"Bet tā tomēr nav atbilde, kāpēc man būtu jālasa rupjības, ielas valoda"

Uz šo jautājumu man atbildes nav. Varbūt jālasa literatūra par cilvēkiem, kas rupjības nelieto, ielas valodā nerunā un no garāmgājējiem nekad nav dzirdējuši, un Delfos komentārus neraksta.

Vladimirs Kaijaks ar kaut ko tādu varbūt nodarbojas. Iespējams, vēl dažs labs autors, kas sen zaudējis saikni ar apkārtējo pasauli un raksta par kaut kādiem atspīdumiem uz savas apziņas alas sienām.

Man tas nav interesanti, jo šķiet melīgi un liekulīgi. Izlikties nemanām, ka cilvēki mēdz būt dažādi. Vai gluži pretēji - pagalam līdzīgi. Un t.s."rupjības" lieto gan policists, gan autoservisa darbinieks, gan reklāmas kantora direktors, gan pamatskolas skolnieks. Atšķirīgs varbūt ir biežums, konteksts un saprašana vai nesaprašana par to, kad kurš vārds derīgs. Un interesanta ir dubultā morāle, kas piemēram Bankas monetārās politikas veidotājam kabinetā liek izskatīties kā godājamam cilvēkam uzvalkā un ar šlipsi, bet Delfu komentāros - kā no garāžas izlīdušam tēviņam.