiem nekad nav dzirdējuši, un Delfos komentārus neraksta.

Vladimirs Kaijaks ar kaut ko tādu varbūt nodarbojas. Iespējams, vēl dažs labs autors, kas sen zaudējis saikni ar apkārtējo pasauli un raksta par kaut kādiem atspīdumiem uz savas apziņas alas sienām.

Man tas nav interesanti, jo šķiet melīgi un liekulīgi. Izlikties nemanām, ka cilvēki mēdz būt dažādi. Vai gluži pretēji - pagalam līdzīgi. Un t.s."rupjības" lieto gan policists, gan autoservisa darbinieks, gan reklāmas kantora direktors, gan pamatskolas skolnieks. Atšķirīgs varbūt ir biežums, konteksts un saprašana vai nesaprašana par to, kad kurš vārds derīgs. Un interesanta ir dubultā morāle, kas piemēram Bankas monetārās politikas veidotājam kabinetā liek izskatīties kā godājamam cilvēkam uzvalkā un ar šlipsi, bet Delfu komentāros - kā no garāžas izlīdušam tēviņam.
 
Dying Bride (heartstripper, blondangel)

Dying Bride: tāpēc tie ir policisti..

2005. gada 8. decembris, 2:54 pm, 15 atbildes / atbildēt

tāpēc tie ir policisti un sētnieki, nevis mākslas radītāji. tāpēc cilvēki ir dažādi un mākslu nevajag izvazāt par pilsētas netīrajiem notekūdeņiem un postulēt to kā sasniegumu. padarīt kaut ko par prastu un uzskatīt to par ko ģeniālu. katrs otrais tagad sevi dēvē par rakstnieku un mākslinieku - galvenais šokēt publiku. un dumjā aitiņa publika arī visu uzņem uz urrā, jo tā viņiem tiek stāstīts - šī ir īstā māksla.
Lasi starp rindiņām: blondangel
( (augšup)
puasōns (anonymous)

puasōns: Ā, skaidrs. Par visiem..

2005. gada 8. decembris, 2:58 pm, 8 atbildes / atbildēt

Ā, skaidrs. Par visiem šitiem nerakstīt. Lai viņi tur ņemas. Lai par viņiem raksta tie, kas groib šokēt. Bet te nāksim mēs - visi baltā!

Ta negribu es nevienu šokēt. Viss, kas mani interesē, ir tikai aizraujoši izstāstīti stāsti.

Ja jau katrs otrais sevi dēvē par rakstnieku, kur tad ir to rakstnieku darbi? Kaut kā neesmu pamanījis. Pēdējā pusgada laikā iznācis kāds pusotrs izlasīšanas vērts latviešu autora romāns. Un to var saukt par "katru otro"? Blēņas!
Dying Bride (heartstripper)

Dying Bride: Pag, arī par bomzi var..

2005. gada 8. decembris, 3:01 pm, 7 atbildes / atbildēt

Pag, arī par bomzi var uzrakstīt dažādi! Ja citē viņa runu, tad jādomā, kā un cik daudz atļauties. Bet mūsdienās NAV NEKĀDU robežu.. Lūk, par ko ir runa. Un visi šie "mākslinieki" tikai lepojas un sacenšas, kurš rupjāk, kurš šokējošāk.
Pusgada laikā pusotrstūkstotis?! ĀRPRĀTS! latvijā ir labi ja pāris tiešām paliekošu autoru.. Un pilns ar viduvējībām..
Tas ir tāpat kā jaukt populāru cilvēku ar atpazīstamu vai patiesu zvaigzni..
x-ƒ (x_f)

x-ƒ: Paņemt viņa..

2005. gada 8. decembris, 3:03 pm, 2 atbildes / atbildēt

Paņemt viņa stāstītā būtību, pārstāstīt, nezaudējot jēgu.
(Es tev ļoti piekrītu.)
puasōns (anonymous)

puasōns: Tas būtu..

2005. gada 8. decembris, 3:08 pm, atbildēt

Tas būtu atstāstījums. Bet tiešā runa, kas literatūrā bieži vien ir ārkārtīgi svarīga? Vai vēstījums pirmajā personā? Tas ir vēl būtiskāks. Tā tāda parasta un Latvijā, manuprāt, īpaši sāpīga tēma. Ja kaut kas uzrakstīts pirmajā personā, lasītāji tūdaļ nospriež, ka runā pats autors. Ja runā rupjības, tātad autors rupjš. Bet kāpēc grāmata nevar būt nevis atstāsts, bet paša bomža vēstījums pirmajā personā, m? Ja autors mēģinājis un iejuties viņa ādā? Un arī lasītāju pamanījies piedabūt iejusties viņa ādā. Un tur nekāds atsāstījums nelīdzēs. Tur ir jādomā, jārunā un jāmurmina tieši tā, kā to darītu tavs varonis. Tas, ar kura muti tu stāsti savu stāstu.
Dying Bride (heartstripper)

Dying Bride: uh, paldies! :) ar to..

2005. gada 8. decembris, 3:09 pm, atbildēt

uh, paldies! :) ar to man pietiek, vismaz zinu, ka kripatiņas kultūras vēl paliks :) varu mierīgu sirdi doties mājās!
puasōns (anonymous)

puasōns: Nevis pusotrs..

2005. gada 8. decembris, 3:04 pm, 3 atbildes / atbildēt

Nevis pusotrs tūkstoties, bet pusotrs! 1,5!

Bet robežu nosprauž katrs autors pats. Vai ne tā? varī arī to būtu jādara kādam no malas? Vatikānam? Kultūras ministrijai? Tikumības policijai?

Īsti nesaprotu, par kādiem māksliniekiem te runa. Kurš ar ko sacenšas? Vai nevarētu apsīkumot? Vārdus, citātus, konkrētību gribas.
Dying Bride (heartstripper)

Dying Bride: ou, sorr, pārlasījos....

2005. gada 8. decembris, 3:08 pm, 2 atbildes / atbildēt

ou, sorr, pārlasījos.. :)
autors pats? un kurš tad nosaka mūdienās, kas ir autors? ka tik manuskriptu paņem un nopublicē un autors gatavs. ne talantu vajag, neko. tikai veikli vārdus virknēt. dažas labas kritikas un jau slavens.
ko es gribu teikt, ka autors atļaujas pārāk daudz, nav robežu, nav cieņas un pietātes pret to, ko viņš dara. bet kā jau minēju - tā ir mūsdienu psihoze. nekādu robežu. brīvība - visatļautība. to arī māksla atspoguļo. "māksla" es gribētu teikt.. jā, ne tikai literatūrā, jo īpaši dzejā, bet arī teātrī. jau vairākus gadus turp neeju - tas ir neciešami. arī operā esmu vīlusies. visur modernisms un pārsteiguma moments. bet mākslas baudītājam NEVAJAG tos pārsteigumus! viņam vajag mieru un harmoniju, vietu, kur atpūsties un rast dvēseles mieru.
puasōns (anonymous)

puasōns: Dvēseles mieru var..

2005. gada 8. decembris, 3:15 pm, 1 atbilde / atbildēt

Dvēseles mieru var atrast Jura Rubeņa un Māra Subača grāmatās. Vēl šo preci pārdod Koelju.

Kāds gan dvēseles miers rodams "Brāļos Karamazovos"? "Noziegumā un sodā"? Ojāra Vācieša dzejā?
Baidos, ka nekad nevienu daiļliteratūras sacerējumu neesmu lasījis tāpēc, lai meklētu dvēseles mieru. Drīzāk pierādījumus savai eksistencei.

-: ta jums abiem ( ..

2005. gada 8. decembris, 8:02 pm, atbildēt

ta jums abiem ([info]heartstripper un [info]anonymous) ir taisnība :) Ir ļoti būtiski kādā kontekstā tie "rupjie vārdi" tiek lietoti. Ir tādi cilvēki, kuriem gribas šokēt (un pofig, kā) un šokēt (jeb izpaust savas stereotipās vēlmes, šokēt taču ir stilīgi) var ar tādiem vārdiem. Un pavisam kas cits ir attēlojums (kurš nebūtu pilnīgs, ja "rupjos vārdus" tajā nedrīkstētu izmantot), MĀKSLA, kurai autors uzliek augstāku uzdevumu nekā tikai šokēšanu.

Pērkons: mākslu nevajag..

2005. gada 8. decembris, 2:59 pm, 5 atbildes / atbildēt

mākslu nevajag izvazāt par pilsētas netīrajiem notekūdeņiem
bet vai nav tā ka šie notekūdeņi ir dzīves sastāvdaļa? Ne tā skaistākā, bet tomēr ir.
Lasi starp rindiņām: mmm
( (augšup)
Dying Bride (heartstripper)

Dying Bride: Jautājums - KĀ Tu..

2005. gada 8. decembris, 3:03 pm, 4 atbildes / atbildēt

Jautājums - KĀ Tu redzi un KĀ pasniedz. Tas pats Čaks. Rīgas un pilsētas autors. Viņam ir kaut vian rupjība? Jā, ir ielasmeitas, ir alko. Bet tas ir POĒTISKI, tas ir baudāmi un rada patīkamas asociācijas, tas viss, kā viņš apraksta ielu un notekūdeņus. Viņš raksta ar mīlestību, ar atdevi, NO SIRDS un skaisti.
Mūsdienu autori neprot, viņi vienkārši tā neprot.
Bet mazāk būtu jārunā par autoriem, cik pie vainas ir mūsdienu dzīve un tās ritms.
proud to be peevish (divi_g, biinbeebis)

proud to be peevish: Hmm, vai tad rupjības..

2005. gada 8. decembris, 3:09 pm, 3 atbildes / atbildēt

Hmm, vai tad rupjības un jēlības nevar nākt no sirds un ar atdevi? ;)
Lasi starp rindiņām: biinbeebis
( (augšup)
Dying Bride (heartstripper)

Dying Bride: un vai tad tā ir..

2005. gada 8. decembris, 3:10 pm, 2 atbildes / atbildēt

un vai tad tā ir māksla? ;P
tad jau visas tirgus tantes, kas mandarīnus pārdod, ir nopelniem bagātās aktrises? ;))

proud to be peevish: Tu taču raksti par..

2005. gada 8. decembris, 3:26 pm, 1 atbilde / atbildēt

Tu taču raksti par Čaku, kurš rakstīja no sirds un ar atdevi, kā par mākslinieku? ;)
Dying Bride (heartstripper, blonddown)

Dying Bride: Tikai nesaprotu, par ko..

2005. gada 9. decembris, 8:23 am, atbildēt

Tikai nesaprotu, par ko Tu raksti..
Ir kāds klasisks piemērs ar sulīgu rupjību? Kāds te ar Čaku vispār sakars?!
Lasi starp rindiņām: blonddown
( (augšup)