No piektdienas vakara ciemojos pie vecākiem. Pa šīm dienām viens iekritis acīs - viņi katru dienu (!) brauc uz veikalu. Katru dienu pērk jaunu Rimi maisiņu(!). Fuj, fuj, fuj.Cik nelietderīga sava laika tērēšana. Cik liela celofāna maisiņu kolekcija!
Bet viņi ir tādā vecumā, ka to mainīt nevar, un runas par a la dzīvošanu zaļāk ir kā pret sienu. Pretargumenti - "es jau nezinu, vai un kad es izdomāšu braukt uz veikalu, lai visu laiku līdzi staipītu maisiņu" un "re kur priekšā brauc mašīna, re kā dūmo un smird, re kas mūsu dabu piesārņu vairāk!"
Ja uz to kaut kā piever acis, tad viss pārējais ir tīri jauki.
Kas vēl ir riebīgi. Logā jau ap 6:20 spīd iekšā saule, istabā karsti un gaišs, tā, ka tas sagādā grūtības. Labi, ka drīz atpakaļ uz Rīgu pie saviem mīļajiem vīriešiem. Te jau nav slikti, vienīgi kaut kā neierasti.
Esmu veiksmīgi saaukstējusies jau apmēram nedēļu. Ha.

Jums ir gadījies sajaukt piena paku ar kefīra paku?
 Man šodien tas izdevās divas reizes. 1. Pie rīta kafijas pielēju kefīru. 2. Nesen, pie cigoriņiem pielēju kefīru.
  Kā garšoja? Nav ne jausmas, es neriskēju mēģināt. Pirmo es norakstu uz miegainību, 2. uz saaukstēšanos. Jā, esmu iemanījusies saaukstēties.

Sesija ir galā. Varētu teikt, ka veiksmīgi nokārtota. Varētu teikt, ja mani nebūtu iegāzis izlīdzinošais matemātikas kurss - mana draņķīgā atmiņa, kura nekādīgi nespēj neko izdabūt par vektoriem, skalāriem reizinājumiem, taisnes vienādojumiem. Dēļ izlīdzinošā kursa man neielika atzīmi diskrētajā matemātikā (kaut gan tā ir nokārtota). Tad nu pirmdien iešu pārkārtot.
Tā ka tas notiek pēc oficiālās sesijas, tad it kā būs kaut kādi 15ls jāmaksā. Jautājums par palikšanu budžetā paliek atvērts. Teorētiski būtu jāpaliek budžetā, ja vien budžeta vietas neapcirps vai kaut kas cits nesačakarēs manas cerības.
Nu vai zini, tad es nezinu ko. Braukt uz ārzemēm lasīt zemenes? Ņemt kredītu? Bitīt matos.

Hāaa, matemātiskā analīze nokārtota!
Vēl tikai dsu, pr, tt mājas lapa un būs forši. Kaut nu izdotos.

Es laikam izskatos pēc konsultantes, vai arī man šodien uz pieres bija rakstīts "pajautā man, es zināšu kā palīdzēt"! ha.

1) Ienācu Drogās, pie manis pienāca veca večiņa.
Večiņa - kur ir krēms?
Es - kāds krēms?
V- nu kā kāds? Pretgrumbu! (un tad viņa sāk smieties tā it kā būtu pīpējusi zāli).
Rādu večiņai tuvāko krēmu plauktu, galīgi nezinu, kur ir pretgrumbu krēmi, bet tajā laikā viņai atkal ir kas sakāms.
V- Un vēl man vajag šampūnu! Nu tādu, kuru pa televizoru, reklāmā rāda. Tad mati tādi sprogaini un gaisīgi paliek!
Es neskatos televizoru jau 4 gadus, man nav ne jausmas kādas reklāmas tur tagad rāda. Atzinusi sevi par nespējīgi večiņas vēlmju apmierināšanā, pasaucu pārdevēju, lai viņa ar to visu noņemas.

2) Eju pa ielu, man klāt pienāk ārzemnieks, ar kaut kādu līgumu rokās, līgums latviešu valodā, nobružāts papīrs, n-tās reizes pārlocīts. Pārlocījuma vietās noberzusies burtu krāsa. Uz papīra kafijas atstāti pleķi. Prasīja, lai iztulkoju šim divus līguma punktus. Iztulkoju ar'. Pēc katra iztulkotā teikuma viņš teica - āāāā. Nu tādā kaifīgā balsī, it kā būtu pīpējis zāli vai khēm.
Tad šim prātā ienāca spoža ideja - es palīdzēšu tev (interesanti kā? Man nevajag palīdzību, ja), tu palīdzēsi man (interesanti kā? Tulkot kaut ko ja? Jeb tur slēpās zemteksts? ha). Tad es devu n-tos kurvīšus pēc kārtas.
es- esmu ļoti aizņemta, tagad man ir sesija universitātē.
šis - āāāa. Kur tu studē? Varbūt pēc nedēļas?
es -LU. Man sesija ilgs mēnesi (sameloju).
šis - āāāāa, un pēc mēneša?
es - es nezinu, vai būšu Latvijā (sameloju).
šis - āāāā.
oki dokī, bāi, bāi. Dāi, dāi māi dārling.

3) Ūn tad uz ielas viena sieviete jautāja, kur ir tuvākais avīžu kiosks. Tas nekas, ka viņa bija nupat pagājusi garām Narvesen, kas atradās turpat aiz stūra. Parādīju viņai. Un tāpat viņa taisījās iet iekšā citās durvīs, tad es piegāju klāt un parādīju viņai durvis. Re, cik es esmu jauka.

labnakt.

Divas nedēļas no sērijas maz_miega_daudz_darāmā jau liek par sevi manīt. Izskatās, ka organisms sāk pieprasīt iekavētās miega stundas. Darāmā tāpēc nekļūst mazāk, sesija rit pilnā sparā, un man jānolaižas uz zemes un jādara viss, ko vien es varu darīt lietas labā. Jo šoreiz es sev nepiedošu.
Uztaisīšu kafiju un pārlasīšu formālās gramatikas, lai rīt varu iet uz pārrunām un dabūt automātisko atzīmi.
Mīļais drīz būs mājās. :)

d*rsā.

Manas dārzkopības dotības ir nepārspējamas. Vienai no orhidejām sakne ir galīgi sačokurojusies, nožuvusi un nedzīvīgā krāsā. Otra vēl nepadodas, tāpat kā pārējie istabas augi. Vispār foršākās puķes ir kaktusi. Tos praktiski nevajag laistīt, tie aug tāpat.

Kaķim pamostas mednieka instinkti - barību no saviem traukiem neēd. Viņš nolēmis nomedīt sev pārtiku pats - nozogot to pašu barību no galda. ha.

   Ceturtdien lekcijā uzstājās studenti ar dažādām prezentācijām, viena no tām man lika aizdomāties. Ne jau par skype, par kuru bija prezentācija, bet gan par notikumu un nejaušību virkni, kas mūs noved tur kur mēs tagad esam. Pastāstīšu nedaudz sīkāk. 2007.gada 16.,17. augustā nedarbojās skype. Es atceros to vakaru. Tā kā nedarbojās skype, tika meklēti alternatīvi saziņas līdzekļi, un tad es pirmo reizi "interneta adrešu laukā" ievadīju "cf.lv", ja runājam detalizētāk, tad tajā vakarā es iepazinos ar cf.lv čatu. Vēlāk pievērsu uzmanību blogu sadaļai, kādu laiku biju vērotāja statusā. Tad nolēmu, ka jāreģistrē jauns lietotājvārds un jāsāk savas gaitas tur. Veidojās virtuālā saziņa, komunikācija, atkarība no blogošanas. Nezinu, cik ilgi es tur biju - varbūt pāris gadus. Tad arī cf.lv pazuda, un kā liecina novēroju - uz pavisam. Pa to esības laiku dibinājās kontakti, ar vienu no cfiešiem gadījās sataureņoties, tikties, jumtam tikt nonestam. Un tā nu jau divus gadus esam kopā, ir kaķis, es studēju datorzinātnes.
   Ko es ar to visu gribu pateikt? Šo notikumu virkni, līdz ar to manu dzīves ceļu, viegli varēja izjaukt kāds no iztrūkstošiem ķēdes posmiem jeb "pagrieziena punktiem" - skype nojukšana, tā laikā toppersonas spožā ideja izmantot cf saziņai, reģistrēšanās, komunicēšanās, skype kontaktu apmaiņa, galu galā es varēju nemaz nepazīt to personu, kura pateica par cf. Un tā varētu turpināt ilgi un dikti.
   Nekad nevar zināt, kurš sīks notikums jūs ir ievirzījis tur, kur jūs tagad esat. Varbūt par pagrieziena punktu kalpo nokavēts tramvajs vai pazaudētā pildspalva.
Patiesībā par to visu es aizdomājos jau kādu laiku iepriekš, vienīgi prezentācija lika atkal pārcilāt savas domas, un man sagribējās tās iemūžināt te.

Taisiet bekapus, mīļie, ja nu gadījumā (tfu, tfu) arī klabs kādu dienu pazūd.

Ar lielu prieku, gandarījumu un gabalu neizgulēšanās varu paziņot, ka mans Lielais praktiskais darbs datu bāzēs tika pabeigts ap 3:00. Datu bāze šancē, skati izveidoti, pieprasījumi no tiem arī, katrai tabulai analizēta tās atbilstība 1.,2.,3.normālformai. Vārdu sakot viss ir forši. Vismaz pašai tā liekas.

Par cietajiem diskiem gan nepaspēju pamācīties, tāpēc tagad --brokastis, duša, gūgle.

  Trigonometrijas kd ir uzrakstīts, ieskaitīts.
  Par šīs dienas matemātisko analīzi ij runāt negribas.
  Lielais praktiskais darbs datu bāzēs arī pamazām top, jau ir er modelis, datu bāzes fiziskais modelis, izveides skripti. Turpināšu čakarēties rītdien. Un vēl rītdien mani sagaida cietie diski (drīzāk lasāmviela par tiem), daudz kafijas un maz miega. Lai tak tie treki, sektora laukumi, failu sistēmas u.c. zvēri ļauj man pagulēt! Bet ko nu par to.
Ak jā - vakar gadījās braukt ar jauno tramvaju. Nu tā neko, ļoti gludi iet, kā pa sviestu. Tur iekšā bija ļoti šauri - vai nu tāpēc, ka visi leca iekšā kā traki, vai arī tāpēc, ka tur ir šauri.

Un tagad čau, jaukus sapņus. Paguliet arī manā vietā kādu stundiņu, divas, desmit. Paldies.
Pēdējā laikā esmu safanojusies par bildītēm, tā ka nāksies jums to vien paciest, ha.

       Ļoti maz laika, ļoti daudz darāmā. Joprojām neesmu uzcepusi sava lielā praktiskā darba datu bāzēs rakstisko daļu, tikai idejiskā līmenī viss ir +/- skaidrs.
      Man likās, ka integrēšanu nesaprotu, man bija daudz neskaidrību. Vakar biju pie riktīgi foršas augstākās matemātikas skolotājas, divas stundas mēs rēķinājām - ņēmām pēc kārtas visus piemērus, kurus es izprintēju ( md un kd paraugus par šo tēmu). Tas viss notika tik raiti, ka izskatījās, ka integrēšana man nesagādā īpašas problēmas. Tagad tik jācer, ka rītdien kontroldarbā veiksies ar integrēšanu.
      Šodien būs ieskaite par vidusskolas trignometrijas vielu, vēl joprojām turpinu mācīties - atkārtot to, kas jau ir aizmirsies. Vispār brīnos - mums skolā vajadzēja speciālgadījumus iezubrīt no galvas (nu tos, kur, ja piem., cosx=1/2, tad x=+/- (Pi/3)+2Pin). Cik skatos kursa biedra kd - tur viņš tos kaut kā mistiski izrēķina, ij tāpat nepareizi. Un skolotāja to kļūdu nemaz nepamana, bet piekasās pie kaut kādiem sīkumiem.

Šī būs jauka diena. :)

Nu jau stundu esmu augšā. Mani pamodināja mans datu bāzes ER modelis, drīzāk tā pārveidošana par fizisku datu bāzes modeli, skriptu. Vakar nočakarējos ar šo padarīšanu visu dienu, atbildi uz savu jautājumu tā arī neatradu. Un nu šīs domas man neļauj gulēt. Ir arī progress - izskatās, ka miegā būšu izdomājusi vienu no iespējām, kā to varētu realizēt, prāts sazīmēja vienu no redzētajiem slaidiem, un kā to varētu pielietot manā labā. Bet nē, es negribu būt tāds gīks un tagad ar to ņemties. Es gribu savu miedziņu un saldos sapnīšus, bitīt matos! 

Labunakti. :)