ou, sorr, pārlasījos.. :)
autors pats? un kurš tad nosaka mūdienās, kas ir autors? ka tik manuskriptu paņem un nopublicē un autors gatavs. ne talantu vajag, neko. tikai veikli vārdus virknēt. dažas labas kritikas un jau slavens.
ko es gribu teikt, ka autors atļaujas pārāk daudz, nav robežu, nav cieņas un pietātes pret to, ko viņš dara. bet kā jau minēju - tā ir mūsdienu psihoze. nekādu robežu. brīvība - visatļautība. to arī māksla atspoguļo. "māksla" es gribētu teikt.. jā, ne tikai literatūrā, jo īpaši dzejā, bet arī teātrī. jau vairākus gadus turp neeju - tas ir neciešami. arī operā esmu vīlusies. visur modernisms un pārsteiguma moments. bet mākslas baudītājam NEVAJAG tos pārsteigumus! viņam vajag mieru un harmoniju, vietu, kur atpūsties un rast dvēseles mieru.