Magnesia

Te tá édamtelpa mazáka, kompaktáka, ir arí balkoninsh, ir terasíte ar galda tenisu un so to, bet liela dalja sé’z pie galda un liek puzli. Es tá ká gribéju, bet admins piedávája opciju iet sofa atgulties. Sakará ar nogurumu izskatíju so opciju tiri pozitívi. Tobríd gribéjás un negribéjás iet socializéties. Negribéjás, jo biju sagurusi. Admins ieléja man vel vínu. Tas gan draud ar aizmigsanu seit. :D
Tad peksnji viss bars piecelás un gája kaut kur, nodomáju, ka tusét, bet otmér – kur nu kurs. Tik ieveroju, ka 1 dzeks kaut ka podgljadivajet uz mani. Nu labi. Péksnji káds iespérás ieksá, kad visi jau prom - tipa vinsh ies gulét uz balkona, jo dormos neizturami karsts.
Bet ar to vis nebeidzás. Izrádás, sai telpá dríkst uzturéties lídz pusnaktij, bet mani admins gribéja paturét… jo sáka izrádít pastiprináti uzmaníbu… Nu un protams… Sáka uzmákties. Né, ne agresívi. Izdomáju, ka jáiet ka gulét uz dormiem.

Neskatoties uz to, ka no édamtelpas visi i prom, dormi nemaz nav pilni ar gulétájiem.
No ríta pamostos loooti lénám, ilgi. Kaut ká galva sáp. Parádás galva man no apaksas un sak ar mani runat dzeks, kursh te hosteli uz menesi. Laikam jau tas pats, kursh vakar lureja uz mani. Laikam gulj manas gultas 1. Stává. Ta un shita – davai ejam brokastis. Paraléli – ieréca par manu stopésanas shilti. Ieréca par stopésanu ká tádu un teica, ka Griekjijá labák nestopét – tur daudzi ir traki. Man skjiet, ka vinsh ir 1 no vi’niem. :D Bet nu neko – dzjeks interesants. Atbraucis uz NL strádát, bet dzívo hostelí – esot íréjis arí dzívokli/istabu, bet taas bija párák tálu no darba. Strádá majonézes fabriká un ir apmierináts ar darbu. Anarhists.

Pécák uzzináju, ka vins nav te 1 tads, bet ash veseli 3 – ungárs ar un vél itális laikam. Ungars strádá pastá, itális ash 2 vietás. Nezinu, kápéc gan vinjiem nenoírét 3istabu dzívokli kopá…

Brokastís 1 turks izprasa lietotájvárdus cs un citos saitos pirms doties prom. Paedushi brokastis, John (jeb griekjiski vinjsh ir Janis :) ) piedava pavazát mani pa Utrechtu. Nu aiziet.

Sho to interesantu pastástíja. Pieméram, ka Roterdama ir tipisku holandieshu pilseta, Utrehta studentu pilséta, bet Amsterdama – túristu. :D Bet nezinu, via var ticét visam, ko vins saka (varbút párpratis) – te, NL, esot likums, ka viená kanála pusé pastaigájoties dríkst dzert alkoholu, otrá nedrískt. Vot i nezinu, ká to oficiáli vispar var noformulét juridiski. Tad vel – ka utrehtieshi neciesh amsterdamieshus un roterdamieshus – vardu sakot vinji visi 1 otru neciesh. :D

Saprotams, ka shis megjina piebraukt man, bet nekas – turejas. :) Esot kaut kádu dokumentálu párraidi redzéjis par LV – ka mums daudz sievieshu un maz vírieshu. :D

Muzeji, ja var ticet Janim, te maksá traki dárgi, bet var gadíties, ka 1 maksá tiesám 50 eiro, bet páréjie varbút ne tik traki. Saprotams, ka apetíte no tádám cenám krít.

Bet visadi citadi – iemileju sho pilsetu jau nakot vakar shurp uz hosteli. Nu táda neliela un mílíga. Jauki, ka neaizrbraucu no NL ar Roterdamas garshu. Aizrakstíju tai sievietei, kura mani Holandé ieveda. Jauka, tachu gribéja man kaut ko párdot. Arí Jana meilu sanemu lietoshaná. No manas puses – tíri ká internacionáls draugs.

Bet tá neierasti kopéjá kontekstá – visu laiku bija miers, bet te pékshnji 2 uzreiz. Kas man tur planétás notiek?? Kur mana Venéra? :D Cerams, ka cs hosts neuzmáksies – 2 bérnu tévs, kaut skirts.

Sieviete veikalā palaida mani pirms sevis, jo man bija mazāk pirkumu. Viņa savus lielkos pirkumus uz velo, velosomās.

Vīrietis vakar S-bānī sadomāja piecelties un mainīt sēdvietu. Bet šī procesa laikā atstāja savu kepku uz beņķa. Kāda sieviete, pamanījusi šo izklaidību, sauca pakaļ šam, bet tas ar austiņām (tamponiem) ausīs. Kad beidzot sadabūja viņa uzmanību, viņš pagriezās un tā visai dusmīgi izrāva cepuri no rokām un devās apsēsties, tā, it kā grasītos kaut ko nokavēt, piedevām - it kā sieviete pie tā būtu vainīga. Dīvaini. Vai tas bija tik slikts žests?!? Sieviete arī sašuta. Bet nu tas tā.

Šodien Karstadt veikalā Potsdamas tūrisma centrā, uz gājēju ielas iegāju ar nolūku nopirkt atmiņas nūjiņu, bet ieraudzīju angliski arī info, ka tur ir apģērbi, apavi un outdoor stafs. Uzbraucu ar liftu augšā un prasu pārdevējai (kas tur drēbes iznēsā), kur ir outdoor stafs (jo slinkums bija apskriet visu veikalu riņķī, lai atrastu (:D). Un šī uz mani skatās kā uz debīlu... Nu labi - kā minimums tā it kā es ķīniski runātu. Es saprotu, ka angliski ne vārda nesaprot, bet tomēr var pateikt tad, ka nerunā un nesaprot, nevis tupi blenzt uz mani. :D Pie tam dīvaini, ka nesatpazīst vārdu "outdoor", ko atkārtoju vismaz 2x un kas tur veikalā ir pieminēts angliski. Nu tas tā, tik novērojums īpatnībām. Bet manai "dīvainībai" - ka meklēju outdoor stafu 2. stāvā pēc LV sistēmas. :D
Nākamai pārdevējai uzreiz klāt un prasu, vai angliski runā. Nē. Nu tad pateicu veidā, kādā varēju vāciski un viņa saprata.

Njā, nopirku micro sd karti kopā ar micro sd adapteri. Papildus man jau bija SD adapteris. Tā, ka tagad esmu par 32 gb bagātāka. :D Tas nožimē, ka teorētiski varētu arī kamerā tamo likt. Kaut gan kamerā labprātāk iztieku ar 1 gb-īgo.


Bet patīkams pārsteigums - ka šoreiz karti pieņēma. Laikam tāpēc, ka tūristu rajons. Nokautrējās nepieņemt.

Tomēr sandales tur nesaņēmos nopirkt. Nenopirku arī ielas apavu bodītē.

Bet tad atcerējos par tirdziņu, kur toreiz zemenes pirku. Nopirku avenes šoreiz un uzmetu acis citām bodītēm - tur pārgājienu mugurenes tirgojas. Gan jau apavi ar? Jā, ir. Un dabūju pa lēto sandales ar iekšzoli no ādas. Esot ražotas Čečenijā. :D Tie turki gribēja mani indietim piedāvāt. :D
Nu misija izpildīta. Nostaigāšu tās ērtās, foršās sandales (eh, žēl viņas bus izmest - bija foršas) līdz driskām pamatīgām un tad sākšu jaunās valkāt. Zinu jau, ka nedrīkst mantām pieķerties. Lai iet, kas iedams, atgriezt tās pie laba stāvokļa nevaru - faktiski jau ir driskās.

šodien uzcienāja mani ar ķiršu uzlējumu. Nu garšīgs, bet nevaru izdzert - tomēr par stipru man, nepieradušām iekšām. Tomēr varbūt vēl izdzeršu par godu sandalēm - lai viņas manas pēdas neberž un netulzno. :D

Manu sludinājumu pilns oranžais portāls.

Pa pusei rutīna svētdiena, tomēr nē - daudz arī citu notikumu, pat tādu... mazliet neērtu. Detaļās gremdēties negribu.

Bet koncerts, uz kura beigu daļu paspējām ar Ry un M, bija jauks, parunājāmies ar hipijisku slovākieti un viņas draugiem.

W pārdevu savu vīrišķīgo velo. Forši. Vecs agregāts, bet braucams "zirgs". Noņēmu saplīsušo dubļu sargu pirms tam un atdevu kopā ar lampiņām, atdevu arī pēdējās paliekas no "ateļļotāja" un eļļas un pat saslēgu - parasts saslēgs, kurš ķerās dikti.

Atkal dziļas un saturīgas sarunas. Šoreiz ar W. Par visu ko, par CV, par cik viņš reizēm pieņem darbā cilvēkus. Par austrumu filozofiju, par savstarpējām attiecībām un vēl šo to. Arī ar Ry.

W ir 1 no retajiem angļiem, kam ir sanācis apgūt citas valodas - franču un mazliet portugāļu.

Viņš izteica kārtējo prognozi par manu nākotni - daudzi to ir darījuši, bet nu tas, ko viņš prognozēja ir vienkārši loģisks spriedelējums, lai parādītu sevi kā gudru cilvēku - pamatā, jo uzstādīja ļoti lielu laika periodu prognozei, kurā ne tas vien var notikt. :D
Bet vispār pēdējā laikā pārsvarā gudri, ineliģenti, domājoši cilvēki, turklāt ar raksturu, man apkārt grozās. Tas man patīk. Personības. Pat, ja izpausmes ne vienmēr ir pilnīgi pozitīvas, galvenais, ka tās ir! Un, ka tās ir patiesas, īstas. Mācību apgūšana ir procesā.

Nu dažs labs ir izņēmums, kas dŗiz beigsies, cerams. Jo nejūtos komfortabli tādās virspusējās sarunās, kur saruna sastāv no apmainīšanās ar pieklājības frāzēm (f*** aizraujoši), kur cilvēks gaida, kad teikšu to, ko šams grib dzirdēt. Šovakar laikam satikšu, bet cerams, tas nebūs ilgi. Mokoši. Nu "piedodiet", ka jūtos tā, kā jūtos.

Bet kārtējo reizi konstatēju, ka cilvēki nevar iedomāties, ka es varu dusmoties. Nu labi viņiem visiem, ka nav sanācis to izbaudīt. :D Ry vienīgi aizvakar konstatēja, ka varu būt aizkaitināta. :) Ne uz viņu biju.
Tās ir tās dusmiņas, no kurām nespēju tikt vaļā vēl. Tracinošās lietas.

Kaut kā šitas ieraksts man ilgi "gulstas"...

Vakars pa pabiem ar FM un šoreiz tanti Katrīnu.

UPD. nebija jāsatiek. Varbūt apvainojies, ka biški pateicu acīs. Nevajag tukši runāt... tad nenāksies.

Aizgāju uz festivālu, pabungoju "bungas", dabūju kādu kārbu ar ūdens taupītāju dārzam (???), ievērtēju klinšu kāpšanas sienu bērniem, dzīvo mūziku un velotrenažierus pie skatuves, un tiku līdz žonglēšanas izklaidēm. Tur arī paliku. Un sagaidīju pārējo kompāniju. Izrādās, Raians arī māk žonglēt, aptuveni tādā pašā līmenī kā es. Sāk man padoties labāk jau mazliet. Izdevās arī diablo ritinot gaisā, noķert un pat turpināt ripināt. Juhūuu!!! Šķīvīša dancināšana gandarījumu nedeva, jo tomēr kaut kā sanāca ātrāk kā pārējais. Žēl, ka poi nebija.

Tengo arī bija forši nejauši satikt. Tāds foršs, inteliģents un erudīts melnais.

Tālāk pastaigājāmies. Visur kur. Izvārtījāmies pa mauriņu. Papiknikojām. Viljams arī piebiedrojās (Viljams ir vēl viens no foršajiem un sakarīgajiem angļiem (blakus Raianam), un pie tam brīvdomātājs kaut kādā mērā. ) Izjautrojāmies visi. Nu "paķerās" viens uz otru. Nu forši, bez uzspēlētības, bez samākslotības.
Viņi abi ir foršs pāris. Nu foršs. Horoskopi atkal kārtējo reizi sapas, Nu nevar tās būt tīri sakritības. :) Bet varbūt arī pēc vēdiskās astro viņiem sapas, kas to lai zina... Trijatā uzkāpām kokā. Ar augstpapēdenēm man līdz šim vēl nav "nācies" rāpties kokā, bet ir ok. :D Lejā arī tiku. Saplūcām arī zāles Mika jaunajam dīķim dārzā. :)
vai sakritība, ka šajā kompānijā visiem ir ļoti laba angļu valoda? Un, cik katrs ir dažāds, bet katrs ir foršs pa savam. Un visi ir kaut kā iepeldējuši uguns zīmē pēc rietumu astro.
Būtu aizdevusies skatīties pie viņiem filmu Samsara, ja nebūtu apsolījusi F doties ar viņiem uz pabu dzīvo mūziku klausīties. Bet tur arī bija forši padejot. F mamma ir atbraukusi (brauks abas ar bērniem uz Spāniju atpūsties). Un mamma arī forša. Ar dedzību. Dejoja kopā ar mums. Jā, īros ir daudz vairāk patiesuma. Un passion! Priecē!! Priecē vitāli cilvēki jebkurā vecumā. :) Arī veģetāriete starp citu. :) Kopš bērnības.

J. prispičila, ka naktī pēc viņa iztusēšanās jābrauc pie manis. A man kaut kā tā nelikās.

Svētdienas tirgū atradu tādu nieku, bet foršu nieku. Varbūt pārkrāsošu ar dekupāžas palīdzību. Un neskatoties uz Raiana misēkli ar manu uzaicināšanu uz viņu angļu valodas "sesijām" (sanāca tāda kā rīskārša sostīšanās), man bija paredzēts tur tomēr ierasties. Respektīvi Viljams brīvprātīgi apmāca imigrantus angļu valodā un ir pieaicinājis arī Raianu, kurš acīmredzot tālāk Armīnu kā vēl 1 voluntieru. Nu arī es pieaicināta tiku. Kad jautāju, ar kādu domu esmu uzaicināta, Raians atbildēja ar pretjautājumu. :D Tik laba, lai mācītu citus, nejūtos, bet gluži starp iesācējiem - nu galīgi nē. :D Nu tā arī sesijā tika nolemts, ka esmu mediums starp "pasniedzējiem" un skolniekiem. :D Šoreiz 3 grupās sadalījās, no kurām katra gāja "savu maršrutu", lai "medītu" nezināmos vārdus to krājumā. Es gāju kopā ar Raianu uz autobusu staciju. Dažus jaunus vārdus arī ieguvu un cerams, arī palīdzēju Raianam palīdzēt skolniekam Mario iegūt jaunus vārdus viņa krājumā. :) Simbioze.
Vakarā kinovakars ar J. Bet paguvām aizbraukt arī pakaļ manām biksēm - krāsošu ka nost. :) ja savādāk nevar.

Ak jel, rīt ir jāatgriežas darbā. Tik labi bija bez viņa. Prieki beigušies. eh. Cerams vismaz, ka spēšu noturēties un darīt to, kas man ļoti nepatīk - efektīvi pūst pīles par to, kāpēc biju "slima". Nu vienu lietu nemelošu - par anēmiju. Par pārējām iecerētajām atmazkām noteikti, ka padomās, ka esmu stāvoklī. Bet jau būšu (cerams) gatava atbildēt, ka notestēts - neesmu. Cerams, man "neizrakstīs pendeles" par to, ka neatbildēju uz [visticamāk] HR telefona zvanu. Lai notiktu, kas notikdams! Galvenais, ka vīkends izdevies pa pirmo.

Nu tā - boilerim detaļa nomainīta - varbūt vismaz pārstās slēgties ārā.

Meitene uz apskati neieradās, atsolījās rīt.

J. omīte ir aizgājusi citos laukos, sirds nav izturējusi. Bet vecums arī cienījams - 94 gadi. Līdzjūtības. Jāsamīļo šams. Iespējams jau šodien, ja sanāks.

Un kādu attiecību renovēšana ir izgāzusies, iespējams, vienam no tā dalībniekiem to pat neapzinoties.
Piekritu P. aicinājumam satikties un apspriest potenciālos plānus un plānu iespējamu savienošanu.
Nē, cilvēks joprojām neapzinās savu vārdu un savas iedomības ietekmi. Attiecības sākot ar vasaru jau sāka iet uz otru pusi, jo zūd mana pacietība noklusēt. Kādu laiku var vilkt tādas savstarpējās attiecības, bet tikai tik ilgi, līdz nespēja piekrist sāk lauzties ārā, kad nemitīgi jādzird viens un tas pats. Nespēja piekrist kāda cilvēka autoritatīvam viedoklim. Nedz arī tieksmei vispārināt nevispārināmo.
Ja cilvēks mēģina renovēt attiecības, neiedziļinoties otra jūtās un neiedziļinoties tajā, kāpēc tās vispār ir samaitājušās... Tā vietā vaino Amazoni vai sazin, ko vēl... man tiešām to grūti sagremot.

Kolēģi slinki.
Vakar 4 džeki dara 2 cilvēku darbu, pie tam ne jau smagu. Gurķojas un tēlo, ka strādā. Un mierīgi noskatās, ka džuse tai pat laikā šķiro kastes, tātad - pārcilā tās pa paletēm. Dažāda smaguma. Saprotams, ka foršāk darīt sieviešu darbus, kas neprasa baigo piepūli. Taču... vai tiešām viņu kā vīriešu pasšapziņa nečokurojās pēc tam? Trakākais, ka 3 no viņiem ir letiņi. Nē, tas nenozīmē, ka tikai letiņi tādi. Tā ir izpildījušies gan letiņi, gan leiši, gan angļi, gan citas tautības.

Nē, nē, man nav ilūziju, ka mūsdienu vīrieši ir čakli džentlmeņi. Pat vēl vairāk/precīzāk - zinu, ka vairums džentlmeņu ir tai saulē. Šis laikam ir akmens attiecīgās paaudzes mammu dārziņā - nav spējušas dēlus par kārtīgiem vīriem izaudzināt. Es, protams, nerunāju tomēr par visām/iem. Ir jau vēl sastopami pat ļoti labi eksemplāri, tomēr masveidīgi - ne tie pozitīvie piemēri. Un man ir samērā daudz pozitīos snaācis sastapt. Nu piedodiet, ka tā izsakos, bet tā nu tas ir - daudz snaāk uzdurties (ne miesiski, bet lasot un ausoties) tādiem, kas nu nav riktīgi vīrieši.

Un nē, stāsts nav par kaut kādu cemmi vai sazin ko - vot, nelieši - nemāk man palīgā. Nē, pati labprātīgi cilāju kastes, jo tam ir daudzi plusi - darba diena ātrāk paiet tās pašas dažādības pēc, lietderīgāk atšķirot nesortējamās kastes pirms līnijas u.c. labumi. TOmēr neodmāju, ka tas jādara man vienai (man tas pat nav jādara - daru to brīvprātīgi, to pienākas darīt vienam vai 2 no tiem džekiem), bet redz interesanti, kā vīrieši luni laiž, lai tik nebūtu muskuļi jāpakačā kastes cilājot (2 zaķi ar vienu šāvienu). Parasti citas kolēģES piebiedrojas tai nodarbē, ja neesmu vienīgā džuse sortēšanā konkrētajā dienā.

Stāsts ir vairāk par mūsdienu slinkumu... Slinkums - progresa virzītājs? Tomēr domāju, ka tas ir arī degradācijas stūrakmens.

Kopumā tas man uzjundī atkal attiecību tēmu... Nu negribētu es ar sliņķi būt kopā, kurš neizna, ko citu ar darbdienu iesākt kā lūrēt trulas TV pārraides. Negribu es būt kopā ar vīrieti, ar kuru es nevaru atļauties justies kā sieviete. Negribu tērēt savu laiku cilvēkam, kurš to nespēj pat novērtēt. Nē, nepārprotiet, šīs ir tikai pārdomas, nav man neviens tāds šobrīd pie sāniem, bet grib būt. Piedodiet - tas var izklausīties iedomīgi, egoististki, bet ir tā, kā ir - ja es jūtos laimīgāka viena, tad negribu būt kopā ar kādu, ar kuru jutīšos nelaimīgāka. Ja jutīšos nelaimīga es, arī otrs nebūs laimīgs (agrāk vai vēlāk), tāpēc neredzu jēgu šķiest laiku uz attiecībām, kas jau sākumā nolemtas iznīcībai - tātad nav vērts sākt. Bet pagaidām taustos un pārbaudu... Es nejūtu sevī šādu misiju šajā dzīvē, bet es jau esmu es - ne no šīs planētas. :D Aliens. :D Vispār brīžiem domāju, ko cilvēki var ņemties, bet īstenībā zinu, ka katram jau savs liktenis un savas mācību stundas.

Draugi mani mūždien saukā par nemiera gariņu. Pat tādi, par kuriem biju domājusi, ka viņi nav līdz tam aizdomājušies. Nu vot - gribu sev blakus tādu pašu nemiera gariņu, ja vispār kādu gribu. :D

Ja tā ir taisnība, ko L. man teica/prognozēja, ka tie 2 konkrētie cilvēki (vīrieši obviously) tikai parāda to, kāds būs mans īstais (jā, ir tāds mītisks tēls manā apziņā), tad jūtos ļoti glaimota. Ja viņā apvienosies viņu abu labās īpašības, tad viņš būs ideāls. Man ideāls. Tomēr, par cik es neuzskatu, ka pati būtu tik ideāla, lai piesaistītu sev tik ideālu cilvēku, tad tā ir pasaka. :D Nē, nu labi, vēl jau ir iespējas uzlaboties :D

Laikam jāsāk skaidri formulēt to, ko gribu, nevis, ko negribu, lai nepiepildītos viens cits, nesenāks, pareģojums. Pareģotājs gan nav pārāk nopietns, bet... kas zina... :D Reizēm pat absurdumu ignorēt nevajag - tie mēdz piepildīties, lai cik tas arī nebūtu dīvaini.

Par perfektiem cilvēkiem runājot... nezinu, vai tādi var būt uz šīs planētas, par cik šī ir mācību planēta. Visi šeit esam, lai mācītos. Kaut gan var jau būt, ka daži - lai mācītu?? Ja vien mēs to perfektumu pagriežam "citā leņķī" - kāds var būt ideāls kādam, bet ne vispārīgi. :)

Cenšos dzīvot pēc teiciena "don't expect anything from anybody and you will never have to be disappointed". Tomēr domāju, ka partnerattiecībās šis sakāmvārds īsti nedarbojas. Tu tomēr esi kopā ar cilvēku, no kura sagaidi kaut ko. Kaut vai elementāru atbildi. Ja neizdodas sagaidīt, tad parasti tam seko škiršanās un lūkošanās citos/ās pēc tā, ko gaidi.

njā... angļi laikam nav priekš manis...

Nav tas man nekāds jaunums, ka man ir pavisam cita izpratne kā angļiem pašiem par to, ar kādu cilvēku būs patīkami kontaktēties. Angļiem savs prototips, man - savs.

Be more simple and it will work.

Diez vai cilvēks, kurš nespēj rīkoties, spēs piesaistīt manu uzmanību uz ilgu laiku. Tā pārspīlētā pieklājība arī mani dzen izmisumā...
Latvijā, protams, ir otra galējība sastopama pārāk bieži. Kāpēc nevarētu kāds izveidot zelta vidusceļu? Gan jau, ka ir vietas, kur cilvēki ir dabiski pieklājīgi un reizē arī vienkārši. :D Latvijā tādi ir.

Reizēm ir situācijas, kad kāds anglis man atvainojas, bet es vēl ilgi pēc tam eju un domāju - a, par ko!? ko viņš man tādu izdarīja, ka būtu jāatvainojas. Goda vārds - sanāk iespringt. :D Un tas vilšus vai nevilšus uzliek stresu man - nedod, Dievs, kaut ko nepateikt ne tā... Nedod, Dievs, kāds anglis to uzskatīs par rupjību vai mazākais - nepieklājību. Labāk neteikt neko. Kaut gan arī to var uzskatīt par nepieklājību. Vai arī vienmēr teikt vienas un tās pašas saldās frāzes un vēl to darīt tādā saldā tonī, kā runājot ar bērnu - kā daudzi arī to dara. Un tad rīklē paliek tā saldā šķebinošā pēcgarša. Es nezinu, kā citiem, bet mani tas šķebina.
Un to visu ņemot vērā arī neizbrīna, bet tomēr besī, tie angļi, kas pajautā "kā Tev iet?" un tādā pašā ātrā solī turpina iet Tev garām, negaidot, kamēr atbildēsi, jo visas atbildes ir jau zināmas un nolikumos iereģistrētas.

Nejautājiet, kā man iet, ja negribat zināt atbildi. Nejautājiet, ko es domāju par to un šo, ja negribat zināt patiesību. Nav problēmu noklusēt, bet neteikšu to, ko nedomāju. Bet mēģināšu pateikt maigā veidā.

Beidzot pasūtīju no ebaja bateriju kompītim. Iepriekšējā jau no sākuma bija švaka un beigās laikam bija beigta, jo datoru varēja lietot tikai piespraustu pie rozetes. Gandrīz pusgadu ar tādu nodzīvoju. Pa lielam jau nav problēma lietot ar vadu.
Tagad vienīgi vajadzētu laikam apgūt - kā nenobeigt šito jauno. :D Jaudīgāka. Ar 60% solās turēt vairāk par 3 h (iepriekšējā no sākuma pilna būdama turēja pusotru stundu un vēlāk vairs tikai stundu). 9 šūnas tomēr. :)

Ja cilvēks, kurš nekad vārdu "atvaino" vai "piedod" savā leksikā nav izmantojis (vismaz kopš es viņu zinu), sirsnīgi lūdz piedošanu... tad pasaule ir apgriezusies kājām gaisā... Bet tas ir šķiršanās priekšvakarā. Varbūt izmisums. Bet, pēdīgā laikā cilvēks IR mainījies. Sapratis, ka nevar tik tirāniski izturēties pret tuvajiem.
Tomēr neesmu vienīgā, kas domā, ka šis "piedod" nācis pārāk vēlu.

Stāsts nav par mani, bet par ļoti tuvam cilvēkam tuvu stāvošu personu. Diemžēl viņu attiecības skarbi ietekmējušas arī mani un bija 1 no iemesliem manai aizbraukšanai no LV.

Nez, kam vajadzēja izdauzīt balkona durvju stiklu? Kam nav, ko darīt? Labi, ka bija klāt jauks cilvēks, kurš palīdzēja aiztaisīt coķi. :) jo tas, kam to vajadzētu darīt, neliekas ne zinis.

Njā... kakla sāpes no rīta atgādināja par aizvainojumu vakarnakt... Nelikās, ka tas aizvainojums bija tāds, kas radītu sekas, jo citreiz pēc azizvainojum gaidu, kad tad sāks sāpēt... a nav. Bet šoreiz bija. Ātri pārgāja, jo "sagremoju", bet tomēr.
Nē, nē, nekāda strīda, viss absolūti mierīgi, bet urķēšanās sevī... un pateikto vārdu analizēšana radīja sekas.

Cilvēks, ar ko man pilnīgi nesaskan. Kategoriski - pretstats vīrietim, ar kādu spētu būt kopā. Nemaz nerunājot par to, ka šobrīd vispār negribu attiecības. Pat kā vienkāršs draugs man ļoti tāls, kaut gan arī ir domājošais un analizējošais.

Bet nu mistika... jo rietumu astroloģija, pat speciāli man veidota - nedz apraksts, nedz prognozes - neatbilst (var jau būt, ka neīstā astrloģe trāpījās). Bet parastā zodiaka saderības (tikai savstarpējās zīmju saderības) atbilst ļoti pat labi. Mistika, bet taisnība. Nu šis Ingus ir zīmē, kas ir pilnīgi "no citas planētas".

Faktiski jau stipri pirms tam bija skaidrs, ka mēs esam pārāk nesaderīgi. Pat vienkāršai draudzībai. Taču...
Vajag man šobrīd pārmaiņas cilvēku kontingentā apkārt. Vajag pasatikties ar citiem, savādākiem. Vai arī nesatikties ne ar vienu. Esmu nogurusi no cilvēka, kas visu laiku bija blakus. Bet ar šo cilvēku gan šī bija otrā un pēdējā tikšanās.

Varbūt man vajag sailgoties...

Šovakar, ja notiks, tad jāaizdodas uz karaoke pasākumu. Diez vai pati biedēšu citus un dziedāšu. :D

Toties vakar samazināju neskatīto filmu skaitu manā cietnītī. :D Par trijām. :D