Magnesia

sasodīts. :)
esmu laikam visus "saindējusi" ar savu šarmu. :D
Nu tā pozitīvi.
Nu sirsnīgas pēdējās dienas. Tādus cilvēkus!!! visu laiku gribas sastapt un ceru, ka tuvāko pāris mēnešu laikā sastapšu ar biezā slānī!! :)
Nē, nu nevajag man daudz draugus, man svarīgāk, lai ir forši un tuvi.
Progresīvi cilvēciņi.

Tomēr dažs labs uzzināja, kā ir, kad esmu dusmīga. Nu ne tā nikni dusmīga, bet otmēr pamatīgi. Nu nevajag man šitādās dienās, kad man stress kuņģa sisttēmu jau ietekmē, un jau tā smadzeņu hiperaktivitāte neļauj gulēt, tad noguruma brīdī, kad tik miegu ciet, zvanīt man pus4 no rīta. DIVAS reizes!!! Saprastu, ja tas būtu ārkārtas jautājums vai ūber svarīga informācija. Saprotu, ka cilvēks nedz strādā kaut kur, nedz kā, bet ir tomēr pulkstenī jāpaskatās pirms zvanīt.

Bet ar kāda drauga plecu [cerams] izdevās atrisināt 1 mazu ķibelīti. Nē, nu ķibelīte nav liela, tomēr pamatīgi atvieglo man tuvāko nedēļu slodzi uz smadzenēm.

Tomēr šodien satiku atgriezušos ceļotājus, M ar spontānu zvanu agri no rīta (biju pamodusies pirms modinātāja) aizvilka mani uz viņa darba vietas šmotku izpārdošanu - tipa 90% atlaide. Nu es saprotu, ka dažas drēbes M&S maksā 100 ls, bet nu ne jau visas un ne jau čupa ar tām, par kurām pat poundu nedotu. muļķības.
Vabrūt kādai vienai precei 90% un tad nu šitik skaļi izdeklamē... Kuat ko [nenozīmīgu] nopirku. Neko citu neieraudziju tādu uz "uh un ah", ka "JĀ, man šito vajag!"

Aizvedu šos abus uz latviešu restorānu. Restorāna personāls rēlai ir kriei. Nē, nu labi- ja ne latvieši, tad vismaz krievi uztaisa restorānu UK. Garšīgi, bet traki dārgi - angļu restorāni lētāki.

Pateicoties mahinācijām ar pārskaitīšanu R-am tiku skaidrībā, kāpēc nevarēju iepriekš fantikus pārskaitīt uz citu kontu. Muļķīgi, bet nu neko darīt.

Trakās dienas. Bet nez vai sākot ar otrdienu es varēšu atpūsties diži - turpināsies citi stresi.

Ak, nu jā - piektdien brīfingā tika paziņots, ka plāno paaugstināt algas par 65 - 1,37 pīšiem stundā. Nu diez vai uz augsto robežu cels. Un izziņos to oficiāli "Visu Roku Mītingā" pēc 2 ned.
Man liekas, tas būs tāpat kā ar tārgetiem - sākumā draudēja, ka cels par 100 vienībām stundā, bet pacēla par 200. Tad varbūt tas pats būs ar algu, tikai proporcionāli otrādi. :D
Jaunums, protams, nav slikts, bet citās noliktavās algas jau sen ir lielākas (lielākas par šito solīto) un tārgeti zemāki, turklāt to stresu un attieksmi nauda nekompensē. Ja nu vienīgi salīdzinot ar citām, sūdīgākām, dabra vietām.

- Hello, I want to take sick leave.
- What's your badge number?
- 224...
- "gou"
- Sorry?
- "gou"
[mēms klusums]

tādas, lūk, sarunas inteliģentajā Pboro. :D

Eh, ARME brandža aizbraukusi ceļojumā pa Eiropu. Nu žēl, ka netiku līdzi. Ak, nē, M. daļa ir palikusi šeit. Ry arī. Būs jāsatiek vēl šie kaut kā. :) Varbūt jānoskatās kopīgi kāda jauka filma. :) Skumšu pēc šamiem. Nu mīļi un forši ar viņiem.

Aizvakar darbā beidzot dabūju savu pirmo retrainingu. :D tas nozīmē, ka ar jauno fīdbaku ražošanas sistēmu dabūju pietiekoši daudz fīdbakus (2 dažādās dienās), lai dabūtu retrainingu. Pēdējā laikā retrainingi ir vairumam, t.sk permanentajiem, t.sk aš ambassadoriem (tie, kas paši apmāca citus).
Man paveicās, ka man uzsūtītā retrainere ir draudzene - izpļāpājāmies par un ap, par cik abām ir pofigs i par tārgetiem, i par visu tur. :D Uzzināju, ka vēl ir kādi 5 kadri (pārsvarā pemanentie), kas taisās prom no turienes. Nu labi, visticamāk, ka pāris skarīt ar iepriekš jau zināmiem.

Šodien tomēr aizgāju uz darbu. Vēl nekad nav bijusi neviena tiiiiiiiiiiiiik gaaarrrraaaaa dieeeeenāāāāā. Katras 15-20 minūtes skatījos pulkstenī. Mokoši. Bet šobrīd jūtos atviegloti... :))

Lietas jāizdara. nu kā jau vienmēr.

A pagaidām ammāju iekšā paštaisītu saldējumu. Gribējās kaut ko ļoti saldu. :) Uztaisīju arī nākamās porcijas.

Dīvaini. Tiklīdz palūdzu J (pats uzprasījās, kā var palīdzēt), lai ieliek sludinājumu gumtree priekš manis par velo, arī bildi aizsūtīju, tā ir pazudis un vairs neraksta. :D

Bet vispār... Hip hip urrrāāāā!!! Jūtos labi. :)

jo rīt uz dabru neiešu. :D
Be tvakar - gandrīz visiem, ar ko vakar sanāca runāt. Man arī pirmā dienas puse.

Intriģējoši par to piektdienu. tās būs vakariņas. Viljams pats gatavošot. intriģējoši ir tas, ka arī mani ielūdza, bet Raianu laikam nē (kaut viņi pazīst 1 otru daudz ilgāk), jo redzējusi viņu esmu 3 reizes.

Vēl 1 permanentais ir aizgājis no darba piektdien. solīdi aizgājis jeb ne tā, kā to parasti dara - vai nu "pagarinot" atvaļinājumu, vai nu slimību.

izrādās, šie neizsniedz references "aizgājējiem" kā tādas. sakarā ar to arī apsveru aiziet nesolīdi...

izskatās, ka Dairis no rīta maiņas atpakaļ netaisās, nez kāpēc. un tas ir ļoti žēl - tas bija viens sakarīgs tīm līds (un pīķa laikā arī menedžeris nakts maiņā).

visu šito nedēļu neviens nav nācis pie manis ar info par manu tārgetu. dīvaini, tomēr jauki (jo mierīgi). nez, vai manu pagājušās nedēļas tārgetu būs ietekmējusi tā vienīgā pagājušās ned diena, kad strādāju? ja tā, tad labi un draudi neizpildīsies. :D

cik veiksmīgi izspruku šodien no lietus - kad braucu uz darbu, tikko bija beidzis līt. vakarā tiku līdz mājām, kad vēl nebija sācies. :)

bet, ja līdz sestdienai telefona servišņiki man nezvanīs un neteiks, ka jādodas pakaļ telefonam - sestdien iešu atkal un nu jau braukšu augumā!

atnāca mans mp3 pleieris. lētucis, bet nu redzēs, cik ilgi izvilks. :D

Mans stāsts bija tik ticams, ka menedžeris turējās no manis pa gabalu un teica, ka, ja es turpināšu "izskatīties" neriktīgi, viņš mani sūtīs mājās. :D 3 reizes prasīja, vai jūtos spējīga strādāt. :D
Redzi nu - reizēm arī uzpūties vēders var izlīdzēt nedienās. :D

F ar brandžu aizbraukuši uz Spāniju, man jāpiebaro kaķis.

Armīns grib, lai es kaut kā tieku prom no darba piektdien, jo Viliams viņu, Miku un mani ielūdzis pie sevis sakarā ar kaut kādu glezniecību?? Nezinu. redzēs. :)

Bet tik grūti tagad strādāt, tik grūti sagaidīt... beigas...

Aizgāju uz festivālu, pabungoju "bungas", dabūju kādu kārbu ar ūdens taupītāju dārzam (???), ievērtēju klinšu kāpšanas sienu bērniem, dzīvo mūziku un velotrenažierus pie skatuves, un tiku līdz žonglēšanas izklaidēm. Tur arī paliku. Un sagaidīju pārējo kompāniju. Izrādās, Raians arī māk žonglēt, aptuveni tādā pašā līmenī kā es. Sāk man padoties labāk jau mazliet. Izdevās arī diablo ritinot gaisā, noķert un pat turpināt ripināt. Juhūuu!!! Šķīvīša dancināšana gandarījumu nedeva, jo tomēr kaut kā sanāca ātrāk kā pārējais. Žēl, ka poi nebija.

Tengo arī bija forši nejauši satikt. Tāds foršs, inteliģents un erudīts melnais.

Tālāk pastaigājāmies. Visur kur. Izvārtījāmies pa mauriņu. Papiknikojām. Viljams arī piebiedrojās (Viljams ir vēl viens no foršajiem un sakarīgajiem angļiem (blakus Raianam), un pie tam brīvdomātājs kaut kādā mērā. ) Izjautrojāmies visi. Nu "paķerās" viens uz otru. Nu forši, bez uzspēlētības, bez samākslotības.
Viņi abi ir foršs pāris. Nu foršs. Horoskopi atkal kārtējo reizi sapas, Nu nevar tās būt tīri sakritības. :) Bet varbūt arī pēc vēdiskās astro viņiem sapas, kas to lai zina... Trijatā uzkāpām kokā. Ar augstpapēdenēm man līdz šim vēl nav "nācies" rāpties kokā, bet ir ok. :D Lejā arī tiku. Saplūcām arī zāles Mika jaunajam dīķim dārzā. :)
vai sakritība, ka šajā kompānijā visiem ir ļoti laba angļu valoda? Un, cik katrs ir dažāds, bet katrs ir foršs pa savam. Un visi ir kaut kā iepeldējuši uguns zīmē pēc rietumu astro.
Būtu aizdevusies skatīties pie viņiem filmu Samsara, ja nebūtu apsolījusi F doties ar viņiem uz pabu dzīvo mūziku klausīties. Bet tur arī bija forši padejot. F mamma ir atbraukusi (brauks abas ar bērniem uz Spāniju atpūsties). Un mamma arī forša. Ar dedzību. Dejoja kopā ar mums. Jā, īros ir daudz vairāk patiesuma. Un passion! Priecē!! Priecē vitāli cilvēki jebkurā vecumā. :) Arī veģetāriete starp citu. :) Kopš bērnības.

J. prispičila, ka naktī pēc viņa iztusēšanās jābrauc pie manis. A man kaut kā tā nelikās.

Svētdienas tirgū atradu tādu nieku, bet foršu nieku. Varbūt pārkrāsošu ar dekupāžas palīdzību. Un neskatoties uz Raiana misēkli ar manu uzaicināšanu uz viņu angļu valodas "sesijām" (sanāca tāda kā rīskārša sostīšanās), man bija paredzēts tur tomēr ierasties. Respektīvi Viljams brīvprātīgi apmāca imigrantus angļu valodā un ir pieaicinājis arī Raianu, kurš acīmredzot tālāk Armīnu kā vēl 1 voluntieru. Nu arī es pieaicināta tiku. Kad jautāju, ar kādu domu esmu uzaicināta, Raians atbildēja ar pretjautājumu. :D Tik laba, lai mācītu citus, nejūtos, bet gluži starp iesācējiem - nu galīgi nē. :D Nu tā arī sesijā tika nolemts, ka esmu mediums starp "pasniedzējiem" un skolniekiem. :D Šoreiz 3 grupās sadalījās, no kurām katra gāja "savu maršrutu", lai "medītu" nezināmos vārdus to krājumā. Es gāju kopā ar Raianu uz autobusu staciju. Dažus jaunus vārdus arī ieguvu un cerams, arī palīdzēju Raianam palīdzēt skolniekam Mario iegūt jaunus vārdus viņa krājumā. :) Simbioze.
Vakarā kinovakars ar J. Bet paguvām aizbraukt arī pakaļ manām biksēm - krāsošu ka nost. :) ja savādāk nevar.

Ak jel, rīt ir jāatgriežas darbā. Tik labi bija bez viņa. Prieki beigušies. eh. Cerams vismaz, ka spēšu noturēties un darīt to, kas man ļoti nepatīk - efektīvi pūst pīles par to, kāpēc biju "slima". Nu vienu lietu nemelošu - par anēmiju. Par pārējām iecerētajām atmazkām noteikti, ka padomās, ka esmu stāvoklī. Bet jau būšu (cerams) gatava atbildēt, ka notestēts - neesmu. Cerams, man "neizrakstīs pendeles" par to, ka neatbildēju uz [visticamāk] HR telefona zvanu. Lai notiktu, kas notikdams! Galvenais, ka vīkends izdevies pa pirmo.

Tāda ļoti ar komunikāciju saistīta diena. Ar spraigu komunikāciju. Un saturīgu.

Kolēģe otro nedēļu sortēšanā un šodien dikti šūmējās breika laikā. :D Uzminiet par ko! :D
Viņu paprasīja šodien pasortēt paletes, kas nozīmē cilāt tās kastes. Jo neesot, kam to darīt. Kamēr viņa cilā, tikmēr Kaspars pie kompja. Protams.
Nezinu, kurš bija tas, kas paprašija viņu to darīt, bet acīmredzot, vai nu Kaspars netika apprasīts, vai nu nebija piedabūjams. Sskritība, ka runa ir par 1 un to pašu džeku, kurš toreiz arī man negāja palīgā - gan tad, kad prašiju, gan tad, kad neprasīju? Pārējiem vēl ir kaut kādi vērā ņemami attaisnoumi, bet ne Kasparam - slinkums ir vienīgā atruna, ko pieņemtu no viņa.
Viņa iestājas principā par to pašu, par ko es - nebūtu pretenziju, ja visi kopā strādātu, sortētu, vai nu kastes, vai nu preces vai ko.
Viņa Kasparu nosauca par negatīvisma iemiesojumu. Šai sakarā viņa gan viņu pazīst vairāk, jo ik dienu brauc kopā uz darbu.

Gaidu tagad to anonīmo spriedelētāju no Ogres(?) šai sakarā. :DDD Nāc un iekomentē neslēpjoties. :D

Vēl cita saruna ar citu kolēģi... ka menedžeru skaits aug, bet bonusus darbiniekiem samazina.

Mani mēģina motivēt censties sasniegt tārgetu... Tātad padarīt par pilnīgu sistēmas pakalpiņu, kā es to uztveru. Kā Rinalds teica - tie ir tikai draudi. Bet Rinalds kļūdās un reizē arī nekļūdās. tātad...

...Saruna ar tīmlīderieni. :D Pienāca pie manis informēt par šodienas un iepriekšējās nedēļas kopējo tārgetu. Un par to, ka, ja šīs nedēļas beigās mans nedēļas tārgets nebūs vismaz 96%, tad sāksies process man... Uzprasīju, ko tas nozīmē - tipa monitorēs manu performanci un blah blah blah. Prašiju, kas būs pēc tam? Nu pēc tam būs kanselings.
Te man gribētos, ka kāds pastarpināti uzzinātu viņas reakciju par man ureakciju (jo vizuāli nekā neizpaudās), bet iepsējams jau pieradusi pie manas pēdējā laika reakcijas. Smīna pavadīts "then will be lots of funnnnn".

Uzzināju, ka 2. vai trešais kanselings aģentūrniekiem nozīmē atlaišanu no darba, bet permanentajam - bonusa pilnīgu zaudēšnau uz kaut kādu noteiktu laika periodu.
Par cik mani šobrīd neuztrauktu pat, ja uz mani attiektos aģentūrnieku bieds, tad mana attieksme nemainās. Manis atlaišana mani uztrauktu tikai tādā līmenī, ka labāk aiziet pašam, nevis tikt atlaistam, lai pēc tam citu darbu būtu vieglāk atrast. Bet nu...

Parunāju vēl ar citu kolēģi un noskaidroju slimošanas prodcedūru. Jāizdomā labs iegansts uz 4 dienām, ar ko atvēzēties, kad man zvanīs un kad atskaitīšos menedžerim.

Apstiprinājās manas aizdomas par to jauno fīdbaku sistēmu - tas tiešām ir, lai mēs vairāk fīdbakus dabūtu - tipa, lai redzētu, ka'da ir patiesā situācija. Kombinācijā ar tārgetiem tas ir vienkārši burvīgi. :D Bet ne par to ir stāsts jeb ne tās bija tās aizdomas. Aizdomas krita uz 1 problem solveri. Un jā - tā tiešām ir Marta, kas to izdomāja. Kāpēc? Skuja viņu zina - mana vienīgā loģiskā versija, ka viņa stoveru galvas izmanto par karjeras pakāpieniem. Arī agrāk tiešī šitā problem solvere izcēlās ar neatsaucību un neizpalīdzību atšķirībā no pārējiem, kuriem tas problēmu nesagādāja. Pārējie bija atsaucīgi un izpalīdzīgi.


Vienīgais pozitīvais moments saistībā ar fīdbakiem, ir tas, ka nevar vairs identisku preci kaimiņ-nodalījumā iestovot, līdz ar ko maķenīt mazāk kļūdu var sataisīt.
Bet ar jaunajiem tārgetiem tas tikai mazliet kompensē, jo kļūdu būs tikai vairāk. Plus vēl šitā cilvēku čakarēšana.

bet ieskatam - vēl cita kolēģe, ar kuru parunājos, norādīja, ka šodien 3 stoveriem (permanentajiem) bija retrainings jau maiņas sākumā. Pēcāk viņai paša bija retrainings. :D Tas nenozīmē, ka tie bija vienīgie. Principā arī man vajadzēja retrainingu, jo par piektdienu arī saņēmu fīdbaku + man jau bija, pie tam par to pašu kļūdu. Kāpēc man retrainingu nepiedāvā? Aizmirsuši.

Atsākusies komunikācija ar Polu. Nespēju ticēt vairs cilvēkam. Bet varbūt mēģināt atgūt? Ticību? Nezinu. Pavisam savādāk jūtu to cilvēku. Drīzāk nejūtu. Ir zudis tas kontakts (jeb apzināti un tīši zaudēts?). Nezinu. Kaut kas iekšā ir pret, atturas. Negribas laist sev klāt (mentāli)... pēc visa notikušā. Noticis gan arī dikti daudz laba, bet man "kājas automātiski nostājas pretī".

šodien telefons izlādējās, līdz ar to nogulēju 12 h un tāpat darbā jutos miegaina un nogurusi. Pamodos pusotru h pirms darbā jābūt. Exhausted.
Vēl 10 min pirms jāsāk taisīties, nebiju pārliecināta, vai ir vērts.

TOmēr aizbraucu.

Tiešais menedžeris uzrunāja mani reizes 3, lai būtu drošs, ka es tiešām runāšu un arīdzan, ka iespēja būs, runāt ar to Maiku, kurš būšot līdz pat maiņas beigām zālē. Mudināja būt ļoti atklātai. Gribēja ļoti, lai tieši es ar viņu parunāju.
Labi, ka nebiju arī vienīgā tomēr, kas runāja ar viņu. Tie runātāji, protams, nebija latvieši. Nu labi, aģentūrniekus es vēl saprotu - viņiem bail, ka no viņiem atbrīvosies taisnā ceļā pēc sarunas. It īpaši, ja šamie pretendē uz permanento pozīciju, kas izsludināta pirms kāda laika.

Par sarunu... īsi sakot? blah blah blah. Tieši tik īsi.
Sāka uzskaitīt visu, ko dara, lai uzlabotu tārgetu. Uz to, ka teicu, ka tas nepalīdz, jo tārgets ir pārāk augsts. Vienīgā ekskūze bija teksts, ka "mēs esam vēl jauna noliktava (facility), mēs vēl mācāmies un blah blah blah". Nu kāds sakars ar to, ka jauna fasilitāte (ja netulkojam) - kāds sakars tam ar tādu tārgetu celšanu?? Vispirms tad apgūstiet citu noliktavu pozitīvo pieredzi visā šitajā un tad pamazām ceļat tārgetu atbilstoši uzlabojumiem, nevis otrādi - izsūciet pēdējo sulu no cilvēkiem un, kad visi vecie darbinieki būs aiztinušies, tad no jaunajiem.

Teica, ka nodos manu sacīto tālāk, bet atklāti sakot, nelikās, ka viņam ir jebkāda sapratne par to, ko viņam teicu. Rādījās, ka viņam nav nekādas dižās sajēgas. Standartizēti angļu teksti. Vai angļi ir spējīgi uz kaut ko nestandartizētu vispār?? fak

Nepateicu visu, ko gribēju, bet tam, domāju, ka nemaz nav nozīmes. Aizmirsu piedāvāt ekskluzīvo iespēju apmācīties par stoveri un pamēģināt sasniegt savu tārgetu. :D

Likās, ka tā bija tomēr laika tērēšana. Ja būs uzlabojumi, tad labi, ja nē - man pofig. Nākamais etaps būs uzlikt po uz fīdbakiem. Vismaz darīju kaut ko lietas labā, nevis vienkāršī čīkstu, ka viss ir slikti, kā daudzi mīl.

Tāds, lūk, dienas noslēgums.

Rinalds arī šodien attapās... Labrīt viņam.

VOt nezinu, ko iesākt...
Biju domājusi ņemt flexi stundas uz visām 8 piektdienas stundām (man 23 ir pieejamas līdz oktobrim), jo gribu atpūsties, esmu ritkīgi nogurusi šonedēļ.
Bet... šodien menedžeris man iesvieda ar vienu "bet".

Tas "bet" ir tas, ka mana toreizējā skarbā saruna ar viņu ir vainagojusies tamajā, ka viņš sapulcē viņa menedžerim Maikam (kurš piedalījās tārgetu celšanas lēmumā) pateicis, ka cilvēki ir izbesījušies un aizkaitināti par noti[e]košo.
Tas rezultējās tajā, ka rīt tas Maiks sēdēšot pie galda (nē, dibenu piecelt un pastiagāt riņķī un aptaujāt cilvēkus viņam ir slabo, so - šitas jāuzskata par cēlsidrīgu žestu?) un visi, kam nebūs slinkums, varēs iet pie viņa un izteikt visas pretenzijas un runāt. Nav pārliecības, ka no tā būs milzīga jēga. It īpaši, ja sarunai būs jānotiek vietā, kas nav nodalīta no tīm līdiem utml citiem kolēģiem. Nav pārliecības, ka tas dos rezultātu, kaut mēģināt varbūt ir vērts. Principā tas būtu ieguldījums ne manis pašas labā, bet tur palicēju labā. Sabiedrības labā. Principā jau, manuprāt, viņam vajadzētu pieņemt cilvēkus uz sarunu jebkurā laikā, nevis vienā konkrētā, speciālā dienā. Šodien arī sēdēja pie tā galda... Bet nu vismaz virzība ir notikusi tāda, ka menedžeris sācis cilāt šo tēmu mūsu, vienkāršo darbinieku neapmierinātības vadīts. Vot tā ir - ja neprotestēsi, tad tevi arī mīdīs kājām un izrīkosies kā ar marioneti. Un "augša" domās - ja jau neprotestē, tad jau viss ok, visiem labi, varam darīt, ko gribam ar viņiem. Kamēr klusēsi, tikmēr nekāda virzība arī nenotiks! Duadzi diemžēl ir ar tādu domāšanu - savā starpā šūmējas un šuasminās, bet, kad ir iespēja kaut ko mainīt uz šīs planētas, tad "ko nu es... es jau tikai... Man jau nav... " Ekskūži aiz ekskūžiem.

Šodien uzzināju, ka vēl 4 citi permanentie vasarā taisās iet prom no turienes.

Tiešām nezinu, ko iesākt ar rītdienu, jo man ļoti vajag atpūsties. Organisms brēc pēc atpūtas. Varētu jau rīt aiziet, nomocīt un ar pirmdienu sākt "slimot"?

Fb ir atkal lietojams, bet tas nebūtu svarīgi.

Ir doma notēlot slimu. Nepatīk man tā, bet, lai izdarītu visu, ko gribu izdarīt, acīmredzot, tā vajadzēs, jo esošajā režimā tik daudz enerģija tiek patērēta un arī laiks, ka nespēju nekam pieķerties riktīgi.
Tas samazinās ienākumus, bet par to maz uztraucos. Jo atvālinājumu man nedos, ja nu vien neapmaksāto, kas man dos vēl mazākus ienākumus.

Līdz šim esmu simulējusi tikai 1x manā mūžā. Interesanta sakrītība - toreiz skaidri zināju, ka nedēļu pēc simulēšanas dodos prom no tā darba. Šoreiz ir maziet savādāk. Toreiz draugs gribēja braukt uz Zviedriju pie brāļa ciemos, bet negribēja braukt viens. Pēc nostrādātiem nepilniem 3 mēnešiem atvālinājumu dabūt nevarēju, tāpēc nedēļu simulēju - nepatika, jo pirmo reizi biju pie jaunas dakteres un viņas asistente redzēja, ka simulēju. TOmēr kaut kā dabūju to slimības lapu.
Šoreiz uz nedēļu man pat tādu nevajag.

Interesanti, ka sasienot telefona austiņas mezglā, tās var samērā vienkārši atpiņķerēt/atsiet atšķirībā no vienkāršas iebāšanas kabatā. Vispār man ideālas būtu bezvadu ausīs spraužamās, bet tomēr kaut kā iekšēji nevēlos tam tērēt naudu...

Šodien radās doma, ar ko amazon man asociējas - ar teroristiem. :D
Ja cilvēki būvē savu labumu uz svešiem sviedriem un asarām (metafora) un arī finansēm, tad, ko tur vēl lai saka...

Toreizējā manā "privātajā čatā" ar menedžeri par manu nesasniegto tārgetu uz manu frustrāciju par Amazoni viņš teica, ka taču jāpriecājas pr to, ka ir darbs (un daudzi arī priecājas - tādus viņiem arī vajag), nestrādājam taču arī zem klajas debess sliktos laikapstākļos, darbs ir apmaksāts, pie tam pietiekami labi (viņa vārdiem) utt - neatceors, ko vēl muldēja. Taisnība it kā ir, bet tomēr sevi ir jāmīl. :D Jūtos kā mazohiste, kā vergs ar privilēģijām utml.

Armīns visu laiku aicina doties ceļojumā uz Aušvici, uz ko es (un dīvainā kārtā arī dažs, kas tur pat nestrādā) atmetu, ka esmu jau Aušvicē - katru dienu brīvprātīgi dodos turp. :D
Līdzīgi var atbildēt uz jautājumu - vai esmu kādreiz bijusi ellē? :D Par to ar kolēģiem ņirdzam.
Labi, labi, gan jau ir arī trakākas darbavietas. Kuat vai tai pašā Bangladešā un vispār Kīnā, kur fabrikās darbiniekus tur kā ieslodzītos - bērnus nodarbina par velti vai par maizes tiesu, kā rezultātā top visas lētās preces ar birku made in China.

Tik daudzi ir aizgājuši un turpina iet prom no turienes gan aģentūrnieki, kas jau izsenis strādā, gan permanentie, kas no pirmssākumiem...

Jūtu, ka tuliņ iestāsies pofigisms arī par fīdbakiem. :D

Šodien pavēstīju ne īpaši labus jaunumus F. Viņai ne īpaši labus. Rezultātā viņa mani atbalsta un nav nemaz sakreņķēta. Tas labi. :)

Jābūvē plāni.

Nez kāpēc nevaru fb ielogoties. Sakrītība, ka tas ir pēc tam, kad aktīvi balsoju visās petīcijās, t.sk, pret M.ons.an.to (lasīt bez punktiem) 3x un arī padevu tālāk iekš FB. Vai esmu nobloķēta vai tomēr neesmu vienīgā. kas netiek iekšā??

Tas, kas notiek, ir visai traki. Tās ir šobrīd tikai manas spēcīgas aizdomas (balstītas uz pārāk daudzām sakritībām), kaut gan ne tikai - viens no tās bandas tā arī pateica - people here are full of shit. Including myself. Tas neko labu nepasaka par darba vietu.

Šodien bija pirmā diena, kad stovā sasniedzu jauno tārgetu. :D Visu dienu bija pa lielam ķirši. Un visu dienu biju uz kvantitātes stovu pamatā. Vakar arī bija ok stafs, bet vakar bija vairākas problēmas, kas aizkavēja, līdz ar to tikai 85%.

Neko labu nepasaka arī tas, ka šodien atklāju, ka iespējams, šie taisās noņemt iespēju izlabot savu kļūdu t.i., mēs pat nezināsim, ka esam pieļāvuši kļūdu - tik saņemsim pēc tam negatīvo fīdbaku. Tas viss nāk papildus tam, ka ~nedēļu ir atcelta binu random skaitīšana - uzlabo tārgetu, tomēr arī tas palielina fīdbaku skaitu. Šitais atkal liek domāt, ka kāds tur kļūst laimīgs, ja var izrakstīt fīdbaku. Nu jauki...
Ņemot vērā, ka lapelē, kur jāparakstās, ka esi iepazinies ar savu fīdbaku, informācija ir skopa, jo satur neko neizskaošus ciparus (lai cipari taptu skaidrāki, ir jātērē laiks, lai tos "atšifrētu"). Tas nozīmē to, ka tas būs fīdbaku izrakstīšanas aparāts. Jaua tagad arī outboundā, ir retrainingi. Jā, tas varbūt uzlabos [sākumā] tārgetus, bet nu piedodiet - ja prasa tādus tārgetus, tad būtu kaunējušies skraidīt pakaļ ar fīdbakiem. Tārgets būs augstāks uz to brīdi, kad nemeklēs savu kļūdu un netērēs laiku, bet, kad retrainings pienāks, tad ar tārgetu čābigi būs. Apburtais loks - tuvredzība?

Gribu prom, bet daži negrib mani laist... Jāpārrauj tās saites! Žēl, kaut gan man jādzīvo sava dzīve. Nedrīkstu nodarboties ar žēlošanu. ? Kā, lai pārrauju!!???
Ak jel...

šodien zvanīja no tā letiņu viesnīcas. Paņemtā meitene ir jauna un vasarā nevarēs bez tusiņiem un druagiem, tāpēc meklē citu tomēr. Jābraucot uz vietas skatīties. Varbūt, ka jāaizminas ar. Nu redzēs naudas ziņā nekas daudz nav. Tomēr tas nožimētu būt prom no turienes, kur esmu. Bet tas droši vien nozīmētu, ka privātās dzīves nekādas un iespējams, pat brīvdienu nekādu. Vasarā! hmmmz...

Šodien Magda piekāpa vēstules pārbaudīt, precīzāk to [ne]esamību.
Aicināja uz kaut kādu pabu, kur kaut kāda grupa Motorcitywipers (jāpārbauda) uzstāšoties. Bet atteicu, ka ir citi plāni. Precīzāk - jutu, ka būs, jutu, ka briest tusiņš pie Rinalda & Co. Jā, vakarā Armīns atsūtījis ielūgumu uz BBQ.

Nu vot tā es rakstu CV. :D Bet šitādā skaistā, siltā, saulainā, superīgā laikā nespēšu anyway sevi piesēdināt pie CV. Kaut ļoti vajadzētu... Gan jau pa vakariem kaut kā.

Bet principā šobrīd ir tā, ka es būtu spējīga aiziet no esošā darba tā vienkārši uz sitienu un strādāt kaut vai neregulāru darbu citur... pagaidām.
Bet nu redzēs, kā ies.

Skatījos, ka 80% sasniedzu pārsvarā šonedēļ, izņemot vienu dienu ar 36%. :D Nu šodien bija pietiekami labs materiāls (ne gluži ķirši, bet normāls) un daudz brīvas vietas, tomēr arī daudz problēmu, kas palēnina. Bet vienalga - 100% nav. Un nebūs, ja nebūs ķiršu - lai i negaida.
Šodien izsludināja, ka pa visu noliktavu kopumā uzņemšot 30 cilvēkus strādāt pa tiešo. Tas nozīmē, ka daži aģentūrnieki tagad vergos mēli pārkāruši, lai tiktu pie kūkas. Tomēr daži, kas vēlas prom, nepieteiksies nemaz.
Un šajā situācijā - es arī, iespējams, tā darītu. Kad es pieteicos, tad tomēr nebija tik drastiski tur viss...

Visādi citādi esmu pievārējusi to manu kriminālo autoritāti - neganto laika zagli un tagad esmu sev uzlikusi jaunu apņemšanos - nomainīt vienu svau ieradumu. Redzēs, kādi man būs panākumi. :)

Tomāti iesēti, cerams, ka izdīgs. Pavēlu, bet šogad viss pavēlu sākās. Paldies Dievam, nē, bet Fionai, ka atcerējās par manu lūgumu ienest puķupodu iekšā vakarā.

Bija tāds prieks, nez kāpēc, iekšā, veļļojot mājās - laikam aiz tā, ka vēl viena murgaina darba nedēļa beigusies.

Nepatika viņam mans sarkasms, ko arī izspēru laukā uz jautājumu - Ko viņš var darīt, lai uzlabotu sniegumu produktivitātē?
Nu labi, pirmā atbilde - bija - samazināt tārgetu atpakaļ. Tas nenotikšot.

Menedžeris atnāca pie manis šodien parunāties - kāpēc man tikai 64%... Parasti es esot bijusi star stower, a tagad nieka "vidējais plauktiņš".
Uz ko, saprotams arī atbildēj, ka iemesls ir tikai viens - obviously, šābrīža tārgeti nav sasniedzami.

Pateicu visu, ko domāju par Amazoni un teicu, lai tie, tur augšā, nāk apmācīties uz stovošanu un pamēģina sasniegt tārgetu.
Protams, ka tas arī nenotikšot.

Protams, ka nevarot vienmēr garantēt, ka būs vieta, kur stovot. Protams, nevar vienmēr garantēt, ka būs labs materiāls, ko stovot - to visu viņš nevarot nodrošināt.

Stulbi sanāca, ka nelegāli biju ielīdusi tai brīdī bik labākā ailē, kur stovot, un tieši tur viņš mani uzrunāja - nevarēju parādīt, ka nav man, kur stovot. Cerams, mans nelegālais solis paliks nepamanīts. :D Bet man pofig arī, ja pamanīs.

Es saprotu, ka Tims nav tārgeta palielinātājs - to augša izlēmusi - tie, kas sēž ērtos beņķīšos un pārgudri runā. Tipa Tims saprotot manu frustrāciju un piekritot, bet teica, ka vismaz sagaida, ka sasniegšu 80%.
Nu redzēs, redzēs. Šonedēļ noteikti vidējais pa nedēļu NEBŪS 80%. No way!

Blah blah blah. īsāk sakot, saruna bija ļoti gara - pat savu breika laiku nokavēju (vēlāk gāju atpakaļ).

Mana saulespuķe ir jau izdīgusi. Tā, kas podiņā. :) Jau vismaz 5 cm augstu. :)

Izrādās, F nemaz nebija jāpierunā - viņai tatātiere likās tīri jauka un bija ar mieru izmitināt uz vēl vienu nakti. :) par ko prieks, ka cilvēkam, kas nav iekš tās cauchsērfa būšanas iekšā (pat vēl vairāk) ļoti pat neuzitcas, ir pozitīva pirmā pieredze. Tomēr Elena izdomāja braukt uz Londonu cerībā dabūt vēl kādu interviju. Bez cerības, bet tomēr - mēģināts nav zuadēts. Tomēr vismaz par pagājušo interviju viņai ir jau atbilde. Negatīva, bet vismaz zināma.
Uzzināju jaunu saitu, kur piedāvā atsevišķas kategorijas darbus. Cerīgi. Vienīgi tie ir darbi UK. Bet nu redzēs. Meklēt vajadzētu sākt - apskatījām arī 1 otras CV.

Šodien nodemonstrēju savu pofigismu dažām "prominentām" personām darbā. :D Par to gan dabūšu negatīvu fīdbaku. Bet mani tas neuztrauc. :D Vismaz kādam būs prieks izrakstīt fīdbaku, citādi pēdējā laikā pamaz viņu.
Sarkasms laikam būs man liels sabiedrotais tuvākā nākotnē, kamēr būšu tur. :) Vajag kaut kā uzjautrināties uz tās kapsētu būšanas. Uz kapsētu ved menedžeru izvēlētais ceļš. Uz biznesa kapsētu. Ilgtermiņā. Paši sev bedri rok. Nē, nu būs gan arī pietiekoši cilvēku ar verga apziņu, iespējams, kas paliks uzticīgi tamai kompānijai, vai arī gana labās pozīcijās uzsmērējušies.
Lai viņiem veicas!

Ja sākumā man vēl bija doma uzdienēties, tad tagad, pirmkārt, redzot, kā izpildās viens, kas šobrīd mēģina uzdienēties - saprotu, ka es to nekad nedarīšu, otrkārt, man būtu sajūta kā vergturim. Negribu tādu sajūtu. Tas darbs nav man.

Aizgājām kopā ar Elenu uz pilsētu - nopirku kompostu un sēklas. :D Būs iemesls stādīt daudz tomātus. Labi, tos vēl kaut kā varbūt, bet nezinu, kur zirņus iestādīt - nav pārliecības, ka F gribēs zirņus dārzā. :D Tad jau redzēs. :D I nekas, iestādīšu zirņus citur, pietaupīšu citam dārzam, varbūt pat labāk tā.

Koučsērfere ir jauka, izrādās, ne pirmo reizi UK. Apmaināmies ar pieredzi un padomiem darba meklēšanā ar. :D Par cik abām aktuāli. Šokā par manām aktivitātēm. :D tas ir normāli. Bet jāizdomā, kā panākt, lai F piekrīt, ka viņa paliek līdz ceturtdienai.

Izskatās, ka sushi gatavotājai taisu biznesu. Nerunājot par to, ka ar sushi pirmo reizi iepazīstināju J - sajūsmā nebija, bet nu nepierasti cilvēkam - varbūt ar laiku. Toties M ieinteresējās - garšojot un gribot pasūtīt. AIzsūtīju infu un šis jau paguvis saviem kolēģiem arī sastāstīt. Darbā ari ieminējos - tur arī kolēģe uzprasījās notestēt. Tas viss laikam tāpēc, ka Pboro nav nevienas vietas, kur sushi dabūt.


Darbā beigušās laimīgās nedēļas iekš sortēšanas. Esmu atkal stovā... Vakar ta vēl - tārgeta minimumu nesasniedzu, bet bija ok - dažādība visu dienu. Bet vakar menedžeris tādu sviestu dzina mītiņa laikā - parādot, ka ne vella neizna par tārgetu sasniegšanu pilnīgi neko! Nē, nu saprotu - viņam jāaizstāv viņa menedžeru ideja, ka tārgetu palielināšana bija pamatota un tāpēc jārunā tāds sviests.

Toties šodien... :D Pilnīgs sū**, ko jāstovo bija - 5 cilvēku bariņš. Mēs jau dzenam jokus par šito, jo esam uzspļāvuši tiem tārgetiem - nav vērts censties sasniegt nesasniedzamo - īpaši uz tādu materiālu, uz ko pat veco tārgetu nevarēja normāli sasniegt. Mirklī, kad tīm līderiene nāca apziņot tārgetus (to dara pārsvarā tad, kad ir tiešām zems). Smaidīdama nāk. :D
41%. Pasaka un pārsteigti smaida. Prasu - "ko - pārsteigta? A nevajadzētu. Ņemot vērā to, kas mums jāstovo un kādā veidā tas notiek - ka rokas sāp no kastu plēšanas, jo tas kartons nenormāli biezs), vispār nevajadzētu prasīt tārgetus no mums". No mums visiem, kas stovoja viena veida materiālu, maksimālais tārgets bija 44%, minimālais 34%. Turklāt uz tā materiāla mūždien ir daudz problēmu, kas arī aizkavē.
Turklāt - es kastes pēc stovošanas neplēsu ar rokām (jo pēc iepriekšējās pieredzes - nav nekādas vēlmes beigt savas rokas un pirkstus dēļ šitāda darba), pat ar nazi nē, jo nav iespējams pienācīgā liakā to dabūt gatavu - nu nav manas rokas tik stipras! Pie tam ar nazi/rokām tas ir vēl lēnāk. Es tās placinu kājām. Tipa to nedrīskt, bet, ja no manis prasa tārgetu, tad man ir pie astes kaula visi drošības noteikumi - muldēt viņi var visu ko. Nē, nu labi, man tie noteikumi tāpat bijuši nebijuši. Tikai tagad es to daru pat tīm līderienes acu priekšā. :D Drošība viņu izteiksmē (jo kastes plēšot sabeigtas rokas viņiem laikam neskaitās) ir vienīgais, uz kā rēkina taupīšu laiku. Kaut īstenībā uz tualeti, stovojot, neatļāvos iet ari pie vecajiem tārgetiem, bet tos es vismaz centos sasniegt un arī sasniedzu vienmēr.
Aizgāja Tīm līderiene ar tekstu, ka nezina, ko menedžeriem par mūsu tārgetiem vēstīt. Ko, ko!?? Taisnību. :D

Ar tārgetu neadekvātu paaugstināšanu viņi ir panākuši manu vienaldzību. To vajag iespēt! Ar to viņus arī apsveicu! :D Mani tie vairs neuztrauc. Efekts ir panākts - pretējais viņu vēlamajam. Tomēr apbrīnojami - daudzi tomēr sperās sasniegt to tārgetu... Ak jel... Dumpis laikam būtu vienīgais risinājums... Kuat gan arī - vairums nav tā kā es, kas nebaidās šito darbu zaudēt.

Tā arī beidzu dienu ar 46%. Nu redzēs, vai menedžeri nāks pie manis. Vai varbūt sauks mani uz pārrunām augšā. :D Šobrīd taisni laiks, kad šie taisa tārgetu auditu. Nu sviests gatavais!

Bet nejūtos izbesījusies tikai tāpēc, ka ir vienaldzība iestājusies - veselīgais pofigisms. :)

šonedēļ, otro ned pēc kārtas esmu sortēšanā, kas ir neierasti ne-pīķa laikā. Ceru tur arī palikt. brrr... tomēr neticu, ka tā notiks.

Sestdien briest boulings ar Fionas kompāniju. Atceros, ka savulaik ar Kristu gājām uz boulingu tāpat vien - uzlaist kādu partiju, bet, kad uzzināju, cik maksā, žoklis atkārās. :D Jau LV, kur cena ir pieņemama, nespēlēju to pārāk bieži. Bet par dubultu cenu negribu to darīt vispār - vienkārši nav tā vērts, jo nav tas man tāds liels hobijs un tik liels endžoiments.
Fionai esot kaut kāds atlaide, ka jāizmanto līdz aprīļa beigām.

Bet vispār dīvaina valsts... Atceros, kā gājām biljardu spēlēt. :D Arī ar Kristu. Kur to var darīt tikai, ja esi kluba biedrs un samaksājis biedra naudu uz gadu. :D

Bet šodien nez kādēļ pamodos mega vēlu... pirms stundas. :D

Nē, nu vakar interesanta diena. Saulaina, vasarīga un interesanta. :)

Dabūju mazliet "iepazīt" Rinalda bijušo draudzeni, ar ko nesen izšķīrās. Nu labākajā gadījumā - teikšu, ka dīvaina, bet vispār arī bezkaunīga. Daudz rīcības nesaprotu viņu savstarpējās attiecībās, bet tā ir viņu darīšana. Sabojāja Rinaldam garīgo, arī Armīnam. Bet nu diena tāpat bija jauka.

Dabūju tirgū puķupodu un palielu smuku telpisku bildi, ko gan atstāju pie RInalda/Armīna, jo daudz stiepjamā - labi, ka Rinalds palīdzēja atstiept to visu pārējo. :)) Būs atkal kaut kā labi jāiepako un jāsūta uz LV (atkal). :)

Iestādīju vienu mazās saulespuķes sēklu, redžes, vai kaut kas izlīdīs...

Redzēs, kā būs darbā... droši vien šonedēļ būs jāstovo... pēc šausmīgajiem tārgetiem.