Magnesia

Taa... nu esmu Roterdama.

6 shoferi mazak ka 12 h. :D cik km no Michendorfas lidz Roterdamai - neatceros, dators shitani hosteli ar tads divains - neko never valja, it ipashi no fb un gugle produktus.
UPD. aptuveni 724 km
Klaviatura ari ir very special / izskatas, ka standarta LV pieejama (Acer), bet aizkulises slepjas kaut kas lidzigs apple pogu delim, bet vispar - ne isti. :D Kursh nomainijis? + pele strada ne uz visu (piemeram, starp tabiem var parslegties tikai ar klaves palidzibu uc.
Kaut kads arhaisks dators.

Shtuks bija tikt ar vilcieniem lidz ciematam pie shosejas, kur sakt stopet. Vilcienu nokaveju par 2 sek, jau atmetu ceribas paspet uz regionalo vilcienu tuvako. Domaju, ka pusstunda no dienas jasaka "attaa". Bet tad nejaushi ieraudziju, ka regionalais vilciens kavejas par 10 minutem un es ka reiz ierakstos. :D Ash negribeju ticet savam acim.

Aptinu fochika somas un pudeles chehola lences ar leikoplasta lentu, jo tas tik asas, ka sak berzt man kaklu. Nu leikoplasts, protams, nav labakais risinajums, bet vairs tik ljoti nekairina adu. Biki gan lip klat. :D

Sava muzja nogalee sandales saka chevo-to berzt. Kas tad nu - vecuma marasms? Jeb tomer fakts, ka zole shkjist lauka un iegrime kajai lielaka. :) Sheit leikoplasts parastais rulligais gandriz vienmer ir labs un no bershanas vairs ne minjas. Galvenais atklat bershanu un noverst tas sakuma, tapa ka caurumus zobos.

Saku stopet jau ejot no Michendorfas stacijas celja uz tankshteli. Pec ilga laika nostopejas 1 sieviete, kas teicas, ka aizvedis mani uz labaku vietu. Paljavos, ka ta ari bus un cereju, ka tas bus pie tas shosejas, bet tad izradas, vinja mani ved kaut kur tuvu pie Berlines - tur parasti stavot stopetaji. Tiesa, tur stav tie, kas no Berlines brauc ara. Vietas nosaukums kaut ka saistits ar Liepam ? (Linden) Ja, tur tiesham stav 2 stopetaji, tadi melnigsneji - uz Minheni. Neveicas vinjiem (dazjam vacietim sanakusi negativa pieredze ar stopetajiem, diemzjel). Nu 2 puisiem noteikti ari grutak.

Rezultata man izdodas dabut liftu par 100 km talak prom no Berlines. Pa celjam redzeju zimi ar noradi Michendorf virziena gan, bet ir labi, jo shitas ir forshs shoferis - ir i par ko parunat - i citadi forshs un cejotajs - braucis ar velo no tallinas gar juru cauri Baltijai. Un ka vinjsh teica - vinjam anglu valoda tada ka man vacu valoda (patiesiba vinja anglene labaka ka mana vacene) - lika man vaciski runat un angliski tikai tad, ja vaciski nespeju izteikties. Nu speju kaut ko ari ara izdabut. izteica verdiktu, ka vacieshi nav jauki, nav draudzigi (piedevam, ka franchi ir vel trakaki shai zinja) - nu esmu shadu izteikumu dzirdejusi ari agrak, tomer mana pieredze ir bijusi tikai laba ar vacieshiem.

Nakamo dabuju pensionaru cejotaju. Ar labs. Vinja anglene sliktaka par manu vaceni, bet komunicejam tiri ok. Bija forshi. Pravu gabalu aizveda. Tapat ka ar iepriekshejo - teikumi ir saliktenji - anglju un vacu valodu saliktenji.

Pa celjam jau saku priecaties, ka man var izdoties veikt visu gabalu lidz Roterdamai viena diena, kaut biju gatava meklet naktsmajas kaut kur pa celjam vai gulet zem skaidram debsim, ja nu kas. Un izteicu ljoti lielu veleshanos tikt lidz Roterdamai shodien. Aizsutiju sho velmi augstu.

Pec tam dabuju furistu, kursh angliski ne varda, bet vinja vacisko runashanu man gruti saprast. Likas, ka vinjsh mani tikai kadus 100 km aizvedis, bet beigu beigas nez kapec aizveda talak. Kursh ko nesaprata-parteicas - Es vai vinjsh. Nezinu, vienalga. Bet pa celjam gan iestregam pamatiga korkji uz banja uz >1 h. Korkjis uz 15 km - fure avarejusi un aizdegusies. Sakuma notika TIKAI staveshana. ilgi, daudzi, kamer vel vareja, atmuguriski izmuka, dazjs laikam parkarsa un pats saluza. Saule cepina pamatigi. kada runa par kondishku fuuree - nekada - bet kartona gabals lielais ir labs saulessargs - dod iespeju neizcepties fuuree. Liku to ari logam prieksha, jo cepina ka cepeshkrasni - uz plastmasas detaljam rokas ar uzlikt nevar - svilst. /Draudzene no Itlijas atsutija atbildi, ka Italija 38 gradi - bus jautri./

Nu te saku shaubities par "plana" izpildi. Cilveks plano, Dievs dara. Nu vot - she tev!!! Sapriecajies un dabu pa zjokliiti. Bus tev ego nolikts pie vietas. Nav, ko parpriecaties paragri. Eh, nu labi, samierinajos.

Fuurists uzdavinaja man kepku. Lai ir par kompensaciju, kaut nezinu, kur likties ar vinju. karsts tachu tapat jau.

Aizveda pravu gabalu. Jau pie pashas Holandes benzintanka gandriz holandieshi vien - apstaigaju visus un aptaujaju, vai nebrauc vismaz uz NL ka tadu, jo Roterdama ir tikai ka ideja, nav utopija (ka Beljgjijai tuvaka liela pilseta).

Viena gimenite brauc uz Belgiju, visai atsauciga - jau saziepejos izlaist NL, tomer vinju auto bija jau dikti pilns. Taisni tai momenta pienak klat 2 sievietes un prasa, vai esmu dabujusi labu liftu. Un ash skalji nopriecajas, kad pateicu, ka nee un ka vinju variants pat tiri labi der - galvenais ir kusteties uz priekshu, shoreiz pat nav mega svarigi cik precizi vajadziga virziena. Bet virziens pat ir ljoti ok. Ljoti jauka, pastasta visadas interesantas forshas lietas, piemeram, ka agrak speciali studentiem bija izveidotas specialas vietas, kur stopet NL. Vairs ne, jo tagad studenti brauka par brivu sab trans. Uzzinajusi, ko man vairak patik pilsetas - kada tipa pilsetas patik, ieteica labak doties uz Utrechtu un Amsterdamu tomer. Tas mani ljoti uzrunaja un nolemu mest prom domu par Roterdamu.

Piedavaja aizvest uz vilcienu staciju, tomer nolemu braukt interesantaka veida - tomer stopet. Izlaida pie Tiel. Tas bija ljoti milji, ka iedeva lapinju ar savu tel nr un e-pastu gadijumam, ja man neizdodas neko atrast. Vinja varot atbraukt un savakt mani (dzivo netalu). Nu super milji.

Tai tankshtellee izdodas 2 variantus atrast. Viens pie juras, kaut kur talu. Otrs - Roterdama. :D Te tev nu bija - velmju mainja. :D Tiesham jabut uzmanigai. Nolemu laist uz to Roterdamu, jo 3 hostelju adreses ari pierakstitas.
Ieraugu, ka ta dzjeka auto vacu numurs un izteicu komplimentu, ka no visiem sastaptajiem angliski vislabak runajoshais vacietis, kaut gan akcentinsjh tam neparasts. Kompliments pienjemts, tomer esot serbs. Ne gluzji separatists. :D Nu ar ta suligi un sakarigi izpljapajamies. Par visu., Aizveda mani lidz pat hostelim Roterdama. Nu vajadzeja shita ietrapities ar braucienu uz Roterdamu. :D Bet nebija parlieciba, ka bus vieta hosteli, jo Minstere atrastaja hosteli bija 1 gulta vairs tikai dabonama uz sho pashu dienu (jo J2 ieminejas, ka mosh varu tikt kopa ar vinja darba busu uz Minsteri (shiem tur burzinjsh), tomer izradas (ko jau paredzeju pie sevis), ieksh kartibas noteikumi nejauj parvadat sveshiniekus).

Esmu zaudejusi daudz sals. Laikam jasak pievienot saali saviem gatavotajiem edieniem. :D

Hosteli, kaa izradas, pat gulta atradas briva, izdevas pat sarunat, lai nomaina pie-durvju gultu pret no-durvim-talaku gultu. Ir internets par brivu, 1 dators, wi-fi, laikam kopejas dushas, galda speles, biljards, galda futbols, gitara, milzigas istabas ar ash pat 30 gultam, ir bagazjas lokeri, ir ledusskapis, mikrene, bet nav virtuves, toties - cena viszemaka visa Roterdama, pie tam - tuvu centram.

Beizdzot dabuju dushu un beidzot vareju apest darzenigos risus un S. lidziedotos pashas audzetos tomatinjus. Njammm...
Aprunajos ar 2 beljgjietem, kuras ar velo. Izdevas iedvesmot brivakiem celjojumiem, ieteicu veidus, kaa var anglju valodu praktizet, pieredzi iegut, kaa celjot utt. Bet malaces, ka virzas un dara! :))

Nav ne jausmas, cik ilgi gribeshu but shai pilseta. Vien labi tas, ka somu var atstat lokeri pat, ja nenakshnjoshu te vairs. Un vai gribu vel tomer braukt uz Utrechtu un Amsterdamu... Kursh to man spes pateikt. Jo tas bus vel min 2 dienas. Un kilometrazju nevaru nocjekot, vismaz pagaidam. Cerams, ka atbildi nosapnjoshu. :)
Vien skaidrs, ka lidz OOstendei Belgjija nepaspeshu.

Sieviete veikalā palaida mani pirms sevis, jo man bija mazāk pirkumu. Viņa savus lielkos pirkumus uz velo, velosomās.

Vīrietis vakar S-bānī sadomāja piecelties un mainīt sēdvietu. Bet šī procesa laikā atstāja savu kepku uz beņķa. Kāda sieviete, pamanījusi šo izklaidību, sauca pakaļ šam, bet tas ar austiņām (tamponiem) ausīs. Kad beidzot sadabūja viņa uzmanību, viņš pagriezās un tā visai dusmīgi izrāva cepuri no rokām un devās apsēsties, tā, it kā grasītos kaut ko nokavēt, piedevām - it kā sieviete pie tā būtu vainīga. Dīvaini. Vai tas bija tik slikts žests?!? Sieviete arī sašuta. Bet nu tas tā.

Šodien Karstadt veikalā Potsdamas tūrisma centrā, uz gājēju ielas iegāju ar nolūku nopirkt atmiņas nūjiņu, bet ieraudzīju angliski arī info, ka tur ir apģērbi, apavi un outdoor stafs. Uzbraucu ar liftu augšā un prasu pārdevējai (kas tur drēbes iznēsā), kur ir outdoor stafs (jo slinkums bija apskriet visu veikalu riņķī, lai atrastu (:D). Un šī uz mani skatās kā uz debīlu... Nu labi - kā minimums tā it kā es ķīniski runātu. Es saprotu, ka angliski ne vārda nesaprot, bet tomēr var pateikt tad, ka nerunā un nesaprot, nevis tupi blenzt uz mani. :D Pie tam dīvaini, ka nesatpazīst vārdu "outdoor", ko atkārtoju vismaz 2x un kas tur veikalā ir pieminēts angliski. Nu tas tā, tik novērojums īpatnībām. Bet manai "dīvainībai" - ka meklēju outdoor stafu 2. stāvā pēc LV sistēmas. :D
Nākamai pārdevējai uzreiz klāt un prasu, vai angliski runā. Nē. Nu tad pateicu veidā, kādā varēju vāciski un viņa saprata.

Njā, nopirku micro sd karti kopā ar micro sd adapteri. Papildus man jau bija SD adapteris. Tā, ka tagad esmu par 32 gb bagātāka. :D Tas nožimē, ka teorētiski varētu arī kamerā tamo likt. Kaut gan kamerā labprātāk iztieku ar 1 gb-īgo.


Bet patīkams pārsteigums - ka šoreiz karti pieņēma. Laikam tāpēc, ka tūristu rajons. Nokautrējās nepieņemt.

Tomēr sandales tur nesaņēmos nopirkt. Nenopirku arī ielas apavu bodītē.

Bet tad atcerējos par tirdziņu, kur toreiz zemenes pirku. Nopirku avenes šoreiz un uzmetu acis citām bodītēm - tur pārgājienu mugurenes tirgojas. Gan jau apavi ar? Jā, ir. Un dabūju pa lēto sandales ar iekšzoli no ādas. Esot ražotas Čečenijā. :D Tie turki gribēja mani indietim piedāvāt. :D
Nu misija izpildīta. Nostaigāšu tās ērtās, foršās sandales (eh, žēl viņas bus izmest - bija foršas) līdz driskām pamatīgām un tad sākšu jaunās valkāt. Zinu jau, ka nedrīkst mantām pieķerties. Lai iet, kas iedams, atgriezt tās pie laba stāvokļa nevaru - faktiski jau ir driskās.

šodien uzcienāja mani ar ķiršu uzlējumu. Nu garšīgs, bet nevaru izdzert - tomēr par stipru man, nepieradušām iekšām. Tomēr varbūt vēl izdzeršu par godu sandalēm - lai viņas manas pēdas neberž un netulzno. :D

no Potsdamas.
Izmaucu lielu apli. Džīpeklis telefonā nomērīja kopā 40 km. Dibens jau sāka sūrstēt, bet līdz ar beigām vairs tikai, kad bija noguris pavisam.

Biju maksas parkā, kur arī klinškāpšanas siena tāda kā... Pakāpelēju traversā, cik spēka bija. Un pieēdos kazenes - visas pat nenolasīju. :D

Nodžumpīju tai pašā ezerā, kur, kad ierados šeit, tai pašā vietā un ar to pašu tērpu. Nu nebija labāku vietu. Bet tā bija gana laba. Šoreiz ūdens ezerā atdzisis pa 3 lietus un "lietus" dienām - ar Veldzi iepazinos.

Papildus kaut kā izdevās ieraudzīt ko jaunu tais pašos rajonos, kur jau biju bijusi. Bet aizminos vēl uz Bābelsbergu. tur iepirkos vakariņām un izvazājos i pa miestu, i pa parku. Parkā nav nekādu norāžu, kurp doties, lai tiktu līdz pilīm. A viņu tur 3 gab. Un parks liels. Un mežains, un neasfaltēts. Kaut kā uz čuju un duru atradu pirmo, kas tāda mini, bet riktīgi viduslaiciska cietokšņa pils. Kad tiku pie otrās, likās tā ir Mazā pils, bet tā tomēr bija tā Bābelsbergas pils. Tātad mazo palaidu garām un atpakaļ mīties negribējās, jo tur visu laiku augšā-lejā utt. Nu nekas - tās pašas bija skaistas un jaukas. Gribētos jau tādās arī pa iekšu paklejot.
Un no Bābelsbergas pa /atkal/ vecā mūra ceļu uz "mājām" no cita virziena. Nu šķiet, ka visu POtsdamu esmu redzējusi. Pa lielam.

Cerēju būt mājās ātrāk, bet galu galā neko nenokavēju. Uztaisīju ēst. Šitā recepte ceļos riņķī pa Eiropu. :D Tāpēc, ka vienkārša, bet garšīga. Un ceļojuma laikā tiek papildināta. :) Un saldējuma recepte arī sāk izplatīties. :) Aŗi šeit tā ir iegaršojusies.

Šodien jāmēģina ieiet agri gulēt. Ne tā kā vakar. :D Lai var agri agri pamosties. Plāns gatavs. Redzēs, kā izdosies.

Ak, jā, vakar beidzot dabūju to bionādi. Tas izrādās ir ingvers ar apelsīnu, gāzēts gan. Toties izdevās atdzerties. Jo citādi visu laiku ūdens pudele jācilā, ka tuliņ jau būs tukša, bet slāpes kā neveldzējas, tā neveldzējas. Nav jau slikti izdzert daudz ūdens, bet gribas tās slāpes remdēt.
Garšīga bija, pat neizdzēru visu.

Izstaigāts daudz visur kur atkal pa Berlīni. Interesanta diena. Nopirku picu un visu dienu vazāju līdzi pa rokām, līdz roku pagurumam... Zemapziņai laikam apnika un tā man lika tikt no viņas vaļā. Netīšām. Tā nu braucot ar S-bāni mājās, atstāju viņu tur, uz sēdekļa. Kādam būs prieks atrast viņu. Nu i dievs ar viņu, jo ar apēsto lielo falafeli man pietika visai dienai, ka vakariņas baigi nemaz neprasījās.

Atkal uzgāju virsū kādiem mūra fragmentiem un uzzināju vēl šo to. Šoreiz gan nefočēju stipri visu, bet pat noklausījos tos video. Šodien pamaz bilžu pārmaiņu pēc. Aizvakar Berlīnē pārfočēju jēgu jau. :D Rīt būs jānopērk jauna "atmiņas nūja".

Rīt čils tuvajā apkaimē ar velo... un varbūt Potsdamā. Ar velo. Rīt sola lietus beigas. Sāksies atkal karstums.
Pēc tam jeb piektdien ir variants, ka varbūt tikšu uz Minsteri ar J2 darba busu, tiesa - tikai vakarā. Un tikai - ja! Bet katrā ziņā 5dien dodos tālāk. Būtu jauki pabūt arī DE dienvidos, bet būtu jauki arī Nīderlandē. Ehhh... bet, kā ar laikiem... eh nezinu.
Atbildēja viens cs-eris - vienīgais no visiem, kas pats neceļo. Jeb precīzāk - cēlo kopā ar saviem bērniem, bet ir tomēr pieejams kā hosts. Pārējie paši ceļo nemaņā. Būtu forši, ja es tiktu līdz 4.08 līdz Oostendei Beļģijā pie jūras, kur viņš būs, tomēr maz ticams...

DOmājams, ka turpmāk es tik ilgi vienuviet vairs neuzturēšos, jo turmpāk samazinās arī nakšņošanas pie draugiem. Palikusi tikai Itālija un Rumānija, kur pazīstamas sejas dzīvo. ABas vēl nav akmenī cirstas pat. Nu manīs. Nē, nu ir arī citur, bet ne tādas, kur es gribētu tā baigi savu kompāniju piedāvāt, kur nu vēl - uzkrist "uz galvas".

J2 man iebelza ar ideju par geokešu. Gadiem neesmu to darījusi, faktiski. Reiz bija ideja paņemt kešu katrā valstī, kur viesojos, bet šī ideja ir aizmirsusies un, protams, Dānija, ZViedrija un citas valstis ir palikušas aizmugurē. Da i tāpat es to darīju for fun, tā nenopietni - kā papildnodarbi un tikai.

Bet šeit, Sansusī pilī bija tāds multikešs, ar kura palīdzību tiešām var visu to teritoriju apskatīt. Ar velo šoreiz. Ar S. velo.

Tikko uzsēdos, manam dibuā sliktas atmiņas - sāka čikstēt "ak nē, atkal tu mani sēdini uz TĀ beņķa...". Tā kā sāpēja. Bet vēlāk kaut kā pierada (dibuā saprata, ka šitas ir maķenīt labāks beņķis), varbūt arī dibuā vienkārši samierinājās. Bet mazāk stresa arī, jo piezemēties pie apstāšanās var uz pilnu pēdu (J2 velo rāmis priekš manis par augstu).

Ar keša palīdzību, škiet, ka visu pils teritoriju arī izbraukāju. Milzīga un iespaidīga. Iekšā nebiju, ārā tāpat jau bija, ko darīt. Keša formula mani ieveda mežā, bet formula nebija droša - jo vienā vietā bija jāskaita logi starp 2 konkrētām stacijām. Bet tas tējas nams ta ir apaļš. Piedevām trijstūra spēlmanim roka ar trijstūri nolauzta. Par to instrumentu var nojaust tikai pēc maza kociņa otrā rokā.
Izmeklēju visus dvīņu kokus, bet varbūt katru ne pietiekoši kārtīgi. Sakoda mani odi. Atkal. Tagad esmu ļoti aizņemta ar kasīšanos. Kešu to neatradu. Toties atradu citu kešu. Tas bija nomaskēts mikro kešs.
Nu statistikai ir. Kuat gan kāda vairs tur dižā statistika, kad tik sen neesmu kešojusi, ka par šādu nodarbi pat aizmirsu. Toties visa Potsdama tagad principā ir apskatīta. Varētu būt atkal kādi 30 km. Dibuā nejutās komfortabli, bet nebija tik traki.

Lietus mani nepiemeklēja un labi, ka arī tā krusa nē. Nebija īstenībā pārāk tālu no Berlīnes.

Šodien atkal uz Berlīni. Tik nezinu, vai ar velo, vai kājām.
UPD. laikam jau kājām - jāļauj dibuā atpūsties. Turklāt pa pilsētu labprātāk baudu pilsētvidi ar kājām laikam. Velo man ir vairāk kā transportlīdzeklis, lai pievārētu lielākus atstatumus - tā, lai var bez maksas. Jo ar sabiedrisko uz Potsdamu ir dārgi tās ~5+5 min ar sabiedrisko. A uz Berlīni - vēl laikam jāpiemaksā par velo pārvietošanu transportā. Ja beņķis būtu gana ērts, ka varētu līdz pašai Berlīnei un atpakaļ aizmīties, būtu cita lieta. Turklāt S. veļļukam pakaļējā riepa ir pamatīgi nodilusi - nedod Kāds, uzbraukt kādam asumam un pārdurt, un tad dabūt papildus nastu.

Pa divām apmākušām dienām gaiss atdzisis un karsti it kā varis nav, tomēr augstais mitruma līmenis komplektā ar to siltumu tāpat izsūc sulu ārā.

...dabūts nobeigumā pastaigai pa Berlīni. Pašu lielumu apskatīju, tādus zīmīgus spotus. Bet, protams, ka vēl ir ko redzēt. Iespējams, aizbraukšu vēlreiz.

Vēlu gan izkasījos ārā, bet bildes tiešām bija svētīgi sakopēt, lai nenodarbotos pēc tam ar manuālu dzēšanu. Vēl uztaisīju abiem maniem hostiem saldējumu (S garšoja, J vēel nenogaršoja). Vēl dabūju savu čeholu. :) Un vēl pilsētā notērēju laiku, ieejot lielā n-stāvu tirdzniec centrā sandales meklēt... Nu nekas tur neatradās, bet visu apavu stāvu ķemmēt nebija oma. Oma bija drīzāk iekļauties biļetes 2 stundu robežā, lai tiktu uz attālāku apskates punktu, no kura tad čāpot atpakāl, pa ceļam visu apskatot.

Tāda pilsēta ar vēsturi, ar smagu vēstures bagāžu. Mazliet palasot (jo pārsvarā bildēju ar domu (cerību), ka bildē būs salasāms daudz maz un kaut kad vaļīgākā laikā varēšu izlasīt) info un tekstus pie bildēm pie Berlīnes mūra fragmenta, visia bieži tur pieminēta pilsēta Coburg, kur arī esmu bijusi - iepriekšējo reizi. Aš nebiju domājusi, ka tā ar visai zīmīgi tur saistīta ar visu šito pasākumu. Tā likās tāda pilsētiņa ar viduslaiku raksturu.

Viena suvenīrveikala pārdevējs man uzdāvināja pastkarti, tunelī tīri smuki spēlēja muziku kāda grupa, tad vēl šis un tas interesants.
Pa dienu pat sualīte uzspīdēja un ar to diena kļuva atkal pamatīgi sutīga, jo gaisa mitrums liels - spiež sulu ārā pamatīgi. Ar saulesbrillēm ir līdzīgi kā ar lietussargiem un sviestmaizēm.

Jau pret vakaru, kad Sandra sāka apziņot mani par rumpju griešnau mājup, sāk līt lietus, kad taisni biju pie Brandenburgas vārtiem + Reihstāga. Tad nu ar kājām uz norunāto vietu. Nogājusi krustpunktā, kurš (aplis) tik negaidīti pienāca, ka apmulsu un aizgāju pa nepareizo ceļu - tā kā atkal atpakaļ prom no tikšanās vietas palielu gabalu. Nu vadātājs nopietnais. S mani gaida, ārā gāž, tumšs jau gana, karti arī ārā vilkt negribas, jo līst. Tā nu apmaldījos. Kad sapratu, ka gaidītā škērsiela netuvojas, sāku lūkot - a kur tad esmu. Ceļi tur visi līdzīgi - alejaini. Nostopēju dažus skrējējus un tie man teica, ka vajadzīgā stacija ir makten tālu un ka jābrauc ar transportu.

Špagoju vien atpakaļ, bet ne uz to staciju, bet 1 tuvāku. Plāns izdevās. S izdevās ielekt tai pašā S-bānī, kurā es biju. :D Plkst 22 laikam mājās tikām... Un karte žāvējas. Nu precīzāk - ceļvedis.

Sola lietu uz nakti aš smagu, bet par nākamo dienu prognozes atšķiras. Nu redzēs no rita... :) Bet plāns ir doties ar velo un Postdamu kārtigāk izlūkot - gk Sansusī.

Ar šovakaru mēs vairs neesam vieni pa visu māju - atgriežas saimnieki. Rīt gan jau iepazīšos. :) Jau brīdināti, lai nenobīstas, kad nāku ārā no dzīvokļa.

Viss! Das ist alles. Ich mochte schlafen zu gehen!

Nebūs Tev gulēt uz balkona. Ātri vien lietus mani iedzina iekšā. :D Nevarēju arī ilgi aizmigt kaut kā.
Likās, ka bija jau kārtīgāks par tām pāris pilēm vakarnakt.

Bija arī kārtīgāks... Biju izlikusi savas sandales žāvēties pēc vakardienas airējiena, bet tās tapa tikai slapjākas. Tā bija slikta izvēle ņemt šitās sandales. Kaut ērtas bija un nevienu tulznu nav man uzberzušas, bet zole visa ir saplaisājusi un sāk šķīst ārā, turklāt, kad slapjas, - tad piesūcas ar ūdeni kā mačalka. Netur nedz ūdeni, nedz šito slodzi.
Ceru, ka kaut kru dabūšu labas sandales.

Šodienais S. man laipni piedāvāja kādas savējās.

Laicīgi sakopēju bildes memory stickā - kā reiz palika SD kartē vien 30 mb. Bet čuju, ka būs jānopērk jauns memory stiks. Šitas (pēdējais) arī pildās ciet.

Nu ko... šodien būs lietaina diena pa Berlīni. Līdz trešdienai, ieskaitot, sola lietu. Pēc tam atkal sutoņu.

Nez kāpēc mugura sāp... Krustos. Kas nu?!? nav lāgā. Ceru, ka pāries.

Nepietiek ar to, ka apkārtne ap māju ir forša, čillīga utt. Gulēšu ka es šonakt uz balkona. Iekšā pārāk karsts, tur pa nakti dzestrāk. :)

Varbūt Berlīnē bija. Varbūt arī J2 mājās to izbaudīja, jo negribēja doties džusēm līdzi.

2 džuses sadomāja šodien doties uz to pašu foršo dzidro ezeru. Bet nevis vienkārši doties, bet doties ar kajakiem. Par cik tas ir noslēgtais, nesavienotais ezers ar visiem pārējiem, tad laivas ir jāved. Diezgan liels riņķis, bet nu neko daŗit. CIlvēku tur arī daudz - karsts taču. Pludmalē kā kaut kur Japānā - pārblīvēts, sedziņa pie sedziņas. Kā viņiem tas patīk?

Pie tam laiviņas arī ne šādas tādas, bet tādas foršas oglekļa - labi slīd (pa ūdeni). Paņēmam līdzi kempinga krēslus aš. Un ar 3 piegājienu atradām foršu vietiņu, kur noparkoties - i saulainu, i ēnainu, i ar sakarīgu grunti, i bez zālēm, i labi laivas noparkot utt utjp. Un pa visu dienu nejutāmies kā cepeklī. Pat vēsi bija vienubrīd. Kamēr sēdējām - samilza mākoņi. Kad atsākām airēt, mākoņi pazuda. :D Bet visu dienu tāds plezīrs, gan airējot, gan neairējot. Plezīrbauda.
Nu jā, eskimo rollis man snaāk arī ar jūras kajaku gana labi. Uzrīkoju šovu aŗi publiskajā pludmalē pirms laivu izcelšanas - aš nāca klāt un interesējās par īres/iegādes iespējām.

Neesam neko daudz noairējušas, plezīrairējiens. Ezers arī nav mega liels (Sacrower see), bet besītis kā jau pēc daudzām peldēm un pavadīšanas siltumā.

Bet kaut kas jāsāk darīt tālāko cēlojumu sakarā. Te es nodarbinos tā intensīvi, ka vakarā nogurums kaut ko daŗit, īpaši pēc sātīgām vakariņām (notievēt aŗi nav iespējams). Moš rītā, pirms braukšu uz Berlīnes centru... TOmēr tad ir daudz darāmā arī bez tā... bilžas jāpārliek citā datu nesējā utt... eh... Gan jau, braukšu, kur acis rāda. Vienīgi Beļģijā, ja tā ir lietaina pat šādā vasarā, tad ar gulēšanu, kur pagadās vis nevarēs tik vielgi, ja nu kas. :D

Berlīnē esot bijuši 35 grādi. Mums ezerā likās, ka nu varbūt 25... Jo bija dzestri, vējiņš arī iepūta.

S ar j2 skaisti iekārtojušies. Tāds elitārs rajons kā Mežaparks LV. Īrē dzīvoklīti privātmājā.

Istaba pirmās pāris naktis jādala ar Andri, kurš arī Vācijā dzīvo - plāns kopā ar J2 geokešot sestdien ar laivām - paņemt sarežģītu 20 punktu kešu, kas izvietots Potsdamas maratona trases garumā un veidā.
Bet malači abi ar S - abi ņemās ar kajakiem ar pa Vāciju, maratonos un tā.. Ar ww gan nesanāk.

Kamēr puiši ar laivām rokas, plecus un muguru darbina, mēs abas laižam ar velo pa smuku maršrutu.

Apbraucām riņķī ezeram (vienam no), braucām pa bijušā Berlīnes mūra ceļu un kāpu skatu tornī, kur ielaminēta info karte par atjaunošanas darbiem turienē lieti noderēja kā vēdeklis, jo karstums pamtīgs.

2x nopelsām - katru reizi citā ezerā. Pirmajā udens kā pārsilis piens atkal, bet mērcējāmies ilgi, par cik laiks atļāva, kamēr atveldzējāmies aš tā, ka vēsi sāka palikt. Otrais ezers bija daudz foršāks - ūdens dzidrāks un vēsāks.

Bija inčigi vērot pīles (jeb precīzāk laučus) skrien pa ūdens virs; kā vienas, kas danco riņķī tūristu kuteriem, savus pakaļ skrienošos un bļaujošos bērnus vēl joprojām baro pašas, kamēr citviet, kur tūristi nebaro, mamma tik uzmana, kā visi pīlēni nirst iekšā (nē, ne ar pakaļiņām augšup, bet tā konkrēti nirst), laikam, lai meklētu paiku un kā vienlaikus ūdens helikopteri it kā sastingst virs ūdens. Kamēr peldējām vienā ūdenī ar pīlēm, tā paniski kliegdamas mūk, bet, kad krastā ēdam paiku, tad slapstās riņķī "re, kur mēs, re kur mēs ar, mums ar ēst".

Pelde bija bauda, bet svaigums uz īsu brīdi. 35 grādi šodien laikam bija.

Pa dienu nobraukti ~30 km (puišiem ~44 noairēti). It kā absolūti nekas traks, bet daži apgrūtinoši apstākļi bija gan - karstums nepārprotami, bet arī velo man bija par lielu. Labi, ka neesmu vīrietis. :D Zemākajā pozīcijā esošs beņķis prašijās tikt pazemināts vēl, a nekā. Plus, ka ar tik tievu un akmens cietu beņķi, kas spiežas dibenā, neesmu braukusi, līdz ar ko dibens sāpēja jau pusceļā. Citādi jau būtu ok, spēks ta bija utt, bet dibens sūrstēja. Visādi citādi mēģināju braukt un sēdēt/nesēdēt, lai tik vienas un tās pašas vietas nemocītu. Plus vēl mugursoma, kas nebija nu baigi smaga ar visu vīna pudeli, bet papildus karsēja muguru.

UPD. TOties GPS gan man tāds "advancēts" - nepagāja ne diena, tobiš - nebijām nobraukušas vēl pat visu apli (palika 6 km nenobraukti), kad gps beidzot nopozicionēja. :D Pozicionēt sāku ceļa sākumā. You can always rely on technology. Pa lielam jau nevajadzēja to pozicionēšanu, tomēr uz beigām satikām vadātāju. Viņš mūs apciemojas reizes 3, pat pie kartes. karstgalves. :D Ja ne tā, km būtu mazāk. :D

Tas saspringums arī vairāk uz nogurumu nostrādāja.

nu bet skaista tā Berlīnes piepilsēta. Vai priekšpilsēta. Gan, gan.
Vakariņās arbūzs.

Pirmā lieta - nopelsu netālajā ezerā. Atradu vietu krūmos iekšā un ... pa pliko. Bet atvēsināties neko nesanāca, jo ūdens kā silts piens, bet laika nav tik daudz, lai ilgi mērcētos.

J2 aizsūtīja mani uz Aleksandrovku - krievu koloniju. Potsdama ir tā vieta, kur agrāk Vācija dalījās Austrumos un rietumos. Guļbūves krievu stilā, kurās reāli dzīvo cilvēki. Tad redz, kur tie krievi rodas... :D
Arī restorāns krievu stilā.

Ieraudzīju kapsētu, nolēmu nofotografēt to, kāda izskatās vācu kapsēta, kad ieraudzīju dažādus simbolus un atribūtiku - piemēram, padomju republikas zvaigzni, oranži melno lentīti uc, tad sapratu, ka friču tur nav.

Paspēju vēl izstaigāt gājēju ielu līdz Brandenburgas vārtiem un jauniem vārtiem. Un atpakaļceļā telefona baterija, lietojot gps, nobeidzās un bik aizgāju pa nepareizo ielu. J nācās pagaidīt mazliet.

Tā, nu paldies, Hamburga. Bija jauki tevi iepazīt.
M mani izveda no pilsētas centra un tam pieguļošiem rajoniem, mazliet pilsētas ārpusē, tīri ok vietā. Un pēc 15 minūtēm dabūju poļu šoferi, kas dodas mājup gar Berlīni. Forši.

Arī ceļotājs. Bija daudz par ko papļāpāt. Bijis daudz kur. Pameta arī dažas idejas, es metu pretī. Laipni izlaida benzīntankā netālu no šosejas.
Un tad no miestiņa līdz miestiņam ar vēl 2 auto tiku līdz Potsdamai.

Par cik tas nav pārāk tālu no nākamā spota, līdz kuram jātiek, tad biju noskaņojusies mazliet pastaigāties un tad ar kājām pie viņiem. Veicams tas ir, tomēr nolēmu aizsūtīt ziņu Sandriņai, ka esmu, kur esmu, lai viņa zina un lai es zinātu, cikos viņi būs mājās (cikos sākt čāpot), un izdevās viņu pārsteigt. :) Bij apriecīga, jo nebija jāiespringst uz manis savākšanu. Bija priecīga arī par dārzeņu čipsīšiem, kaut izrādās, viņa par tiem jau zināja.
Izdevās pārsteigties arī pašai, kad uzzināju, ka viņas vīriņš Jānis strādā Potsdamā. Kur vēl labāk - ir pat iespēja atstāt somu pie viņa darbā. Tas bija tā ļoti veiksmīgi, ka poļu šoferis negribēja braukt cauri Berlīnei. Tikām notiesāju pusi no ķiršiem un zemenēm, ko vietējā tirgū nopirku no pārdevēja, kurš, kā izrādās, bija polis un bija ieintersēts - no kurienes es un uz kurieni.

Sacīts darīts - aiznesu somu pie J2 (jo J bija Jons Zviedrijā) un vinš man pastāstīja, ko pāris h laikā var paspēt redzēt Potsdamā un kur - nopeldēties. Paņēmu peldiķi visādam gadījumam ar.

Vakarā palīdzēju J2 laivas uzcelt uz auto jumta no kluba laivu "garāžas".

3 šoferi ~300 km, <4,5 h.

UPD. Bet es taču esmu lose, kārtīga lose. Jau mašīnā pie poļu šofera atskārtu, ka esmu atstājusi ūdens pudeli ar visu čeholu. Nu kā var atstāt tik lielu pudeli istabas vidū?? Štrunts par pudeli - metiet viņu ārā, taču čehols!!!
Tāda specifiska lieta, bet izrādās ļoti noderīga. "Ipaši šādā karstā vasarā. Sīkums vēl par to, ka tas čehols ir aprīkots ar ierīci, kas strukturizē ūdeni, bet galvenais, ka tas ir ērts čehols, ko kaklā pakārt, jo somas kabatā nelien, pašā somā arī nē, turklāt neērti - bieži soma no pleciem jācilā.
Otrkārt, tas čehols neļauj ūdenim sakarst, līdz ar ko nav jādzer tēja visu laiku šitādā svelmē.

Aizrakstīju M par savu muļķību. Ilgi neatbildēja, bet tad pēkšņi pati piedāvāja atsūtīt pa pastu. phew... Ir ok. Cerams, atnāks, kamēr būšu pie S.

Tas būs noteikti lētāk un izdevīgāk nekā pirkt jaunu, pie tam - dabūt to varēšu labākajā gadījumā, kad atgriezīšos mājās. Uzreiz aizsūtīju sms arī draudzenei, caur kuru pirku viņu - tipa, kur viņu var dabūt. Un, jā, viņa atgādināja, ka tā ir Amerika, pie tam nopirkt var tikai tur reģistrētas personas. Nu jā, sarežģīti. Ne jau piereģistrēties vai atrast reģistrētu personu, bet dabūt no USA. Šai gadījumā sarežģīti nozīmē dārgi un ilgi.
Milzīgs paldies viņai.

Ja rup savas valsts nakotne, tad verts izlasit sho profesora verdiktu. Esam kulturas recipienti. Tas draud mums ar to, ka izshkjidisim (lasi - izmirsim), ka neviens i noshkjaudities nepaspes.
Pirma dalja:
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/470778-biedejosi_pec_37_gadiem_latviesi_bus_izteikta_minoritate

Otra dalja:
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/472365-latviesiem_drizuma_bus_masveida_jamacas_kiniesu_un_turku_valoda

Shodien planu nav. Vienkarshi gurkjojos turp, kurp acis rada. :D Shodien relax.

Apmacies bija tik no rita, pec tam atkal sutonja.

M iedeva pat atslegu, lai tieku majas ari tad, ja vinjas nav majas. Vakar vinja nokaveja ar sms par atslegu. Jau teicu vinjai, ka varu but "uz savu galvu" un vazaties rinjkji- ka vinja var darit savas darishanas, starp kuram, ka izradas, ir darba intervija un macishanas mocha tiesibu kartoshanai.

Aizstaigaju velreiz lidz centram. Mazliet vel piekjeru klat tadus turistu rajonus, kas pilni ar kafejuzjniekiem. To te vispar ka biezs - nav problemu atrast, kur ietureties, ne ta ka Pboro. :D Vinju ari apkart dzivoklim ir daudz, kas nozime, ka gulet ir paskalji papildus citiem pilsetas troksnjiem, kas liek uzrausties augsha aiz soka, ka lielgabali shauj.

Atpakalj cauri botaniskajam darzam atkal. Tur ari nokjeru kaut ko vairak neka vakar. Benkji izvietoti, kur piesest un palasit gramatu (to diemzjel aizmirsu pakjert), un garshvielu un aptiekara darzinji. Tas bija jauki.

Nu ja, un ieverteju ekologisko un organisko produktu siamniecibu, ieperkot erkshkjogas un abolu sulu, jo abolu viinu tomer noshaubijos pirkt.

Gastronomiskas izvirtibas turpinas ari sovakar.

Pedeja nakts veca tipa dzivokli ar tik augstiem griestiem, ka, shkjiet, pietiktu divam istabam.

Turpmakas dienas Hamburga sola lietu, 5 dienas pec kartas. Labi, ka manis te nebus. Bet gan H, gan Berline rit sola. Bet ceru, ka tiksu lidz Berlinei pa sauso.

M solijas mani rut izvest no pilsetas dzjungljiem mazliet uz aru, lai varetu uzsakt stopet.

Devamies uz pilsetas parku ar visiem produktiem, traukiem un grilu jau iekartoties. Braucam, zinot, ka shonakt sola perkona negaisu un zibeni. Bet gan jau nenokjersim. Ari nakamaja diena solija. Iekartojamies ar M, lai gaiditu parejos, paraleli baudidamas perkusijas netala alus darzaa. Sagaidijam pirmos no parejiem, I mean, no M draugiem un sakam jau cept pamazam.

Ar katram 10 minutem palika arvien tumshaks un tumshaks un taka brieda. Ieteicu laicigi jau paiet zem koka, jo, ja saks gazt strauji, tad nepaspesim. Nu driz pec pavilkshanas zem koka ari nodardeja un zibene ari nostradaja. Paspejam mazliet sho to sacept. Sanaca garshigs darzenju un aitas siera mikslis ar kjiploku merci un sviestu. Vel ilgi bez bedu tusejam zem koka, bijam palikushi gandriz tikai mes parka, ari perkusionisti bija prom. Yammi, bet otra porcija, ko izmegjinaju ar citu merci, nebija tik laba, bet nepaspeja ari kartigi sacepties, jo bija jamuk beidzot. Ilgi vel tur tusejam katu ka turot virs galvam segas vai ko citu, kad lietus saka sukties ari cauri koka lapam. nu jau bijam pavisma vieni tumsha parka.

Saldo edienu sacept nepaspejam, protams. Nu nekas - paliks nakamai, pedejai Hamburgas dienai. :)

Vinji daudz runaja par gaidamo festivalu Wacken, kas esot vienigais tads brivais festivals, kur varot grillet visur, kur grib utt (neatcero, ko vinjsh vel tur teica). Smaga metala festinjsh, kur Ramsteins un Deep Purple galvenas grupas hogad.

Vispar pagaidam ka konstateju - Vacija ar anglju valodu nav baigi labi, bet varbut tas uz iepriekshejo zemju fona, ipashi - Zviedrijas. Pirmie 2 sastaptie cilveki bija jaunieshi un angliski neko nespeja pateikt. Liku lai runa vaciski, butibaa sapratu, ko vajadzeja. Bet M draugi runaja visu laiku sava starpa vaciski. Pie tam slengaa. Pie tam atri. Lidz ar to galigi nesapratu, pra ko vinji runa. Ne nu kadus vardus ja, bet ne atslegvardus, pec kuriem saprast butibu. Bet centos vismaz atshkjirt vardus un ielauzties izruna utt. Man, boksterejot vaciski, esot anglju izruna. :D Anglju valoda, ka kuram, bet pa lielam visi runa, M draugs vislabak. Torei, kad vedu 2 vacietes LV uz izjadi, vinjas vel sapratu kaut cik.

M dzivo kopa ar 2 sievietem. Ar Angeliku un M trijata vakar pec piknika forshi papljapajam un es teicu Angelikai, ka man patik vinjas akcents, vinjas izruna. Vinja ta skaidri izruna vardus un var saprast daudz labak. Varbut ari lenak runaja. Ar vinju butu vieglak atjaunot valodu. :)

Faktiski shobrid esmu visletakaja valsti no lidzshinejam, kaut gan naudas smamainishana bija dargaka pat neka Danija. Tiesa, tas bija H. centraa - Celojumu banka. :D Protams, ka tur vajadzetu but dargak. Sparkase bija letak (un soreiz dokumenti bija lidzi), bet meklet nebija luste tur pa centru to sparkasi. Cik bija Zviedrija - neatceros nemaz.

Vakar samera agri tiku lauka no majas un speros tik cauri parkiem, t.sk, botaniskajam darzam uz centru. Tads vizuali un deguniski baudams celjsh. Karsts ari pamatigi, sautejums no manis bus. "Nomediju" 1 no laistamam shljutenem, lai apslapinatos mazliet un pec tam atri diedzu prom, lai neparslapinatos. Tads piezemets gaisa spiediens. Izvazajos pa visu centru krustu shkjersu. Ka teica M. - biju visur. Visur, kur verts kaut ko redzet. Atpakal pa citiem parkiem uz majam, ari lidz pasham majam ar kajam, caur veikaliem, kur dabuju sho to darzenisku, aitas sieru pamegjint pagrillet, arbuzu un sho to vel grilliskam idejam.

Izmetu loku ari caur gadatirgu atkal, jo ieprieksh tur ieraudziju bikses interesantas. Tomer uzmerot, nelikas vairs tik forsha.

Pec perfekti tiraas un gandriz perfekti uzposto dzivzjogu zemes Danijas, Hamburga shkjiet visai netira, bet ir redzetas trakakas vietas. Tas ta - tiri konstatejums. Tiesa, neesmu bijusi Danija lielpilseta, piemeram, Kopenhagena, kur varbut ari dzivigak neka tais paakjos, kur biju.
Vispar Hamburga diezgan regulari dzirdu krievu valodu.

Sapirku shadu tadu suvenirinju pieminjai safocheju jautrus tekstus izkartnishu nodalja. uztaisiju paskarti ar savu bildi centra. :D

Bet visa diena pagaja mocibu zime, visa staigashan bija tik sapiga un mokosha, ka vienbrid lidz asaram. Muguras sapes katru pusstundu lika meklet kadu zales plekjiti vai benkji, kur mesties kaut vai sedus, tomer labak garshljaukus, jo tikai ta atlaida. Nevar izturet ieshanu ilgak par kadu 1-2 km. Tas mani pavadija visu pastaigas laiku. Sutonja, protams, ari uzdod papildus, bet vienalga tas nav normali.

Labi, ka vismaz veders nesapeja ka vecajos sliktajos laikos. Tad vispar - labak tikai gulju un nekur nekustos. Uz vedera sapju fona, mugursapes ta neizjutu. Tiesa, ari nenoslogoju sevi tais reizes ne ar ko ipashi. Jamegjina piestradat un pameklet, kapec tas muguras sapes mani medz mocit un izbeigt shito marazmu. Shoreiz diemzjel iekrita shada diena, kad nevajadzeja. Tomer labi, ka neiekrita diena, kad man ar mugursomu rinjkji javazajas.

M. aizveda mni vel vakara uz Jahrmarkt jeb gadatirgu, kas nav latvieshu izpratne esoshais /piemeram/ Zsv tirgus, bet tads rietumniecisks atrakciju parks un visadu citadu izdaribu parks. Nu ari saldumus tur visadus var nopirkt. Iespaidigs. Neesmu bijusi ieprieks tik milziga pasakuma. Tas esot 3 reizes gada.

Rit doshos uz centru ar kajam. Ir paris S-baanja pieturas, kada 1,5 h ieshanas (nu ar luksoforiem ta varetu but), bet 4 km ir noejami, vienigi tas, ka vel viss centrs ir izstaigajams pec tam. Parak ilgi ari Hamburga uztureties negribu, maksimums lidz ceturtdienai ieskaitot.

Francuzis atbild tik neregulari un velu, ka paljauties uz vinja atbildem nav verts, tatad ari uz vinju pashu. Tas nozime, ka tas bija iespejams tikai tukshas runas no vinju abu puses (vinji pashi ierosinaja apmainities ar meiliem utt toreiz Skotija) (nepatik man tukshas runas un skalji vardi) un to, ka pie vinjiem visticamak neviesoshos. Tachu vilusies neesmu, jo baigas ekspektacijas uz vinjiem ari neliku. Bus - labi, nebus - ari labi.

Bet domajams, aizdoshos uz A2 ieteikto Taize Francija. Butu interesanti, vienigi tas ir visai patalu no mana punkta pirms Francijas - butu "neiespejami" (pedinjas tapec, ka var jau viss kaut kas izdoties, bet paljauties uz to negribetos) aizstopet pa 1 dienu no Berlines lidz Taize. It ka Tijas meita dzivo Vacijas "lejpuse", bet vel ir atvalinajuma.

tachu shovakar pamekleshu couchsurfinga kadu ieks Sveices. Neesmu tur lidz sim bijusi, turklat - gribu. Tada doma ienacas prata, bet pavisam tikko ienacas prata cita doma, ka varbut tomer Belgjiju, bet Shveici pirms vai pec Italijas.

Bet shobrid vel ienacas ideja paplashinat celjojumu un pameklet cs-erus ari Horvatija, mosh vel Ungarija, Bulgarija?, Bosnija utml... Hmmm. Bulgarija tur baigi zemu, nezinu, ka ar stopeshanu turiene (domats - Albanija, Bosnija, Serbija), jo danju rumanis ieteica braukt ar vilcienu Rumanija - tas var sanakt pat letak. Optimalak butu no Horvatijas uy Ungariju un tad logjiski - Rumaniju, izlaizjot tas 3 valstis ( 4, ja mes "ambiciozi" gribetu ari kadu bridi gribeto Griekjiju piekjert klat (tai atmetu ar roku, jo sapratu, ka julija nepagushu, ja nelidoshu ar ljoteni). Un vel kaut ka Slovakiju piekjert klat.

Jau tiri normali izdodas z vieta spiest y taustinju ka LV klaves gadijuma. :D Biju jau aizmirsusi, ka vacieshiem tie samainiti vietam.

Vel laikam jasak apgut zimju valoda, ja franchi reti, kurh/kad runa kada valoda, kas nav franchu. Ar vacu valodu shobrid klupeniski. Kaut ko pateikt varu, kaut ko saprotu, bet pagalam aizimirsusies. Nu nevar gribet spet baigi runat/saprast, ja 12 gadus tas nav darits. Pie tam ar vacu ljauzju izrunu. Un atru izrunu.

Izbraucam ar udensvelo pa Elbu, pa Elbas shauraku galu, bet peldeties neielidam, jo udens tur bija stipri auksts un tur, kur atradam jauku piestatni, bija ari maks lidz gurniem. Turklat, tas viss komplekta ar maksu par udens velo uz laiku.

Pecak aizbraucam ar auto uz pludmali. Patikams parsteigums pec UK, kur jamaksa pat par noparkoshanos pie lielveikala (tipa, kursh tad ir ieinteresets piesaistit ppircejus?) - Vaczeme var noparkoties ari bez maksas. Protams, ka ne visur. Shis pozitivais punkts ir papildus tam, ka tur, liela pilseta var nopeldeties upe, pie tam ar zvilneshanu smiltis. Sho komplektu mes ari izveicam. Piens nebija gluzji ka varits piens, bet nebija man minashanas, lai tiktu ieksha, ka tas parasti ir. Mna reti, kad udens ir baigi silts pat, ja ara ir karsts.

Interesanti bija paverot vacieshus un ari vinju sunjus. Viens bija ar ipashu ritualu. :D Neiztruka ari viens paritis, kas teju aktu rikoja pludmale. :D Uk droi vien ta tas nepaliktu? Kaut gan nezinu, piedodiet. Vnk tads priekshtats. Patiesiba man shkjie, zviedri konservativisma parspej angljus. Par to varetu neliecinat tas, ka zviedri nomainija achgarno satiksmi pre tpasaule vairak izplatito, bet domaju, ka tas ir vnk anglju untums.

Bet vilshanas finansiala... Labi, ka man bija kaut kadi eiro aizkjerushies, vareshu tikt lidz centram rit un samainit fantikus pret eerikiem. Vnk parbaudishu, vai tur ir labaks kurss neka ne-centra.
Sakas ar to, ka vakar veikala nepienjeema manu UK visa karti.!!?? Kada maarrutka peec citas valstis nav problemu, bet, luk, Vacijaa nepienjeema... Otra vilshanas bija shorit Sparkasee. Daanijaa Sparkasee mainiju bez problemam, bet, luk Vaacijaa prasa pasi par to!! Kada maarutka peec vinjiem jazina vards cilvekam, kursh grib samainit ne jau tuukstoshus, bet bishkjin???! Nu kada maarutka peec - neieklajas manaa paurii.

Nu tresha neliela vilshanas - ka veikala neatradu darzenjus ritdienas bbq pasakumam. Bet tur vel varu atrast attaisnojumus (ir vakars, viss izpirkts (pat tomatus deguna prieksha pedejos panjema). Nekas - ritdien ar var nopirkt.

Nu jau atkal jauna klave. :D Vacu, pie tam - abolveidigaa, bus jancigi teksti. Bet ekrans beidyot normals. Prieksh manis.

Caurums labaja ikskjii. Traks jau nav, bet netirumus aiyturet nevar no ieklusanas. Gan jau bus labi.

Ka jau mineju Marie mani stacija sakolekteja un aizveda pie sevis. Nopirku mums abam saldejumu. Karsts te riktigi - 30 gradi laikam bija. Uzreiy sapirkam paiku, ko velak pagatavot. Tad panjemam vellapedus no nomas (pirma pusstunda ir par brivu) un aiyminamies lidz upei. Pilseta ljoti netira, diezgan piecukota, M rajonaa visas sienas apkjepatas. Tadi pirmie iespaidi.
Pecak aizbraucam ar pramiti, kuri tur kurse ka tramvaji, uz jauku pludmali, kur pilns ar vietejiem, smilshu pludmale (tiesa, pilna ra mesliem, t.sk., splestiem stikla gabbaliem), pec tam ari akmenjaina.

Sagribejas alu. Nu ne alu alu, bet tadu saldaku variantu. Reti, kad man vispar alu prasas. Bet biju iyslapusi un limonade nebija varants. Pie tam tas alus dzeriens bija letaks par limonadi. Tas bija laikam Altzer kaut kads - alus ar sprait? Tas bija perfekts shim mirklim. Izbaudiju ar katru shuninju. Kadam laikam slapes remdetas.
Pabaudijam vilnju skanjas, kopejo noskanju, saulrieta priekshspeli... un ar tramvaju uz majam, kad saka est gribeties. Sutonja pamatiga un apzinajos, ka vairak gribas dzert ka est, jo udeni lidzi nepanjemu.

Aizbraucam majas un sapratu, ka gatavot neko negribas, nogurums ir panjemis mani mazliet sava vara. Un ari M. Tapat est negribetu - dabuju udeni atdzerties. Un vienigais, ko dabuju ieksha, bija kaut kads shokoladigs mushlju pasakums ar pienu.

Bet shodien gan pec brokastim uzreiz uztaisijam est, lai atnakot majas, paika mus sagaiditu. Shoreiz risu bus ta pamazak, bet nu nekas. Uztaisisu shobird to pashu recepti, ko puishiem Danijaa - tie man prasija recepti tamam. Absoluti vienkarsha, bet rezultats garshigs. Vienu knifu ari Edvins man paradija. :)

Treshdien paredzets barbekju ar M draugiem. Bet treshdien pa pilsetu bushu viena pati, jo M. stradas.

M. ir par karstu nakti, bet man pilnigi normali. Es laikam esmu pieradusi pie savas istabas LV, kur logi visi uz austrumiem un saule riktigi cepina, ka juties ka uz pannas.

Tiesa, abas kaut ka jutamies joprojam nogurushas. Bet es jutos jau mazliet atzjirgushaka, kaut mugura sapeja vel no rita (laikam no guleshanas uz piepushama matracha?).