Magnesia

Forši bija atgriezties, interesanti lidojot ielidot no dienas naktī un to burtiski arī redzēt. Kā ar strīpu varēja novilkt.

Bildes šeit vai te kopumā pamaz, bet, kur gan top parasti vairums bilžu? Atpūšoties. Bet atpūsties man nesanāca daudz. Vispār nejutos kā atvaļinājumā - skraidīju turp un šurp pa darīšanām un, jā, arī pa ārstiem. Nepatīk man poliklīnikas, bet vajadzēja iziet visus dakterus. Īstenībā ne visus vajadzīgos, bet steidzamākos. Un bija arī tā vērts.
Tā visa rezultātā man bija tik daudz zāļu un uztura bagātinātāju jāved uz Uk, cik visā mūžā, šķiet, kopā esmu apēdusi. Bet nu labi. Ko vajag - to vajag. Jātiek ar to vienreiz skaidrībā un miers.

Pa starpai paguvu arī aiziet uz teātri. Finita la Comedia. Bijām domājuši, ka būs nopietna, bet beigās - līdz asarām nosmējušies. :D

Patīkami bija redzēt, kā stallis ir mainījies, cik daudz jauna, jaunu zirgu, jauna aprīkojuma utt. Pastāvīgi mainās. Aizvedu arī atrasto pātadziņu un tirgū dabūto ķiveri. Anglijā lielajā Tesco var dabūt jāšanas inventāru. Nu tāpāt kā mūsu hipermārketos futbola utml inventāru. Bet, kad biju, tad pa lielam bija izpirkts, nesanāca.
Vienā dienā, kad tur biju, izjāju ar Arabesku. :0 Forša meitene, bet slinka palikusi. :) Secināju, ka šobrīd zirgā jūtos drošāk nekā pirms gada. :D kaut gan neesmu sēdējusi kopš pērnā.
Otrajā dienā bija jautrāk. Uzkāpu pirmo reizi mugurā viena instruktora zirgam - Pūpolam. Laika (jāšanas) gaitā sapratu, ka viņš klausa vārdiskām komandām, ne ķermeniskām. Izņemot uz pagriezieniem - tur pēc noskaņojuma esot, kā teica otra instruktore. :D
Soļi, rikši - viss ok. Izdomāju palēkšot, paskatīties, kā jūtos, kā lēkšot ar Pūpoliņu un  te bija jautrāk. Nezināju, ka viņam ļoti patīkot lēkšot. Nevarēju apstādināt, nedz ar vārdu komandām, nedz ķermeniskām, nedz skaļākā balsī, nedz pieklusinātākā. :D Nu labi - ļāvos lēkšoties. Bet viņš allaž aizlēkšo līdz vietai, kur pārējie (zirgi + cilvēki) tusē un tur apstājas. :)

Sanāca nočakarēties ar pases dabūšanu. Kur tik daudzi cilvēki grib pases mainīt? Vienlaicīgi! Labi, ka vismaz šoreiz uz 10 gadiem. Divas dienas nočakarēju. Bet dabūju, Un tad paņēmu arī ID karti (jo, ja nu savajagas, tad otrreiz negribēsies šitā ņemties). A pie  reizes maksāja tikpat, cik maksātu pasūtīt atsevišķi "lēnajā" izpildījumā.

Forši bija satikt visus cilvēkus, ko satiku. Ivčiku neizdevās. Pati biju noskrējusies un viņš arī parasti visur riņķī.

Ar Arni, viņa puiku braucām uz rodeļiem Rāmkalnos. Paņēmu līdzi arī Ričas Ančuku. Ančuks bija tādā starā un bez bailēm uz maksimumu brauca lejā. Smaids līdz ausīm, mati plīvo. Liku, lai viņa 2 braucienus izbrauc kopā ar mani, izdarot visu, kā vajag bez manas teikšanas un tad varēs nobraukt viena pati. Izdarīja un 9. braucienu brauca patstāvīgi. :) Tomēr pēdējo gribēja braukt kopā ar mani. Tomēr āķis lūpā. :)
Batuts un gumijas? Nu, protams, ka par to bērns arī starā. :))

Pēdējā svētdienā uzrīkojās tusiņš ar Palātu. Pie reizes jūrā viļņi sāka parādīties. Gan komplektā ar lielu pretvēju, bet tas nekas, kaut kā varēja tikt iekšā. Plaukstas locītava arī ar laiku pārstāja stresot, celi gan piecietu. Vienīgi slīpo viļņu pēc vilka uz vienu pusi. Žēl, ka visi nevarēja ierasties, bet bija forši satikt tos jaukos cilvēkus, kas bija, arī pēcāk afterpārtijā izpļāpāties. Bija forši iekāpt savā Vētrasputnā. Izrādās, ka amerikāņu slengā Thunderbird nozīmē "lieliski!" Tā vismaz Tildes tulkotājs tulko.

Šoreiz tik daudz, ko gribēju [un ko vajadzēja] atvest no LV, ka čemodānu biju piekrāmējusi tā, ka bija stresaini, vai tiks cauri visām kontrolēm.... Tālu vairs ne 10 kg un soma arī piepūsta, bet tad jau manīs.
Sieviete pirms manis uzlika savu somu uz svariem, bet nešķita, ka darbiniece tai pievērsa uzmanību. Man neprasīju - es neliku. phew, vienai kontrolei garām. Pie metāla detektora prasīja man izvilkt ārā šķidrumus, bet es savu vienīgo škidurma pudelīti biju tā iebāzusi, ka nevarēju atrast, ļāva iet tālāk tāpat. Kaut kas manī nopīsktēja (un vēl saka, ka man dzelzs trūkstot) un sieviete mani apčamdīja no augšas līdz apakšai.
Tiktāl arī ok. Bet šoreiz pirms iekāpšanas lidmašīnā viens džeks tomēr kontrolēja un manu piepūsto čemodānu lika iebāzt kastē. Nu, protams, nelīda, kontroliere teica, ka jāiet iekšā viegli. Izņēmu biezo grāmatu ārā, iebāzu aiz jakas (kabatas jau pilnas ar brūklenēm), iebāzu, ar grūtībām izvilku un ļāva man iet tālāk. :D
Viss, cauri. Esmu lidmašīnā.
Bet šoreiz bija grūti aizbraukt. :(
Nebiju vienīgā, kolēģis darbā teica to pašu.

Eh, līdz nākamai tikšnaās reizei. :*

Kad pirmdienā skraidot pa visām LV poliklīnikām, kas kā vieta pati par sevi man nav patīkama, vēl jāpaspēj visu, visu. mamma visu smuki saplānoja, uztaisīja smuku, blīvu pierakstu, kuru gan neizdeās 100% izpildīt aiz tā, ka uzkrita velo serviss uz galvas. un bišķiņ man ome iegrieza... tik bišķiņ,k a vienu dienu es pazaudēju, veltīgi sēžot rindā uz pasi. Kur tik daudz cilvēku grib tā uzreiz pasi mainīt??!? Bet dienas vidū gaidot savu kārtu pie zobārsta, izlasīt atziņu iz grāmatu sērijas "labi vārdi grūtām dienām" "uztraukšanās vēl nekad nevienam nav palīdzējusi" bija tieši laikā.

Dažs dakteris tika atlikts uz nākamo dienu, dažs pēc 3 dienām.
Kopumā skraidīšana atmaksājās.

Arī velo serviss bija ok - sataisīja vairāk nekā prasīju. Ar ātrumiem, kas īsti nestrādā, biju sadzīvojusi jau gadiem, bet nu arī tie strādā. Tiesa, nedabūju notestēt, jo tā arī nesanāca laika izbrautk ar šamo. bet pa lielam izdevās satikt visus, izņemot vienu cilvēciņu (kuru parasti ir grūti notvert), aiziet uz teātri un sadarīt daudzas citas lietas.

Kaut kad, kad tikšu līdz tam, būs arī bilžveidīga atskaite par viesošanos LV.

Viena ķibele sanāca ar ZeltaZives atjaunošanu. Biju piemirsusi, ka, kad uztaisa jaunu debetkarti, jāatjauno reģistrācija uz zelta īsziņu. Pa ceļam uz lidostu mēģināju piereģistrēt, bet tā opcija kaut kur pazudusi. Mēģināju lidostā caur Nordea bankomātu atjaunot, bet tur kaut kas nav riktīgi, jo naudu no konta noņēma, bet kredīts nav atjaunots. nez...

Un 1 cilvēciņu tomēr nepaguvu satikt, bet zināju, ka viņu ir diezgan sarežģīti noķert. Gan jau nākamreiz.

Izskatās, ka šobrīd manā astro kartē "uzdarbojas" merkurs retrogrādā, ka tehnika diezgan daudz gļuko - visa tehnika, kurai es pieskaros. :D
Nu labi, ne jau visi datori uzreiz lūzt, bet zīmīgi viss kaut kā iet ne visai lāgā dažu dienu laikā.
Cerams, ka šis periods nebūs ilgs, jo, ja nē, tad arī nopirkts jauns telefons nedarbosies...
Esošo arī pirku merkura retrogrāda laikā...
Varbūt tāpēc arī ir daudz ķibeļu. :D Neesmu gan bijusi arī pārāk saudzīga ar to, bet gribēt vēl visam papildus arī izturīgu telefonu, ir laikam par daudz. :D
Zinu, astroskeptiķi ņirdz par šo. Bet, ja iedziļinātos un papētītu, varbūt nemaz vairs neņirgtu. :)

Velobrauciens uz Marholmu ar Polu bija super jauks, tāpat kā uz Eye ar Kristu pirms pāris nedēļām. Laiks saulains... jāizmanto katra saulainā diena. :)
Krists jau ir prom, atpakaļ LV.

Tagad vismaz ir skaidrs, ka daļu mantu sūtīšu ar busiņu uz LV. Jāsazvana Raivis.

Atradu telefona modeli, kuru gribu pēc visām funkcijām. Podziņas maziņas (pamatā runāju par kontroles pogām), bet gan jau pieradīšu. Nokia N82. Nelaime tāda, ka viņu vairs neizlaiž un ss-ā arī neatrodu. Diez ko daudz laika nebūs, iespējams, skraidīt LV pa veikaliem un lombardiem meklēt šo modeli, bet gan jau atnāks pie manis... kaut kādā veidā.
17tais datums man ir saplānots blīvi no rīta līdz pašam vakaram, nekur iespraukties... Otrdien arī jau šis un tas, bet tad vismaz būs laiks, kaut ko pameklēt pilsētā.

Šodien atskārtu, ka man ir arī pase jāatjauno. Sviests, ka tā i derīga tikai 5 gadus. Neesmu taču 5gadīga. Katrā ziņā februārī šai beidzas termiņš. Tas arī uzkritis uz pleciem. Cik ilgā laikā šie taisa pases ~5dienu laikā par paaugstināto maksu var dabūt gatavu?

Ir kāds taisījis caur UK vēstniecību? Cik ilgu laiku tas paņem? Un cik maksā?