Divas nedēļas no sērijas maz_miega_daudz_darāmā jau liek par sevi manīt. Izskatās, ka organisms sāk pieprasīt iekavētās miega stundas. Darāmā tāpēc nekļūst mazāk, sesija rit pilnā sparā, un man jānolaižas uz zemes un jādara viss, ko vien es varu darīt lietas labā. Jo šoreiz es sev nepiedošu.
Uztaisīšu kafiju un pārlasīšu formālās gramatikas, lai rīt varu iet uz pārrunām un dabūt automātisko atzīmi.
Mīļais drīz būs mājās. :)