Mans vēders neņem pretī pankūkas. Jau kopš vakardienas vakara sāp, un es raujos čokurā spazmatiskās sāpēs. Izskatās, ka man der tikai putriņas, sautējumi u.c. veselīgi, viegli pārstrādājami ēdieni.

Gūgles kalendārā uzskatāmībai atzīmēju datumus, kad ir kontroldarbi, jānodod kaut kādi darbiņi utt. Un tas izskatās briesmīgi.  Nē, kalendāra kā tāda dizains ir tīri ok, bet tas to-do saraksts ir biedējošs.

Viss notiek kā filmās tikai filmās vai multenēs, bet ne dzīvē. Dzīvē reti un visbiežāk ne ar mani. Hm, vienīgi, ja filmas žanrs ir traģikomēdija vai kaut kas tamlīdzīgs, tad varbūt jā.
Apsveru domu piekāst uz ārstu apmeklējumiem šomēnes un nopirkt jaunas kurpes. Ak vai, cik pārdomāta un gudra doma.

nav

Pierakstījos pie Simonas. Incanti, ko viņa izdarīs ar maniem matiem. Vī, nevaru sagaidīt. Rinda gan pie viņas varena, jāgaida 10dienas.

Skatos datorsistēmu uzbūves 2.semestra video par kopnēm un cietajiem diskiem. Nu tik ideālas lekcijas. Šie video nav pieejami fizmati.lv, tos man nesen atsūtīja. Kvalitāte un skaļa visnotaļ baudāma. Rīt kontroldarbs.

Esmu radoša virtuvē, bet ar tām datorlietām tā bremzīgāk un piņķerīgāk iet. Acīmredzot es neuzrakstīšu nevienu pašu grāmatu par datorzinātni, varbūt vienīgi kādu pavārgrāmatu. Bet arī to tiki tad, kad būšu aizmirsusi, kā man gadījās plīti pārvērst par milzīgu cukurgailīti. Jā, tas notika Ziemassvētkos, kad es cepu savas pirmās piparkūkas.
Sāk trīcēt labās acs plakstiņš, kad domāju par jūniju. Sesija. Šoreiz nav tā, ka es gribu aiziet. Es gribu palikt, palikt arī uz sesiju, visu nokārtot un pabeigt, un tagad man ir bail paklupt un kaut ko nevarēt. Bet ir jāsaņemas un jāvar.

Datorsistēmu uzbūves lekcijas ir manas mīļākās. Tās lekcijas es varētu klausīties katru dienu, visu cauru gadu. Ak tu mī un žē, cik forši būtu, ja aizvāktu interneta, tīkla etiķetes, tiesiskā regulējuma lekcijas, un to vietā būtu šīs. Vēl varētu pārīti aizvākt, jo tās šķiet galīgi nederīgas un jau intuitīvi zināmas. Utopija. Ne tikai pasniedzēja runas veids, vielas izklāsts, bet arī lieliska humora deva, vielas noderība un plašais pielietojums padara šīs lekcijas ļoti, ļoti interesantas. Kad lekcija beidzas, negribās celties un iet prom, labprāt paklausītos vēl.

Visi raksta par negaisu, es arī gribu. Bija negaiss, jā! Zibeņoja, ducināja, un lietus lāses sitās pa palodzi. Viss, es uzrakstīju, hiphipurā.
Šodien, nu jau vakar, Mīļajam bija dz.d., es uzcepu medus kūku. Ai, un aizmirsu nopirkt svecītes, aizmārša. Nekas, nākošgad.
Medus kūku cepu nu jau otro reizi, dikti feina recepte, viegla, šausmonīgi ņammīga, vienīgi laikietilpīgi, bet rezultāts ir tā vērts!
Un tagad gulēt, čau!

Pildu matemātiskās analīzes mājas darbus. Pārņem apjukums, ka esmu aizmirsusi to, ko pirms diviem gadiem perfekti zināju, es runāju par vidusskolas matemātikas vielu. Ir pagājuši tikai divi gadi kopš es pabeidzu skolu. Zināšanas, kuras ikdienā pielieto reti, vai nepielieto nemaz, ar laiku ierūs. Tas viss ir zināms, bet noglabāts atmiņas tālākā plauktā. Ir grūti iekustināt ierūsējušu mehānismu. Kaut kādā ziņā jūtos tā, it kā apgūtu visu no jauna. Mani tiešām ļoti pārsteidz, ka  degradēšanās notiek tik ātri. Tu apgūsti jaunas, gudrākas fīčas, bet vecās aizmirsti. Dzīves netaisnība. Cilvēka atmiņa neatšķiras no datora atmiņas - ir bitiņi, kuri visu laiku jāatjauno, lai nezūd glabātā informācija.

Jūs zinājāt, ka diska lasītāja galviņa nemaz nepieskaras diskam? Ja tā pieskartos, tad rastos berze, tad nodiltu diski un galviņa, kā rezultātā rastos informācijas zudumi. Kā tas bija diskešu laikmetā. Atsperīte spiež galviņu pie diska, bet gaisa cēlējspēks to ceļ augšā. Jā, šodien bija lekcija par galviņām. Ja datoru ieslēdzot, jums ir klik klak skaņa, ļoti iespējams, ka cietais disks ir beigts. Lai jūsu galviņas lieliski funkcionē un tām ceļā negadās putekļi!

Ak jā, šodien savā hula hoop riņķī, dobumā iekšā iespaidīju 0,5kg plastilīna, nu tas ir smagāks.

Nejaušības un lēmumi veido notikumu virteni, katrs posms ir svarīgs. Katrs posms mūs noved tur, kur mēs šobrīd esam. Un padara mūs par to, kas mēs esam. Daži posmi ir nepatīkami, bet tas ir tikai tāpēc, lai mēs norūdītos, rastu atziņas un pieredzi.

Miegā sajutu buču, patīkama, ikrīta, uzmanīga, silta un manējā, uz sekundes desmito daļu pamodos un tad atkal aizmigu. Viņš aizgāja uz darbu, es turpināju gulēt. Nesen pamodos, pirmdienas man ir brīvas, jā. Esmu atpūtusies, izgulējusies, spēkpilna, derētu kaut ko padarīt. Varbūt sākt ar mājas kārtošanu, dušu un brokastīm.
 Man jānopērk pildspalva, jo divām foršākām beigusies tinte, beidzās vienā dienā, abām. Un zīmuli arī, jo savu esmu pazaudējusi. Pazaudēju savu mīļāko zīmuli. Es ļoti reti kaut ko pazaudēju, ja pazaudēju, tas parasti atrodas pats par sevi, tiklīdz beidzu to meklēt, bet, ja tomēr neatrodas, tad kaut kas ļoti derīgs un man mīļš. Un vēl man vajag apmēram 1kg plastilīna.

 Šodien ar J. bijām Mežaparkā, pastaigājāmies, noķērām dažus saules starus, veiksmīgi izvairījāmies no krītošās skrituļslidotājas pie Ķīšezera, braucošā vāģa. Tur viss kā parasti - daudz cilvēku, skrituļslidotāji, velobraucēji. Izkustina savas locītavas, izloka kājas un uzņemt, cik nu tas ir iespējams, svaigu gaisu. Un tobrīt  uz pavisam īsu brīdi es saškrobījos, ka mans vellis ir palicis pie vecākiem, un tuvākajā laikā tur arī paliks. Tur varētu paveļļot, jā. Vēlāk uztaisīju mums ņumzīgas vakariņas, bikuc vēlāk paēdām saldējumu un tā šī diena kaut kā tuvojas beigām.

 Runājām ar tēti skype, ikvakara video zvani. Runājām par mūsu šodienu, sportu, skriešanu, piemērotiem apaviem, 2012, Nibiru, Polijas pēcaviokatastrofas video, ēdienu, maniem sasniegumiem virtuvē utt. Tētis ir fantastisks cilvēks, viņš mani iedvesmo uz aktivitātēm, daudz, daudz lasījis, daudz ko zina, viņam ir daudz hobiju - skriešana, slēpošana, velobraukšana, un kā viņu tur - nu, kad ar ūdenslīdēja tērpu peld zem ūdens. Jā, mans tētis ir foršs! Gribētos būt kaut uz pusi tik aktīvai kā viņš. Ar viņu ir tā foršā čomošanās sajūta, nevis kā tēvam un meitai, bet kā riktīgiem čomiem.

  Šodien mums ir filmu un multeņu diena, par ūdens bruņurupuču dzīvi, fejām, fejām un zobu fejām.
  Tikai viens mācību mēnesis, tad sesija, un gads būs galā. Līdz tam laikam jāizpilda matemātiskās analīzes md, programmēšanas l.d., multimēdiju tehnoloģijās arī derētu uztaisīt animāciju, samontēt kādu video, lai varētu dabūt automātisko atzīmi un sesija liktos mazāk noslogota, bet studenti jau parasti visu atstāj uz pēdējo brīdi un tad raujas, lai kaut cik paspētu, jo parasti visiem liekas, ka sauklis ar mazāku piepūli pie maksimāla rezultāta ir attiecināms tieši uz viņu, ha.
  Logā, cik nu augstās ēkas ļauj, iespīd saules stari, tā vien sauc iziet ārā, bet šodien tomēr nē. Rīgā tāpat pavasari nevar sajust, nu vismaz centrā, varbūt kādā nomalē ir sastopama pavasara smarža un brīvi krītoši saules stari, nepiesātināti ar mašīnas izpūtes gāzēm, vizbulītes, krokusi. Tālā mežā, bet ne šeit.
Ai, ķiņķēziņiem fons dažādās krāsās, bet man tagad ir slinkums to labot, gan jau vēlāk.