Latviešiem, tagad uzreiz piemēru neatcerēšos, bet visi dzirdētie bija sieviešu dzimtē.


Kestnera Luīzelote, protams, arī ir hrestomātisks kopārakstīšanas piemērs, lai gan nav latviešu tradīcija.
(nē, protams, gadās pedagoģes, kas atsakās iedziļināties divu vārdu tradīcijā un spītīgi ņirgādamās lieto otro vārdu kā pirmā vārda piedēkli, bet tas ir cits stāsts, no tās pašas operas, kur slāviskajiem uzvārdiem spītīgi uzsver pirmo zilbi un garo līdzskani ō izrunā kā divskani o, jo tā esot latviski pareizi).