Magnesia

Nu piektdienas pirts arī bija forša un pirmdienas, semināra dienas, vakara noslēgums ar inventāra detaļu sapirkšanu ceļošanai un pēcāku boulinga spēli arī bija vispirms lietderīgi un pēc tam forši. Šoreiz kaut kā sūdīgi gan izpildījos. Norakstīju uz nogurumu un gulētām 4 stundām, un uz dienu pavadītu dzestrā gaisā ar aktīviem elementiem. Parasti labāk sanāk iemest ar to mākslīgo kokosriekstu.

Visādi interesanti cilvēki man atsaucas Indijas sakarā. izdevās pārsteigt vienu indieti ar savām minimālajām vēdiskajām zināšanām. :D

Raians beidzot parādījās un atbildēja uz 2 vēstulēm. :D Tas ir viens foršs cilvēciņš, atklāts, patiess un tā, bet pilnīgi disorganizēts. :D Tomēr mīlu viņu tādu, kāds viņš ir. :)

Stulbais airBaltic ar 8kg rokas bagāžu. Nu man it kā ielien tajos, bet es jau nezinu. varbūt tie Krista bagāžas svari reāli melo. Tkko no draudzenes uzzināju arī, ka airBaltics drāž par katru gramu. Būs jāsavelk viss mugurā, jāietinās guļammaisā visādam gadījumam. utt. :D Viņa teica, ka tie, kas lidojot uz Āziju uz ilgu laiku, nespēj iekļauties 8 kg. Es esmu izņēmums. :D Pati brīnos. Nezinu, ko vēl lai ieliek :D labi, labi, patiesībā, lādētāji vēl nav iekrāmēti, paika lidojumiem utt.

Pirms pāris stundām uzzināju, ka Uzbekistānas aviokompānija ir vēl trakāka par airBaltic. max 5 kg. Kas viņi galīgi afigeļi??? Viss tik uz to, lai no mums naudu kāstu par nododamo bagāžu... Uz ilgu ceļojumu 5 kg iekļauties jau ir par daudz!!! 6 kg jau - bez lādētājiem un paikas (jo par brīvu jau nebaros).

Cik labi, ka man ir draugs, kas strādā airBaltic - šobrīd vēl varēja nomuhļīt. Kad stāsies spēkā kkāds dokuments, vairs nevarēs. Paldies viņai.

Tagad man ir nododamā bagāža - risks, ka var pazaudēt, bet es paļaujos, ka man viss būs ok. :)

Nomainīju bikšu staru striķīšus pret gumijām. 1 metrs, izrādās, knapi pietika. Striķīšus sasēju kopā un pielietoju kā auduma maciņa striķīti kaklā pakāršanai. Patiesībā tas ir saulesbriļļu auduma "maciņš", kurš ir perfektā izmērā, lai tur glabātu banknotes. :D Cerams vienīgi, ka rūpijas nav nenormāli oversized. :D

Bēda: izrādās, tūrisma vīzu pagarināt nevar. Bāc! nu, kāpēc??? Ir variants apprecēties 2 mēnešu laikā - tad var. :D Tas mani galīgi neiepriecina - nu negribu es tur iespringt par to, bet neko darīt. Kas izdarīts - izdarīts. Eeeh

Iečekots onlainiski ir, par to arī miers, boarding pass arī varot neprintēt - pofig.

Vēl mazliet mahinācijas ar pastu jāpaveic. Šodien nesanāca. Gan jau rīt. Rīt vēl arī nauda jāizņem un jāsamaina. uh... Daļu var paveikt tepat, novadā.

Paralēli vēl aktīva pļāpāšana ar to pašu draudzeni. Laiku noēd, bet draugiem palīdzēt vajag, ja ir tāda iespēja. Cik labi, ka ir tādi draugi.

eeeh...

17. okt. Tātad biļete beidzot ir nopirkta. Ar Ailendas palīdzību izdevās dabūt bezproblemātiskus reisus caur Taškentu, kur būs jātusē pa tranzītzonu 16 h. :D Vēl tik online jāiečekojas, lai nenoņem papildmaksu. Bet aribaltic ir baigie... saucās par lēto aviokompāniju, bet maksā dārgāk kā tas pats Ryanair, piedevām max rokas bagāžas svars pat ir mazāks kā Ryanair. Nu Ryanair, protams, ir žuļiki, tomēr... Bagāžas svaru vareja tomēr cilvēcizēt uz lielāku. Jāsapako soma, jāmēģina saprast tās svars (jo svaru man laikam nav lv? :D).

Sapratu,ka nav vērts mēģināt ieklabināt visu manu Eirotripu (Viljams man kluptu virsū atkal par šo apzīmējumu) - nav cerību sarakstīt visu mēnesi. Bet būtu bijis svētīgi pie katra ceļojuma posta ierakstīt Eirotrip pie tabiem. Varbūt ka'dreiz to paveikšu. Eh...

Ieliku atkal sludinājumu cs grupās uz cēlabiedra meklēšanu.
Šobrīd ļoti intensīva komunikācija ar potenciālajiem hostiem un travel badijiem. Paņem ļoti daudz laika, jo jāpačeko tie profili ar. Pirms šī sludinājuma atrasts tika kāds Austrālijas anglis - liekas, ka varētu diezgan sapasēt.

Paralēli dažādas tikšanās ar draugiem. Virtuālas un reālas.

Paralēli pamazām atrādu mammucim bildes. Bet iespējams, pat to neizdosies pabeigt. :o

Sev checklistā jāieliek visu bateriju uzlādēšana (arī kameras).

Prieks, kur tu rodies - pēc ilgiem meklējumiem izdevās atrast veco C5 - vāciņu nomainīju, cerams, ka šis tā nesaplīsīs.

Izdevās sadabūt arī gumijas, kuras nomainīt bikšu galos - cerasm, tās strādās labāk. :) Plus izdevās atrast jostu, ko jāmēģina ievilkt tā, lai bikšu poga nespiež zilumu gurnā. Jāpagūst vēl to realizēt.

Nopirku arī vēl 1 krustenes. :D Dabūju telefonā pdf grāmatu, ko lasīt. Angļu versija diemžēl ir bojāta. Bet nu nekas - lasīšu krievu versiju. Interesanta. Ieteica leišu hosts. Par Indiju. Kā nekā taškentas ldiostā dauz laika snaāks tusēt vnk bezjēgā.

Paspēju izjāt arī stallī. Viendien ar it kā ar super labu zirgu, bet man viņš nevadījās nemaz tik labi. Citu dienu arī pirmo reizi ar to konkrēto zirgu, par kuru man mammuks prasīja - vai spēšu ar viņu tikt galā. Kāpšļus pati pieregulēju un nevarētu labāku zirgu vēlēties. Bez jebkādas piepūles paklausīgākais zirgs pasaulē. Nu labi, kad mēģināju bišķi palēkšot, tad sajutu, ka vairs tik labi nav, bet man uz lēkšiem vēl riktīgi jātrenējas. Ļena bija jau aizgājusi tobrīd. Toties pirmo reizi mūžā uzzināju tādu vārdu kā puspiesēde. izpildīt bija galīgi grūti, tomēr izdevās (ja zināt, kā jāj tie, kas pa apli uz ātrumu sacenšas ar dibeniem gaisā, tad tas ir atpuveni tas pats tikai mazliet grūtāk, jo kāpšļi neregulējas TIK augstu). Ļenai izdevās man iemācīt atkal kaut ko jaunu. Bet, kā tā puspiesēde kāju musīšus nodarbina... jopcik! Tomŗ nesāpēja 2 dienas kā pēc Kevina (laikam tāpēc, ka pastaipīju :D Izstaigāju tā, kā Ļena lika, maršrutu starp riepām rikšos, bija labi. Kaut kā man ļoti patīk, kā Ļena māca.

Tika meklēti arī zābaki. Baigā dilemma. Pat trilemma. Ar kuriem zābakiem braukt. Aizbraucu līdz Humanai. Bļin. Tur atradu 2 potenciālus zābakus. Esošie trekinga zābīši it kā taisni sāk jukt ārā (zole sāk caurumoties, purna apmale nāk nost un izskatās vienkārši drausmīgi netīri - nu taisni tādi, kā Indijai derētu. :D Paodmāju - varētu tos tur nonēsāt līdz nemaņai un atstāt un paņemt Humanas zābakus. BET. viņi ir labi. patiešām labi - pārbaudīti. Nu ok - labai kājai īkšķis mēdz ciest, bet ar to varbūt var kaut ko izdarīt (izgriezt caurumu purnā?:D Vai noīsināt īkšķi). Otrkārt, viņi ir smagi - kad būs karsti, būs smagāk stiept. Treškārt, par labu nepazaudēšania - tie ir pārbaudīti uz siltumu - kājas nav salušas, nav svīdušas un nav bijušas slapjas pat normālā lietū un bradājot pa jūru. Ieraudzīju, ka GORE-TEX uz sāna rakstīts. :D Nu ir viņi labi. Kaut brendu es neatpazīstu (štrunts par brendiem manā izpratnē - to pat nevaru nekur izlasīt vairs :D )

1 no tiem zābakiem Humanā arī ir trekinga zābaks. kaut kāds Icepeak. Daži apdares materiāli man šķiet, ir lētāki un sūdīgāki kā maniem iecienītajiem. Tas, ka trūkst pa āķim katram zābakam - sīkums - gan jau vaļā nesiesies. Biki dārgāki kā tas otrais variants un smags! Nu kā jau trekinga zābaks. Nav gore-tex, kaut nav man utopijas pēc gore-tex, ja zābaki IR labi. Bet pats galvenais - ka, kaut lielāks izmērs par 1 izmēru (manai kājai max robeža, bet labāk, lai nespiež un var lieku zeķi ievilkt), tomēr, nav ticības, ka tie būs labāki un izturīgāki. Negribās nodrillēt tos labos tomēr.

Trešais variants - Humanā - ideāli tādā ziņā, ka viegli, bet šaubas par mitrumizturību - ja lietus gāzīs - slapjām kājām arī neforši. Bet izmērs tāds pats kā Humanas trekinga zābīšiem - varēs i zeķi ievilkt papildus, i neberž nekur (nav, kur berzt, vismaz tā izskatās) un super viegli - ņemot vērā visu, ko man Vilnītis sadeva, man soma tāpat būs smaga nejēgā. :D Par siltumu arī nezinu (ja tikšu līdz kalniem, tad karsti nebūs), it kā plāna, vatīga neliela siltināšana ir. Var jau būt, ka ieberzos, tomēr ceru, ka būs ok.

Beigu beigās tomēr izlēmu par labu tiem vieglajiem. Gan jau būs labi - ja kas, uzvilks celofāna maisiņus pa virsu :D

Svētīgi bija satikt gan Līvu, gan Vilnīti.

Kā nekā viņi arī bijuši Indijā. Arī Viļņa māsa nesen un mūsu kopīga draudzene.

Nevar atiet no ieraduma stopēt - aizstopēju uz Līgatni. :) :) aptuveni pusotra stunda un biju tur. Vilnītis savāca mani pa ceļam, nedabraucot līdz Augšlīgatnei, kaut gan ātrāk būtu bijis nostopēt varbūt, jo Vilnītis, kad iebrien sarunās, tad nevar apstāties. :)

Berģos stopēju diezgan ilgi. Tomēr iespējams labāk kā būtu stopējusi jau no mājām svētdienas agrā rītā... kad mašīnas vispār nemanīju braucam. Arī Tallinas šoseja patukša. Pirmo šoferīti atteicu - Valmieras virziens neder. Pēc pāris min parādījās vēl 1 stopētājs, kas uz Valmieras virzienu. Bet otrais šoferīts paņēma mūs tikai tāpēc, ka kandidēs vēlēšanās - pareklamēties vajag. Profesors venerisko slimību jomā. Nu runāja jau it kā sakarīgi - idejas ir, bet baidos, ka mākoņos rakstīts, ka to spēs realizēt - visai saldi.

Trešais - poļu fūrists ceļā uz Krieviju. Piedāvāja paņemt manu tel. Nr un padot ziņu, ak brauk suz Somiju - varu piebiedroties. Bet laikam ne tāpat vien viņam nesanāca uzpīsktināt man. Varbūt augša atkal rūpējas par mani. :) Paldies. Da i ne da tam - da Āzijai tagad.

Tagad esmu bijusi visās Vilnīša celtajā mājās. Varbūt beidzot šī vieta būs tā, kur viņš nobāzēsies? Domāju, ka ne jau vieta vainīga - mājas sajūtai, šķiet, ivņam sievietes pietrūkst. Bet mājas ir smukas - ir vēl darāmas lietas, bet ir jau smuki. Vienīgi tāda ekskluzīva kombinācija - duša un suasā tualete. Ziemā pavisam forši. :)

Vēl nedrīkst aizmirst uzrakstīt vēstules visiem, kam jāuzraksta.

22.okt. māja nav iekruināta, bet naktī -5 grādi. riktīgs salonis. Ģērbjos, tuntulējos un izkurināju visas drazas kamīnā un iekurināju malku - lai vismaz ka'ds siltums. Eh, varu stundām ugunī lūkoties, ja vien laika ziņā varētu atļauties.

22.okt. Finanses arī visai trepelīgs jautājums. Visa nauda man uz angļu kartes, bet poundus ārā dabūt nevaru. Konstatēju, ka izņemt naudu ārzemēs no bankomāta man maksā 10% no kopējās summas. uz tām ne pārāk lielām summām to tā nejutu, bet uz katrām 100 naudiņām 10 naudiņas būs jāuzdāvina bankai. Nafig!!?? Nu ar Opal izdevās pusi no vajadzīgās summas dabūt uz Lv kontu (vienas dienas laikā), tagad katru dienu braukāšu uz bankomātu ņemt ārā pēc maksimuma un to, ko neizņemšu, braukšu uz banku ņemt ārā caur operatoru. Ja pareizi saprotu banku mudžekļaino info (nu it kā skaidri un gaiši rakstīts - naudas izmaksa no norēķinu konta utt, bet tās piebildes (3 gab) mani tracina un mulsina. Bet, ja ir tā, kā tur rakstīts, tad 0,2% ir simboliski salīdzinot ar 10%.
Lai dabūtu pārējo naudu uz lv kontu, man vajag adreses apstiprinājumu. Pat, ja derētu LV adrese, tad arī to vienīgo (ielugumu uz vēlēšanām?) mamma nokurināja. Pat ar pasi bija tā, kā bija... jātaisa pases kopija un jāskanē. Ne man kopētājs, ne skaneris. Paņēmu un nobildēju. :D Aizsūtīju. Viņa skatījās, ka viss skaidri redzams, tomēr prasīja, lai vēlāk atsūtu ieskanētu. Nu teicu, ka tā ir problēma. Bet neredzu problēmu nofotografētai - jo bilde ne par kapeiku nav koriģēta, pilnīgs oriģināls un cilvēks, kas kaut ko saprot no datora, var pārbaudīt - visi bildes parametri kaut kur ir atrodami. Problēmu neredzu. Diez vai iespringšu uz skanēšanu, par cik laika ta nava un nauda ir pārskaitīta.

23.okt. Beidzot dators atnāca. Vajadzēja atnākt pirms 5 mēnešiem, bet labs, kas labi beidzas. Mistēriju trijstūris. Draugi kaut ko bremzē un lažo - piegādātājfirma nav saņēmusi manu pārskaitīto naudu. Dators bija aizvests atpakaļ (kurjers arī lažo?) un tā tas karājās gaisā - nevienam neuztrauca (bet es jūnija steigā pat nepamanīju, ka nav ieradies, jo pierasts, ka visi pasūtījumi ir kārtībā. Piegādātājfirma mēģina risināt radušos situāciju visu šo laiku, kopš esmu atgriezusies. Pēc nepilnām 3 nedēļām ir atrisinājies. :) tagad tam ntg būs jāpiedzen nauda no draugiem.lv.

Pagūglēju par vīzas pagarināšanu. Imigrācijas departamenta mājas lapā izskatās, ka var pagarināt vīzu, neizbraucot no valsts, vienīgi tas jādara 2 mēnešus pirms vīzas termiņa beigām (gandrīz tieši tik, cik man ir). Tas nozīmē, ka tas būs pirmais, ar ko jānodarbojas, kaut gan vairāk kā nedēļa līdz 8. novembrim.
Nu cerams, ka tas patiešām atbilst patiesībai un ka izdosies (kāpēc, lai neatbilstu?). Jāatrod tā adrese tam departamentam. :) Bet tas man būs kā atvieglojums - nebūt piesaistītai ierobežotam termiņam.

Piektdien naktī jālido. Šoreiz gribētu būt 2 stundas pirms lidojuma, jo jāčekojas uzreiz uz 2 reisiem, tātad jāstāv rindā. Nokavēt nebūtu veselīgi.

03.09.
Aizsūtīju Slavonski Brod hostam sms, ka diemžēl neieradīšos.

"Slāvu" vācietis man piedāvāja, ka varu nakšņot arī pie viņa - neesot problēmu. Piedāvā arī izvadāt pa Budapeštu - liela, ka smuka un forša esot (anglis Viliams kritizēja kā šuasmīgu pilsētu, kur absolūti nav, ko redzēt - kādas nu kuram prasības...), bet, ka skaistāka naktī (patiesībā reti, kura g-pilsēta nav skaista naktī, ne?). Tomēr man nešķita, ka mūsu gaumes īpaši sakrīt uz ceļošanu, piedevām viņš tur grib ietusēt kaut kādā bārā ar saviem draugiem, kas man nav interesanti. Nu forši it kā, ka man ir 3 in 1 = lifts, hosts un gids.

Aizveda līdz centram, kur viņš gribēja satikt kādu savu draugu, kuram tur veikaliņš pieder (apģērbu, mazliet indiešu stila apģērbu utml).
Vācietis gribēja padzert kafiju un paēst kūkas. Tad nu viens kafūzis tika izbrāķēts (argumenti un pretargumenti par to, vai kafūzī var tikai kafiju dabūt, vai pienāktos kaut ko vēl).
Padzērām kafiju un kūkās iekodāmies.

Pastāstīja par ukraiņu poliču krāpšanu uz ceļiem.

Tad pēkšņi vācietim vajadzēja iet naudu samainīt. Paliku sēžam. Viņš atstāja kādu papīru un mašīnas atslēgas uz galda.

Kamēr sēžu, viņa ekscentriskais draugs atnāk parunāties un nolēmis, ka man, kā ceļotājam ir lietderīga informācija par to, ka blakus ēkā atrodas hostelis.
To tik man vajadzēja. Bija galvā doma, ka vajadzētu atrast hosteli, bet te informācija ielido vnk klēpī. AIzgāju uz norādītajām durvīm apskatīt. Pie zvanu pogām neredzu neko tādu, kas nepārprotami liecinātu, ka tur hostelis atrastos.

Aizeju atpakaļ un prasu kafūža oficiantei, kur te kāds hostelis. Viņa norāda uz tām pašām durvīm un, ka vēl netālu ir cits arī. Vācietis ir laipns, piedāvādams savu dzīvokli, tomēr man šķiet, ka viņš apmaiņā kaut ko gribēs un turklāt, negribu būt atkarīga no viņa.

Izdodas uzminēt (nu labi, ne tikai uzminēt) īsto zvanu pogu un izdodas uzzināt, ka ir pieejama gulta un cik maksā. Viss baigi forši.

(..)

Pasaku sirsnīgu paldies vācietim par laipnību, bet es tomēr uz hosteli. Viņš piedāvāja atnākt vēlāk, ja vēlēšos uz to restorānu/bāru tikties ar viņu un viņa draugiem.

Es tomēr eju savu ceļu. Kaut kā nav man tuvas vibrācijas ar šiem cilvēkiem.

Izstaigāju Budapeštu. Smuka. Pilsēta kā pilsēta - nekā pārsteidzoša, bet smuka. Bet, lai teiktu, ka tur nav ko redzēt - arī stulbi. Viljamam pārāk augstas prasības acīmredzot. Ego. Vienīgi žēl, ka nepaspēju aiziet uz pili, bet Citadeles parku izstaigāju krustu šķērsu, līdz brīvības statujai arī tiku, pāri tiltiem arī pastaigāju. Pilsētas garšu mazliet sajutu, bet rīt dodos tālāk - man pietika ar šo vakaru. Aizdevos uz hosteli.

Mans pudeles čehols nez kādēļ sāk laist jau ūdeni kaut kur. Visu laiku slapjš un tad arī man bikšpriekšu samērcē. :D Lieki piebilst, ka šad un tad izskatos, kā apčurājusies. :D

Ieradusies hostelī, papļāpāju ar admini. Paprasīju, kā tikt kaut kur uz kādu stopējamu vietu, lai stopētu uz Rumāniju. Par laimi viņa zināja, jo ar vilcienu braucot redz tur cilvēkus stopējam. Atrada internetā atubusu & metro, ar kuru man tur tikt un uzrakstīja pat uz lapiņas.

Protams, gribējās vēl satikt varbūt tos ungāru draugus Szegedā, bet nebija pārliecības, ka bez tā nevar iztikt. Domāju, ka gan jau neabižosies - kas tur ko abižoties. Nav jau seni draugi.

Tiku pie vienīgā datora ar internetu un uzrakstīju postu fb tradicionāli, kad esmu ieradusies jaunā valstī - paldies iepriekšējai, bija forši (vai nebija), ceru [ne]atgriezties utml. Kā atbildi viens draugs ēģiptietis uzprasīja, kur esmu šobrīd un kurp taisos doties pēc tam. Tad nu uz atbildi par Budapeštu un Rumāniju, viņš ieteica apmeklēt TImisoaru un NOTEIKTi neizlaist Brasovu.

Skatījos kartē, ka Timisoara neietilpst īsti "loģiskā" maršrutā, ja izlaižu Szegedu.

Paralēli man vēl vēlme paceļot pa pārējiem balkāniem, ne tikai RUmāniju. Iemetu sludinājumu cs grupā.

Admine, kurai nakts maiņa, apmetusies lounge dīvānā un kļuva dusmīga par manu vēlo interneta lietošanu. Aizdzina mani. Nu neko. Pa lielam izdarīju visu, kas jādara. Rīts gudrāks par vakaru. Gan jau apskaidrība ienāksies.

Notikumiem pilna diena... duša, miegs

M2 bija tik mils, ka aizveda mani uz Friborgu. :D Smiekligi izklausas varbut, bet tas ir mazliet tuvak, varbut lielaka satiksme, lai dabutu kadu, kas brauc leja uz It pusi.

parmainu pec - 2. stopesanas diena, kad sola lietu - tas ari piepildijas faktiski precizi. Tomer tas palist, palist - pariet un ta paris reizes. Neizmirku. Bet It vakara sola negaisu, tapat ka viscaur Sveice pa dienu. taisni - Sveice, kad vel busu Sveice un Italija, kad tur iespejams, ieradisos. tad jau redzes.

Agri no rita. Ar visu Kilu. tiri labs benzintanks/restspots. Kadu laiku M2 patuseja, paskatijas, ka man izdodas. Visi tur tik pa vietejiem ciemiem braukalejas. Stundu bez rezultatiem lidz 1 kravinieks saka, ka uz pilsetu no manas zimes nebraucot gan. Vins braucot uz Sionu. Sito nosaukumu M2 kaut kad piemineja un zinaju, kur tas aptuveni ir. Paradiju sava gps un sakas kopigs cels. Vienkarsi vins pirmo reizi brauc uz turieni, tad nezinaja, kadas pilsetas ir pa celam.

Pec tam ar dazadiem soferisiem tiku uz prieksu pa serpentiniem uc celiem, t.sk. ar senu celotaju, kas joprojam to dara. un parsvara sanaca NEstopet benzintankos, jo tie bija parak mazi, ka paris auto varbut izbrauca cauri. stopeju gan uz sosejas, gan oie benzintanka (ka ari neta foruma tika teikts, ka tur vel kaut ka varot).

Bet maza kalnu ciematina dabuju forsu vacu-italu pari, kas brauc kempingot Italija. tadi loti absirdigi un forsi. :) Nobrauca no sosejas (tur jamaksa, lai uzbrauktu atkal uz soseja,s ta es sapratu), lai ievestu mani Ivrea's pilseta, kur, ja nu esmu dimba, tad nemu vilcienu un braucu lidz galam.

Apskatijos tur, ka butu jabrauc ar 2 vilcieniem un izdomaju apskatit so mazo miestu, kura ir slalomistu trase, kaut kada pils/cietoksnis, kura ieksa tikt nevar, ka ari nelielas jaukas ielas, bet nelieli un loti dargi apgerbu veikali ar. Nu, ja 136 eiro par loti parastam biksem (par kuram 5 eiro nemaksatu) ir ar 50% atlaidi!! Nekur lielu brendu nosaukumu ar neredzeju.

Tomer izdomaju stopet un italis mani izlaida kaut kur nekuriene uz sosejas, nu gandriz nekuriene, kur auto jau uznem atrumu. jau saku apzinat kokus, zem kuriem nomesties snaudus. tomer kads panema un aizveda talak.

Tomer...
Vai ta butu jauztver ka zime...? Viena spota pienaca klat virietis ar plakatu rokas, sacidams, ka vina masa pazudusi bez vests... Kad man apstajas auto, kas gatavs aizvest lidz nakamam miestam (virietis, protams), sieviete no tas pasas auto kliegdama skrien surp. Nolemju pagaidit, kas notiks. Bet vina vienkarsi gribeja pavestit masas pazusanu ari sim soferim, lai pavairotu zinataju loku. es iekapu ieksa un sanemu bridinajumus, ka uzmanigai jabut.
Nu labi.

Perle - Vercelli ir tikai risi un odi. :D

Ciema, kur vins mani izlaida ara (piedavaja aizvest ari uz vilciena staciju), saku stopet, pacelu zimi ar miestu, kura jau esmu, attapos, griezu otru pusi ar Novara, bet uzreiz nolaidu, jo izdomaju, ka jauzzraksta jauna zime ar, jo labak tikt pa soseju augsup uz Borgomanero. eju un man preti nak meitene un prasa, vai es uz Novaru. Nu - ta, ka ja... Nezinu, kura bridi vini pamanijusi, ka es uz Novaru - ta nu ar italu pari nokluvu tur. :) Vini savulaik pa kluso aizbraukusi uz Amsterdamu, sakot, ka uz Lagostu. mamma sashutusi par to, kur ir Lagosta, ka nobraukti dazji tukstosi km. :D Bet citadi aizbildnieciska italju mamma nelaistu delu tik talu. :D

Novara mani izlaida ne ipasi laba vieta, ka pienemu kadas ekvadoriesu gimenes piedavajumam aizvest mani uz staciju.

Jo Evija sobrid celo majup no ciemosanas pie draudzenes, tik otra puse no Suno un vinu tur kaut kur savaksot ar auto. Butu labi pagut tikt lidz vietai, kur vini varetu mani pa celam savakt. Bet vakara vilcieni ne visi pietur tai mazaja miesta. Ir jau 7 pm.

Man ir paveicies - pec 20 min pedejais vilciens, kas pietur, kur vajag. labs taimings. :) Ar stopiem nebutu paspejusi pa tiem mazajiem miestiem.
Loti erti bija nopirkt bileti automata, par cik tur eng valoda, tacu atrast peronu... tur ir 6 & 7. Pie tas pasas ejas ir ari mans Nr, bet nu nav tacu tur. Nakamas trepes ved uz pilsetu. 1 italis neko nespej pateikt un saprast angliski, tomer kads jaunietis speja paradit, ka tur jaiet pari sliedem no 7. perona!! O_o

Vilciena sakuma ar nezinaju, ka tikt, durvis ciet - ko vini tas tik tiesi pirms brauksanas varbut atver? Bet tad ieraudziju, ka vienigas durvis, kas atvertas - ir pirmajam vagonam. :)
Vilciens vecs jau dikti un sagrabejis.
Vilciena dross paliek nedross vienigajam cilvekam vagona uzprasu, vai ir istais vilciens un pec cik pieturam bus suno. Sakam plapat ar Oskaru par visu ko. Ar so vilcienu varot aizbraukt no juras lidz kalniem - no Dzenovas lidz Domodossolai, kas ir pierobezas kalni.

Lietus sakas precizi ka prognozets - neilgi pec 21. Sakas ar pamatigiem perkona dardiem un zibeni.

Statistika. 341 km, 9 auto 8h. Japiebilst, ka neviena sieviete sofere pat uzmanibu nepieversa. Ak ne, iznemot pedejo auto, kas aizveda uz staciju, kas bija pilns ar sievietem vien.

Gps ari man Italija kaut ka ... sajuka prata. Eju, rada, ka eju pareiza virziena. Peksni bultina sak radit, ka eju preteja virziena. WFT?
Cilveki ari tadi vairak aizdomigi, ja ieklidu kaut kur. Uzmana, vai zagli neklist rinki...

Iepazinos ar majiniekiem. Pa italu modei man nelava est mazak. Tomer seit palidzeja tas, ka mamma neruna angliski. Bet mammai gadi 86, tomer nepateiksi - ar shtocinju, bet tiri sprigana saviem gadiem.

Dominiks solija mani aizvest pat ne uz tuvako punktu, kur stopet talak, bet uz Zenevu.
Tai diena pavelu izbraucam, piedevam vins piedavaja braukt ne pa shoseju, bet pa maziem kalnainiem celiem, kur skaistak. Ronas Alpi. Tomer izdomaju, ka ir biki pavels un leni iet uz prieksu - neaizstopesu lidz nakamajam punktam sovakar. Pienemu D2 piedavajumu parnaksnot vina maja. Dabonu gulesanu dela istaba un gulta, par cik dela nav majas.

vardu sakot - lauju sevi "lutinat" sava dzD. :)
jauki, ka hostam ietrapijies atvalinajums un sen nav braukajis nekur rinki.

Sai gimenitei pieder 4 zirgi. sieva nodarbojas ar zirgu iejasanu. Vienu gan vini laikam panemusi, lai zirgam ir kaut cik sakariga otra muza puse, kaut nav gados dikti vecs. Skaists zirgs, liels, stalts bijis - izbijis sacensibu zirgs, bet diemzel /piedodiet par valodu/ sapists. Ar stereoidiem parbarots. Pakalkajas ir ieliektas un tik skumju skatienu neesmu redzejusi nevienam citam dzivniekam lidz sim. Virs acim bedres, ka nabags izskatas, ka berem gatavs.
Cits zirgs varda Sortijs - mazliet negants maza auguma pieaudzis zirgs. :)

Aizbraucam ari pie D2 drauga Emanuela, satiku ari citus francuzus. Emanuelam ari pieder zirgi, pat gana daudz, laikam 15. tik neatceros, vai tai skaita bija ieskaititi 5 poniji. Pundurponiji.

Viniem sai regiona populari meklet dzivnieku fosilijas akmenii. Netala ciemata esot atrasti kada dinozaura pedu nospiedumi. Nu es nezinu, nezinu, varbut tie ir makskernieku stasti...

D2 piedava palikt vel paris dienas, tolaik aizvedot mani gan uz Perouges, kas ir izteikts viduslaiku ciemats. Vel vairak ka Gent. Ja par Gent (Be) Sebastians jau izteicas, ka staiga ka pa viduslaiku muzeju, tad Perouges tiesam sajuties ka muzeja. :) Bija jauki, bija ari interesanti muzeja - nebiju redzejusi visadus tadus instrumentus senus un ierices. tur bija ari maksla. ta "maksla", kuru, skiet, ari es varetu uztaisit. vai kads piesakas pirkt par lielu naudu? :)
Ciemats, skiet, nav aprikots ar elektribu, tomer cilveki te dzivo. Nais.

Pierunaju D2, ka tai pat diena varam paspet ari Lionu. Nav verts Lionai veltit jaunu dienu - Perouges ir pa celam uz Lionu piedevam. varbut kadam nepietiek, bet man pietika. izstaigajam vecpilsetu (D2 ir izbijis vietejais sejiene), gandriz miniaturismu muzeju, kur tomer mus neielaida (mes parak lieli, haha), uzbraucam augsa uz to baznicu/abatiju/katedrali vai kas nu tur ta bija par eku ar krustu, ar funikulieri. Tomer lejup pierunaju kapt kajam. Un netika nozelots - paris amfiteatri, kur koncerti notiek. Soreiz tikai miniaturs (Lionai patik miniaturisms). Nu labi, patiesiba tas izskatijas pec kadas grupas meginajuma. Nakamaja amfiti kada grupa trenejas kada cinas maksla. Nezinu, kura - varetu but japanu - ar mietiem melnas eksotiska piegriezuma drebes.
Bija ari dazas citas interesantas vietas lejup, bet aprakstit nav verts.

Pilsetu ar 2 upem ta ka jutos "nogarsojusi", samicitas diplomatu nr zimes redzejusi, saldejumu izbaudijusi un sa un ta, vien zel, ka D2 nedabuja karoto medu nopirkt mammai.

Sis valstis ir maizes edajas. Turklat D2 likas nesaprotami, ka var brokastis est iepriekseja diena taisitus tomatu-mozarellas salatus. Kur tiesi ir vaina - ka iepriekseja diena vai saturam? :) Un dzimumzimes pie viniem skaitas skaistuma simbols.

Vienu dienu ierosinaju, ka gribu patrEkot pa kalniem. Forsi. tur pat nevajag nekur braukt. Netalu no majas sakas taka. Uzkapam un pacillojam. Pabaroju sienazjus. tie tur edeligi. Velak kaut kad ar bildem pastastisu, ko vini ed. :D Taurini ari uz mani ka uz taurinu pievilinoso koku. Tas ir jauki, ka ne tikai odi un erces mani mil. :DD

Pedeja diena pie lielveikala nobrauciju roku gar kadiem augiem un pasmarzoju... mmm. tas tak kaut kas pazistams. D2 sufle - lavanda. Nu ne jau ziedi (kaut kadi kati - neesmu botanikis), bet ejot ara no veikala apnemos saplukt so smarzigo augu.
Lielveikala apnemos atrast kadas pogas, lai sadaritu biksu kabatas un noverstu telefonu krisanu ara. Gumijota auklina jau ir atrasta. Bet pogas tur tikai plakanas parastas. Tacu ir atrasts cits risinajums - termiski piekausejams velcro. jauki. Tagad mani telefoni un citas kabatigas mantas ir drosiba. Nu vismaz - pasargatas no nejausam briesmam. :) sapirkam ari "nelielu" pikniku. Panemu pameginat kaut kadu ipatneju saldo piragu. Francu veikalos parbauda somu saturu pie kasem.

Aizbraucam nopeldeties netala ezera. Pikniku tomer gandriz ari apedam. Njam. si diena bija pagarinajums, jo nak hosts nav pieejams.

Tas saldais bija nenormali parsaldinats, ka skebinaja.

Bet nu rit ir jadodas talak.
Dabuju zinat no Fribourgas hosta Sebastiana (S2), ka 5dien taisas but tusins. No otra hosta uzzinaju, ka sestdien tur sakas Jazz festivals. jauki. Celojuma kartiba tiek samainita par godu Sveices jauniesu un pasakumu petniecibai. :)

Bet loti jauki Francijas iepazisana tika paplasinata. :) Prieks ieksa. Par forsiem cilvekiem, neparedzetiem pozitiviem notikumiem un visu parejo. :)

Hosts ir jauks, simpátisks belgjis. Bet nav maná gaumé. :) Ja nu káds padomá ne to. Hosts savulaik piedalijies stopesanas sacensibas.

Nakshnjoju jauká mansardá, vecáká déla gultá. No ríta nebija jáce’las agri, atstája mus abus sérferus gulam, jo durvis var aiztaisít bez atslégas.

Cik nu izguléjos, jo kaiminji kaut ko urba dikti agri no ríta.
Bet izkasíjos un pienjému dushu, jo vakarvakará tá bija auksta. M pats vakar tik atgriezás no valjinájuma ar bérniem, tápéc pieljauju, ka prombútné apkure dushai bija atslégta. Brokastis ar kaut kádas, vienígi neatradu, kur vinsh vára údeni, piem, téjai. Nu nekas.

Pa celjam ieraudzíju norádi uz bibleni. Nolému eksplorét interneta nolúkos. Bet negribéjás tálu iet. Uzprasíju garámgájéjai – cik tálu, bet vi’na tádu bibleni nezinája, zinája citu. Tomér aizgáju lídz vecpilsétai un lídz info centram uzprasít, kur var dabút netu. Vini piedávája turpat vinju info centrá. Nu labi – ja jau tá ljauj, tad ok. Vismaz meilu nochekoju. Cik grúti músdienás bez neta…

Ryans dikti prasas uz detalizetu info, gribéja cibas adresi. Bet, káda jéga dot vi’nam ‘sito, ja es te rakstu latviski. Angliski diez vai sák’su te rakstit. Bet google translate…. Nu var jau kaut ko izlobít no tiem tulkojumiem, bet ne ar slengu utt un tas var radít stulbus párpratumus un ej nu tu un izskaidro péc tam… Labák jau né.

Ieraudzíju bukletá (cik labi, ka Roterd hostelí bija tádi) vegánu bufeti un beigás stúréju arí turp. Bet vilshanas neviltota… 1dien un 2dien slégta… Nu neko darit, pacietísies lídz májám.

Pilséta ‘loti blívi viduslaiciska. Tá sulígi un intensívi daudz tá laika éku, ‘gildes, kanáli, baznícas, pils. Izstaigáju atkal tá, ka pédas súrstéja. Smuka pilséta.
Tiku májás tá savlaicígi, lai pagatavotu édamo mums abiem. Uztaisíju saldéjumu ar. redzés, vai gar'sos. :D

Nu tā. A2 man neļauj agri celties. Vakar cēlos pēc 10. Tas pat nav agri. Kaut kādi iemesli jau viņai ir gan jau.

bet kaut kā vairs nesaprotu, kāpēc atšķirībā no pēdējā ~mēneša es esmu pārstājusi mosties pati no sevis, pirms modinātāja...

Nu taa. Isuma statistika.
Kaa pitijs - A1 kartonus atstaju majas, bet tos jau nav problema dabut. Sudigak ir ar A1 bibliotekas kartinju, kas palika pie manis.
8 shoferi mazak ka 10 stundas no Sodertalje lidz pat A2 durvim gandriz. 530 km. Ja brauc ar auto vienlaidus, tad tas ir 6,25 stundas. Kaut gan pat nemaniju, ka butu nostavejusi tik ilgi stopejot. Kajam nenacas daudz staigat tiktal.

Stopeshanaa nepieredzejushajai A1 bija taisniba pa lielam – braukt ar biki likumu, bet lielas Geteborgas vizriena, kur vairak auto un cilveki brauc lielakus atstatumus + ir vairak arzemju brauceji. Pec Jonkopingas gan ar papildpadoma un vesela saprata palidzibu nolemu tomer izlaist Geteborgu un mest pa mazakiem celjiem. Vieta tur nebija ideala, bet viss tomer noriteja kopuma raiti. Tomer Geteborga butu daudz laika panjemusi un tur man tapat naksies iegriezties nakamaja stopeshanas posma. Es tomer izbraucu nemaz baigi agri no Stpokholmas.
Patikami parsteidza, ka no 8 pieci noteikti bija zviedri, par sesto neesmu drosha (laikam tomer senaka vai ne tik sena iebrauceja).

Pats pirmais bija krievu shoferits un bija tikai 1 fuure visa celja. Kopuma visnotalj pozitivi, cilveki dazjadi, vareja patalkot par visu ko, uzzinat daudz ko jaunu. Ar otro shoferiti - zviedru stjuarti sanaca forshs kontakts - iedeva ari savu vizitkarti. Vinja galu gala savu laik ASV stopejusi un apceljojusi daudz ko darba sakara.

Vieta, kur vinja mani izlaida (benzintanks) bija galdinsh ar solinju, pie kura eda kads virietis. Piegaju, uzprasiju, vai nebus pret, ja es tur papakoshos ar mantam un ta starp citu uzprasiju, vai gadijuma nebrauc uz Jonkopingu. Jaa, gadijuma brauc gan un piekrita mani pakjert. Palecos gaisa aiz priekiem. Saprotu, ka tas varbut bija ta, ka vinjam nekas cits gandriz neatlika, bet bija tik laipns un vel laipnaks - Jonkopinga vinjam bija jaabrauc pa kreisi uz dienvidiem, bet vinjs mani paveda vel labu gabalu uz ziemeljiem labakas vietas meklejumos.

Tai vieta, pirms golferis mani uznjema, man saplisa udens pudeles lences viena puse (ko velak fuurinieks rumanis salaboja) un gandriz pazaudeju savu telefonu. bet golferis bija jauks un pagaidija, kamer atrodu shamo. bus jaizdoma kaut kaada veida poga tur, lai nekrit tik viegli no kabatas ara. Labs, kas labi beidzas.

Furinieks gan bija nogribejies, bet neuzmacigs. :D Brangu gabalu mani aizveda, piedaavaaja ash uz Oslo aizbraukt ar vinju. Atteicos gan.

Pirms fuurinieks mani uznjema - tur gan visai ilgi nostaveju, nogaidiju, ilgaka vieta, varbut tapec, ka jau mazakas noziimes celjsh caur ne tik lielam pisletam. Toties pedeja posma no shosejas lidz salai mashinas ka tads lifts - tikko izkapju, pastiepju roku, ta apstajas un pedejaa ljooti veiksmigi - brauca taisni uz salu ar prami un vel maldijas, lai atrastu adresi man.

Bet vel 1 moments bija interesants. Pec furinieka gaju virziena vajadzigaja (vel savi 30 km janolauzj), pa celjam rakstot pedejo shi posma “celja zimi”, kad ieraudziju tur stavam mocikistu ar fifigu kjiveri. Uz sveicienu atbildeju ar sveicienu un shis piebrauca klat un sakam runaties. Pirmkart jau deva padomu, ka vajag papildinat manu zimi, jo tada pilseta ir vel kaut kur SE un piedavaja aizvest mani lidz vajadzigam pagriezienam, lai tiktu, kur vajag.
Es ta ka jautaju, vai mani un manu somu vares taa parvadat uz mocha ar mocha somam aizmugure, tad vinjs piedavaja, ka vinjs panjems savu auto turpat netalu pie baznicas. Sacits darits.
Izradas, shis ari tads trakais – savulaik nez kapec izdomajis braukt uz Kanariju salam un atpakal ar stopiem pilnigi bez naudaas vai garmatains aizbraucis un dabujis neizpratnes pilnus tekstus un skatienus no muitniekiem Izraeelaaa par vinja celjosanu bez somas, no ASV utml. :D
Turmpak viss aizgaja ka lifta, iznjemot faktu, ka prami tomer nokavejam. Bet nu nekas.

Lietus solitais ari nepienaca man, esot uz celja. Un visu dienu kaut ka iztiku needusi. Neapedu nedz A1 lidzi dotas pusdienas, nedz stjuartes atdoto lidmashinas komplektu. Kaut ka pat negribejas.

Cilveki ir jauki. Cerams, ka, ja “stivie” zviedri ir tomer pietiekoshi atsaucigi, tad talak uz dienvidiem cilveki bus ash elastigaki un njems vel atrak. Tomer bija noverojama diezgan speciga iezime – ja mashinaa sezj pensionari (vai tuvu tam), tad vinji vai nu pat nepieversh uzmanibu man, vai nu izturas ka pret spitaligo. :D To ari teica viena zviedru gjimenite, kas mani vismaz 6 km aizveda jau pilna mashinaa. Bet jaunie ir ok, kaut gan stjuarte ari vairs nebija jauniete, bet vinja ir pieradusi pie arzemniekiem ar.

Ar A. mums loti daudz kopiga - ne velti esam sastapushäs. Kamer vina LV dzivoja, netikämies tä intjimnikä, lai parunätos. Dveselju radinieki.

Diena ir jauka, saulaina, ar zviedrisku vejinju un es tomer izvilksu vinju arpus majas, aizbrauksim uz nacionälo parku, vienu no.

Bet vakar pilsetä veiksmigi ljavu sev rokäs iegruust kädu "bukletu", kas izrädijäs telefona karte vietejä. Bez naudas iekshä saprotams, bet vismaz meitenes mani vares sazvanit letäk vajadzibas gadijumä.

Nu taa. Esmu celjaa, neatgriezeniski. Bazjiijos par somu + vai neliks likt tais rezjgjos... Ja liks likt, tad var neielist, ja tic reiz Krista sniegtajiem noradijumiem. Bet noveicas ar to, ka pretodu lidzekli man akcepteja+ kad pienaca iekapsana lidmasina, tad kontroliere bija aiznemta ar ieprieksejo pasazieri un mana soma izspruka. Bet, ka skatijos, tad lika parbaudit uz izmeru somas, kas izskatijas visnotalj nelielas izmeros. Turklat, 2 reizes kontroliere nostaigaja gar visu rindu noradidama katram individuali, ka tas, luk, maisins ir jaieliek bagaazjaa, taa, luk, somina ari. Bet par manu kameru, nedz dokumentu sominu + ne varda. Phew.
Izspruku tatad.

Konstateju, ka soma nav veiksmiga un erta garai celosanai, bet kaut ka bus jaiztur.

Lidojums nebija garsh. Bet izkapsana kontrastaina. Ja LV pie majas man termometrs radija 46 gradus saulee, tad sheit ir patikami silts (un no rita pat dzestrs ka A. teica). Piezemejoties gaju aaraa ar domu pamegjinat jau pirmo stopeshanu. Visupirms gan jasaprot, kura virziena ir pilseta, jo nav ta viennozimigi. Ieraugu cilvekus, kas kapj ieksh auto un piesteidzos klat, uzrunadama angliski. Sieviete pagriezas pret soferi un parjauta vinam manu jautajumu...latviski. :) Soferis steizas man pavestit, ka zviedri stopetajus nenjemot, bet autobuss tachu maksajot tik 20 kronas vien (kam gan man ticet negribas). nu labi. Kuat kada zime, ka vel nav pienacis laiks stopet? Atrodu autobusu un izradas, vinji brauc biezak ka reizi pusstundaa kaa Agnija man preventativi teica. Tomer 20 kronas ir talu no patiesibas. 160 + daudz tuvak. Nieka 8 x vairak. Tas mani mierina, ka - ja tas letinjsh samelojas par cenu, tad varbut ari par stoposanu, kaut gan tas mani neizbrinitu, ja vesie un snobiskie zviedri ir kutri stopetaju njemeji. Lai jau iet pirmais brauciens komforta. Lidosta bija loti talu, ja pusotru h jabruac. Pie tam pa celjam ieveroju, ka gar shoseju nav daudz benzintanku vai ieskrietuvju.

Biju tik izsalkusi (un ari izslapusi), ka nenocietos sgaaidit A. un panjemu sushi, Pie tam pavars, shkjiet, ash bija japanis. Tomer - sajusmaa par to sushi nebiju, ir gadijies est garshigaku.

Jau piepildijas brivas celosana karma, ja ta to var nosuakt - konstateju, ka atstaju majas ari savu kompakto celosanas matu suku - ko nu? ar pirkstiem manas pinkas cauri nedabut, bet, kur dabut kaut ko kompaktu - figu zinu. Reuzltata A. pazinjo, ka vina var iedot man - ta izradas uz mata tada pati, tikai cita krasa. Vinjia esot 2 tadas un vinja patiesham man var vinju uzdavinat. Nu loti jauki, ja ta. Prieks, kur tu rodies! Turpini vien augt un augt. :)

Ja anglu klaviatura jau makenit savadaka, tad zzviedru ir pavisam savadaka.

Bet ar A. jau paguvam ljoti razeni izpljapaties par visu ko, nu pavisam par visu ko. :) Ari pie tejas uz balkona. Un palidzam 1 uz otru paskatities no malas. Dabuju ari vertigu skatu no malas par sevi. Nebiju ta aizdomajusies par to niansi ta agrak.
Uznjema ari mani loti jauki. Jau stukojam, ko labu brivdienas sadarit, arpus pilsetas centra. Redzes vel, ka man ies vestniecibaa.

Par cik ari no Pekkas un Murata dabuju svetibu savam celojumam, tad ja nu kas + varu tikt ari uz Maltu. :D
bet tad jau manis. :)) Bet tiktal viss ir loti pozitivi. Man ir izsniegts ari divguljams matracis, dzivoklits baigi forshs, ar balkoninju, ar zaljo zonu, sjauta ka kaut kur LV laukos mazliet, miers, klusums, "berni" pagalma meetaa bumbu. :) Bet dargi gan te viss, sasoditi dargi. UK bija daudz letak. Celot te ilgi apkart nebutu veseligi manam makam.

Nu tā... nu man ir izdevies satikt zīmīgos internacionālos draugus un izrādīt vietu, kur dzīvoju, stalli, pastāstīt par visu, visu, aŗi manu ceļojumu, par cik viņi arī pa daļai no Āzijas, tad tas arī bija tā vērtīgi, apklausīt, kā viņiem gājis pa šo laiku. Un patika viņiem stallis, zirgi, mana dzīvesvieta u.c. Eh, AIESEC laiki... Super!


Nevaru saprast, vai man viss būs sapakots... Soma pustukša... Man neraksturīgi. :D Es - ko - domāju ar tukšu somu ceļot? :D Nu labi, labi, viss gluži vēl nav iekšā, pie tam, ja gribēšu ņemt līdzi to ,ko gribu, tad soma būs pilna! Nē - pat nesalīdīs, toties ceļojuma gaitā tukšosies. Paspēju nožēlot izvēli lidot uz Stokholmu... īpaši ar Ryanair. Īpaši, kad tagad vinnēju airbaltic akcijā, kur tie noteikumi maķenīt tomēr sakarīgāki. Vai kaut vai tomēr ar prāmi... Bet gan jau. Vēl jāuzlādē visi telefponi, jāpaņem visi lādētāji, baterijas :D Tehnoloģiju laikmets. Tomēr. :)

Būs jāizdomā, kur lidot laikā no augusta līdz 8. septembrim. Varbūt aizcēlot kaut kur sazin kur tālu un atpakaļ vienkārši atlidot? Cik tas ir - sazin, cik tālu? :D

tā... nu vairs nav labi... gribēju ņemt līdzi cēlojumā ziepīti, jo Fuji par lielu. Bet gribēju pārlikt 8gigabaitīgo sd karti canon ziepītī, bet šis bļauj, ka atmiņas kartes kļūda esot un karti neņem pierē. Tiesa, es pirms tam padzēsu ārā fuji bildes un noformatēju. :D ceru, ka tomēr izdosies piedabūt. :D

... Rīgas satiksme ar visu savu Urlakovu!
Zināju, ka tas nebūs uz labu, kad visi mikriņi paies zem Rīgas satiksmes "tupeles" Un tas patiešām nav uz labu. tagad nav iespējas izbraukt cauri visai Rīgai vienā piegājienā. Pie tam vecajos labajos laikos tas bija lētāk kā braukt ar RS transportu. Tagad nebusj cenas ir vienādas. Ērtums, ja nu vienīgi vienotā norēķināšanās sistēmā, bet diez vai jelkad atbalstīšu monopolu. Un RS jau sen tiecās uz monopolu ar politikas palīdzību. Roka roku mazgā. Lai man vēl kāds mēģina piežūžināt pilnas ausis ar to, cik viens otrs politiķis ir "labs"...
Monopols NEKAD nebūs uz labu patērētājam.

Jautājums zinātājiem - cik maksā šobrīd biļete sab transportā?

Šobrīd štukoju, kā dabūt ārzemju draugus no Zolitūdes līdz Juglai trešdien, lai viņiem lētāk un vienkāršāk (jo mazs ķipars līdzi) un man nesāpīgāk (pēdējais vakars pirms aizlidošanas).

Ar viņiem vispār snaāca tā, kā sanāca - viņi bija vieni no tiem, pie kuriem cerēju aizbraukt ciemos, kamēr šie Maltā. Bet viņu vairs nav Maltā, bet uz Turciju es nebraukšu (jo 1. tur jau biju, 2. tur šobrīd kaut kādi nemieri), rezultātā - šie uz LV uz nedēļu. :) Ielido 24 h pirms es izlidoju. Nu redzēs, vai izdosies satikties.

sasodīts. :)
esmu laikam visus "saindējusi" ar savu šarmu. :D
Nu tā pozitīvi.
Nu sirsnīgas pēdējās dienas. Tādus cilvēkus!!! visu laiku gribas sastapt un ceru, ka tuvāko pāris mēnešu laikā sastapšu ar biezā slānī!! :)
Nē, nu nevajag man daudz draugus, man svarīgāk, lai ir forši un tuvi.
Progresīvi cilvēciņi.

Tomēr dažs labs uzzināja, kā ir, kad esmu dusmīga. Nu ne tā nikni dusmīga, bet otmēr pamatīgi. Nu nevajag man šitādās dienās, kad man stress kuņģa sisttēmu jau ietekmē, un jau tā smadzeņu hiperaktivitāte neļauj gulēt, tad noguruma brīdī, kad tik miegu ciet, zvanīt man pus4 no rīta. DIVAS reizes!!! Saprastu, ja tas būtu ārkārtas jautājums vai ūber svarīga informācija. Saprotu, ka cilvēks nedz strādā kaut kur, nedz kā, bet ir tomēr pulkstenī jāpaskatās pirms zvanīt.

Bet ar kāda drauga plecu [cerams] izdevās atrisināt 1 mazu ķibelīti. Nē, nu ķibelīte nav liela, tomēr pamatīgi atvieglo man tuvāko nedēļu slodzi uz smadzenēm.

Tomēr šodien satiku atgriezušos ceļotājus, M ar spontānu zvanu agri no rīta (biju pamodusies pirms modinātāja) aizvilka mani uz viņa darba vietas šmotku izpārdošanu - tipa 90% atlaide. Nu es saprotu, ka dažas drēbes M&S maksā 100 ls, bet nu ne jau visas un ne jau čupa ar tām, par kurām pat poundu nedotu. muļķības.
Vabrūt kādai vienai precei 90% un tad nu šitik skaļi izdeklamē... Kuat ko [nenozīmīgu] nopirku. Neko citu neieraudziju tādu uz "uh un ah", ka "JĀ, man šito vajag!"

Aizvedu šos abus uz latviešu restorānu. Restorāna personāls rēlai ir kriei. Nē, nu labi- ja ne latvieši, tad vismaz krievi uztaisa restorānu UK. Garšīgi, bet traki dārgi - angļu restorāni lētāki.

Pateicoties mahinācijām ar pārskaitīšanu R-am tiku skaidrībā, kāpēc nevarēju iepriekš fantikus pārskaitīt uz citu kontu. Muļķīgi, bet nu neko darīt.

Trakās dienas. Bet nez vai sākot ar otrdienu es varēšu atpūsties diži - turpināsies citi stresi.

Ak, nu jā - piektdien brīfingā tika paziņots, ka plāno paaugstināt algas par 65 - 1,37 pīšiem stundā. Nu diez vai uz augsto robežu cels. Un izziņos to oficiāli "Visu Roku Mītingā" pēc 2 ned.
Man liekas, tas būs tāpat kā ar tārgetiem - sākumā draudēja, ka cels par 100 vienībām stundā, bet pacēla par 200. Tad varbūt tas pats būs ar algu, tikai proporcionāli otrādi. :D
Jaunums, protams, nav slikts, bet citās noliktavās algas jau sen ir lielākas (lielākas par šito solīto) un tārgeti zemāki, turklāt to stresu un attieksmi nauda nekompensē. Ja nu vienīgi salīdzinot ar citām, sūdīgākām, dabra vietām.

Manu sludinājumu pilns oranžais portāls.

Pa pusei rutīna svētdiena, tomēr nē - daudz arī citu notikumu, pat tādu... mazliet neērtu. Detaļās gremdēties negribu.

Bet koncerts, uz kura beigu daļu paspējām ar Ry un M, bija jauks, parunājāmies ar hipijisku slovākieti un viņas draugiem.

W pārdevu savu vīrišķīgo velo. Forši. Vecs agregāts, bet braucams "zirgs". Noņēmu saplīsušo dubļu sargu pirms tam un atdevu kopā ar lampiņām, atdevu arī pēdējās paliekas no "ateļļotāja" un eļļas un pat saslēgu - parasts saslēgs, kurš ķerās dikti.

Atkal dziļas un saturīgas sarunas. Šoreiz ar W. Par visu ko, par CV, par cik viņš reizēm pieņem darbā cilvēkus. Par austrumu filozofiju, par savstarpējām attiecībām un vēl šo to. Arī ar Ry.

W ir 1 no retajiem angļiem, kam ir sanācis apgūt citas valodas - franču un mazliet portugāļu.

Viņš izteica kārtējo prognozi par manu nākotni - daudzi to ir darījuši, bet nu tas, ko viņš prognozēja ir vienkārši loģisks spriedelējums, lai parādītu sevi kā gudru cilvēku - pamatā, jo uzstādīja ļoti lielu laika periodu prognozei, kurā ne tas vien var notikt. :D
Bet vispār pēdējā laikā pārsvarā gudri, ineliģenti, domājoši cilvēki, turklāt ar raksturu, man apkārt grozās. Tas man patīk. Personības. Pat, ja izpausmes ne vienmēr ir pilnīgi pozitīvas, galvenais, ka tās ir! Un, ka tās ir patiesas, īstas. Mācību apgūšana ir procesā.

Nu dažs labs ir izņēmums, kas dŗiz beigsies, cerams. Jo nejūtos komfortabli tādās virspusējās sarunās, kur saruna sastāv no apmainīšanās ar pieklājības frāzēm (f*** aizraujoši), kur cilvēks gaida, kad teikšu to, ko šams grib dzirdēt. Šovakar laikam satikšu, bet cerams, tas nebūs ilgi. Mokoši. Nu "piedodiet", ka jūtos tā, kā jūtos.

Bet kārtējo reizi konstatēju, ka cilvēki nevar iedomāties, ka es varu dusmoties. Nu labi viņiem visiem, ka nav sanācis to izbaudīt. :D Ry vienīgi aizvakar konstatēja, ka varu būt aizkaitināta. :) Ne uz viņu biju.
Tās ir tās dusmiņas, no kurām nespēju tikt vaļā vēl. Tracinošās lietas.

Kaut kā šitas ieraksts man ilgi "gulstas"...

Vakars pa pabiem ar FM un šoreiz tanti Katrīnu.

UPD. nebija jāsatiek. Varbūt apvainojies, ka biški pateicu acīs. Nevajag tukši runāt... tad nenāksies.

Vēl viena saturīgu sarunu diena. Teju visu dienu pavadīju ar M no ARME kompānijas. Ry ļāvu likt sev mieru. :D Tur ar viņiem visiem ir samērā īpatnējas attiečibas. Klīst visādas apstiprinātas un neapstiprinātas runas. Tas, par ko viņi visi ir vienisprātis - ka Ry viņiem ir apnicis ar savu biežo parādīšanos un ne tikai. Bet nu man arī nav iespēju katru dienu ļaut Ry pie sevis nākt. Man viskaut kas cits darāms. Man patīk Ry patiesums - ja viņam simpatizē cilvēki, tad viņš tiecas ar viņiem pavadīt cik vien daudz laika iespējams. Vienīgi viņš nesaprot, ka visiem nav kā viņam - pārējiem cilvēkiem ir darbs un viņi ir noguruši un grib arī zināmu privātumu un laiku pašiem sev.
Ceru vien, ka runas mani neietekmē, jo man netīk tās izplatīt un netīk, ja tās izplata par mani.

Mazliet iepirkāmies M vajadzībām. Jocīgi būtu kādam no malas mūs vērot, iespējams. Jo no mums 2 viņš ir tas, kuram patīk iepirkties un ir priecīgs to darīt un izgāja no veikala ar 2 tarbām. Pēcāk iemetām aci ķīniešu veikalā - nemaz nezināju, ka mums te tāds ir. :D Noriskēju nopirkt kaut ko pamēģināšanai, gan saldu, gan ne saldu, t.sk, aloe dzērienu ar medu un līču sulu un kaut kādus ķīniešu saldumus, cepumus, bambusa dzinumus?. Tomēr arī tradicionālus angļu saldumus. Tā nu sēdējām pie upes, piknikojām un pļāpājām. Vēlāk pie manis, jo saule pazuda, bijām pavisam nosaluši - M pirkumi izglāba arī mani no pārsalšanas. Angļu vasara.
Forši izpļāpājām un izsmējāmies. Parādīju savu "mākslu" iz dekupāžas. Neticēja, ka manis veidots (pasitu sev pa plecu).

Atkal pārliecinājos par to, ka iekšējām sajūtām attiecībā uz cilvēkiem ir jātic. Tas gan attiecībā uz citu cilvēku. Atklājās pavisam nepatīkama aina... pavisam cits skats.

CV things...
Nesaprotu to angļu stilu rakstīt iekš CV to, ko, manuprāt, pienākas rakstīt motivācijas vēstulē - nez cik plaši par savām kvalitātēm utml. Manuprāt, tas ir vajadzīgs tiem angļiem, kas nav diez ko daudz strādājuši - lai vietu aizpildītu, lai neizskatītos tik tukšs. Jo, ja es rakstīšu tik plaši par to, tad mans CV pārsniegs 2 lapu limitu, bet HR cilvēki nez vai lasa pat tās divas lapas. Reāli, kā man tikko arī atgādināja kāds šīs tēmas videoklips, motivācijas vēstule reāli tevi "pārdod", nevsi CV. Cv tikai informācijai, bet motivācijas vēstule, lai sevi "pārdotu". Tā kaut kā. LinkedIn profilā, piemēram, pat īsti neredzu, kur ierakstīt tādas lietas.

Arī F uzmeta aci manam CV, tapa vēl uzlabojumi. Jāatkārto tas vēl iekš LinkedIn. Šobrīd mana CV tapšanā ir piedalījušies aš 4 cilvēki. Vismaz (ja nu kādu esmu piemirsusi? ups). Varbūt rīt piedalīsies piektais. :D esmu apsēsta ar CV? :D Nē, gribu uztaisīt to perfektu, pat neskatoties uz to, ka mot vēstulei lielāka nožime - tā arī būs jācep rīt.

Bet vēl dilemma - vai braukt ar F un viņas tanti uz jūru (šitādā laikā pat pie saules, kad salsti, uz jūru nemaz negribas) vai doties tikties ar W un ņemties ar CV. Otrais būtu lietderīgāk noteikti. Vēl jau vajadzētu arī ielikt sludinājumus, iegādāt šo to. uh...
Bet izskatās, ka iecerētais pārtijs rīt nebūs. Baigi nemaz arī negribu.

Eh, ARME brandža aizbraukusi ceļojumā pa Eiropu. Nu žēl, ka netiku līdzi. Ak, nē, M. daļa ir palikusi šeit. Ry arī. Būs jāsatiek vēl šie kaut kā. :) Varbūt jānoskatās kopīgi kāda jauka filma. :) Skumšu pēc šamiem. Nu mīļi un forši ar viņiem.

Aizvakar darbā beidzot dabūju savu pirmo retrainingu. :D tas nozīmē, ka ar jauno fīdbaku ražošanas sistēmu dabūju pietiekoši daudz fīdbakus (2 dažādās dienās), lai dabūtu retrainingu. Pēdējā laikā retrainingi ir vairumam, t.sk permanentajiem, t.sk aš ambassadoriem (tie, kas paši apmāca citus).
Man paveicās, ka man uzsūtītā retrainere ir draudzene - izpļāpājāmies par un ap, par cik abām ir pofigs i par tārgetiem, i par visu tur. :D Uzzināju, ka vēl ir kādi 5 kadri (pārsvarā pemanentie), kas taisās prom no turienes. Nu labi, visticamāk, ka pāris skarīt ar iepriekš jau zināmiem.

Šodien tomēr aizgāju uz darbu. Vēl nekad nav bijusi neviena tiiiiiiiiiiiiik gaaarrrraaaaa dieeeeenāāāāā. Katras 15-20 minūtes skatījos pulkstenī. Mokoši. Bet šobrīd jūtos atviegloti... :))

Lietas jāizdara. nu kā jau vienmēr.

A pagaidām ammāju iekšā paštaisītu saldējumu. Gribējās kaut ko ļoti saldu. :) Uztaisīju arī nākamās porcijas.

Dīvaini. Tiklīdz palūdzu J (pats uzprasījās, kā var palīdzēt), lai ieliek sludinājumu gumtree priekš manis par velo, arī bildi aizsūtīju, tā ir pazudis un vairs neraksta. :D

Bet vispār... Hip hip urrrāāāā!!! Jūtos labi. :)

Ja iepriekšējais quiz bija ar sālsmaizes "piegaršu", tad šis bija attā noskaņā.

Gatavošanas karstumā, kad tiku līdz tam, ka jāvelk ārā klade (papīra nolūkiem) konstatēju, ka tā ir trešā lieta, kas man mistiski pazudusi. Ak nē. jau kāda piektā aiz bateriju lādētāja (kura neatrašanas dēļ nopirku jaunas baterijas lādējamās un vispār viņas bija pilnīgi sū** - neko netur), aiz tarbas, aiz "metāla" piļuļām un vēl kaut kā, par ko jau aizmirsu. :D Izmeklējos visur kur, bet nekādi nevaru atrast. A vajag!!! Sazvanīju Armīnu, lai paņem papīru līdzi. Nepaņēma. Nu nekas - rezerves plāns ar iekrājušamās (vīģe viņu zina, kā dgramatiski pareizi) vēstuļu aploksnēm, kuras ar šo pasākumu izlietoju. :D Bet visādi citādi, pat ņemot vērā to, ka ieplānotu printēšanu nevarēju veikt (jo kartridža printerī nebija), līdz ar ko nācās drukāt ar roku, bet visu paspēju. Tas gan lielā mērā pateicoties tam, kas rakstīts nākamajā teikumā.

Visi ieradās ar pamatīgu nokavēšanos.
Teicās ierasties gandrīz visi, kas bija iepriekšējā reizē + vēl bijušie kaimiņi šoreiz ar. Zinu, ka viņi nav tādu pasākumu piekritēji, bet tomēr - pa ilgiem laikiem satusēt, iepazīstināt ar savu "jauno" mitekli un pakomunicēt. Savādāk sanāk tik tad, kad es pie viņiem savācu savus meilus.
Ieradās Ieva un Uģa jaunā draudzene Samanta, Ieviņš vēlāk. Bet nu apsveicami, ka ieradās pat, ja viņu Nils apdauzīja pieri pamatīgi. Viņu ziņkāre laikam nostrādāja. Nevarēju atturēties no sarkasma mazliet. :D Naughty girl. :D Aizgāja ātrāk prom, sakot, ka Juris moška atbaukšot un tad - uz klubu. bet, pat neskatoties uz to, ka sen klubā nav sattusēts ar šamiem, kaut kā mani šī ideja neuzrunāja - varbūt tāpēc, ka īsti neticēju, varbūt tāpēc, ka galva tāpat pilna ar visu, vai tāpēc, ka Liquids man ir apnicis kā klubs.

Biki vilšanās, jo ļoti cerēju tiešām visus sastapt. Nu labi - tas, ka daži angļu valodas projekta skolnieki neieradās - viņu pašu problēma. Man nevajag daudz, man svarīgi ir man tuvie un mīļie (kvalitāte pāri kvantitātei), bet Viljamu cerēju satikt. Kaut kāds pārpratums, manuprāt, viņu atturēja, bet zinu, ka viņš gribēja ļoti ierasties. Mikam tur kaut kāds kašķis un kaut kādas nepatikas pret kādu vai kā. Nu Miks ir Miks, bet man vilšanās, kuru gan jau pārdzīvošu :D Tomēr paliek prieks par visiem pārējiem. Notiek tā, kā notiek.

Bet pats quiz bija foršs. Šoreiz ar visu mūzikas sadaļu - visu pabeidzām, neviens baigi nesteidzās šoreiz, kaut gan šoreiz arī Endrjū bija uz darbu no rīta. Bija visai sīva cīņa. neviena komanda neatpalika no citām šoreiz. Visi tādi eruditi, gudri un domājoši, kaut jautājumi nebija vienkārši, bet domāt liekoši (daudzi). Mūziku taisīju gan visai vieglu. Izteicās, ka viņiem patika. Man prieks un gandarījums. Šoreiz dažiem jautājumiem piedāvāju arī atbilžu variantus. Arī diskutablus jautājumus nomainīju. Bet nu man bija samērā viegli quiz uztaisīt - ar F grāmatas palīdzību. Kaut gan visi fakti tai grāmatā nav fakti - katru apšaubāmo pārbaudīju netā. Anglijā veidota grāmata laikam. :D nu labi - bērniem, bet vienalga - vai tad mazsvarīgi, ja bērni tiek maldināti ar nepatiesību?

Bija jautri. Šitajā kompānijā tā forši un viss dabiski - nu nekas - ka kašķi arī starp draugiem notiek, tur neko nevar darīt laikam. Beigās sataisījām fotosesiju. Sajūta bija BURTISKI kā kaut kādām zvaigznēm, kuras paparaci apsēduši. :D :D :D izrēcāmies. Vēl pirms beigām Maiks, Džeimijs un vēl 1 Maika draugs iepeldēja mājā - gribēja man laikam pārsteigumu uztaisīt, domājot, ka tusiņš beidzies. A bet nekā.

Pat, kad visi bija prom pēc pusnakts, Ry palika. Palīdzēja man novākt visu tāpat kā Henrikas pagājušo reizi. Un aizkavējās savā stilā. Iepazīstināja mani ar to, par ko jau tā kā zinu - tor projektu, kas nosedz tavas darbības internetā, ja vēlies "noslēpties", be, kurš nestrādāja uz mana datora. Ar biku sevis spīdzināšanu mums izdevās "pierūcināt" viņu, tāpat kā izdevās arī pierūcināt manu telefonu pieslēgties gūgle kontam, jo man tam kaut kā galīgi negribējās pieslēgt padziļināto štukošanu, par cik gribu citu telefonu. Nu tā mazuliet Ry aizkavējās tikai līdz 4 rītā. :D Apmaiņa ar bildēm ari jau notikusi. J. sanāca aplauzties pamatīgi, jo nesagaidīja mani atbrīvojamies.

Šodien notika pavērsiens, ko paredzēju iepriekš. Respektīvi - ka Ieva, Ieviņš un Nils dzīvosies pie ANtras līdz janvārim, kā bija iedomājušies un tad brauks uz LV. Es jau neticēju, ka viņi to reāli darīs, ņemot vērā to, ka "tur taču neesot, ko darīt".

Šis fakts iezīmē to, ka man palūdza padomāt par citas mājvietas atrašanu. Ārā mani nemetot. Visi viens ar otru ir apmierināti, bet pašauri. Nu piekrītu - 9 cilvēki, kaut palielā mājā, bet ir pašauri ar 1 vannasistabu, kaut gan es esmu paguvusi pierast. Pārējie tad laikam nē. Nu decembra beigās būs 10 cilvēki.
Izstāstīju savas vēlmes attiecībā uz to, ka tāpat gribu mainīt pilsētu, bet negribētu mainīt dzīvestvietu iekš Pboro robežām un pēc tam ārpus tām vēlreiz. Tik daudz esot gatavi pieciest.

Skaidrību manā neziņā tas ievieš tikai tik daudz, ka ir skaidrs, ka mans plāns ir jārealizē. Tikai ir 1 "bet". Plāna ta nav. Ir aizmetņi.

Mans pragmatiskais prāts lika man pastrādāt Amazonē vēl kādu laiku, lai dabūtu līgumu. Pēc tam mans prāts lika man pastrādāt līdz peak time beigām. Bet nu jau tas pats prāts štuko, ka būtu prātīgi nostrādāt 3 pārbaudes mēnešus, lai parādītu, ka esmu tos izturējusi. Tas nozīmē, ka jānostrādā līdz janvāra vidum. Bet nu akurāt pēc 3 mēnešiem jau arī prom nemetīsies, tad nu tā noapaļojot līdz janvāra beigām ir jānostrādā. CV labi izskatīsies. Kādā veidā to noformēt - nezinu, bet jāpapildina sav Cv, jāizkoriģē LinkedIn profils. Jāsavada savs CV internetā utt utjp. Bet nu, ja parādīies kāds labs darba variants pirms pārbaudes laika beigām, tad prātu laikam metīšu pie malas.

Cita skaidrība ir ar to, ka gribu slēpot un ir pat iespēja to paveikt februārī. Pēc 2 gadu pārtraukuma draugu busiņā ir brīva vieta (mans prieks gan ir uz kāda drauga bēdas rēķina). Esmu noilgojusies. Ir štuks paņemt mēnesi off no darbiem, kurā iekļaut slēpošanu un padzīvošanu LV. Bet, kā palikt ar UK - ne vella nezinu. Un kā tikt uz slēpošanu - arī nē. Lidot uz LV un tad ar busu kratīties? Negribas. Bet, kā visu savienot... putra pilnīga... Lētāk noteikti būtu lidot pa taisno. Lētāk nekā tīri busa izdevumi ceļam uz Austriju.

Viens ir skaidrs - tā kā esmu iecerējusi - tā arī jādara - peak time beigsies, tad jāsāk meklēt darbs. Intensīvi. Ko meklēt - nezinu. Nezinu arī - kurā Uk nostūrī, ja vispār UK.

Kā vienmēr mana dzīve iet kā pa miglu.
Kā vienmēr - darāmā ir daudz.

Forši bija atgriezties, interesanti lidojot ielidot no dienas naktī un to burtiski arī redzēt. Kā ar strīpu varēja novilkt.

Bildes šeit vai te kopumā pamaz, bet, kur gan top parasti vairums bilžu? Atpūšoties. Bet atpūsties man nesanāca daudz. Vispār nejutos kā atvaļinājumā - skraidīju turp un šurp pa darīšanām un, jā, arī pa ārstiem. Nepatīk man poliklīnikas, bet vajadzēja iziet visus dakterus. Īstenībā ne visus vajadzīgos, bet steidzamākos. Un bija arī tā vērts.
Tā visa rezultātā man bija tik daudz zāļu un uztura bagātinātāju jāved uz Uk, cik visā mūžā, šķiet, kopā esmu apēdusi. Bet nu labi. Ko vajag - to vajag. Jātiek ar to vienreiz skaidrībā un miers.

Pa starpai paguvu arī aiziet uz teātri. Finita la Comedia. Bijām domājuši, ka būs nopietna, bet beigās - līdz asarām nosmējušies. :D

Patīkami bija redzēt, kā stallis ir mainījies, cik daudz jauna, jaunu zirgu, jauna aprīkojuma utt. Pastāvīgi mainās. Aizvedu arī atrasto pātadziņu un tirgū dabūto ķiveri. Anglijā lielajā Tesco var dabūt jāšanas inventāru. Nu tāpāt kā mūsu hipermārketos futbola utml inventāru. Bet, kad biju, tad pa lielam bija izpirkts, nesanāca.
Vienā dienā, kad tur biju, izjāju ar Arabesku. :0 Forša meitene, bet slinka palikusi. :) Secināju, ka šobrīd zirgā jūtos drošāk nekā pirms gada. :D kaut gan neesmu sēdējusi kopš pērnā.
Otrajā dienā bija jautrāk. Uzkāpu pirmo reizi mugurā viena instruktora zirgam - Pūpolam. Laika (jāšanas) gaitā sapratu, ka viņš klausa vārdiskām komandām, ne ķermeniskām. Izņemot uz pagriezieniem - tur pēc noskaņojuma esot, kā teica otra instruktore. :D
Soļi, rikši - viss ok. Izdomāju palēkšot, paskatīties, kā jūtos, kā lēkšot ar Pūpoliņu un  te bija jautrāk. Nezināju, ka viņam ļoti patīkot lēkšot. Nevarēju apstādināt, nedz ar vārdu komandām, nedz ķermeniskām, nedz skaļākā balsī, nedz pieklusinātākā. :D Nu labi - ļāvos lēkšoties. Bet viņš allaž aizlēkšo līdz vietai, kur pārējie (zirgi + cilvēki) tusē un tur apstājas. :)

Sanāca nočakarēties ar pases dabūšanu. Kur tik daudzi cilvēki grib pases mainīt? Vienlaicīgi! Labi, ka vismaz šoreiz uz 10 gadiem. Divas dienas nočakarēju. Bet dabūju, Un tad paņēmu arī ID karti (jo, ja nu savajagas, tad otrreiz negribēsies šitā ņemties). A pie  reizes maksāja tikpat, cik maksātu pasūtīt atsevišķi "lēnajā" izpildījumā.

Forši bija satikt visus cilvēkus, ko satiku. Ivčiku neizdevās. Pati biju noskrējusies un viņš arī parasti visur riņķī.

Ar Arni, viņa puiku braucām uz rodeļiem Rāmkalnos. Paņēmu līdzi arī Ričas Ančuku. Ančuks bija tādā starā un bez bailēm uz maksimumu brauca lejā. Smaids līdz ausīm, mati plīvo. Liku, lai viņa 2 braucienus izbrauc kopā ar mani, izdarot visu, kā vajag bez manas teikšanas un tad varēs nobraukt viena pati. Izdarīja un 9. braucienu brauca patstāvīgi. :) Tomēr pēdējo gribēja braukt kopā ar mani. Tomēr āķis lūpā. :)
Batuts un gumijas? Nu, protams, ka par to bērns arī starā. :))

Pēdējā svētdienā uzrīkojās tusiņš ar Palātu. Pie reizes jūrā viļņi sāka parādīties. Gan komplektā ar lielu pretvēju, bet tas nekas, kaut kā varēja tikt iekšā. Plaukstas locītava arī ar laiku pārstāja stresot, celi gan piecietu. Vienīgi slīpo viļņu pēc vilka uz vienu pusi. Žēl, ka visi nevarēja ierasties, bet bija forši satikt tos jaukos cilvēkus, kas bija, arī pēcāk afterpārtijā izpļāpāties. Bija forši iekāpt savā Vētrasputnā. Izrādās, ka amerikāņu slengā Thunderbird nozīmē "lieliski!" Tā vismaz Tildes tulkotājs tulko.

Šoreiz tik daudz, ko gribēju [un ko vajadzēja] atvest no LV, ka čemodānu biju piekrāmējusi tā, ka bija stresaini, vai tiks cauri visām kontrolēm.... Tālu vairs ne 10 kg un soma arī piepūsta, bet tad jau manīs.
Sieviete pirms manis uzlika savu somu uz svariem, bet nešķita, ka darbiniece tai pievērsa uzmanību. Man neprasīju - es neliku. phew, vienai kontrolei garām. Pie metāla detektora prasīja man izvilkt ārā šķidrumus, bet es savu vienīgo škidurma pudelīti biju tā iebāzusi, ka nevarēju atrast, ļāva iet tālāk tāpat. Kaut kas manī nopīsktēja (un vēl saka, ka man dzelzs trūkstot) un sieviete mani apčamdīja no augšas līdz apakšai.
Tiktāl arī ok. Bet šoreiz pirms iekāpšanas lidmašīnā viens džeks tomēr kontrolēja un manu piepūsto čemodānu lika iebāzt kastē. Nu, protams, nelīda, kontroliere teica, ka jāiet iekšā viegli. Izņēmu biezo grāmatu ārā, iebāzu aiz jakas (kabatas jau pilnas ar brūklenēm), iebāzu, ar grūtībām izvilku un ļāva man iet tālāk. :D
Viss, cauri. Esmu lidmašīnā.
Bet šoreiz bija grūti aizbraukt. :(
Nebiju vienīgā, kolēģis darbā teica to pašu.

Eh, līdz nākamai tikšnaās reizei. :*