Magnesia

Varbūt Berlīnē bija. Varbūt arī J2 mājās to izbaudīja, jo negribēja doties džusēm līdzi.

2 džuses sadomāja šodien doties uz to pašu foršo dzidro ezeru. Bet nevis vienkārši doties, bet doties ar kajakiem. Par cik tas ir noslēgtais, nesavienotais ezers ar visiem pārējiem, tad laivas ir jāved. Diezgan liels riņķis, bet nu neko daŗit. CIlvēku tur arī daudz - karsts taču. Pludmalē kā kaut kur Japānā - pārblīvēts, sedziņa pie sedziņas. Kā viņiem tas patīk?

Pie tam laiviņas arī ne šādas tādas, bet tādas foršas oglekļa - labi slīd (pa ūdeni). Paņēmam līdzi kempinga krēslus aš. Un ar 3 piegājienu atradām foršu vietiņu, kur noparkoties - i saulainu, i ēnainu, i ar sakarīgu grunti, i bez zālēm, i labi laivas noparkot utt utjp. Un pa visu dienu nejutāmies kā cepeklī. Pat vēsi bija vienubrīd. Kamēr sēdējām - samilza mākoņi. Kad atsākām airēt, mākoņi pazuda. :D Bet visu dienu tāds plezīrs, gan airējot, gan neairējot. Plezīrbauda.
Nu jā, eskimo rollis man snaāk arī ar jūras kajaku gana labi. Uzrīkoju šovu aŗi publiskajā pludmalē pirms laivu izcelšanas - aš nāca klāt un interesējās par īres/iegādes iespējām.

Neesam neko daudz noairējušas, plezīrairējiens. Ezers arī nav mega liels (Sacrower see), bet besītis kā jau pēc daudzām peldēm un pavadīšanas siltumā.

Bet kaut kas jāsāk darīt tālāko cēlojumu sakarā. Te es nodarbinos tā intensīvi, ka vakarā nogurums kaut ko daŗit, īpaši pēc sātīgām vakariņām (notievēt aŗi nav iespējams). Moš rītā, pirms braukšu uz Berlīnes centru... TOmēr tad ir daudz darāmā arī bez tā... bilžas jāpārliek citā datu nesējā utt... eh... Gan jau, braukšu, kur acis rāda. Vienīgi Beļģijā, ja tā ir lietaina pat šādā vasarā, tad ar gulēšanu, kur pagadās vis nevarēs tik vielgi, ja nu kas. :D

Berlīnē esot bijuši 35 grādi. Mums ezerā likās, ka nu varbūt 25... Jo bija dzestri, vējiņš arī iepūta.

S ar j2 skaisti iekārtojušies. Tāds elitārs rajons kā Mežaparks LV. Īrē dzīvoklīti privātmājā.

Istaba pirmās pāris naktis jādala ar Andri, kurš arī Vācijā dzīvo - plāns kopā ar J2 geokešot sestdien ar laivām - paņemt sarežģītu 20 punktu kešu, kas izvietots Potsdamas maratona trases garumā un veidā.
Bet malači abi ar S - abi ņemās ar kajakiem ar pa Vāciju, maratonos un tā.. Ar ww gan nesanāk.

Kamēr puiši ar laivām rokas, plecus un muguru darbina, mēs abas laižam ar velo pa smuku maršrutu.

Apbraucām riņķī ezeram (vienam no), braucām pa bijušā Berlīnes mūra ceļu un kāpu skatu tornī, kur ielaminēta info karte par atjaunošanas darbiem turienē lieti noderēja kā vēdeklis, jo karstums pamtīgs.

2x nopelsām - katru reizi citā ezerā. Pirmajā udens kā pārsilis piens atkal, bet mērcējāmies ilgi, par cik laiks atļāva, kamēr atveldzējāmies aš tā, ka vēsi sāka palikt. Otrais ezers bija daudz foršāks - ūdens dzidrāks un vēsāks.

Bija inčigi vērot pīles (jeb precīzāk laučus) skrien pa ūdens virs; kā vienas, kas danco riņķī tūristu kuteriem, savus pakaļ skrienošos un bļaujošos bērnus vēl joprojām baro pašas, kamēr citviet, kur tūristi nebaro, mamma tik uzmana, kā visi pīlēni nirst iekšā (nē, ne ar pakaļiņām augšup, bet tā konkrēti nirst), laikam, lai meklētu paiku un kā vienlaikus ūdens helikopteri it kā sastingst virs ūdens. Kamēr peldējām vienā ūdenī ar pīlēm, tā paniski kliegdamas mūk, bet, kad krastā ēdam paiku, tad slapstās riņķī "re, kur mēs, re kur mēs ar, mums ar ēst".

Pelde bija bauda, bet svaigums uz īsu brīdi. 35 grādi šodien laikam bija.

Pa dienu nobraukti ~30 km (puišiem ~44 noairēti). It kā absolūti nekas traks, bet daži apgrūtinoši apstākļi bija gan - karstums nepārprotami, bet arī velo man bija par lielu. Labi, ka neesmu vīrietis. :D Zemākajā pozīcijā esošs beņķis prašijās tikt pazemināts vēl, a nekā. Plus, ka ar tik tievu un akmens cietu beņķi, kas spiežas dibenā, neesmu braukusi, līdz ar ko dibens sāpēja jau pusceļā. Citādi jau būtu ok, spēks ta bija utt, bet dibens sūrstēja. Visādi citādi mēģināju braukt un sēdēt/nesēdēt, lai tik vienas un tās pašas vietas nemocītu. Plus vēl mugursoma, kas nebija nu baigi smaga ar visu vīna pudeli, bet papildus karsēja muguru.

UPD. TOties GPS gan man tāds "advancēts" - nepagāja ne diena, tobiš - nebijām nobraukušas vēl pat visu apli (palika 6 km nenobraukti), kad gps beidzot nopozicionēja. :D Pozicionēt sāku ceļa sākumā. You can always rely on technology. Pa lielam jau nevajadzēja to pozicionēšanu, tomēr uz beigām satikām vadātāju. Viņš mūs apciemojas reizes 3, pat pie kartes. karstgalves. :D Ja ne tā, km būtu mazāk. :D

Tas saspringums arī vairāk uz nogurumu nostrādāja.

nu bet skaista tā Berlīnes piepilsēta. Vai priekšpilsēta. Gan, gan.
Vakariņās arbūzs.

Beidzot atkal varēju nosvinēt saulgriežus. tā normāli. Bet šādu tādu apstākļu dēļ uz saulgriežiem nesanāca vainadziņu uzpīt. Sanāca un komerciālajiem Līgo. Kompānija arī sanāca, varētu teikt, neparasta. Bet sakritīgi veiksmīga vienam no kompānijas pārstāvjiem. Citam - sakritīgi neparedzēta. :D

Vakar forši paņēmāmies ar kajakiem pa Valmieru. Vilnis maziņš, grūti noturēties, bet tāpat forši pa 2 gadiem kajakā padarboties. Līdz spēku izsīkumam. Veiksmīgā kārtā neoprēna zeķes tomēr neizdevās pazaudēt. :D

Vispār vajadzētu saņemties kaut kā un sakārtot visas mantas no UK. Bet, lai to izdarītu, ir jāsortē viss skapis, jo viss nesalīdīs. :o Un šis ir jautājums, kas man allaž ir smags - zinu, ka tas prasīs traki daudz laika, tāpēc nespēju tam pieķerties. :D

tāāā. Ry grib lasīt manu cibu... Nezinu, vai gluži gribu tā ļaut un nez, ko viņš grib saprast no letiņu valodas? gūgle reizēm tulko tik šausmīgi, ka ārprāts.

Huarrei! Sajūta dīvaina. Sajūta, ka kaut kas ir amputēts. Jāpierod. Ar šodienu (nu jau vakardienu) oficiāli vairs nestrādāju Amazonē. Miers un Bērziņš. Vai freidenfelds. I am free!!

Staļļa trusis saplēsa manu T-kreklu tādā vietā, ka sievietei vairs nav valkājams. :D

Man patiešām vajag nelielu un vieglu guļammaisu. Nav obligāti zemām temperatūrām, par cik vasarā lietošu, bet galvenais, lai neaizņem daudz vietas uz šīs planētas un nepadodas tik viegli gravitācijas ietekmei. Bet nezinu, vai ir vērts pirkt. Man ir čupiņa ar guļļammaisiem, ne pārāk maziem un viegliem, nezinu, vai gribu kolekciju.

Vienīgā nožēla ir par pasākumiem, uz kuriem netikšu šeit pat LV - visi viņi ir vai nu izbeigušies pirms manas ierašanās, vai nu sāksies tad, kad atkal būšu prom. Tādi forši un saistoši pasākumi, uz daļu no kuriem ir pat uzaicinājums. Bet gan jau citreiz.

Vispār iepriekšējais ieraksts tapa kajakeru Palātas listes lasīšanas iespaidā. Par dažu labu braucienu, pēc kura kādam nepieciešama psihologa palīdzība. YUhhh. Ne burtiskā nozīmē.
Mudināja atsaukt man pašai savas emocionālas atmiņas.

zPaldies Kristam, kurš pavēstīja, ka packeriem visādi pasākumi briest. Pirmo reizi pa visu šo laiku viņiem sabrieda uz svētdienu. Tātad es tieku.

Bija par vēlu, lai pieteiktos par dalībnieku, pie tam auksts arī priekš nemitīgas mērcēšanās īsajā hidrā šai gada laikā. Pamatīgs pūtiens ari piemeklēja (kamdēļ kajakeri arī aizairējās uz aizvējaināku vietu). Bet aizbraukt, paskatīties, parunāties, iepazīties, pasocializēties es varu.

Izdevās izpildīt pamata programmu svētdienas tirgū un ar visu smago somu veļļot uz "Prāmju pļavām". Domāju, ka nokavēšu, bet kajakeri tikai sāka pulcēties. Varēja tikai noprast, ka kaut kas notiks. Paralēli kāds labdarības pasākums gan lika par sevi manīt jau tālumā ar ruporiem.

Par cik biju ar kameru, tad tiku uztverta par operatoru. :D Cik nu prasmīgs... Reportāžai derēs. Vēl tikai Lazs ik pa laikam ar parastu ziepīti pafočēja.

Kajakeri visdažādākie, ar galējībām arī. No meitenēm, svaigiem pumpuriņiem šai jomā, kas grasās peldēties vienās treniņbiksēs, kokvilnas jakā ar kapuci utml. Laikam nav izbaudījušas, kā tas ir, vai arī ļoti drosmīgas. Viņām tika izdalītas vismaz kaut kādas virsjakas, bet viena no strīpas tika noņemta jau visai drīz.
Līdz smagi ekipētiem vīriem sausajos kombinezonos. Un viens pat nelīda ūdenī, jo viņam neesot sausā kombinezona. viņam tikai dry bikses un jaka un tātad ūdens tiekot garām un tātad viņš nepiedalās.
Katram savs komforta līmenis. Dažs atklāja, ka viņa sausās bikses nemaz nav sausas. Tas nav jāsaprot, ka viņam bija ļoti bail, bet, ka viņa bikses ūdeni netur. Pārsvarā viņi dragā bez cimdiem. Diena ļoti vējaina.

Sākumā tipa teorētiskā daļa, kurā ķeras pie inventāra jautājuma. Par celtspējas baloniem neko neteica, par apģērbu arī neko neķidāja, bet ķidāja dažnedažādās vestes. Par to, cik cieši [ne]savilkt, kurās šķirbās Cow tail siksnu [ne]vērt, par daudzo kabatu [ne]lietderību WW sakarā utml. Mazliet tikai pieminēja apģērbu, kas pasargā no hipotermijas. Vairāk arī neko īpaši.

Vēl ievēroju, ka viņu “burkāniem” galā nav rokturīša - tipa tas esot nedroši.

Sākumā visiem mācīja, kā izvilkt krastā peldētāju. Tādā, šitādā un citādā veidā.. Bez burkāna un ar burkānu, ar airi, bez aira. Viņiem šķiet vērtīgi pateikt, ka airi var izmantot, lai izvilktu peldētāju un lika to izpildīt praktiski. Garlaicīgi. Izņemot, kad Džeisons tēloja slīkšanu ekspromtom un izņemot jociņus, kas izskanēja.
Nedzirdēju pieminām, ka straujūdenī burkāna mešanu vajag “saskaņot ar straumes ātrumu”. Tas viss notika no laipiņas ezerā. Viņus striķim māca pieķerties vienkārši ar rokām.

Paralēli pa ezeru vizinās burulaiviņas un dažas uz kantītes tik ļoti tuvu apģāšanās momentam… ka dažas neiztur vēja pretestību un to arī izveic un tad mēs redzam, kā notiek glābšanas darbi tām. Ar motorlaivu.

Kopumā šī sadaļa likās ilga un vienmuļa.

Pēc pārtraukuma sākās otrā daļa, kas notika mazliet tālāk – aizvējā. Kajakos. Un kanoe.
Te jau kļuva mazliet interesnatāk, vienīgi es no krasta nevarēju visu pārāk labi dzirdēt, ko Džeisons stāsta un māca…
Kopumā metodes izskatījās pēc tādām, kas vairāk der dziļam gludūdenim kā straujūdenim un arī Džeisons to dziļo ūdeni visai bieži tika piesaucis. Dažas jau ir visiem ūdeņiem.
Pirmais, ko rādīja – Džeisons – ka peldētājam ir, nevis jāpieķeras pie kajaka, lai tiktu krastā, bet jāuzrāpjas uz astes/aizmugures un jāpieķeras airētājam. Bet es iedomājos neliela auguma meiteni ne pārāk liela tilpuma kajakā, kurai uz astes uzrāpjas Džeisona svara kategorijas cilvēks un tad viņai ir jāairē ar purnu gaisā paceltu… Nu labi, nav jau tik traki, ja ir celtspējas balons, bet viena jauniņā nebija tādu sagādājusi.

Tad vēl viņiem patika piesiet pie kajaku rokturīšiem strapītes, pa kurām tad laikam efektīvāk uzrāpties?

Nākamais bija treniņš ar izgāšanos no laivas, vienalga kādas, un ierāpšanās atpakaļ. Tajā iekļāvās arī laivas atbrīvošana no ūdens un apgriešana. Arī kanoe. Ierāpšanos kanoe, ja tajā 1 jau sēž vai arī nesēž. Tika novērots, ka, ja abi ir smagsvara kategorijas vīri, tad tā ari nevienam neizdevās veiksmīgi nodemonstrēt. Kajakos gan laikam ātrāk vai lēnāk, bet visi salīda uz ūdens esot. Ar vienalga, kuru galu pa priekšu.

Tad vēl tika stāstīts, ka var pielietot slingu – strape ar vai bez karabīnes.
Lika izvērt to caur velkamās laivas rokturim un ap roku, nē, bet ap plecu, vai sasietu, vai turēt galu rokā un airēt, lai aizvestu laivu tipa tur, kur vajag. Nu pa gludūdeni tā var paairēties, ja savādāk nekā…. Un aktuālāk laikam ir vilkt kanoe, kurš airus pazaudējis, piemēram.
Vēl mācīja apgāzties, tad paklapēt ar rokām pa laivas bortiem ( ar galvu esot uz leju), lai kāds piebrauc klāt un var uzcelties atpakaļ, pieķeroties laivas purnam. Šitas likās pilnīgs sviests, bet nu labi.

Dažs māk eskimosu ar rokām vien, bet daži nodemonstrē dubulto eskimosu jeb sinhrono divvietīgā kajakā.

Visvērtīgākais laikam šitajā visā pasākumā likās dead body roll vai kā tur tas termins skanēja… Vārdu sakot – ja cilvēks, kas apmeties otrādi, ir bezsamaņā, kā viņu uzcelt ar galvu virs ūdens. Reti kuram tur tas izdevās un izskatījās, ka viņi necentās notēlot pavisam bezsamaņā esošus.
Atceros, ka šo mēs ar Aldu izveicām baseinā un izdevās. Džeisons vēl šai vingrojumā izteicās… un tad grābiet aiz vienalga kā – vestes, rokas vai matiem – varbūt tas viņu uzmodinās. :D

Lazs nodemonstrē, ka savam kanoe ir piemontējis statīvu burai un arī pašu buru.

Kopumā – pārsvarā tas viss tādiem pilnīgiem “gurķiem” domāts šķita, bet ne visss, bija arī vērtīgas lietas. Bet ne visas vērtīgās lietas. Tomēr iesācējam nepieciešama pamata informācija, iemaņas un zināšanas.

Krists bija atstājis iespaidu uz Džeisonu, pieticīgi par sevi izteikdamies, bet pavēstot, ka bijis Korsikā.

Bildes iesaku skatīt oranžajā portālā, jo picasā ir nešķirotais variants – apniks šķirstīt – to linku sūtīju Džeisonam, jo cilvēki, kas tur piedalījušies, parasti grib redzēt sevi visādos izpildījumos – tad, lai jau tiek. :) Izskatās, ka Džeisons linku nav ielicis forumā, bet lai jau paši savā starpā kārto…

Jau ilgāku laiciņu bīdam ar Kristu Apvienotās Karalistes baltā ūdens ieņemšanas (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē) plānus.
Citādi viss būtu baigi vienkārši, ja ne fakts, ka svētdienā cilvēki ir spiesti teju mājās sēdēt, jo transports kursē švaki. Jeb, precīzāk, ātri beidz kursēt vai arī jābrauc līku loči, lai tiktu mājās.

Sestdien bija pēdējo nedēļu gatavošanās kulminācija. No rīta pagūstu visus rituālus. Un vēl vajag lielu šopingu uzrīkot. Visu laiku domāju par to, ka vajadzētu botas un kedas. Botas vienkārši ikdienai, skriešanai utt, bet kedas īpašiem gadījumiem.

Štuks ir braukt ar Kristu uz Nene upes Baltā Ūdens Centru, par kuru ir tāda ne šausmīgi skaidra informācija. Respektīvi - viņi beidzot sāka runāt (elektroniski). Pat ne ar mani, bet ar Polu, bet nav info, vai tur ir inventārs, ko izīrēt vai nav. Man no kajakošanas lietām te nekā nava, izņemot hidru, kuru labdarības veikaliņā atradu :D Bet tā ir sērferu vasaras (īsā) hidra. Šobrīd ANglijā īstenībā vēl par aukstu. Neoprēna zeķu vietā - plānoju oldskūl variantu ar vilnas zeķēm un kedām (!), a augšā maiciņa, plūksnaina poliestera jaka ar kapuci (jo cepurītes man arī nav), parasta vējjaka un viss.

Caur Polu vismaz izdevās noskaidrot, ka BCU zvaigžņu testi nav jāiziet, ja vien mēs deklarējam, ka varam nobraukt tās krāces un ka varam peldēt straujā ūdenī.

No rīta iepērku augļus un vēl šo to, lai Kristu varētu pabarot utt. Bet vēl vajag tūrisma paklājiņu (tie te no lētā un prastā gala, šķiet, ir plānāki nekā LV lētais gals), uz kura Kristu izguldīt, astlēgu nokopēt un par cik lietus arī sākās - lietussargu iepirkt.
Atliek vēl pavazāties pa labdarības veikaliņiem (jeb 2nd hand), lai kedas pameklētu. Lielas cerības nelieku, bet tomēr... Iegāju pirmo reizi jaunā 2nd hand-ā. Kedu nav, bet botas... Kāda sakritība - gandrīz kā jaunas un mana izmēra. Smukas. Nu baltas, bet tas ok. Izskatās arī gana ērtas. Super!
UPD. tajās tika pavadīta visa svētdiena, staigāts gana daudz un man par patīkamu pārsteigumu - nevienā vietā neberza, nespieda vai kā savādāk - man pierasts, ka apavi mūždien noberž pēdas, īpaši, ja pirmo reizi sezonā uzvilkti, pavisam īpaši, ja vispār pirmo reizi kājās. :))

Turpinu klīst pa humpalām kedu meklējumos... Atrodu kaut kādus plānus gumijas izstrādājumus (nē, tas nav tas, ko jūs domājat) ar caurumiem (arī labi - ūdens līs ārā), 2 angļu izmērus par lielu, bet, ja ievilks 2 vilnas zeķes, gan jau nost nekritīs. Nolēmu, ka soiģot. Krists vēlāk teica, ka izskatās kā dārgi apavi. :)
Dabonu arī termosu par 30 penijiem (UPD. tēja palika karsta līdz pat vakaram).

Satikāmies vilcienu stacijā, paturpinājām bik plānošanu ar tikšanu turp & atpakaļ, izstaigājāmies pa pilsētu - ko nu te var apskatīt. Klubi likās vai nu pliekani, vai nu par skaļu. Par cik Krists ir bijis Čīlē un tikko no Korsikas un Latvijā arī bija, tad bija foršāk parunāties kā atrasties kaut kādā troksnī. :) Dabūjām jautrību, spēlējot gaisa hokeju, gribējām aiziet uz latviešu ballīti, par kuru informācijas vakuums, bet neatradām. Nu i fig viņu.

Plāns ir vienkāršs - uz turieni var tikt vienkārši, laika atliku likām, bet, lai tiktu atpakaļ, mēs parkā varam daudzīties tikai kādu stundu, jo jāpagūst uz pēdējiem autobusiem, a ar vilcienu ir neadekvāti dārgi. No parka līdz autoostai ir ~40 minūšu gājiens.

UPD. pirmdienā jeb dienu pēc tam, kad tur bijām, Nene centrs atsūta atbildi, ka izskatās, ka esam pietiekoši kvalificēti, lai brauktu pa viņu parku. :) Labāk vēlāk nekā nekad. Dabūju arī beidzot atbildi par inventāru un izskatās, ka par kajaka īri viņi maksu nepaņēma. :)

ak, jā, iziet "skills for the life" kursus koledžā var, bet tie sākas tikai septembrī un vienlaicīgi var paņemt tikai vienus - vai nu matemātiku & zinātni, vai nu angļu valodu. Uz angļu valodu ~1000 cilvēku rindā stāv. Bet pieteicos rindā... A, nu mazums... Kaut gan dziļi iekšienē šaubos, vai man to angļu valodu nafig vajadzēs tai septembrī... Nez, ko tur zinātnē mācīs. Preparēt vardes???

virsstundas. :D:D:D uz nākamnedēļu pieteicos uz visu nedēlu uz virsstundām... + Amazone it kā ignorē banking brīvdienas. :D (pirmdien tāda būšot)
Bet še nu ir - pirmdiena ir brīva. Es jau priecājos, jo īstenībā tā stowēšana pa plauktiem sāk piegriezties :D pie šī augstprātīgā darbadevēja...

Man laikam reti kurš darbs ātri neapnīk. Tikai aktivitātes man laikam nekad neapnīk, kaut gan ar tām jau es nenodarbojos 5 dienas pa 8 h.

Šodien laikam "iepazinos" ar mistisko ICQ. ļaudis zina stāstīt, ka, ja šamais ierauga Tevi nelietojam magnētu, tad dabon kritisko feedback (atgriezenisko saiti), kas esot tik briemsīgs, ka viss ciems bīstas un vairās apskatīt. Ja kāds to dabon, tad ir iezīmēts un nolemts...

Neteikšu, kā es ar viņu "iepazinos".

Nenormāli ilgojos pēc draugiem. Klātienē. Rīt vienu vēsmiņu no aizjūras dzimtenes satikšu. :)))))))) Urrā...
Tik neskaidrība par atkivitātēm. Bet gan jau...

Brīžiem es tomēr aizdomājos... "a ko es te nafig daru...?!?" It īpaši tādā bedrē kā P-boro...

Kā man nepatīk plānot....kad ir tik daudz nezināmo "x"... Kaut viss varētu notikt tā vienkārši - klik - aizbrauc - klik - viss notiek. :D

Bet nu Nene centrs vismaz sācis runāt (pamodās no ziemas miega), pēkšņi atbildēja gan man, gan Polam, tikai uz manām atbildēm atkal klusē...
Un uz visiem jautājumiem arī neatbild... Joprojām neskaidŗiba par inventāru, jo nesakrīt info, kas viņu web-ā ar info, ko dabūju kajakeru kluba forumā.
Krists to klubu kaut kur izraka, tāpat kā whitewater centrus. Kur viņš to visu izraka... Bet nu malacis. Es laikam biju par slinku rakāties... Vai varbūt negribēju sevi kaitināt. Jau tā kaitinu sevi, lasot "Palātas" "slapjos" "spamus". :)

Dārzeņu čipsīši... nyammnjamm..

100 x presīte jau vairāk kā nedēļu... Un jau bez pārāk lielas piepūles. :) Prieks pašai. Varētu arī vairāk, bet laiku paņem. :D

Pirmdiena brīva... šodien atsūta, ka arī šodiena ir brīva...
Bāc... bet nu labi, ir iespēja piekārtot māju, varbūt beidzot tos papīrus sakārtošu :D plus nopirkt jaunu cieto disku, apskatīt izīrējamo istabu, iepirkt vēl šo to, piemēram, paklājiņu, uz kura izguldīt Kristu vai izguldīties pašai uc lietas...

Velllo ķēde sākusi krist nu jau pie katras pārslēgšanās no otrā ātruma uz trešo. Katru reizi. Starts to annoy me... Un nezinu, ko lai izdara, lai tā nenotiktu.

Ar Andri stāsts vēl nav beidzies. zvanās un rakstās, ka ar mani piepildoties viņa sapnis iz milleniuma. Es esmu viņa tā, ko viņš visu mūžu gaidījis.
Nu nav nekādas ne dzirksteles, ne kā tur... Nekāda connection. Gan jau ignorance palīdzēs.

Darbā kopumā 3 feedbacki. Dabūju šodien par piektdienu. Pat zinu par ko. bija tāda lieta. Pilni rati ar dažādu svītrkodu grāmatām/CD/DVD un skanējot katru atsevišķi, kādu var palaist garām. Pirmās nedēļas, kad tā notika, tad staigāju un meklēju to vienīgo preci pa visiem plauktiem (to var būt desmitiem un katrā pa līdz pat 20 grāmatām/CD/DVD), kuros stovēts. Ja nodarbojas ar tādu lietu, tad %nesavākt nu nekādi. Tagad tam laiku tērēt vairs negribas, nospļāvos un noslēdzu tos ratus.

Galu galā zinu, ka nedēļā var dabūt 2 [-]fīdbakus un tad notiekot retraining. Ja vēl trešais, tad kaut kas jau nopietnāks. Nu man ir 3 [-] fīdbaki pa pusotru mēnesi.

Siekalojos par to, kā "Palāta" šļūkā pa upēm. (šļup)