Magnesia

Beidzot jauki rakstít ká uz lv klaves vai tml. M ari belgju klave, bet te izdevas nomainit uz qwerty. Uz aklo taustíties (klabinát) arí ir interesanti, bet tomér daudz jaukákm jo tausti’nu atra’sanás vieta tomér ir zináma un tiek klabináts pa lielam neskatoties.
Internets nav rekoveréts, bet M. ir pieejams kaut káda i-neta koplietosanas parole – lens, bet darbojas. Brízjiem.

Ak nu ja – aizmirsu pieminét, ka nolému atvadíties no sandalém. Roterdamá stopéjot izdomáju, ka sandales ir nokalpojusas savu múzu un laiks vinám aiziet. Nomainíju uz jaunajám. Paldies vecajám un cerams, jaunás kalpos tikpat labi un komfortabli (tomér), bet ilgák. :)

Bet citádi patíkami tomér pármainju péc pabút vietá (NL un BE), kur 33 grádu karstums ir pavisam neierasta lieta un pazúd sajúta, ka katúna jeb kokvilnas bikses ir kluvusas apspílétas. Ne jau tápéc, ka es baigi nu resna paliktu, bet tápéc, ka mitrinos no ieksienes lielos atrumos un vinas lip klát.
Nu karsti ir vienalga, bet ne tik ljoti. Sodien samácás un sapiléja lietus pilítes. Kádas 5. :)

Shtuks ir tomer vel pagurkjoties pa sho jauko pilsetu, atputinat kajas pirms nakama celja, pirms “svétcelojuma” uz Taizé.
Vel deretu tá ká sameklét kádu cs Sveicé.

Bet tam derétu stabils interneta savienojums. Esoshais zúd un ilgi nerádás pa jaunam. Labi, ka postus var uzrakstít Wordá. :D Cerams, rít dabúshu savienojumu. Vai vismaz bibleni ar internetu… Tiktál izdevás vienam aizrakstít…

Taa... nu esmu Roterdama.

6 shoferi mazak ka 12 h. :D cik km no Michendorfas lidz Roterdamai - neatceros, dators shitani hosteli ar tads divains - neko never valja, it ipashi no fb un gugle produktus.
UPD. aptuveni 724 km
Klaviatura ari ir very special / izskatas, ka standarta LV pieejama (Acer), bet aizkulises slepjas kaut kas lidzigs apple pogu delim, bet vispar - ne isti. :D Kursh nomainijis? + pele strada ne uz visu (piemeram, starp tabiem var parslegties tikai ar klaves palidzibu uc.
Kaut kads arhaisks dators.

Shtuks bija tikt ar vilcieniem lidz ciematam pie shosejas, kur sakt stopet. Vilcienu nokaveju par 2 sek, jau atmetu ceribas paspet uz regionalo vilcienu tuvako. Domaju, ka pusstunda no dienas jasaka "attaa". Bet tad nejaushi ieraudziju, ka regionalais vilciens kavejas par 10 minutem un es ka reiz ierakstos. :D Ash negribeju ticet savam acim.

Aptinu fochika somas un pudeles chehola lences ar leikoplasta lentu, jo tas tik asas, ka sak berzt man kaklu. Nu leikoplasts, protams, nav labakais risinajums, bet vairs tik ljoti nekairina adu. Biki gan lip klat. :D

Sava muzja nogalee sandales saka chevo-to berzt. Kas tad nu - vecuma marasms? Jeb tomer fakts, ka zole shkjist lauka un iegrime kajai lielaka. :) Sheit leikoplasts parastais rulligais gandriz vienmer ir labs un no bershanas vairs ne minjas. Galvenais atklat bershanu un noverst tas sakuma, tapa ka caurumus zobos.

Saku stopet jau ejot no Michendorfas stacijas celja uz tankshteli. Pec ilga laika nostopejas 1 sieviete, kas teicas, ka aizvedis mani uz labaku vietu. Paljavos, ka ta ari bus un cereju, ka tas bus pie tas shosejas, bet tad izradas, vinja mani ved kaut kur tuvu pie Berlines - tur parasti stavot stopetaji. Tiesa, tur stav tie, kas no Berlines brauc ara. Vietas nosaukums kaut ka saistits ar Liepam ? (Linden) Ja, tur tiesham stav 2 stopetaji, tadi melnigsneji - uz Minheni. Neveicas vinjiem (dazjam vacietim sanakusi negativa pieredze ar stopetajiem, diemzjel). Nu 2 puisiem noteikti ari grutak.

Rezultata man izdodas dabut liftu par 100 km talak prom no Berlines. Pa celjam redzeju zimi ar noradi Michendorf virziena gan, bet ir labi, jo shitas ir forshs shoferis - ir i par ko parunat - i citadi forshs un cejotajs - braucis ar velo no tallinas gar juru cauri Baltijai. Un ka vinjsh teica - vinjam anglu valoda tada ka man vacu valoda (patiesiba vinja anglene labaka ka mana vacene) - lika man vaciski runat un angliski tikai tad, ja vaciski nespeju izteikties. Nu speju kaut ko ari ara izdabut. izteica verdiktu, ka vacieshi nav jauki, nav draudzigi (piedevam, ka franchi ir vel trakaki shai zinja) - nu esmu shadu izteikumu dzirdejusi ari agrak, tomer mana pieredze ir bijusi tikai laba ar vacieshiem.

Nakamo dabuju pensionaru cejotaju. Ar labs. Vinja anglene sliktaka par manu vaceni, bet komunicejam tiri ok. Bija forshi. Pravu gabalu aizveda. Tapat ka ar iepriekshejo - teikumi ir saliktenji - anglju un vacu valodu saliktenji.

Pa celjam jau saku priecaties, ka man var izdoties veikt visu gabalu lidz Roterdamai viena diena, kaut biju gatava meklet naktsmajas kaut kur pa celjam vai gulet zem skaidram debsim, ja nu kas. Un izteicu ljoti lielu veleshanos tikt lidz Roterdamai shodien. Aizsutiju sho velmi augstu.

Pec tam dabuju furistu, kursh angliski ne varda, bet vinja vacisko runashanu man gruti saprast. Likas, ka vinjsh mani tikai kadus 100 km aizvedis, bet beigu beigas nez kapec aizveda talak. Kursh ko nesaprata-parteicas - Es vai vinjsh. Nezinu, vienalga. Bet pa celjam gan iestregam pamatiga korkji uz banja uz >1 h. Korkjis uz 15 km - fure avarejusi un aizdegusies. Sakuma notika TIKAI staveshana. ilgi, daudzi, kamer vel vareja, atmuguriski izmuka, dazjs laikam parkarsa un pats saluza. Saule cepina pamatigi. kada runa par kondishku fuuree - nekada - bet kartona gabals lielais ir labs saulessargs - dod iespeju neizcepties fuuree. Liku to ari logam prieksha, jo cepina ka cepeshkrasni - uz plastmasas detaljam rokas ar uzlikt nevar - svilst. /Draudzene no Itlijas atsutija atbildi, ka Italija 38 gradi - bus jautri./

Nu te saku shaubities par "plana" izpildi. Cilveks plano, Dievs dara. Nu vot - she tev!!! Sapriecajies un dabu pa zjokliiti. Bus tev ego nolikts pie vietas. Nav, ko parpriecaties paragri. Eh, nu labi, samierinajos.

Fuurists uzdavinaja man kepku. Lai ir par kompensaciju, kaut nezinu, kur likties ar vinju. karsts tachu tapat jau.

Aizveda pravu gabalu. Jau pie pashas Holandes benzintanka gandriz holandieshi vien - apstaigaju visus un aptaujaju, vai nebrauc vismaz uz NL ka tadu, jo Roterdama ir tikai ka ideja, nav utopija (ka Beljgjijai tuvaka liela pilseta).

Viena gimenite brauc uz Belgiju, visai atsauciga - jau saziepejos izlaist NL, tomer vinju auto bija jau dikti pilns. Taisni tai momenta pienak klat 2 sievietes un prasa, vai esmu dabujusi labu liftu. Un ash skalji nopriecajas, kad pateicu, ka nee un ka vinju variants pat tiri labi der - galvenais ir kusteties uz priekshu, shoreiz pat nav mega svarigi cik precizi vajadziga virziena. Bet virziens pat ir ljoti ok. Ljoti jauka, pastasta visadas interesantas forshas lietas, piemeram, ka agrak speciali studentiem bija izveidotas specialas vietas, kur stopet NL. Vairs ne, jo tagad studenti brauka par brivu sab trans. Uzzinajusi, ko man vairak patik pilsetas - kada tipa pilsetas patik, ieteica labak doties uz Utrechtu un Amsterdamu tomer. Tas mani ljoti uzrunaja un nolemu mest prom domu par Roterdamu.

Piedavaja aizvest uz vilcienu staciju, tomer nolemu braukt interesantaka veida - tomer stopet. Izlaida pie Tiel. Tas bija ljoti milji, ka iedeva lapinju ar savu tel nr un e-pastu gadijumam, ja man neizdodas neko atrast. Vinja varot atbraukt un savakt mani (dzivo netalu). Nu super milji.

Tai tankshtellee izdodas 2 variantus atrast. Viens pie juras, kaut kur talu. Otrs - Roterdama. :D Te tev nu bija - velmju mainja. :D Tiesham jabut uzmanigai. Nolemu laist uz to Roterdamu, jo 3 hostelju adreses ari pierakstitas.
Ieraugu, ka ta dzjeka auto vacu numurs un izteicu komplimentu, ka no visiem sastaptajiem angliski vislabak runajoshais vacietis, kaut gan akcentinsjh tam neparasts. Kompliments pienjemts, tomer esot serbs. Ne gluzji separatists. :D Nu ar ta suligi un sakarigi izpljapajamies. Par visu., Aizveda mani lidz pat hostelim Roterdama. Nu vajadzeja shita ietrapities ar braucienu uz Roterdamu. :D Bet nebija parlieciba, ka bus vieta hosteli, jo Minstere atrastaja hosteli bija 1 gulta vairs tikai dabonama uz sho pashu dienu (jo J2 ieminejas, ka mosh varu tikt kopa ar vinja darba busu uz Minsteri (shiem tur burzinjsh), tomer izradas (ko jau paredzeju pie sevis), ieksh kartibas noteikumi nejauj parvadat sveshiniekus).

Esmu zaudejusi daudz sals. Laikam jasak pievienot saali saviem gatavotajiem edieniem. :D

Hosteli, kaa izradas, pat gulta atradas briva, izdevas pat sarunat, lai nomaina pie-durvju gultu pret no-durvim-talaku gultu. Ir internets par brivu, 1 dators, wi-fi, laikam kopejas dushas, galda speles, biljards, galda futbols, gitara, milzigas istabas ar ash pat 30 gultam, ir bagazjas lokeri, ir ledusskapis, mikrene, bet nav virtuves, toties - cena viszemaka visa Roterdama, pie tam - tuvu centram.

Beizdzot dabuju dushu un beidzot vareju apest darzenigos risus un S. lidziedotos pashas audzetos tomatinjus. Njammm...
Aprunajos ar 2 beljgjietem, kuras ar velo. Izdevas iedvesmot brivakiem celjojumiem, ieteicu veidus, kaa var anglju valodu praktizet, pieredzi iegut, kaa celjot utt. Bet malaces, ka virzas un dara! :))

Nav ne jausmas, cik ilgi gribeshu but shai pilseta. Vien labi tas, ka somu var atstat lokeri pat, ja nenakshnjoshu te vairs. Un vai gribu vel tomer braukt uz Utrechtu un Amsterdamu... Kursh to man spes pateikt. Jo tas bus vel min 2 dienas. Un kilometrazju nevaru nocjekot, vismaz pagaidam. Cerams, ka atbildi nosapnjoshu. :)
Vien skaidrs, ka lidz OOstendei Belgjija nepaspeshu.

Varbūt Berlīnē bija. Varbūt arī J2 mājās to izbaudīja, jo negribēja doties džusēm līdzi.

2 džuses sadomāja šodien doties uz to pašu foršo dzidro ezeru. Bet nevis vienkārši doties, bet doties ar kajakiem. Par cik tas ir noslēgtais, nesavienotais ezers ar visiem pārējiem, tad laivas ir jāved. Diezgan liels riņķis, bet nu neko daŗit. CIlvēku tur arī daudz - karsts taču. Pludmalē kā kaut kur Japānā - pārblīvēts, sedziņa pie sedziņas. Kā viņiem tas patīk?

Pie tam laiviņas arī ne šādas tādas, bet tādas foršas oglekļa - labi slīd (pa ūdeni). Paņēmam līdzi kempinga krēslus aš. Un ar 3 piegājienu atradām foršu vietiņu, kur noparkoties - i saulainu, i ēnainu, i ar sakarīgu grunti, i bez zālēm, i labi laivas noparkot utt utjp. Un pa visu dienu nejutāmies kā cepeklī. Pat vēsi bija vienubrīd. Kamēr sēdējām - samilza mākoņi. Kad atsākām airēt, mākoņi pazuda. :D Bet visu dienu tāds plezīrs, gan airējot, gan neairējot. Plezīrbauda.
Nu jā, eskimo rollis man snaāk arī ar jūras kajaku gana labi. Uzrīkoju šovu aŗi publiskajā pludmalē pirms laivu izcelšanas - aš nāca klāt un interesējās par īres/iegādes iespējām.

Neesam neko daudz noairējušas, plezīrairējiens. Ezers arī nav mega liels (Sacrower see), bet besītis kā jau pēc daudzām peldēm un pavadīšanas siltumā.

Bet kaut kas jāsāk darīt tālāko cēlojumu sakarā. Te es nodarbinos tā intensīvi, ka vakarā nogurums kaut ko daŗit, īpaši pēc sātīgām vakariņām (notievēt aŗi nav iespējams). Moš rītā, pirms braukšu uz Berlīnes centru... TOmēr tad ir daudz darāmā arī bez tā... bilžas jāpārliek citā datu nesējā utt... eh... Gan jau, braukšu, kur acis rāda. Vienīgi Beļģijā, ja tā ir lietaina pat šādā vasarā, tad ar gulēšanu, kur pagadās vis nevarēs tik vielgi, ja nu kas. :D

Berlīnē esot bijuši 35 grādi. Mums ezerā likās, ka nu varbūt 25... Jo bija dzestri, vējiņš arī iepūta.

Pirmā lieta - nopelsu netālajā ezerā. Atradu vietu krūmos iekšā un ... pa pliko. Bet atvēsināties neko nesanāca, jo ūdens kā silts piens, bet laika nav tik daudz, lai ilgi mērcētos.

J2 aizsūtīja mani uz Aleksandrovku - krievu koloniju. Potsdama ir tā vieta, kur agrāk Vācija dalījās Austrumos un rietumos. Guļbūves krievu stilā, kurās reāli dzīvo cilvēki. Tad redz, kur tie krievi rodas... :D
Arī restorāns krievu stilā.

Ieraudzīju kapsētu, nolēmu nofotografēt to, kāda izskatās vācu kapsēta, kad ieraudzīju dažādus simbolus un atribūtiku - piemēram, padomju republikas zvaigzni, oranži melno lentīti uc, tad sapratu, ka friču tur nav.

Paspēju vēl izstaigāt gājēju ielu līdz Brandenburgas vārtiem un jauniem vārtiem. Un atpakaļceļā telefona baterija, lietojot gps, nobeidzās un bik aizgāju pa nepareizo ielu. J nācās pagaidīt mazliet.

Tā, nu paldies, Hamburga. Bija jauki tevi iepazīt.
M mani izveda no pilsētas centra un tam pieguļošiem rajoniem, mazliet pilsētas ārpusē, tīri ok vietā. Un pēc 15 minūtēm dabūju poļu šoferi, kas dodas mājup gar Berlīni. Forši.

Arī ceļotājs. Bija daudz par ko papļāpāt. Bijis daudz kur. Pameta arī dažas idejas, es metu pretī. Laipni izlaida benzīntankā netālu no šosejas.
Un tad no miestiņa līdz miestiņam ar vēl 2 auto tiku līdz Potsdamai.

Par cik tas nav pārāk tālu no nākamā spota, līdz kuram jātiek, tad biju noskaņojusies mazliet pastaigāties un tad ar kājām pie viņiem. Veicams tas ir, tomēr nolēmu aizsūtīt ziņu Sandriņai, ka esmu, kur esmu, lai viņa zina un lai es zinātu, cikos viņi būs mājās (cikos sākt čāpot), un izdevās viņu pārsteigt. :) Bij apriecīga, jo nebija jāiespringst uz manis savākšanu. Bija priecīga arī par dārzeņu čipsīšiem, kaut izrādās, viņa par tiem jau zināja.
Izdevās pārsteigties arī pašai, kad uzzināju, ka viņas vīriņš Jānis strādā Potsdamā. Kur vēl labāk - ir pat iespēja atstāt somu pie viņa darbā. Tas bija tā ļoti veiksmīgi, ka poļu šoferis negribēja braukt cauri Berlīnei. Tikām notiesāju pusi no ķiršiem un zemenēm, ko vietējā tirgū nopirku no pārdevēja, kurš, kā izrādās, bija polis un bija ieintersēts - no kurienes es un uz kurieni.

Sacīts darīts - aiznesu somu pie J2 (jo J bija Jons Zviedrijā) un vinš man pastāstīja, ko pāris h laikā var paspēt redzēt Potsdamā un kur - nopeldēties. Paņēmu peldiķi visādam gadījumam ar.

Vakarā palīdzēju J2 laivas uzcelt uz auto jumta no kluba laivu "garāžas".

3 šoferi ~300 km, <4,5 h.

UPD. Bet es taču esmu lose, kārtīga lose. Jau mašīnā pie poļu šofera atskārtu, ka esmu atstājusi ūdens pudeli ar visu čeholu. Nu kā var atstāt tik lielu pudeli istabas vidū?? Štrunts par pudeli - metiet viņu ārā, taču čehols!!!
Tāda specifiska lieta, bet izrādās ļoti noderīga. "Ipaši šādā karstā vasarā. Sīkums vēl par to, ka tas čehols ir aprīkots ar ierīci, kas strukturizē ūdeni, bet galvenais, ka tas ir ērts čehols, ko kaklā pakārt, jo somas kabatā nelien, pašā somā arī nē, turklāt neērti - bieži soma no pleciem jācilā.
Otrkārt, tas čehols neļauj ūdenim sakarst, līdz ar ko nav jādzer tēja visu laiku šitādā svelmē.

Aizrakstīju M par savu muļķību. Ilgi neatbildēja, bet tad pēkšņi pati piedāvāja atsūtīt pa pastu. phew... Ir ok. Cerams, atnāks, kamēr būšu pie S.

Tas būs noteikti lētāk un izdevīgāk nekā pirkt jaunu, pie tam - dabūt to varēšu labākajā gadījumā, kad atgriezīšos mājās. Uzreiz aizsūtīju sms arī draudzenei, caur kuru pirku viņu - tipa, kur viņu var dabūt. Un, jā, viņa atgādināja, ka tā ir Amerika, pie tam nopirkt var tikai tur reģistrētas personas. Nu jā, sarežģīti. Ne jau piereģistrēties vai atrast reģistrētu personu, bet dabūt no USA. Šai gadījumā sarežģīti nozīmē dārgi un ilgi.
Milzīgs paldies viņai.

Faktiski shobrid esmu visletakaja valsti no lidzshinejam, kaut gan naudas smamainishana bija dargaka pat neka Danija. Tiesa, tas bija H. centraa - Celojumu banka. :D Protams, ka tur vajadzetu but dargak. Sparkase bija letak (un soreiz dokumenti bija lidzi), bet meklet nebija luste tur pa centru to sparkasi. Cik bija Zviedrija - neatceros nemaz.

Vakar samera agri tiku lauka no majas un speros tik cauri parkiem, t.sk, botaniskajam darzam uz centru. Tads vizuali un deguniski baudams celjsh. Karsts ari pamatigi, sautejums no manis bus. "Nomediju" 1 no laistamam shljutenem, lai apslapinatos mazliet un pec tam atri diedzu prom, lai neparslapinatos. Tads piezemets gaisa spiediens. Izvazajos pa visu centru krustu shkjersu. Ka teica M. - biju visur. Visur, kur verts kaut ko redzet. Atpakal pa citiem parkiem uz majam, ari lidz pasham majam ar kajam, caur veikaliem, kur dabuju sho to darzenisku, aitas sieru pamegjint pagrillet, arbuzu un sho to vel grilliskam idejam.

Izmetu loku ari caur gadatirgu atkal, jo ieprieksh tur ieraudziju bikses interesantas. Tomer uzmerot, nelikas vairs tik forsha.

Pec perfekti tiraas un gandriz perfekti uzposto dzivzjogu zemes Danijas, Hamburga shkjiet visai netira, bet ir redzetas trakakas vietas. Tas ta - tiri konstatejums. Tiesa, neesmu bijusi Danija lielpilseta, piemeram, Kopenhagena, kur varbut ari dzivigak neka tais paakjos, kur biju.
Vispar Hamburga diezgan regulari dzirdu krievu valodu.

Sapirku shadu tadu suvenirinju pieminjai safocheju jautrus tekstus izkartnishu nodalja. uztaisiju paskarti ar savu bildi centra. :D

Bet visa diena pagaja mocibu zime, visa staigashan bija tik sapiga un mokosha, ka vienbrid lidz asaram. Muguras sapes katru pusstundu lika meklet kadu zales plekjiti vai benkji, kur mesties kaut vai sedus, tomer labak garshljaukus, jo tikai ta atlaida. Nevar izturet ieshanu ilgak par kadu 1-2 km. Tas mani pavadija visu pastaigas laiku. Sutonja, protams, ari uzdod papildus, bet vienalga tas nav normali.

Labi, ka vismaz veders nesapeja ka vecajos sliktajos laikos. Tad vispar - labak tikai gulju un nekur nekustos. Uz vedera sapju fona, mugursapes ta neizjutu. Tiesa, ari nenoslogoju sevi tais reizes ne ar ko ipashi. Jamegjina piestradat un pameklet, kapec tas muguras sapes mani medz mocit un izbeigt shito marazmu. Shoreiz diemzjel iekrita shada diena, kad nevajadzeja. Tomer labi, ka neiekrita diena, kad man ar mugursomu rinjkji javazajas.

Nu jau atkal jauna klave. :D Vacu, pie tam - abolveidigaa, bus jancigi teksti. Bet ekrans beidyot normals. Prieksh manis.

Caurums labaja ikskjii. Traks jau nav, bet netirumus aiyturet nevar no ieklusanas. Gan jau bus labi.

Ka jau mineju Marie mani stacija sakolekteja un aizveda pie sevis. Nopirku mums abam saldejumu. Karsts te riktigi - 30 gradi laikam bija. Uzreiy sapirkam paiku, ko velak pagatavot. Tad panjemam vellapedus no nomas (pirma pusstunda ir par brivu) un aiyminamies lidz upei. Pilseta ljoti netira, diezgan piecukota, M rajonaa visas sienas apkjepatas. Tadi pirmie iespaidi.
Pecak aizbraucam ar pramiti, kuri tur kurse ka tramvaji, uz jauku pludmali, kur pilns ar vietejiem, smilshu pludmale (tiesa, pilna ra mesliem, t.sk., splestiem stikla gabbaliem), pec tam ari akmenjaina.

Sagribejas alu. Nu ne alu alu, bet tadu saldaku variantu. Reti, kad man vispar alu prasas. Bet biju iyslapusi un limonade nebija varants. Pie tam tas alus dzeriens bija letaks par limonadi. Tas bija laikam Altzer kaut kads - alus ar sprait? Tas bija perfekts shim mirklim. Izbaudiju ar katru shuninju. Kadam laikam slapes remdetas.
Pabaudijam vilnju skanjas, kopejo noskanju, saulrieta priekshspeli... un ar tramvaju uz majam, kad saka est gribeties. Sutonja pamatiga un apzinajos, ka vairak gribas dzert ka est, jo udeni lidzi nepanjemu.

Aizbraucam majas un sapratu, ka gatavot neko negribas, nogurums ir panjemis mani mazliet sava vara. Un ari M. Tapat est negribetu - dabuju udeni atdzerties. Un vienigais, ko dabuju ieksha, bija kaut kads shokoladigs mushlju pasakums ar pienu.

Bet shodien gan pec brokastim uzreiz uztaisijam est, lai atnakot majas, paika mus sagaiditu. Shoreiz risu bus ta pamazak, bet nu nekas. Uztaisisu shobird to pashu recepti, ko puishiem Danijaa - tie man prasija recepti tamam. Absoluti vienkarsha, bet rezultats garshigs. Vienu knifu ari Edvins man paradija. :)

Treshdien paredzets barbekju ar M draugiem. Bet treshdien pa pilsetu bushu viena pati, jo M. stradas.

M. ir par karstu nakti, bet man pilnigi normali. Es laikam esmu pieradusi pie savas istabas LV, kur logi visi uz austrumiem un saule riktigi cepina, ka juties ka uz pannas.

Tiesa, abas kaut ka jutamies joprojam nogurushas. Bet es jutos jau mazliet atzjirgushaka, kaut mugura sapeja vel no rita (laikam no guleshanas uz piepushama matracha?).