Septiņas Nāves Durvis
(tas pats, psiholoģiskais terors & permanentā psihoze, ķirzaku valstībā, viss ir atļauts >)
Tas ir kaut kas neticams... es māku valodu izlocīt visādi, kā vajag un kā nevajag, bet nemāku pateikt, kā reizēm doma par viņu (sajūta, es nezinu, kas) liek sajusties – sākumā tas bija kaut kas aristokrātisks (“19. gs. krievu romāns”), pēc tam kaut kas kosmisks un mežs, un mājas, un dzīva uguns, un pasakas no bērnības, un... pirmoreiz mūžā tā, ka ne no galvas tas nāk, pat ne no kaut kā dziļāka, piemēram, sirds (...kas ir sirds? that which drives), bet it kā no ārpuses, kaut kā virs manas būtnes, ne pārāk tālu, tepat virs galvas, vai blakus tai, tepat telpā, varbūt tas ir gars, varbūt nekad agrāk nav bijusi tik nobrukusi psihe, bet vienalga, galvenais, lai darbojas :)
Самые прекрасные цветы растут из грязи,
Самые прекрасные люди - это мрази,
Самые падшие женщины неприступны,
Самые благие деяния преступны.
“I grew up poor. I had little formal education. No real skills. I don’t work especially hard, and most of my ideas are either unoriginal or total crap. And yet I walked right into a job for which I was ill-prepared, ill-suited, and somebody else already had... and I got it! If you ask me, that’s the American dream right there. Anything can happen to anyone. It’s just random ” (Tik mīļi no kosmosa pēc tam, kad nedēļu pavisam nesaistīti esi sajūsminājies par Pītera Pena tēlu (paldies I.M. ;) lieliska sērija, atkal.) |
Manu interneta dienasgrāmatu tikko nosauca par aizgaldu. Atā
(Tagad tava kārta.)
Visvairāk sašujos (tas tagad būs sašust, tagadnē :), kad manu rīcību... pat ne rīcību, bet tās motīvus, interpretē (uztver, vērtē, tiesā) pēc man svešiem kritērijiem, like, es esmu tik viegli nolasāms, like, es apzināti neizvēlētos, ko no sevis parādīt un ko – paturēt priviliģētākām acīm (sev nē, jo tas viss ir nasta tomēr). Tad es jūtos vardarbīgi ievietots kastītē (ar uzrakstu vai bez, vienalga) un varu sadusmoties, jo nav taču patīkami pret savu gribu tikt ieslodzītam svešu domu, svešu priekšstatu cietumā. Man nav problēmu pieņemt to, ka mani nesaprot (pats tādus ziedus laistu un audzēju), bet ne to, ka mani saprot nepareizi. Atvaino, patiešām, kāpēc tu iedziļinies bez pleznām un skābekļa balona? Pietiek ar nesaprotu (neesi centies saprast), varbūt paskaidro, lūdzu, pirms nāc klajā ar pavirši sagatavotām apsūdzībām vai, nē, pazūdi pavisam
Tā, un tagad, lūdzu, pierādījumus, kāpēc iecentrēta bilde uz pelēka fona izskatās labāk, nekā uz balta un kreisajā stūrī kā parasti!?
Explain yourself, Firefox! >:(