Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2015-08-18 11:14:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
bet nopietni, kur ir cilvēku dubultvārdu ideja
pseidoaristokrātijā vai tajā ka tētis ar mammu nespēj rast kompromisu
no kurienes ir šīs visas sofijas annas
bērni taču pēc tam mulst no paša elementārākā, kā viņus īsti sauc, izvēlas sev vienu no abiem vārdiem - pēc tam sāk mulst jau vecāki

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]nulle
2015-08-18 11:22 (saite)
Es domāju, ka unikalitātē, Mārču, piemēram, ir da****. Mārcis Arnolds, tā jau cita lieta.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]crescendo
2015-08-18 12:17 (saite)
Tas arī. Ja vēl uzvārds 'Bērziņš', tad vispār.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nulle
2015-08-18 12:25 (saite)
:D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sirdna
2015-08-18 11:28 (saite)
Jautāsim savādāk - no kurienes ir tā ideja par vienu vārdu cilvēkam? WTF?
Vai arī - priekš kam cilvēkam vārds, ja ir personas kods, johaidī? Nu, naher, a, kaut vienu racionālu argumentu? Ja kodu grūti izrunāt, priekš tam ir nikneimi, mīļvārdiņi un "eu,bļa, garson!". Priekš kam vārdus vispār?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]crescendo
2015-08-18 12:19 (saite)
Dažādām tautām ir dažādas ieražas. Krievi visur kabina patronīmu galā. Islandieši ar kaut ko interesantu dara.
Par arābiem vispār neizteiksimies, viņiem vārdu ir kaudzīte.
Ķīniešiem savukārt 'uzvārds' zināmā mērā ne ģimenisko, bet nacionālo piederību zināmai nacionālajai grupai norāda.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirdna
2015-08-18 13:03 (saite)
He, es saprotu, ka ieražas un tā. Es jautāju pēc racionāla argumenta, kāpēc tādas ieražas vispār vajag, ja pietiek ar kārtas skaitli?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]crescendo
2015-08-18 13:06 (saite)
vai tu traks, personas kods tak ir sensitīva informācija ko nevienam nevar atklāt!

Vārdi ir labs atmiņas āķis konkrētu personāžu atcerēties. Skaitļi vairāk jūk, ja to skaitļu ir vairāk par pāris riekšavām. Lūk, ģimenes ietvaros bērniem skaitļa vārdus vārdos salikt - tas ģeld.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]putnupr
2015-08-18 11:31 (saite)
somijā piem. ir tā, ja divi vārdi, tad abos arī jāsauc, piem. liisa-anna, kari-lauri. tā arī sauc. ilze-anna, jānis-juris bērziņš

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]crescendo
2015-08-18 12:45 (saite)
Somijā ir atļauti arī trīs vārdi pirms uzvārda.
Tad arī visos trīs ikdienā sauc? Vai tomēr te atkal ir gadījums ar dubultvārdiem vs diviem/trīs vārdiem ?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]putnupr
2015-08-18 23:44 (saite)
Par 3 nezinu, pirms 15 gadiem viņi teica, ja ir 2 vārdi, tad tajos jāsauc. 3 gan nedzirdeeju saucam

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]scorpse
2015-08-18 11:33 (saite)
No kurienes ideja? No domas par to, ka, ja nosauc bērnīnu kāda bagāta onkuļa vārdā, onkulis atmet mantojumu. :) Ja nosauc vairāku onkuļu vārdos, iespējas dabūt mantojumu palielinās.
"When he was born I wanted to call him St. Clair . . . it sounds SO aristocratic, doesn't it? But his father insisted he should be called Jacob after his uncle. I yielded, because Uncle Jacob was a rich old bachelor. And what do you think, Miss Shirley? When our innocent boy was five years old Uncle Jacob actually went and got married and now he has three boys of his own."

(Atbildēt uz šo)


[info]pinjons
2015-08-18 11:45 (saite)
Džonam Lenonam Vinstona vārdu iedeva par godu Čērčilam, kara laika patriotisma uzplūdos.

(Atbildēt uz šo)


[info]mis_sarajevo
2015-08-18 11:46 (saite)
Nu nez, man ir divi, jo vienu iedeva vecāki, bet otrā mani ikdienā sauc.
Baigi aristokrātiski nejūtos.

(Atbildēt uz šo)


[info]crescendo
2015-08-18 12:16 (saite)
Oi.

Pirmkārt, ir divi vārdi un ir dubultvārdi. Dubultvārdus raksta ar defisi, savukārt pirmo vārdu un vidusvārdu ar defisi neraksta, bieži vien ikdienas papīros vidusvārdu vispār nelieto.


Otrkārt, tā ir sena Latvijas tradīcija, galīgi ne ar aristokrātiju saistīta, kas pačibēja padomju laikos - 50tajos-80tajos dzimušajiem ir viens vārds, agrāk dzimušajiem toties divi ir diezgan bieži (ugu, reizēm tik pasē ieraugi, jo ikdienā abus nelieto) vēlāk dzimušajiem atkal divi sāk parādīties, lai gan ne ļoti bieži. Otrais vārds bieži vien bija baznīcā kristāmais, vai vismaz kāds aizbildņa/svētā utml vārds - ikdienā tajā nesauca, bet dokumentos bija (lai gan mūsu rados ir nostāsti par cilvēkiem, kurus bērnībā kā reiz visi otrajā vārdā saukuši, vēlāk, kad izauga, tad atkal pirmajā).

Treškārt - tas dod vēl vienu formalitātes līmeni. Kad uzrunā visos trijos vārdos (vārds, vidusvārds, uzvārds), tad zini, ka lietas ir pavisam, pavisam nopietnas.

Ceturtkārt - jap, izvēles iespējas bērnam vēlāk.


Kur ir dubultvārdu (to, ko tiešām raksta ar defisi) ideja man nav ne mazākās nojausmas.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-08-18 12:35 (saite)
Par dubultvārdiem ar defisi nav nekur dzirdēts. Ir daži vārdi, kurus raksta ar defisi, bet tas ir savādāk.

Tradīciju ir daudz un dažādu. Amerikāņiem gandrīz visiem ir vidussvārds, kam ir īpaša loma, bet nebūtu gluži pareizi to saukt par otro vārdu, lai gan dažreiz tas šādu lomu arī spēlē. Anglijā var vārdu nomainīt ļoti vienkārši ar t.s., deed poll, bet kas ir svarīgi, visi iepriekšējie vārdi nezaudē juridisko spēku un vari turpināt lietot pasi, vadītāja apliecību ar veco vārdu, ja slinkums tos uzreiz mainīt.

Un galu galā vārds ir tikai tas, kā tevi sauc citi, nevis tas, kas ir dokumentos rakstīts. Man ir daudz draugu, kuriem nav nekādu dokumentu par viņu ikdienā sabiedrībā lietotajiem vārdiem. Es arī nespēju iedomāties, ka man tuvākie cilvēki sauktu mani pasē ierakstītajā rakstītajā vārdā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]crescendo
2015-08-18 12:42 (saite)
>Par dubultvārdiem ar defisi nav nekur dzirdēts. Ir daži vārdi, kurus raksta ar defisi, bet tas ir savādāk.
Reti, bet ir. Reizēm arī vienkārši raksta kopā kā vienu vārdu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-08-18 12:46 (saite)
Kurā tradīcijā?

Jeb tas ir par latviešiem, piemēram, ir cilvēki, kas sauc sevi kā Jānis-Andris?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-08-18 12:48 (saite)
Un vai tā nebūtu vienkārši netradicionāla punktuācijas lietošana? Nu apmēram tas, kā kā cilvēki raksta dubultuzvārdus nevis ar defisi, bet ieliek kārtīgu n-dash pa vidu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]crescendo
2015-08-18 12:51 (saite)
Varbūt.

Bet tas norāda uz izvēli to tiešām lietot kā dubultvārdu. Pareizi droši vien ir sarakstīt vienā vārdā, neesmu droša vai PMLP atļauj vārdus ar defisi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]crescendo
2015-08-18 12:50 (saite)
Latviešiem, tagad uzreiz piemēru neatcerēšos, bet visi dzirdētie bija sieviešu dzimtē.


Kestnera Luīzelote, protams, arī ir hrestomātisks kopārakstīšanas piemērs, lai gan nav latviešu tradīcija.
(nē, protams, gadās pedagoģes, kas atsakās iedziļināties divu vārdu tradīcijā un spītīgi ņirgādamās lieto otro vārdu kā pirmā vārda piedēkli, bet tas ir cits stāsts, no tās pašas operas, kur slāviskajiem uzvārdiem spītīgi uzsver pirmo zilbi un garo līdzskani ō izrunā kā divskani o, jo tā esot latviski pareizi).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-08-18 12:56 (saite)
Tas ir loģiski, ka latviski uzsver vārda pirmo zilbi, neatkarīgi no izrunas oriģinālvalodā. Es nesaukto to par spītību vai ņirgāšanos, vienkārši par latviešu valodas tradīciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]crescendo
2015-08-18 13:01 (saite)
Nu nu.
Duambruavskis ar uzsvaru uz pirmo zilbi? Kuazluavskis? Tas tā, no ļoti populāriem. Šiem pie tam ir tikai uzsvars uz otrās zilbes (bet otrā nav gara).
Ir arī uzvārdi, kur tas otrās zilbes ō piedevām ir garš, tik pašlaik ministru kabinetā tādu nav.

Līdzīgi, kā Belēvičs un Rinkēvičš - viņiem tik paveicies, ka garo ē latviešu valodā raksta, un ieraugot garo ē uz otrās zilbes mēs tomēr uzsvaru liekam uz otrās, nevis pirmās.


(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-08-18 13:08 (saite)
Kur ir problēma? Es visus izrunāju ar uzsvaru uz pirmo zilbi. Citāda izruna būtu ļoti netipiska.

Tu taču saproti, ka zilbes uzsvars dažādās valodās nozīmē dažādas lietas – tas var būt zilbes garums, skaļums, intonācija utt. Latviešu valodā zilbes garums un intonācija nav uzsvars, kā tas ir krievu valodā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]crescendo
2015-08-18 13:12 (saite)
Visas izrunas, kur Rinkēvičam uzsvars ir uz pirmās zilbes, otro zilbi pēc tam aizmirst izrunāt gari. Jā, var latviski izrunāt arī tā (uzsvērt pirmo īso un neuzsvērt otro garo) - bet kaut kā praksē ar, piemēram, šo uzvārdu tā nedara.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-08-18 13:15 (saite)
Noteikti tās nav visas izrunas. Tu iespējams jauc uzsvaru ar intonāciju vai arī tev ir stipra krievu valodas fonētikas ietekme, kā tas ir daudziem rīdziniekiem. Cēsinieki tā nerunā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]crescendo
2015-08-18 13:26 (saite)
Tas, ko tagad apkārt dzirdu, protams, Rīgas. Bet saķeršanās ar pedagogiem bija Valmierā, tur nu krievu fonētikas ietekme ir nez vai lielāka kā Cēsīs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-08-18 13:46 (saite)
Nu tie pedagogi jau droši vien paši ir no Rīgas nākuši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]crescendo
2015-08-18 13:48 (saite)
dažus gadus pamācījušies neskaitās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-08-18 14:02 (saite)
Kā nu kuro reizi. Es pazīstu divas māsas, kurām ir kādu 1 vai 2 gadu starpība un viena no viņām runā ar spēcīgu latgaliešu akcentu (pat ķ burtu kārtīgi neizrunā), bet otrai ir normāls vidzemnieka akcents. Mani tas izbrīnīja, un es prasīju, kāpēc tā. Kaut kas saistīts ar to, ka kaut kādā brīdī viņi pārcēlās no Latgales uz Vidzemi, un ir kaut kāds kritiskais periods, kurā akcents nostiprināts. Bet tagad aizdomājos, ka taču vecākajai māsai vajadzētu būt stiprākam akcentam, bet bija otrādi. Tā ka grūti paredzēt, kā tas nostrādā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]rasbainieks
2015-08-18 13:12 (saite)
nopietni? tu saki dombrovskis un belēvičs? citādi būtu *netipiski*?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]crescendo
2015-08-18 13:38 (saite)
Nē, nu ja UK dzīvojot citādi latvieša identitāti nespēj saglabāt, var jau tā provēt droši vien.. bet tas tāds 'latviskāks par latviešiem' sanāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-08-18 23:31 (saite)
Kāpēc tu domā, ka mani vispār interesē saglabāt latvieša identitāti? Es pret to izturos, ka man vienkārši šī identitāte ir (neviens nevar aizbēgt no tā, kas bērnībā un jaunībā ielikts), bet es viņu necenšos ne kā īpaši saglabāt, ne arī no tās aizbēgt. Un vispār dzimtās valodas pratējs galīgi vēl nenozīmē, ka viņam ir kāda interese dziļāk saprast savu valodu zinātniskā aspektē. Visbiežāk jau otrādi – mēģinājumi uzsvērt savu latvietību traucē objektīvi izvērtēt dzimto valodu vairāk pieņemt dažādus vispārīgus mītus par to.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2015-08-18 13:48 (saite)
Mani interesētu, kā tu to izrunā. Un nevis tā kā tu domāt tu tos izrunā, bet kā tu patiesībā tos izrunā. Ar kādu intonāciju un zilbju garumu, un tad izvērtēt, cik ļoti latviešu valodā fonētika ir mainījusies laika gaitā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rasbainieks
2015-08-18 13:53 (saite)
nēnu tu jau vari iedomāties, ka ar to, ka lauz šo uzvārdu izrunu, pamanoties uzsvērt pirmo zilbi (es gan tam īsti neticu, drīzāk pieļauju, ka tev ir saputrojies, kas īsti ir uzsvars), esi mainījis latviešu valodas fonētiku :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-08-18 14:10 (saite)
Tu domā, ka ir tikai viena pareizā latviešu valodas fonētika?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rasbainieks
2015-08-18 14:20 (saite)
es domāju, ka tu te esi sajaucis p ar p

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2015-08-18 14:26 (saite)
par uzsvariem kaut vai krievu valodā rezidentiem ir diezgan dažādi, šķiet, reģionāli uzskati
vispār ir iespaids, ka maskavā runā nepareizā^^ krievu valodā, a satiec džeku no urāliem, uzreiz pareizā^^

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rasbainieks
2015-08-18 18:18 (saite)
tas gan nav par uzsvariem

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2015-08-18 14:27 (saite)
Kas ir "p ar p"?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rasbainieks
2015-08-18 18:18 (saite)
ļaujiet iepazīstināt jūs ar lielisko latviešu frazeoloģismu "nejauc pimpi ar pirkstu"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-08-18 18:41 (saite)
Un kāpēc tu tā domā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2015-08-18 13:12 (saite)
Manai māsai laulību uzvārds ir Kozlovska. Es to nekad neizrunāju, ja nu vienīgi pa burtiem, kad to vajag pareizi ierakstīt, pērkot avio biļetes. ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]crescendo
2015-08-18 13:07 (saite)
http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/fonetika/fon20.htm

par latviešu valodas tradīciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-08-18 13:09 (saite)
Viss ir pareizi:
Tomçr sveðvârdos (gan sugasvârdos, gan îpaðvârdos), runâjot latviski, vienmçr var uzsvçrt pirmo zilbi. Îpaði tas vçlams, ja gadâs, ka sveðâ vârda îsto uzsvara vietu droði nezinâm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]crescendo
2015-08-18 13:14 (saite)
'Droši nezinām' īsti nav spēkā runājot par ilggadēju skolnieku. Tur tas ir cieņas jautājums.
Varēt var, bet apzināti kropļot vārdu, ja ir iespējams un lieliski zināms, kā to izrunāt pareizi, jo īpaši uzrunājot vārda īpašnieku tomēr nav pieklājīgi. Ko lai dara, ka mums skaņas vairāk nekā alfabētā burti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-08-18 13:16 (saite)
Mēs nevaram atdarināt krievu akcentu, jo tas tiek veidots savādāk. Kas vainas izrunāt saskaņā ar latviešu tradīcijām? Hmm, cieņa ir tāds stiepjams jēdziens.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]crescendo
2015-08-18 13:36 (saite)
Pag pag, tas nav krievu akcents.

Ir daudz latviešu vairākās paaudzēs ar poļu, ukraiņu, baltkrievu, čehu, serbu utml izcelsmes uzvārdiem - tiem bieži ir uzsvari uz otrajām un trešajām zilbēm un latviešu valoda spēj to respektēt, nepārejot uz krievu akcentu. Tāpat tie uzvārdi ir aizgājuši no orģinālformām - bet tādi nu tie šeit ir.

Apzināti nepareizi izrunājot sarunbiedra vārdu/uzvārdu, tu noliedz daļu no viņa identitātes. 'es labāk zinu, kā Tavs vārds izrunājams Tavā dzimtajā valodā'. Tur tā necieņa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-08-18 13:44 (saite)
Es iebilstu pret jēdzienu "nepareizi". Nav viena pareizā veida, kā izrunāt vārdu. Turklāt es jau nerunāju ar cilvēku viņa dzimtajā valodā, bet citā valodā, kurā ir savas tradīcijas.

Protams, cilvēkiem ir tiesības uzskatīt, ka pret viņiem izrāda necieņu, ja uzliek uzsvaru vai viņa vārdu uzraksta citādi nekā viņi to vēlas (piemēram, piekabina galotni -s). Bet es kaut kā nekad nebiju iedomājies, ka manu vārdu (kuru arī latviski izrunā ar uzsvaru uz pirmo zilbi, bet krieviski ar uzsvaru uz otro) būtu bijusi cieņas neizrādīšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]crescendo
2015-08-18 13:48 (saite)
Ehm, tu gribi teikt, ka Rinkēvičam, Kozlovskim, Belēvičam un visiem Dombrovskiem latviešu valoda NAV vienīgā dzimtā valoda???? (ok, ir mums arī Dombrovski, kam dzimtā tiešām nav latviešu).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-08-18 13:58 (saite)
Es neredzu, kā tas var būt relevanti. Kā jau teicu, nav pareizu vai nepareizu veidu, kā izrunāt vārdus. Bet mēs arī nevaram teikt, ka veids, kā vārdi tiek izrunāti atšķirīgi citās valodās (un pat vienas valodas ietvaros), būtu jāuzskata par necieņas izrādīšanu. Teiksim šie varianti, kad Izaks angliski kļūst par Aizeku, vai Ivans par Aivenu tikai atspogoļo izrunas daudzveidību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]starro
2015-08-18 14:02 (saite)
Ichaks!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]jim
2015-08-18 18:24 (saite)
latviešu gramatikā nav "dubultvārdu, ko raksta ar defisi".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krazuu
2015-08-18 13:18 (saite)
Visiem somiem vismaz 2 vārdi. Viens par godu kādam no senčiem, otrs savs. Tradīcija.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]krazuu
2015-08-18 13:19 (saite)
Jā, un paši izvēlas, kuru vārdu lietos ikdienā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]unpy
2015-08-18 13:34 (saite)
Mhm, mūsu ģimenē bja dēla mātes vecāku dumpis, kuram viņa gļēvi pakļāvās un to uzzināju tikai tad, kad bijām sīko reģistrēt aizgājuši. Tā nu tad ij bija, ka mēs saucām sīko vienā vārdā, viņas vecāki - citā un dokumentos figurēja abi.

(Atbildēt uz šo)


[info]rediiss
2015-08-18 13:35 (saite)
es arī īsti netveru to divu vārdu kaifu.

(Atbildēt uz šo)


[info]starro
2015-08-18 14:00 (saite)
lūk, konfjūzs: https://en.wikipedia.org/wiki/Spanish_naming_customs

(Atbildēt uz šo)


[info]blond
2015-08-18 14:05 (saite)
Mana vecmāmiņa bija Malvīne Luīze Frederika Līvija, bet, cik vien sevi atceros, visi viņu sauca par Luīzi. Diemžēl, tā arī nepaprasīju, kādēļ viņai tik daudz to vārdu. Bija cēlusies no ne pārāk turīgiem lauku saimniekiem. Mammīte bija Astrīda Regīna Alīda. Nesauca citādi kā par Astrīdu.

(Atbildēt uz šo)


[info]f
2015-08-18 14:06 (saite)
mani vairāk fascinē, kā cilvēki saprecoties pamanās notrāpīt tā, ka uzvārds beigās sanāk liepa - liepiņa vai krasta - krastiņa. srsly, tā taču nopietna sakritība!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]krazuu
2015-08-18 21:59 (saite)
Aha, aha, man viena paziņa precoties pieķibināja vīra uzvārdu savējam klāt un nu ir Cīrule-Pūce :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]f
2015-09-01 11:04 (saite)
:D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?