Magnesia

Te ari Linux datorins, ari radas tas pats uzraksts Ubuntu. Ir ta, ka nezinu daudz ko - sis tas savadak, bet tadas ne tik nozimigas lietas. Pamata ir ok, bez "roku lausanas" var izdarit visu, ko vajag.

Joka pec gribeju parbaudit, vai varu ielikt apjomigo micro sd karti telefona, lai tur muziku varetu apjomigak klausities. Tachu nevaru, jo nevaru iznemt tur esoso karti ara. Telefons taisa citus brinumus ar - vacins, kas nosedz bateriju ir atdalijies no kadas sastavdalas un neturas ciet. Nu nekas - leikoplasts palidz. :D

Beidzot manas kajas redzes epilatoru. :D par elektroniku runajot - rozetes joprojam nav draudzigas manam stekerim.

Lidz sim visur, kur biju, suni bija draudzigi, reti kads ierejas, visur staiga ari bez uzpurniem. Bet Italija sai zina sajutos ka LV - suni nikni rej, ja eju garam majam.

Tualetes podi ari ar ipatneju udens norausanu. :)

1 dienu izdomaju, ka japavizinas pa vietejiem mazajiem ciematiem ar velo. Atkal zem mana dibua ir kruts Trek velo. Velo soma ari ir un kivere ari ir - somaa. Un velo datorins. Jauki - varesu radijumus salidzinat ar savu otra telefona gps.
E man ieteica panemt dokumentu kadu lidzi, jo karabinieri var paprasit uzradit (jo ker nelegalos stradniekus, ka ari narkotikas apgrozas).

Suno ciemata sanaca redzet beru gajienu.

Sakuma ciereju tikt uz kadu kalnainaku vietu (Suno ir pilnigs lidzenums). Nu it ka tiku mazliet, tomer tie skaistie kalni spid kaut kur taliene. Ar auto esot kadas 40 min. Karte kaut kads nacionalais rezervats. Bet, vai nu es lidz vinam tomer nedabraucu, vai nu neko ipasu tur neieraudziju, ja neskaita kartejos vina laukus.

Tuvakaja laika paredzets lielais shoppings (ar auto uz supermarketu), bet ledusskapis visai tukss.
Nepietiek ar siestu - veikali sledzas atri ciet (ok, vini sledzas vala loti agri un laba prece loti agri tiek izkerta). Vakara ciemati ir klusi, klusi, tuksi, tuksi, retais kaut kur dodas un bodes ir ciet. Izradas, tas ta izteikti del ta, ka itali augusta dodas atvalinajuma. Kuat kadi veikali jau strada, lielveikali ipasi), bet ta pati Milana var but loti klusa un tuksa augusta salidzinajuma ar ziemas menesiem, piemeram. Tomer Suno ciemata atradu atvertu veikalu vel ash ap 9 vakara.

Nepierasti. Daudzi, bet ne visi, garambraucosie un pretimbraucosie sveicina tevi. Tradicionali ar ciao. Man tas chau asociejas ar draugu sveicinasanu. Kad stalli 1 itali sveicinaju ar Hello vins nesaprata laikam, ka sveicinu un noturea laikam par nepieklajigu, kaut sveicinaju pirma. :D

Braukajos augsa-leja-augsa. Un tad leja... sasniedzu personigo atruma rekordu ar velo. Leja no kalna, protams. Vispar sajuta nebija baigi forsa, jo sture kaut ka drebeja. kaut kadi 52 km/h ar kapeikam. Nenofikseju nez kapec. telefona dzjipeklis raadija 42 ar kapeikam. Tatad tas konstanti rada nepareizi. Vienigi interesanti butu tikt skaidriba, vai nobrauktajiem km var ticet. Sanaca 40 km. Dibens sursteja, bet ne tik loti ka toreiz Potsdama.

UPD. beidzot paskatijos uz velo kompiti - tur radas, ka 48 km nobraukti. nezinu, kapec telefona gps tik atskirigi rada.

Karabinierus satiku Suno, bet neviens neko neaizradija par brauksanu bez kiveres. Iespejams suno vini sobrid ir pastiprinati tamdel, ka Festivals visu nedelu. Bet citam nekam nepievers ipasi uzmanibu.

Vel nav sanacis aiziet uz festivalu, tomer lidz sim tur ar bija tik orkestri utml. Sovakar jaaizvelk Evija turp.

Upes loti daudzas - sausas pilnigi vai gandriz. Pavasari gan esot straume laba, ka E saka - raftot varot. :)

Ir ari loti daudz bailigu kirzaku.

Ieraudziju jocigu vietu un iebraucu paskatities - ta izradas kapseta. Vai si ir ipasa Italijai vai tipiska? Tada neparasta. Itali sito lietu uztver nopietni.
Ir ari mazliet tradicionalo kapu, tomer parsvara visi salikti pa plauktiniem ar pukitem pie katra, ar vardiem un tekstiem. dazi atseviskas "budinas" (pa gimenem laikam), dazi vienkarsi plaukta. Ir svecu automats (nu lidzigi ka konfeksu automats).

Pec tam minos uz pavisam otru pusi - pils meklejumos. Nu it ka atradu vienu pilij lidzigu eku (muri parsvara), bet tur kads dzivo, lidz ar to ieksa netiku. redzeju ari siltiti ar svetas varda masas uzrakstu, bet neatradu, kur ir ta eka. :D

Shoppings: sakuma meklejam 1 saldejuma sastavdalu afrikanju veikala, kur visu ko interesantu un neparastu var dabut - tik jazina, kas tas ir un kam domats, jo pardeveji angliski neko nezina.

Lielveikala dabuju saldejumam visu. Panemu ari nogarsot kaut kadu limonadi (kas sastav no udens, cukura un kimijas - ja nav forsi, bet pagarsot gribas. dzerama bija, tomer garso pec kimijas. :D

Italu lielveikala javelk rokas cimdi, ja grib auglus/darzenus salasit. Bet vispar padargi. dargak neka domaju. Iznemot vini - ar atlaidi nopirku par nepilniem 2 eiro (tikai 50% atlaide).

Atceljaa tika pienemts piedavajums panemt picu, lai nebutu jataisa est. Sajusma nebiju, neteitku, ka Italija picas nu ir izteitki garsigakas utt. Ta, man skiet, tada blataina platisanas. Bet mazliet savadak garsoja ka tas pasas planas citur. Nu edama jau bija. Tacu neba es nu baigais gurmaans, neba picu milulis.

Tad nu dzirojot izdzeram abas to vina pudeli pa divam, uztaisiju saldejumu un padzjemmojam ar dzjambiti un bongam. Uzravu ari harmonikas jautribai. :D E gan labi atceras vel visus ritmus. :)

no Potsdamas.
Izmaucu lielu apli. Džīpeklis telefonā nomērīja kopā 40 km. Dibens jau sāka sūrstēt, bet līdz ar beigām vairs tikai, kad bija noguris pavisam.

Biju maksas parkā, kur arī klinškāpšanas siena tāda kā... Pakāpelēju traversā, cik spēka bija. Un pieēdos kazenes - visas pat nenolasīju. :D

Nodžumpīju tai pašā ezerā, kur, kad ierados šeit, tai pašā vietā un ar to pašu tērpu. Nu nebija labāku vietu. Bet tā bija gana laba. Šoreiz ūdens ezerā atdzisis pa 3 lietus un "lietus" dienām - ar Veldzi iepazinos.

Papildus kaut kā izdevās ieraudzīt ko jaunu tais pašos rajonos, kur jau biju bijusi. Bet aizminos vēl uz Bābelsbergu. tur iepirkos vakariņām un izvazājos i pa miestu, i pa parku. Parkā nav nekādu norāžu, kurp doties, lai tiktu līdz pilīm. A viņu tur 3 gab. Un parks liels. Un mežains, un neasfaltēts. Kaut kā uz čuju un duru atradu pirmo, kas tāda mini, bet riktīgi viduslaiciska cietokšņa pils. Kad tiku pie otrās, likās tā ir Mazā pils, bet tā tomēr bija tā Bābelsbergas pils. Tātad mazo palaidu garām un atpakaļ mīties negribējās, jo tur visu laiku augšā-lejā utt. Nu nekas - tās pašas bija skaistas un jaukas. Gribētos jau tādās arī pa iekšu paklejot.
Un no Bābelsbergas pa /atkal/ vecā mūra ceļu uz "mājām" no cita virziena. Nu šķiet, ka visu POtsdamu esmu redzējusi. Pa lielam.

Cerēju būt mājās ātrāk, bet galu galā neko nenokavēju. Uztaisīju ēst. Šitā recepte ceļos riņķī pa Eiropu. :D Tāpēc, ka vienkārša, bet garšīga. Un ceļojuma laikā tiek papildināta. :) Un saldējuma recepte arī sāk izplatīties. :) Aŗi šeit tā ir iegaršojusies.

Šodien jāmēģina ieiet agri gulēt. Ne tā kā vakar. :D Lai var agri agri pamosties. Plāns gatavs. Redzēs, kā izdosies.

J2 man iebelza ar ideju par geokešu. Gadiem neesmu to darījusi, faktiski. Reiz bija ideja paņemt kešu katrā valstī, kur viesojos, bet šī ideja ir aizmirsusies un, protams, Dānija, ZViedrija un citas valstis ir palikušas aizmugurē. Da i tāpat es to darīju for fun, tā nenopietni - kā papildnodarbi un tikai.

Bet šeit, Sansusī pilī bija tāds multikešs, ar kura palīdzību tiešām var visu to teritoriju apskatīt. Ar velo šoreiz. Ar S. velo.

Tikko uzsēdos, manam dibuā sliktas atmiņas - sāka čikstēt "ak nē, atkal tu mani sēdini uz TĀ beņķa...". Tā kā sāpēja. Bet vēlāk kaut kā pierada (dibuā saprata, ka šitas ir maķenīt labāks beņķis), varbūt arī dibuā vienkārši samierinājās. Bet mazāk stresa arī, jo piezemēties pie apstāšanās var uz pilnu pēdu (J2 velo rāmis priekš manis par augstu).

Ar keša palīdzību, škiet, ka visu pils teritoriju arī izbraukāju. Milzīga un iespaidīga. Iekšā nebiju, ārā tāpat jau bija, ko darīt. Keša formula mani ieveda mežā, bet formula nebija droša - jo vienā vietā bija jāskaita logi starp 2 konkrētām stacijām. Bet tas tējas nams ta ir apaļš. Piedevām trijstūra spēlmanim roka ar trijstūri nolauzta. Par to instrumentu var nojaust tikai pēc maza kociņa otrā rokā.
Izmeklēju visus dvīņu kokus, bet varbūt katru ne pietiekoši kārtīgi. Sakoda mani odi. Atkal. Tagad esmu ļoti aizņemta ar kasīšanos. Kešu to neatradu. Toties atradu citu kešu. Tas bija nomaskēts mikro kešs.
Nu statistikai ir. Kuat gan kāda vairs tur dižā statistika, kad tik sen neesmu kešojusi, ka par šādu nodarbi pat aizmirsu. Toties visa Potsdama tagad principā ir apskatīta. Varētu būt atkal kādi 30 km. Dibuā nejutās komfortabli, bet nebija tik traki.

Lietus mani nepiemeklēja un labi, ka arī tā krusa nē. Nebija īstenībā pārāk tālu no Berlīnes.

Šodien atkal uz Berlīni. Tik nezinu, vai ar velo, vai kājām.
UPD. laikam jau kājām - jāļauj dibuā atpūsties. Turklāt pa pilsētu labprātāk baudu pilsētvidi ar kājām laikam. Velo man ir vairāk kā transportlīdzeklis, lai pievārētu lielākus atstatumus - tā, lai var bez maksas. Jo ar sabiedrisko uz Potsdamu ir dārgi tās ~5+5 min ar sabiedrisko. A uz Berlīni - vēl laikam jāpiemaksā par velo pārvietošanu transportā. Ja beņķis būtu gana ērts, ka varētu līdz pašai Berlīnei un atpakaļ aizmīties, būtu cita lieta. Turklāt S. veļļukam pakaļējā riepa ir pamatīgi nodilusi - nedod Kāds, uzbraukt kādam asumam un pārdurt, un tad dabūt papildus nastu.

Pa divām apmākušām dienām gaiss atdzisis un karsti it kā varis nav, tomēr augstais mitruma līmenis komplektā ar to siltumu tāpat izsūc sulu ārā.

S ar j2 skaisti iekārtojušies. Tāds elitārs rajons kā Mežaparks LV. Īrē dzīvoklīti privātmājā.

Istaba pirmās pāris naktis jādala ar Andri, kurš arī Vācijā dzīvo - plāns kopā ar J2 geokešot sestdien ar laivām - paņemt sarežģītu 20 punktu kešu, kas izvietots Potsdamas maratona trases garumā un veidā.
Bet malači abi ar S - abi ņemās ar kajakiem ar pa Vāciju, maratonos un tā.. Ar ww gan nesanāk.

Kamēr puiši ar laivām rokas, plecus un muguru darbina, mēs abas laižam ar velo pa smuku maršrutu.

Apbraucām riņķī ezeram (vienam no), braucām pa bijušā Berlīnes mūra ceļu un kāpu skatu tornī, kur ielaminēta info karte par atjaunošanas darbiem turienē lieti noderēja kā vēdeklis, jo karstums pamtīgs.

2x nopelsām - katru reizi citā ezerā. Pirmajā udens kā pārsilis piens atkal, bet mērcējāmies ilgi, par cik laiks atļāva, kamēr atveldzējāmies aš tā, ka vēsi sāka palikt. Otrais ezers bija daudz foršāks - ūdens dzidrāks un vēsāks.

Bija inčigi vērot pīles (jeb precīzāk laučus) skrien pa ūdens virs; kā vienas, kas danco riņķī tūristu kuteriem, savus pakaļ skrienošos un bļaujošos bērnus vēl joprojām baro pašas, kamēr citviet, kur tūristi nebaro, mamma tik uzmana, kā visi pīlēni nirst iekšā (nē, ne ar pakaļiņām augšup, bet tā konkrēti nirst), laikam, lai meklētu paiku un kā vienlaikus ūdens helikopteri it kā sastingst virs ūdens. Kamēr peldējām vienā ūdenī ar pīlēm, tā paniski kliegdamas mūk, bet, kad krastā ēdam paiku, tad slapstās riņķī "re, kur mēs, re kur mēs ar, mums ar ēst".

Pelde bija bauda, bet svaigums uz īsu brīdi. 35 grādi šodien laikam bija.

Pa dienu nobraukti ~30 km (puišiem ~44 noairēti). It kā absolūti nekas traks, bet daži apgrūtinoši apstākļi bija gan - karstums nepārprotami, bet arī velo man bija par lielu. Labi, ka neesmu vīrietis. :D Zemākajā pozīcijā esošs beņķis prašijās tikt pazemināts vēl, a nekā. Plus, ka ar tik tievu un akmens cietu beņķi, kas spiežas dibenā, neesmu braukusi, līdz ar ko dibens sāpēja jau pusceļā. Citādi jau būtu ok, spēks ta bija utt, bet dibens sūrstēja. Visādi citādi mēģināju braukt un sēdēt/nesēdēt, lai tik vienas un tās pašas vietas nemocītu. Plus vēl mugursoma, kas nebija nu baigi smaga ar visu vīna pudeli, bet papildus karsēja muguru.

UPD. TOties GPS gan man tāds "advancēts" - nepagāja ne diena, tobiš - nebijām nobraukušas vēl pat visu apli (palika 6 km nenobraukti), kad gps beidzot nopozicionēja. :D Pozicionēt sāku ceļa sākumā. You can always rely on technology. Pa lielam jau nevajadzēja to pozicionēšanu, tomēr uz beigām satikām vadātāju. Viņš mūs apciemojas reizes 3, pat pie kartes. karstgalves. :D Ja ne tā, km būtu mazāk. :D

Tas saspringums arī vairāk uz nogurumu nostrādāja.

nu bet skaista tā Berlīnes piepilsēta. Vai priekšpilsēta. Gan, gan.
Vakariņās arbūzs.

Nu jau atkal jauna klave. :D Vacu, pie tam - abolveidigaa, bus jancigi teksti. Bet ekrans beidyot normals. Prieksh manis.

Caurums labaja ikskjii. Traks jau nav, bet netirumus aiyturet nevar no ieklusanas. Gan jau bus labi.

Ka jau mineju Marie mani stacija sakolekteja un aizveda pie sevis. Nopirku mums abam saldejumu. Karsts te riktigi - 30 gradi laikam bija. Uzreiy sapirkam paiku, ko velak pagatavot. Tad panjemam vellapedus no nomas (pirma pusstunda ir par brivu) un aiyminamies lidz upei. Pilseta ljoti netira, diezgan piecukota, M rajonaa visas sienas apkjepatas. Tadi pirmie iespaidi.
Pecak aizbraucam ar pramiti, kuri tur kurse ka tramvaji, uz jauku pludmali, kur pilns ar vietejiem, smilshu pludmale (tiesa, pilna ra mesliem, t.sk., splestiem stikla gabbaliem), pec tam ari akmenjaina.

Sagribejas alu. Nu ne alu alu, bet tadu saldaku variantu. Reti, kad man vispar alu prasas. Bet biju iyslapusi un limonade nebija varants. Pie tam tas alus dzeriens bija letaks par limonadi. Tas bija laikam Altzer kaut kads - alus ar sprait? Tas bija perfekts shim mirklim. Izbaudiju ar katru shuninju. Kadam laikam slapes remdetas.
Pabaudijam vilnju skanjas, kopejo noskanju, saulrieta priekshspeli... un ar tramvaju uz majam, kad saka est gribeties. Sutonja pamatiga un apzinajos, ka vairak gribas dzert ka est, jo udeni lidzi nepanjemu.

Aizbraucam majas un sapratu, ka gatavot neko negribas, nogurums ir panjemis mani mazliet sava vara. Un ari M. Tapat est negribetu - dabuju udeni atdzerties. Un vienigais, ko dabuju ieksha, bija kaut kads shokoladigs mushlju pasakums ar pienu.

Bet shodien gan pec brokastim uzreiz uztaisijam est, lai atnakot majas, paika mus sagaiditu. Shoreiz risu bus ta pamazak, bet nu nekas. Uztaisisu shobird to pashu recepti, ko puishiem Danijaa - tie man prasija recepti tamam. Absoluti vienkarsha, bet rezultats garshigs. Vienu knifu ari Edvins man paradija. :)

Treshdien paredzets barbekju ar M draugiem. Bet treshdien pa pilsetu bushu viena pati, jo M. stradas.

M. ir par karstu nakti, bet man pilnigi normali. Es laikam esmu pieradusi pie savas istabas LV, kur logi visi uz austrumiem un saule riktigi cepina, ka juties ka uz pannas.

Tiesa, abas kaut ka jutamies joprojam nogurushas. Bet es jutos jau mazliet atzjirgushaka, kaut mugura sapeja vel no rita (laikam no guleshanas uz piepushama matracha?).

šodien izprašijāmies ar A2 J-am aizvest mūs uz dzīvnieku parku. Kā J teica - tur tiek turēti dzīvnieki, kas uz izmiršanas robežas (uzzināju par visādiem tīģeriem, ka sjau pagalam). tik vienīgi - kāpēc tur bija stārķi? Vai tiešām viņi arī? Zviedriem tas vispār liekaas neparasti un neiedomājami, ka stārķu ka biezs savvaļā, kā tas ir LV. Bet smuki amūras tīģerīši - mamma aš nopoozēja cēli, sniega leopardi gan slēpās. Vilkus vispār neredzējām. Bet diezgan labi, ka tur daudziem nebrīvē esot, dzimst mazuļi - lielajiem kaķiem bija un aš sarkanajām pandām.

Pēcāk viņi abi bija dikti aizņemti - ņēmos viena pati pa salu, izbraucu ar velo visus atlikušos braucamos ceļus laikam. Palikušas tik neizietas laikam kāju takas. Bet pat tās ar velo izbraucu daudz. :D Tādas visai nebraucamas, akmeņainas, šk=ķautņainas. :D Bet pat ar pilsētas velo tik ucauri, pie tam - ar vecā tipa bremzēm (priekšējās rokas bremzes nestrādā vispār, bet toties pedāļu bremzes). Bija tāds bampīgs brauciens, bet interesnats un daudz jālēkā ar pa akmeņiem un klintīm, pāri aizām un pampakiem. Ne jau ar velo, protams. Pat lielu dalju pa takam tur tomer vinju stumu, jo velo nav mans.
Noķēru dažas labas vietas, kur no augšas var ciematu redzēt un vēl aš tādu spotu, kur 360 grādos var redzēt visu salu - ūdeni visapkārt, kas bija pārsteigums laikam arī J. Ceru, ka stitch kamerai būs ok nostrādājis un pēc tam būs dažas garas foto lentas. :) A2 nav bijusi tik daudz kur. Bet ir vēl eksplorējamas vietas.Uzkrāvu arī akmeņu krāvumu. Tā līdz pupiem. Beet nokrita tas krāvums. Palika tik garš, cik līdz nākamam "kontrolpunktam". Saulrietu arī uzķēru. Nu nekas, ka nebūšu nopeldējusies šamajā jūrā - vismaz pabradājos, bet pēdīgā laikā nav vairs svelmīgi karsts nemaz, kas nozīmē, ka ūdens varētu būt stindzinoši dzestrs.
Nopirku šokolādes kūku uz atvadu vakariņām, kura tika papildināta ar aveņu mērci un putukrējumu uz karstām pēdām. Otro vakaru pēc kārtas pagatavoju (kopā ar vienu vai otru) vakariņas. A2 priecīga. :)

Bet šī viesošanās iet uz beigām, kaut ilga bija - 6 dienas - ilgākā viesošanās tiktāl. :) Bet ļoti viesmīlīgi abi divi un iepazīstināja diezgan daudz ar Zviedrijā notiekošo. Jauki bija sastapt viņus un arī iepazīt mazliet. :) Katru vakaru dzērāmpa vīnam, bet šodien ppirmo reizi rozē vīns, kas man bija topā. Atkal. Šis bija ļoti baudāms (pārējie man par "asu", par... nezinu... kādi, bet ne gluyji man). Ceru, ka viņiem viss veiksies labi.

Rīt dodos tālāk, apskatīšu arī Gēteborgu pac ceļam, moška pat visu dienu un ar prāmi ceļošu pa nakti, ja vien tas bbūs iespējams. :)
Principā rīt no rīta no salas varētu braukt daži uz darbu Gēteborgā, tomēr tik agri, lai viņus uzķertu, man braukt negribas. 6 jābūt pie prāmja... 4 celties neesmu gatava, kad tikai 2 iešu gulēt. :D
Redzēs - gan jau veiksies ok. :)

PS. deguns sāk atkopties, sāk izskatīties pēc deguna.

PPS. ārā traki gaudo kāds.

PPPS. izrādās, tā ir āmrija, ko redzējām zoodārzā - pēc izskata tāds kā maziņš lācītis, pēc gaitas arī, bet pēc nosaukuma tā kā kaut kas vilkcisks.

Tatad esmu uz Malmon salas Zviedrijas rietumos.
Ierados pie A2 & J taisni uz vakarinjam. Pa pusei zviedrisks paris, kursh pa vasaru dzivo uz salas, kur uztaisijushi savu mini biznesinju kioska veida un kur vinjiem pieder laiva. Izveda isa, atra ekskursija pa salu ieksh auto, bet pa lielam mes to atkartojaam ar A2 garaka ekskursija nakamaja diena ar velo.

Tiri jauka, neliela sala, kaut gan tomer pietiekami liella. Ja ta visparigi Zviedrija ir lidziga daba ka LV, ja neskaita to klinshainumu. “Liek” LV cirst savu smezjus aaraa, bet pashiem patiesiba mezju ir DAUDZ. Bet uz salas ir gandriz tikai klintis.
Pozitivi ir tas, ka SE var peldeties, kur gribi, majas nedrikstot buvet tuvak ka 300 metrus no ezera. Mezji ari pieejami visiem.

Izvadaja mani ar velo gandriz pa visu salu, bet vel ir, kur braukt. Zviedri teste savas fuures uz shis salas – noliek tas priekshejas daljas un lai staav cik nu tur ilgi skarbajaa klimataa uz izturibu. Taa nu tur ir tadi piemineklji. Esot ari bijusi popularaka vieta, kur savulaik granitu njemt pieminekljiem. Hitlera vajadzibam te bijusi ljoti iecienita vieta granita ieguvei.

Pa vasaru te ir biezs ar cilvekiem, vel pat isteniba nav pats piikjis, bet ziema te ir tukshs un neesot, ko darit. Tomer, ja nav jabrauc katru dienu uz darbu, tad pa lielam dzivojies lokali pa salu – veikali te ir shadi un tadi (2 x dargaki ari), shadas tadas izklaides papildus saulei un udenim utt, jo pramis, kaut par brivu, tomer prasa zinamu laiku un tad vinji ieplano vairakas darishanas arpus salas.

Brinumaina karta mana pase jau atsutijas 4dien ash, nevis piektdien, tomer netikam tai pakalj.

Vakar pusi dienas nopampu pa pliko uz akmenjiem suale. Tagad jau izjutu sekas, bet divaini – uz beigam ne parak ilgi peldikji man, shkjiet, iesauljojaas vairak neka pirms tam bez. Megjinaju pecak iet nopeldeties uz netalo skaisto pludmali, bet udens, kaut sekls, bet tapat parak auksts prieksh manis. Toties shitaadaa veidaa gramatu bushu driz izlasijusi. Tomer sho gramatu var izlasit vairakas reizes. Un ir vel cita gramata ar, par celjoshanu Azijas DA. :)
Ada jau pamazam atvadaas no manis. Riktigi svilst viss kjermenis. Nags vel stookholmaa cuuciigi nesmuki un sapigi atlociijas bridi starp plaksteriem, bet vakar es vinju tomer noravu, jo karajas vien uz punjkja vairs un jaunais vel ne galigi, bet pa lielam tomer ir jau izaudzis. Galvenais – ka nesap. Vienigi tas jaunais ari ar kaut kadu gropi vidu, bet gan jau izaugs ari tas un bus ok.

Pasha vakaraa izpljaapaajaamies ar A2, bet starpposmaa izveda mani pa udenjiem, atklatiem un ne tik atklatiem. Ar laivu, protams. Agrak vinjiem esot bijusi kruta divstaviga laiva, bet izdomaja tomer iegadaties vadaamaaku un parkojamaaku, vienkarshaku ari. Zviedri patiesham ir pragmatikji.
Aizbraucam uz vienu piejuuras ciematinju – Smogen - ljoti miiliigs, pilns ar cilveekiem un ari restoraniem juras produktu veikaliem, apgjerbu uc lietu veikaliem un lljoooti pilns ar visadiem udens transportliidzekliem.
Peecaak aizveda mani ronjus paradit. Vairakas salas visai pilnas ar vinjiem. Vinji ar kaijaam sadalijushi teritorijas. Pec klinshu krasas var redzet, kur kaijas un kur nav kaijas, bet varbut ir ronji.

Bet bija forshi pa ilgiem laikiem izbraukt ar kuteri, atrumaa pa viljnjiem un izbaudit ainavu no juras puses.

Par cik pase 5diena bus roka, tad biju domajusi jau kurset talak, sestdien vai svetdien, bet J uzprasas man, lai palieku lidz pirmdienai. Bet kombinacijaa ar manu Hamburgas hostu man butu labak izbraukt vai nu tomer kada no we dienam, vai nu kaut kad otrdien vai tresdien. Vel jaizdoma un jaizstuko ari nakamais stopejamais celjsh.

Bet man prieks, ka A2 ir laimiga ar J un labi iekartojusies. Studiju biedrene.

A2 ir ari daudz muzikas, aptuveni laikam 2 reizes vairak ka man un daudz kas sakrit. Par cik vismaz austinjas man ir, tad jasakope vismaz telefona, kuraa, ka atklaju ir pat atminjas karte ieksha. Tiesa, brivi vien 700 mb. Bet ai, ka gribetos no turienes visu ta sakopeet. Nu vismaz kaut kas bus, ko klausiities. Varbut kada mirkli iegadashu vel kadu lielaku atminjas neseju. Tomer SE tas nenotiks. :D

Tachu franzuucis joprojaam nav atbildejis uz manu atbildi...

Bet shobrid gan viss, jaizbrauc iz salas iepirkties, pasi dabut un apskatit vinju maju.
Nezinu, kad bus nakama atskaite, jo visia shvaki te tikt pie neta un tad, kad tiek, tad tik lens tas modema nets un dators, ka vakara parasti atluztu pie vinja. :D Ko var gribet ar vecu mazu kompiti, kuram RAMs ir 1gb. Ipashi ar novecojushu IE.

ui ui ui.... pirmais solis ir veikts. Ar risku, bet, lai jau iet. :D neko nevar darīt, kad pilna galva, tad šis tas tiek palaists garām.

Bet tā koučsērfere tomēr atkal ir prom no Ungārijas. Arī maza vilšanās, bet tikai maza. :D Šī atkal Anglijā, esot aprūpes darbiniece. Trakā pasaule.

Biju aizgājusi uz publiski organizētu quizu. Nu paskatīties, kā tas notiek publiski intereses pēc... Pārsvarā jautājumi tādi, ka uz tiem var atbildēt pārsvarā lieli TV mīļi. Par cik man tāda nav un neskatos, tad jautājumi nebija man. Vai kā minimums - jāskatās daudz filmu, kas arī man ne īpaši "padodas" laika izteiksmē :D Labi, ka J bija līdzi - liels TV mīlis. :) Ņemot vērā, ka citas komandas bija vismaz pa 4 cilvēkiem komandā, tad 11. vieta no 17 ar tādiem jautājumiem nav nemaz slikti, jo bijām ttikai 2. It īpaši, kad puse no komandas vismaz pusi no visiem jautājumiem nevar atbildēt, ja neskatās TV. TOmēr daži jautājumi interesanti, ka pat jautājumus piefiksēju, lai iekļautu varbūt kādreiz savā quizā.

Un jautājumi bija tādi - vai nu zini, vai nu nezini. Mani quizi nebija viegli, bet daudzi jautājumi bija tādi, kur varēja izdomāt atbildi arī loģiski, ko dažām komandām arī izdevās. Man tagad azarts uz quiz rīkošanu. :D Bet aizdomājos - vai nez LV tādu varētu uzrīkto jeb - vai būtu atsaucība. Malziet šaubos, jo reti, kad izdodas savākt cilvēkus kopā. Pa vienam jā, bet visus kopā - sarežģīti. Tas varbūt vairāk tādos relatīvos rādītājos, salīdzinot, cik kopumā pazīstu cilvēkus UK un cik - LV, tad LV procentuāli mazāk. :D

Bet saistībā ar laiku patiesi - nesen fb nošārots teksts par laiku ir ļoti patiess un aktuāls... Ai, kā man gribētos visu izdarīt, bet neuzdrīkstos vēlēties sēdēt mājās un darīt tikai to.
Šobrīd it īpaši daži intensīvi grib mani satikt, a laika ta nav...

Bet Līga mani piečakarēja, kaut gan es pārāk nemaz nepaļāvos uz viņu - cenšos nelikt lielas ekspektācijas uz cilvēkiem, lai nenāktos vilties. :D Vispār jau arī saprotu viņu, tomēr tā bija viņai iespēja izdarīt to, ko es neizdarīju savulaik kaut kādu iemeslu dēļ - iespēja piepildīt kādus viņas sapņus ar manu palīdžibu. Bailes viņu pievārēja, precīzāk skaot, draudzenes šaubas deva pārsvaru viņas iekšējām šaubām. Ka ne - ta ne. Neko darīt. Tātad varbūt nemaz nevajadzēja.

Un ak vēl viens veiksmīgs pārdevums. :))))) AI, prieks. Tas ar mazliet nost no pleca. Viena. Pleca.

Un saulespuķe ir tā izstiepusies.... Trakums. Kaut kāds metrs jeb cik ir gara mana roka no pleca līdz izstieptu pirkstu galiem?

Manu sludinājumu pilns oranžais portāls.

Pa pusei rutīna svētdiena, tomēr nē - daudz arī citu notikumu, pat tādu... mazliet neērtu. Detaļās gremdēties negribu.

Bet koncerts, uz kura beigu daļu paspējām ar Ry un M, bija jauks, parunājāmies ar hipijisku slovākieti un viņas draugiem.

W pārdevu savu vīrišķīgo velo. Forši. Vecs agregāts, bet braucams "zirgs". Noņēmu saplīsušo dubļu sargu pirms tam un atdevu kopā ar lampiņām, atdevu arī pēdējās paliekas no "ateļļotāja" un eļļas un pat saslēgu - parasts saslēgs, kurš ķerās dikti.

Ry izstaigāja visur man līdzi pa pilsētu. Uzzināju to un šo, piemēram, ka man nepienākas nodokļu atmaksa, jo nodokļu pārmaksa nav notikusi. Nu labi, vismaz tagad zinu.

Salabot pedāli maksā nu ne dārgi, bet pārāk dārgi priekš tā baika. pārdos tāpat. gan jau. izstaigājām i tirgu, i citu vietu, kur iepērk. Bet nu sagaidīs atbildi no tās džuses dr.lv.

Ietestējām "Pirmo latviešu restorānu (neatceros steitmentu par vietu)". Bija ok, bet patukšs. Šiem vajag grandiozu reklāmu kaut kur.

Izrādās augstpapēdenēs var darīt visu ko, arī braukt ar velo. :) nebija ne vainas. :)

Pamazām sāku šķirto ārā nevajadzīgo mūziku no savas bibliotēkas.

Jāizdomā kaut kas ar tusiņu ar MFJBM. Any ideas?

Lūk, esmu apjukusi - vai man vairāk vajag laiku, vai naudu... Man vajag abus! Man vajag visu! Bet visu īsti dabūt nevaru. Varu dabūt vai nu vienu vai otru.

Izdomāju, ka jātirgo nost viens velo. Tas, kuram pedālis rullējas nost.

Viena piepildīta, raiba brīvdiena... Uhhh.
No paša rīta F ar savu bf sadomājuši doties uz auto bagāžnieku tirgu. Pie tam agri. Nu labi, ja nu viņi tā grib.

J. atbrauc mani savākt.

Pa to laiku F noziņoja, ka tirgus vēl ir ciet. :D Šis nav agrais tirgus. Ja iepriekšējā daīz 11 sāka jau vākties not, tad šjaā 11 daži tik sāk mākties virsū. :D
izpildam plānu savākt pasūtīto sushi un arī uz car boot - kā minimums nopirku ierastos ķiršu tomātus un banānus. Bet arī izstaigājām visu tirgu - dabūju 3 puķu podus. :D Tas būs kā zīmogs - ka jāstāda. :D Tik jānopērk melnzeme. Un vēl - nestrādājošu Nokias lādētāju. Laikam nāksies tomēr paprasīt Polam atpakaļ savējo. Un nekad nepirkt neko no tā musulmaņa.

Pēc tam - aidā!!! Uz Rutland water jeb lielāko mākslīgo ūdens krātuvi Anglijā (laikam). Man odmāt, ka ar velo būtu labāk nekā kājām, bet J saka, ka viņa velo pāris gadus neizmantots stāv garāžā - jāserviso. Nez vai tikai varbūtēji ieplaisājušas riepas būtu mani apstādinājušas, bet tā ir viņa izvēle - ja visu vajag perfektā kārtībā, tad, lai dzīvo perfektā kārtībā. Viņa plāns ir noīrēt velo uz vietas. Sacīts darīt - dārga ggan tā noma. Bet velo svaigi un viegli ar tiem mīties, vienīgi tie ir pilsētas velo - nepierasti ar viņiem pēc mountain baika. Jutos tizli. :D Toties var braukt aš svārkos. (pēc tam vakar uzkāpt uz sava traktora likās ļoti smagi, tomēr komfortablāk :D )

Skaisti tur ir, smuks, liels ezers, tīri smuka apkārtne, laucinieciska arī brīžiem ar visām no tām izrietošām sekām - pamatīgu smakoni - piederās pie tās lietas.
Kopumā minamies apkārt visam ezeram - 17 jūdzes jeb ~ 27 km. Man ta kas - ir mīts arī vairāk, bet anglim tas bija pasmagi, ja fiziski neko nedara vairākus gadus. F arī bija šokā - viņa nevarētu nomīties tik daudz.

Nomas punkta čalis ieteica mīties pretēji pulksteņrādītāja virzienam - esot vieglāk. Es domāju, ka viņam nebija īsti taisnība, jo likās, ka braucām vairāk kalnup kā lejup (skaitīju līdzi :D), turklāt, vējš pārsvarā bija pretī un vējš svētdien bija traki aukains. Nosalu, tāpēc līdz galam neizbaudīju. Nosalu arī tāpēc, ka pazaudēju cimdus - sākumā vienu vējš kaut kā izpūta no kabatas. :D Pēc tam otru. :D Velo cimdiņos knaģi pasala.
Labi, ka vismaz nelija, kaut sauli arī brauciena laikā nemanījām.

Bet būs jāatgriežas, jo tur ir klinškāpšanas siena - nākamreiz parūpēšos par nogrieztiem nagiem. Turklāt, ne tikai klinškāpšanas siena, bet arī augšā kaut kādi traversi utml. Pieāuju, ka maksā noteikti, ka sālīti, bet vienreiz jau var.

Gana piekusuši, ka pat mašīnā jau miegs nāca. Bet ar to vēl diena nebeidzās. F un M aicināja uz ierasto svētdienas karaoki.
Tur arī jautrība. Viens kaut kāds uzaicināja uz deju kādas dziesmas beigās. Nu labi, deja = deja, bet sāka uzplīties man. Visādi. Nostājos blakus J, lai liek man mieru. :D Bet arī šoreiz nedziedāju, jo nezinu dziesmas. Bet vismaz tiku pie lielās grāmatas ala datu bāzes - kaut ko atradu. Tad jau redzēs, bet varbūt arī nedziedāšu, jo nedomāju, ka man tas parāk labi izdodas. Katrā ziņā F piedāvātās dziesmas man bija galīgi ne man. Nu nevaru iedomāties ar manu tembru dziedāt, piemēram, ABBA. Come on! Ja J būtu piekritis, es aizspertos tomēr nodziedāt Whiskey in the jar. Pirms tam tik būtu daudz jāuzņem. :D :D :D

Iegāju veikalā, kur pirku savu dumbfonu. Atrādīju savu dīvainību ar nepareizo Nr telefonā un dabūju verdiktu - tas ir dīvaini!
Nu labi - ko nu?!? To visi nokonstatējām jau. Nu labi, labi, es to tagad tādā manierē stāstu, bet nu šai sakarā vienīgais, ko viņš ieteica - sasinhronizēt datus (kontaktus) ar datoru, veikt kaut kādas mahinācijas un sasinhronizēt atpakaļ. Neiedziļinājos, ko viņš tur pa vidu teica, jo atduramies pret nākamo probzu ar manu telefonu - sasinhronizēt nevaru. Nevaru savienoties ar savu gmail kontu, jo vnk nevieno un viss. Uz vietas izdevās viņam nodemonstrēt, ka internetā bez problēmām varu ielogoties savā gmailā, bet sinhronizēšanai piesaistīt nepakam.

Vienīgais verdikts - jāpārkopē viss no telefona uz datora, jāuztaisa restore factory settings un jāpārkopē atpakaļ. Nezinu, vai tas palīdzētu, bet eh... pofig visas īsziņas... jāpamēģina laikam ir šitas un tad laikam aš jāpārdod šitas sviests... brrr... vai vienīgi var atstāt kā otro telefonu. Tomēr noteikti ne kā pamata.
Nē, nu aplikācijas ir forši, jā, bet dumbfons telefona pamatfunkciju (zvanu un īsziņu) ziņā ir sviests priekš manis.


Nu jā... un palasījos par saulespuķu audzēšanu - lielās parastās saulespuķes - noskatītā vieta ir ok saules ziņā, bet par maz tur vietas - esot liela sakņu sistēma un tur nav viņai, kur izvērsties... :( Nu nekas - vismaz dekoratīvā/s ir iestādīta/s.


Vismaz ieeļļoju savus baikus un [vakar] arī saremontēju to otru un iegādāju aizmugurējo dubļu sargu.

Neko sev šodien veļļojiens... tādas brāzmas - visu ceļu uz darbu tāds pretvējš kā stāvā kalnā brauktu. A, kad reāli vēl kalnā jābrauc, tad ātrāk škiet, ir stumt. A izbraucu tā pavēlu, jau tā stresoju, ka kavēšu, vēl pa tādu pretvēju nevar normāli pamīties. Plus vēl pamanīju, ka nez kādā vīzē mugurene attaisījusies, kāds maisiņš jau aizplivinājās prom, labi, ka banāns uc lietas neaizpūtās pa gaisu. :D
Plus vēl uz niecīgas sakratīšanās aizmugurējais salauztais dubļu sargs piespiedās pie riepas tā, ka grūti bija izvilkt, kamēr izčakarēju, notērēju laiku un atkal stresoju, ka nokavēšu. Varbūt vienreiz jānopērk jauns (pie reizes arī pedāļa skrūve otram velo).
Kad beidzot aizminos, konstatēju, ka essmu par 3 min ieradusies ātrāk nekā dažas citas reizes. Kā?? Fig zinu - mistika, kā man tas izdevās pie visiem apstākļiem. :D Kāds apstādināja laiku?

Internets arī laikam cieta no vēja. Un, škiet, ka pat telefons, jo sms, ko sūtiju - nebija sūtījušies prom visu dienu, kaut kā savienojums pārtrūcis via kas manam draņķa dambfonam vai kā. Nu neko - mani sms aizsūtījās vienos naktī. :D
Būs jāpamēģina nomainīt operatoru, ja vien varu palikt pie šī paša Nr.

Ikdienā, kad nav tik liels vējš un īpaši, ja braucu pa vējam, minos ar trešo, augstāko pārnesumu, kad pārsvarā visi minas ar vidējo. Bet jautri noskatīties, kā šādā vējā viens minās ar pirmo pārnesumu. Es nespīdzināju sevi - minos ar vidējo. :D

Vispār vajadzētu velo dress kodu nomainīt uz vesti...

Vienam fruktam kaut kā izdodas mani noķert naktī iekš fb (saliku tur bildes un video iz quiza) pēdējās dienas. Nezinu, kāpēc sāka rakstīt - tipa "kaut ko" redz; nez kādā sakarā piemin, ka man ir pusmāsa no tēva puses (???); ka mēs ar viņu esam radnieciski (ne fiziskā pasaulē) un vēl visādas dīvianības (kas citādi man neliktos dīvaini, bet tikai saistībā ar viņu) un visu laiku piemin viņa sieviņu kaut kādos kontekstos. Nu man prieks, ka viņam ir tagad sieviņa, bet tāda plātīšanās (pilnīgi leika) mani tikai un vienīgi atgrūž. Beigu beigās izrādās - viņš nemaz neatceras, ka esam dzīvē tikušies. :D Pat pēc tam, kad pateicu - kā un kurp braucām (cik nu pati atcerējos). Pat ņemot vērā to, ka taisījās mani precēt toreiz. Beigās kā nagla visam - paziņo, ka viņš ir laimīgi precējies, tāpēc viņa interese ir tikai akadēmiska. Nu moins - tipa es būtu ar viņu flirtējusi vai kā?! pats sāka man rakstīt, es draudzīgi - atbildēt, bet pilnīgi neko tai virzienā pat neesmu nedz teikusi, nedz likusi manīt. I prātā nenāk. Ne jau velti vārdi "esam dzīvē tikušies" ir pagātnes formā.
Eh... katrs cilvēks ar savu ego un katrs ego ar savām izpausmēm...

Nodarbojos ar kriminālās pasaules uzlabošanu - pamazām mēģinu "nogalināt" vienu laika zagli. Ja izdosies, tad izdosies dārgo laiku veltīt lietām, kas jāpaveic. Arī fb čatu atslēdzu vairumam ļautiņu. :D Gribu savu laiku sākt izmantot lietderīgāk un produktīvāk. Arī attiecībā uz cilvēkiem, kuri ir man svarīgi.

Jūrascūka ritina vaļā wc papīru. Ne gluži, bet, ja gals zemāk karājas, tad ņem ciet un velk. Laikam jautri.

Jau 3 nedēļu turpinu tradīciju iepirkties naktī. par cik atrodos šobrīd tuvāk Hamptonai ar visu viņas lielo Tesco, kurš 5 darbdienas nedēļā strādā diennakti, tad izmantoju šo variantu kā laika un beša ekonomiju - minos uz turieni piektdienā pēc darba.

Jo, pirmkārt - mazliet sanāk līkums, tomēr sanāk atmest gabalu no ceļa nekā braucot speciāli no mājām. Otrkārt - daudz patīkamāk un arī ātrāk iepirkties teju tukšā lielā veikalā, nevis, kad kņud un mudž cilvēku sestdienā. Man vispār nepatīk iepirkšanās, it īpaši ļaužu pilnā veikalā un īpaši UK, kur nevaru mūždien atrast man vajadzīgo. :D
Pagājušo reizi konstatēju, ka tarba uz bagāžnieka aizsedz pakaļējo lampiņu - mašīnas man met loku pēdējā brīdī gandrīz. Šodien piesprādzēju to lampiņu pie džinsām. :D

Jā, nogurums sasodīti liels šodien bija vēl mīties turp un ar smagumiem atpakaļ, darbā gribēju pat fleksi ņemt. Nē, ne to, ar ko smalcina, bet - to tā saucamo elastīgo darba laiku. Tik neizturami vilkās šodien laiks, bet bija daudz patīkamāk kā vakar, tāpēc nolēmu izturēt arī pēdējo darba stundu. Laikam mans vakardienas piktums un p****isms tika mutiski padots tālāk un šodien team līderiene laikam nokaunējās par to, ka vakar papildus visam pārējam piešķīra man aili ar jau pilniem plauktiem, kur stovot (kad citi plaukti ir pustukši - stovot un stovot) nav lāgā, kur... ka šodien man piešķīra labu aili un arī materiālu.
Zaudētās nervu šūnas tas atpakaļ neatdos, bet panāks to, ka arvien vairāk un vairāk uzlikšu tādu po, pateicoties visam, kas tur notiek, ka... Pats fakts, ka mēs nevaram izvēlēties, kur stovot, bet - mums jāstovo tur, kur liek... ir sviests. Saucās - process guide.

Šodien tāds vējš, ka trakums. Kad brauc pret to - tā it kā visu laiku kalnā mītos.

Darbā jezga. Kolēģe, kura man iepatikusies - vienkārši patīk patiesi cilvēki - piesaista mani tādi un tikai tādi. Kolēģe izbesījusies šodien. Par darba devēja negodīgumu, nevienlīdzību, netaisnīgumu un visu pārējo.
Arī viņa nedomā šeit pārāk ilgi palikt.

Njā, pačakarējos, lai pārliktu zvaniņu uz otru velo. Pie stūres to nevarēja pielikt, jo stūres stienis par resnu, pieliku pie vertikālā stūres posma - pa vidu.
Ar lampiņām bija tomēr vieglāk.

Nu tā... braucu mājās ar velo un nevaru saprast, kāpēc pēkšņi kreisais pedālis kļuvis tāds kā "mīksts"... līdz šim nekad mūžā man nav nokritis pedālis veļļukam!!

Skaiet man, lūdzu - vai skrūve, kas notur pedāli vietā, var pati no sevis noskrūvēties?

Mājupceļs bija interesants - kaut kāda kustēšana uz priekšu, visu laiku ar kreiso pēdu dauzot pa pedāli.

Sasodīts. Gudrīte. :D Savus slēpošanas cimdus atstāju LV... Tāpēc vakar braucu ar taksi uz darbu un ar kolēģiem atpakaļ.
Plānajos adītajos negribēju rokas atsaldēt. Kaut gan varbūt pamēģināt... ar velo
Bet vējš baigais... Plus mīnusiņš... brrr.

Šodien gan disaster ride. Sniegs tādā konsistencē kā putra un pabraukt nevar visur, kur tā putra. Abi rati slīd, katrs var pat uz savu pusi. Satiksme šodien arī intensīvāka, tāpēc nācās a'š apstāties, lai titku pāri ielai, lai, savukārt, nebrauktu pa ietvi, kas ir neiespējamā misija.

Par brīnumu nenovēlos gan, bet šī ir tā diena, kad labāk braukt ar auto, jo, lai brautku tikai pa ielām, jābrauc līkums, bet velo celiņš vēl bija kaut cik normāls, nebija pakusis. tik pa ietvēm - kamēr tiek uz ceļa.

Joprojām kaitinu visus menedžerus, uzbāžoties ar savu uzmācīgo jautājumu par garajiem holidejiem. Dabūja rokā to peiroli telefoniski un apsolīja rīt no r'tia atrisināt. Kuat kā čujs, ka pēc visas šitās stulbās 3 nedēļu gaidīšanas, būs atbilde negatīva. Bet varbūt esmu vnk zaudējusi jau visas cerības? Bet redzēs.