Šodien Cibā kaut kāda precību apspriešanas diena. Īsti nesapratu, ko trz ar to domāja, taču bija jau vēl, piemēram, khem.. pzrk partopašu. Un tad vēl aizliegts_v un zuzanna, un crescendo, un dzingla, un karmabanda, un kuminjsh, un courtisane un vēl, un vēl..

Tad nu, lūk. Pāgājušnedēļ man kāda meitene vaicāja, vai man gribētos apprecēties kādreiz (sanāca saruna par šo tēmu), un es atbildēju, ka jā. Par ko viņa bija pārsteigta, jo parasti vīriešcilvēki no šādu jautājumu atbildēm pieklājīgi izvairās. Pēc viņas domām “tas saistīts ar kaut kādiem stereotipiem, ka vīrieši lielākoties nevēlas tikt apprecēti, un «un kas nu es par vīrieti, ja teikšu savādāk»”.

Lūk. Man gribētos. Un vienreiz un laimīgi, nevis, piemēram, Repšes vai I. Kalniņa stilā. Jā.

Zinot, ka mūsdienās visu nosaka nauda, gūglējot atradās frāze “Bankā kredītu vienkāršāk saņemt cilvēkam, kurš nav precējies un kuram nav bērnu.” Ak tu rekā..