Dubstep Violin
Hot or not?
“God, you are a shallow, disgusting creature. You want to know the truth? You're not gonna be in a band, or a model, missy, because you have no ambition. With no skills you'll be competing with 80% of the US workforce for a minimum wage job, which you'll work at for the rest of your life until you're replaced by a computer. The only talent you'll ever have is getting men to fuck you! Your life will basically become a carnival of pain, and when you can't stand it, not one more day, not one more hour, it will get worse. Much worse.” |
“Women and cats will do as they please, and men and dogs should relax and get used to the idea.”
— Robert A. Heinlein
Pastāv tāds populārs new age/virtuves psiholoģijas uzskats, ka cilvēks, kurš apzināti nodara ciešanas citiem, pats ir dziļi nelaimīgs, apdalīts, dvēselē neapmierināts, kosmiski čelendžēts, viensmājāsskumjš utt. Sava daļa taisnības tajā noteikti ir, bet lūdzu lūdzu, aizmirsti, atmet, izsvītro jebkuru epitetu ar laimi saknē, ja vēlies man bilst kaut ko tādu. Jo, pirmkārt, nav nekādas jēdzieniskas vienprātības par to, ko tā laime patiesībā nozīmē – laicīgu baudu, apmierinājumu, iekšēja miera un pasargātības sajūtu, vai veiksmīgu dīlu ar sazin kuru no taviem kukaiņa instinktiem. Manuprāt, tādu absolūto laimīguma faktoru vispār, ja var, tad var izmērīt tikai miršanas brīdī. Patiesība ir tepat blakus: jā, cilvēks, kurš nodara pāri citiem, ir sāpināts, traumēts, tāds, kuram pašam nodarītas ciešanas, tāds, kurš vēl dzīst, utt. NEVIS nelaimīgs. Liec to aiz auss! Domā, Hitlers u.c. nazi narkomāni baigi cieta sava powertripa laikā? Nešaubos, ka vismaz pusi laika viņi pavadīja eiforiskā ekstāzē, starp kuru un netveramo laimes jēdzienu šķirlīniju novilkt nemaz nav tik viegli, turklāt nomira ātri un nesāpīgi, ar triumfa pēcgaršu uz lūpām un Valhallas vārtiem acīs. Kaut kādi karmiskie parādi un sentēvu grēki ir tikai mežonīgas teorijas un/vai reptiloīdu uzmetiens, for all I know. Atzīšos, ka man ļoti patīk sadot pēc nopelniem (par nopelniem saucot sev un sev tuvajiem nodarīto kaitējumu), vēl man patīk metaforiski piespiest sodāmo cilvēku pie zemes un neļaut viņam celties, kamēr nav atēdies paša piemīdītos dubļus. Vai tas mani padara par nelaimīgu būtni? Sāpinātu, sūrstošu, ievainotu/ievainojamu, jā. Bet nelaimīgu? Dafuq, savi melnie uznāk visiem reizēm, pat Gundaram Āboliņam :)
Vērtīgākais klips youtube latviešu valodā forever!
Vesela izglītojošu un visādi burvīgu/mulsinošu citātu vācelepūrs. Jānis Zālītis, 198_.
OMG. Es jau sen gribēju to uzrakstīt... Limbonic Art ir tik perfekti uzbūvēta mūzika, no sākuma līdz beigām,
ikvienu pēdējo mirstīgo cerību nokaujošām beigām...
Nu labi
Pietiks tev astrālā malstrēma. Zvaigžņu karu patosa. Visa dzīve orģija. Pārējā laikā... WWW. Un malka. Un WWW. Tad paēst, tad atkal WWW... WWW-malka-WWW-ēst-WWW-malka-WWW-gulēt kur, es ATVAINOJOS, KUR paliek SCI-FI varbūt tur, Orchideju dārzā (pirms 93 gadiem)
Laiks bija Pūķis
anathemantra
Pag, tik agri nelikšos mierā vēl: Lindsija Stērlinga. Skaidrs, ka mani pa daļai ir nopirkusi sulīgā elektronika un kameras darbs, bet es totāli jūtu, kā viņa padara pasauli par labāku vietu, gaišāku, priecīgāku, iedvesmojošāku... vienkārši ar sevi pašu :) Apmēram tāpat kā Vītolu ģimene, tikai tai nav astoņpadsmit miljoni views mēnesī haha. Par sevi neko tādu nevaru teikt, jo klausos daudz neganta blekmetāla, ja pietiek pacietības, skatos asiņainus seriālus, un spēju jebkurā mirklī izvirst indē, izšļakstīties, uzrakstīt kaut ko tādu, ka viņai ir viss, kā nav Ievai Melnei kā vijolniecei un fiziskai būtnei, redzi, uzrakstīju