Magnesia

Jūrascūka ritina vaļā wc papīru. Ne gluži, bet, ja gals zemāk karājas, tad ņem ciet un velk. Laikam jautri.

Jau 3 nedēļu turpinu tradīciju iepirkties naktī. par cik atrodos šobrīd tuvāk Hamptonai ar visu viņas lielo Tesco, kurš 5 darbdienas nedēļā strādā diennakti, tad izmantoju šo variantu kā laika un beša ekonomiju - minos uz turieni piektdienā pēc darba.

Jo, pirmkārt - mazliet sanāk līkums, tomēr sanāk atmest gabalu no ceļa nekā braucot speciāli no mājām. Otrkārt - daudz patīkamāk un arī ātrāk iepirkties teju tukšā lielā veikalā, nevis, kad kņud un mudž cilvēku sestdienā. Man vispār nepatīk iepirkšanās, it īpaši ļaužu pilnā veikalā un īpaši UK, kur nevaru mūždien atrast man vajadzīgo. :D
Pagājušo reizi konstatēju, ka tarba uz bagāžnieka aizsedz pakaļējo lampiņu - mašīnas man met loku pēdējā brīdī gandrīz. Šodien piesprādzēju to lampiņu pie džinsām. :D

Jā, nogurums sasodīti liels šodien bija vēl mīties turp un ar smagumiem atpakaļ, darbā gribēju pat fleksi ņemt. Nē, ne to, ar ko smalcina, bet - to tā saucamo elastīgo darba laiku. Tik neizturami vilkās šodien laiks, bet bija daudz patīkamāk kā vakar, tāpēc nolēmu izturēt arī pēdējo darba stundu. Laikam mans vakardienas piktums un p****isms tika mutiski padots tālāk un šodien team līderiene laikam nokaunējās par to, ka vakar papildus visam pārējam piešķīra man aili ar jau pilniem plauktiem, kur stovot (kad citi plaukti ir pustukši - stovot un stovot) nav lāgā, kur... ka šodien man piešķīra labu aili un arī materiālu.
Zaudētās nervu šūnas tas atpakaļ neatdos, bet panāks to, ka arvien vairāk un vairāk uzlikšu tādu po, pateicoties visam, kas tur notiek, ka... Pats fakts, ka mēs nevaram izvēlēties, kur stovot, bet - mums jāstovo tur, kur liek... ir sviests. Saucās - process guide.

Vakar izrādījās, ka mazāk darba nekā plānots. Tas nozīmēja, ka tie inboundā, kas gribēja, tomēr varēja dabūt brīvu. Gribēja viss inbounds, izņemot 2 cilvēkus. Uzminiet, kurš bija viens no tiem? :D
Man labāk patīk nostrādāt pilnas 8 stundas vai nenostrādāt nevienu konkrētajā dienā. Piedevām, brīvu varēja dabūt tikai tad, ja ņem atvaļinājuma stundas. Par cik es negribēju tērēt tādas, arī neapmaksātas man nederēja, jo naudu vajag, nedz arī kādi īpaši plāni, nedz man te ģimene, ar ko vakaru pavadīt kopā, tad neredzēju jēgu iešanai mājās pēc 4 h.
Vot i strādājām divatā. :D Visiem likās jocīgi, bet man pofig.

Šodien tāds vējš, ka trakums. Kad brauc pret to - tā it kā visu laiku kalnā mītos.

Darbā jezga. Kolēģe, kura man iepatikusies - vienkārši patīk patiesi cilvēki - piesaista mani tādi un tikai tādi. Kolēģe izbesījusies šodien. Par darba devēja negodīgumu, nevienlīdzību, netaisnīgumu un visu pārējo.
Arī viņa nedomā šeit pārāk ilgi palikt.

Dabūju zināt par vienu vakanci. Viesnīcā par recepcionisti. Sludinājums draugos kādā no UK db grupām. Atbildēja latvietis, varbūt pat latviešu viesnīca?

Būtu laba pārmaiņa - lai tiktu prom no "bedres, kurā sēžu". :D
Tomēr tīri pragmatiski skatoties uz šo jautājumu - Anglijai pamaza alga - nu vismaz tā, ko minēja, kas būs sākumā (V viņ zina, kāda būs pēc tam). Labums tāds , ka var dzīvot uz vietas (ja pārvācos tuvāko 3 mēnešu laikā,tad zaudēju iemaksāto depozītu 150 fantiku apmērā) un tad atkrīt īres izmaksas. Vēl kaut ko neskaidri minēja par ēšanu. Ne ta pa brīvu, ne ta kas...

Tomēr parēķinot - salīdzinājumam ar esošo algu (no kuras jau atskaitīti īres izdevumi), tā ir par ~25% zemāka. Kopumā teju uz pusi mazāka.
Un darba laiks ilgāks - no 11-23 5 dienas. Un šad tad arī brīvdienās jāstrādā (cerams, ka to vismaz apmaksātu).
Darbs gan kaulus nelauztu, drīzāk otrādi, pa dienu varbūt 2-3 cilvēki jāapkalpo, varētu dŗīzāk būt garlaicīgi (tomēr man diez vai - es atradīšu, ko sadarīt, ja vien drīkst datoru izmantot, grāmatu lašit vai ko citu darīt).

Varbūt jāsatiekas ar to Ivaru nākamnedēļ, jāaizdodas uz to viesnīcu lokālo un jāparunā uz vietas.

Īpaši tagad gribas prom, jo viss iepriekšējais sviests, kas darbā notika, bija tikai ziediņi.
Šobrīd, acīmredzot, tie letiņi, kas uzkalpojušies, grib ielīst "vēl dzīļāk" - un pasist sev pa plecu šefu priekšā - redz cik es kruts strādnieks - sak - tārgetus var taču vēl paaugstināt, vēl par mazu, darba apstākļus vēl pasliktināt utt. un tai pat laikā muldēt par drošību darbā, kvalitāti un par to, ka Amazon rūpējas par darbiniekiem. Arī tā aptauja darbiniekiem, kur bija iekļauti gan jautājumi par tārgetiem, gan kvalitāti, gan par vēlmi tur strādāt, gan uzdots konkrēts jautājums "vai jums ir sajūta, ka drošība jūsu darbā ir svarīgāka par produktivitāti". Obviously not. Bet viņi negaidīja godīgas atbildes - viņiem vajadzēja standarta atbildes un tā aptauja bija tikai tehniska - nevienam reāli nevajadzīga. Nez vai kāds pat rezultātus īpaši pētīja. Daži arī atbildēja neloģiski ātri - attiecīgi var spriest par lietderīgumu.

un jā... atgriešanās realitātē - taisās palielināt tārgetus... SViests... Jau tā ieeju rotā uzraksts, ka esam vislabākā noliktava visā UK... ko - vēl nepietiek??? Pie tam - palielināt nevis par bišķiņu, bet tā pamatīgi - teju par 20%. Galīgi aptrakuši... Domā, ka stresaini darbinieki labāk strādā???
Turklāt muļķīgi tai pat laikā runāt par to, ka drošība pirmajā vietā. Jo augstāki tārgeti, jo zemāks drošības līmenis! Un arī kvalitāte!!!

Nesen arī bija pa ilgiem laikiem pirmais iegrāmatojamais incidents... Cilvēks gandrīz pirkstu pakāsa.

Saosodīts.... Atņēmuši darbā tūļus. Tas nozīmē to, ka būs vairāk negatīvo fīdbaku un zemāki tārgeti... Sasodītā Amazon, kas grib visu kontrolēt. Mani? Kontrolēt? :D
Jā, doma paciesties un nostrādāt līdz vasarai tur tomēr jāatmet.

Šodien izpildās ikurāt gads, kopš strādāju tur, kur strādāju. Nezinu - svinēt vai kā. :D

Nu jā. biju aizmirsusi savu paroli darbā. :D Jo tieši pirms prombraukšanas bija laiks mainīt. :D

Jaunumi Amazonē tādi, ka taisās daudzus pārvest uz 32 stundu nedēļu. Aģentniekus noteikti, it kā aptaujāti arī permanentie. Man neviens nav paguvis pajautāt. :)
Ja pieņemu lielākas īres istabu, tad uz mazāku algu noteikti neparakstos. Bet arī tāpat neparakstos.
Daži pat baidās, ka atlaidīs, ja nepiekritīs nepilnam darba laikam.

Pirmdien esot atlaiduši 20 darbiniekus. Labus pikerus no outbounda. Laikam tur nav nekādu principu, pēc kuriem šķirot ārā. VBakstīšanas metode. Izskatās, ka arī Rinalds ir prom. Nu žēl, prom cilvēki, ar kuriem kontakts izveidojies. Labi, ka Zanda vēl ir tur. Ir, ar ko saskrieties un papļāpāt. :)

Ah, vēl neparedzēti jāierodas agrāk darbā uz "Visu roku tikšnaos". Nafig...

Laikam būs jāsūta čumodāns ar Raivi, jo vajadzīgajos izmēros ietilpst tikai slēpošanas lietas faktiski :D Nu labi - jaku varētu uzvilkt uz mēteļa pie iekāpšanas. :D

Yippi!! Raivis brauc kā reiz laikā!

Mans viedais tālrunis pārstājis izlādēties nenormālos tempos, kas lika izvērtēt iespēju šamo tirgot nafig prom. Vecajā adresē tā švakā zona laikam iespaidoja. Uzinstalēju balss ierakstīšanas aplikāciju. Varu ar sevi parunāties tagad. :D Būs jāiztestē, cik tuvu jābūt pie mutes, lai dzirdētu, jo vajadzēs jau šosestdien.

Par laimi ar manas prombūtnes palīdzību es netikšu auditēta darbā. Phew. Kuat kāds sviestains audits (šķiet, nopietnākais no līdzšinējiem n-tajiem), kur 3 darbiniekiem no katra departamenta skatīsies burtiski uz pirkstiem - gan darba izpildes, gan drošības noteikumu izpildē. Tīm līdi jau saprot, ka nav iespējams sasniegt tārgetus, ja katrs aitems ir jāapskata no 6 pusēm, pirms ielikt plauktā un pēc katras noskanēšanas jāpārbauda, vai skanerī attēlojas tas, kam tur jābūt. Bet audits ir audits. Plus vēl uzdos čupiņu ar jautājumiem, uz kuriem gan pārsvarā atbilde ir viena - YES. Notiks ceturtdien. Un manis nebūs. Paldies Dievam vai kādai sakritībai. Ceturtdien tārgeti visiem nokritīsies nenormāli. :D
Ar Polu jau ierēcām, ka varbūt tāpēc man piešķira pagarināto vaļu, ka audits plānots tieši manā aizlidošanas datumā. :D

Full head of exciting things.

Kaut kāds besis un apātija....
Dusmiņa no neziņas uz AMazoni un peirolli, kurš 19 dienas nevar dot atbildi.

Bet besis pat ne tik daudz aiz tā, bet aiz tā, ka nezinu joprojām, ko iesākt ar savu turmpmāko dzīvi, jo šābrīža darbs ir tikai un vienīgi peļņai - citur, pat ar klientiem strādājot, maksā minimālo, cik zinu, un nezinu, kā tur ar bonsusiem - maksā/nemaksā?. Brīžiem ir ciešami, brīžiem derdzas līdz nemaņai. Nezinu, cik ilgi izturēšu. Laikam necik ilgi, ja uzdodu šādu jautājumu. :D

Pēcsvētku pārtijs... 9. februārī ar sēdēšanu pie galdiņiem utt. Nedomāju, ka iešu pat tad, ja būšu uz vietas.

Bet šodienas pavērsiens viena īpaša jautājuma sakarā.... Vēstule - bomba!! bet vēl eksplozija nav notiksui, priekškars tik sāk vērties... Iekšā mutuļo. Bet jāizdomā, kā pajautāt tā, lai izvilinātu tā visu smuki ārā...
Iespējams tas viesīs dzidrību samilzušā jautājumā.

Šī nakts paies, lasot vēstules un atbildot...

interesanta diena. Vakarā atkal satikos ar dekupāžas meistarīti, papļāpājām ar viņu un viņas kaimiņiem. Nu tā mazliet... līdz plkst 11 PM. :D ieteicu, kur meklēt darbu, lai nopelnītu savam specifiskajam mērķim. Cerams, ka viņai izdosies ātri. :) neskatoties uz kluso periodu.

It kā pabeidzu savu mākslas darbu, bet kaut kas vēl nav riktīgi. Būs jātiekas vēl nākamo sestdienu. Apsolīja dot privātu ziņu, jo nez vai uzķeršu vēlreiz nejauši, par cik neķemmēju visas db grupas dr.lv
Rezervēju uzreiz arī jaunu apstrādājamo lietu :) Superīgi. Jāsāk domāt, kā to apdarīt. :)
Un ieviesās idejas no otras meičas par kolektīvu satikšanos dekupāžas mērķim Hantingtonā.
Vispār jau jābrīnās, ka divas tikai bijām, kaut Pboro ir pilna ar latvietēm. Un sniega esamībai jau nu latviešiem nebūtu jābūt par attaisnojumam. Kūtrums.

Un vakara (nakts) noslēgums pie Pola. Lutina mani atkal.

Darbā sacepās par bonusiem... Mazāki nekā parasti - bet taču vēl par pīķa mēnesi - decembri. starpība starp dažu bonusiem esot pat iespaidīga - 200 mārkas. Bet peirolis kaut ko nomuhļījās, pārrēķinājās, kā rezultātā dažiem atskaitīs, lai izlīdiznātu. Panesās variācijas par to, kāpēc bonuss mazāks kā vajadzētu par pīķa mēnesi: varbūt šamiem nauda aptrūkās; varbūt par godu tam, ka organizē pēcsvētku pārtiju februārī; vai arī vienkārši gribēja ieekonomēt (jo pierādīt ka esi nopelnījis pilnu bonusu, ir pagrūti, ja vispār iespējams). Vai sazin vēl, kāpēc. :D neizskatās, ka tīra pārrēķināšanās būtu notikusi.

Daždien darbā daru visu, uz ko vien esmu apmācīta - mētā pa visurieni, jo dabra pamaz, aģentūrniekiem īsās maiņas ir regulāras. Man nē - garantētas 40 h.

Braukāju bez apgaismojuma ar otro baiku, jo slinkums ķēpāties un veltīt 5 minutes, lai pārliktu no pamata baika uz to otru. :D Jo tam otram arhaisko lukturi Uģis, braucot pa pļavām pamanījās laikam salauzt, bet solīja piešķirt jaunu vietā, modernu. :D

Aizmugurējo, izskatās, ka kāds būs nospēris. Amazones velo nojumē. Aizgāju pie apsardzes un paprasīju, vai ir iespējams ce-ce televīzijā redzēt. Štrunts par lukturi, bet interesē, vai gadījumā, ja nu kas, baiks ir drošībā, vai arī jebkurš ar zāģīti netraucēti darba laikā var saslēgu pārzāģēt un baiku nozagt. Neba nu manējais (vienalga kurš) būtu tas vērtīgākais no visiem, bet anyway.

AK, un jā, riebīgais pasts no vīkenda strādā tikai sestdienā un i to - līdz 12:30. ar manu pēdējā laika režīmu netieku līdz viņiem. mēģināšu darbdienā...

Nu jā... ja nu man piešķir to pagarināto holideju - netikšu laikam es uz baseina nodarbībām ar vietējo klubu...

Piektdien visiem short shifts - no 21 paliku vienīgā stowere. Uz sortēšanu mani sūta vair dikti reti... Vai tas ir saistīts ar garo hlideju - nezinu, ar ko es to tā izpelnījos.

njā... nu visi mani iemesli kopā ņemot neesot tik nozīmīgi, lai piešķirtu man pagarināto atvaļinājumu (vairāk par 2 ned). Kāzas būtu pietiekams iemesls. Tomēr tas nebūs iemesls, lai precētos. :D
Turklāt - HR neesot tas, no kā tas atkarīgs. Bet Peirolis. Diez kādas cerības viņa manī neviesa - nebūšot godīgi, ja man piešķirs, kad iepriekšējiem darbiniekiem neesot piešķīruši pagarināto vaļinājumu.

Es nevarēšu laikam ņemt pēc tam atvaļinājumu 90 dienas. Bet ceru, ka man nevajadzēs par to uztraukties vairs.
Izrādās, HR menedžere ir poliete.

Bet patiesībā sāk rasties aidizdoma, ka varbūt man nemaz nevajag to pagarināto atvaļinājumu... Bet ej nu sazin, kā ies ar tā jaunā darba meklēšanu...

Nu - forma ir aizsūtīta. Tālākais ir likteņa ziņā - lai notiek, kam jānotiek!
Nedēļa jāgaida. Cerams, ka pa nedēļu avio cenas nepieaugs drastiski... ja nu kas...

Sāku apsvērt domu par kārtīga velo pumpja iegādi. Šobrīd visu laiku tiek lietots Uģa pumpis - galīgi nojāts. Bet jāpamēģina aizvizināties līdz kādam benzīntankam un iepūst gaisu riepiņās tur - vai tā mana velo vaina via Uģa pupmja vaina... ka nevaru piepumpēt riktīgi to sadurto kameru.
Kaut gan tā būtu vēl papildus apkraušanās ar vēl 1 mantu.

lai pieteiktos uz 4 nedēļu atvaļinājumu, ir jāaizpilda 1 speciāla forma... Kur ir 5 punkti. Ja kādā no tiem izpildos ar atbildi "nē" - tādu atvaļinājumu man neredzēt. Es neizpidlos pašā pirmajā punktā - gads nav nostrādāts.

Man tika dota iespēja parunāt pa tiešo ar HR departamentu. Rīt nozīmēta vizīte.

KO man TĀdu viņiem pateikt, lai viņi saprot, ka jādod. Pateitk, ka iešu prom, ja nedos (ko principā šķiet, būtu gatava arī realizēt)? Nezinu, vai tas nostrādās un nepadarīs situāciju sūdīgāku. Saslimt nejauši arī nevarēšu, jo būs aizdomīgi. Neko emerģencisku nevaru izdomāt. Negribās kādu "pataisīt" par beigtu vai ko tml.

Vakar pirmā darbadiena...
HR joprojām nav apdeitojis savus kontraktnieku sarakstus - līdz ar to - man nepazvanīja, lai noskaidrotu, vai nevēlos gadījumā paildzināt savu atvaļinājumu. Rezultātā - 4 h bija jānostrādā. Tad deva izvēlēties - iet uz outboundu vai mājās. Bet biju priecīga tāpat, jo gribēju titk uz lielo Tesco, kas nav tālu no darba - nopirkt Antrai dāvanu. Citādi varb'tu būtu turpinājusi strādāt outboundā, it īpaši tāpēc, ka atvaļinājuma dienas vajadzētu taupīt...

..jo gribu februāri ņemt brīvu, apvienojot 2 ceļojumus. Bet rrrr... it kā maksimums, ko dodot, ir 3 nedēļas. :( 4 nedēļas nedod. Viens esot saslimis pirms atvaļinājuma un kopskaitā dabrā nebija mēnesi - atlaida no darba. Viņš bija kontraktnieks. Vot tā! Vot brutāli nedod! Un inbounds nedod arī neapmaksātas stundas. Outbounds dod, a mūsējie - ņifiga... grr.
Bet nu redzēs. Ļoti lieku cerības, ka man izdosies izveikt manipulācijas un tikt prom uz 4 ned. Ļoti, ļoti.... ceru, ka visa pasaule sadosies rokās, lai man šeit palīdzētu. :)))))

Šodien cita interesanta diena... Veļļoju uz darbu un nez kamdēļ taisni aizdomājos - ja man kādreiz sanāk, braucot uz darbu, kāda šaize ar velo. Pēc 1 minūtes!!!!! pusceļā starp mājām un centru priekšējais rats sāk šņākt uz mani. Tā viļņveidīgi. Bremzes klāt neskaras, nekas cits arī nē... Pēc brīža - riepai mīkstais.
Bet vēl tak gribēju iztestēt jauno gps speedo aplikāciju telefonā uz velo...

Njā... Mirkli vēl domāju turpināt cēlu līdz centram ,tur piesiet riteni un tālāk ar taksi. Bet tomēr izdomāju vest mājās un atstāt tur.

Biki nolažojos ar lēmumu braukt ar taksi - izsaucu ta viņu. Parasti šie ierodas ātri, bet šoreiz tieši 10 min pagāja kopš zvana un tas bija par vēlu, lai pagūtu laikā. Sapratu, ka būs jāņem flexy laiks. Un tad ar taksi nav jēgas - varu ņemt otru velo un pēc pusstundas būt darbā. Sāku jau taksim teikt, ka nevajag man viņu vairs, bet šīs sāka kašķēties. Un jau ceļā tik pateica, ka jāmaksā 2 poundi un tad viņš brauc prom. Būtu viņam iešķiebusi to divnieku un lai tinās. Bet nu labi... Ir, kā ir. Vismaz atradu laiku uzklabināt šeit kaut ko.

Būs jāmeklē šodien kāds, kuram auto brīva vieta.

Cerība nav muļķa mierinājums. Jeb ne vienmēr.

Cerība piepildījās ar uzviju. Šonakt man būs pēdējā nakts maiņa (nu vismaz šogad). Ārpus grafika jau ar nākamo nedēļu nakts maiņas tiek atceltas.

Un šosestdien jāstrādā nebūs un 22tajā arī diez vai. :)))))))))) Mute smaida. :) Nav jau tā, ka nevarētu strādāt, bet nebūtu vēlams. Es nejūtu, ka ar tām virsstundām nopelnu tik daudz, lai būtu gandarīta par tām patērēto laiku. Bet daudzi laikam jūtas gandarīti.

Tiesa - zina tīm līdi to jau labu laiku, bet paziņojuši vēl nav - daži uzzinājuši nejauši un es šodien pavisam nejauši dabūju to zināt. Un labi, ka sāku taujāt kolēģiem par šo sestdienu... Stulbi, ka viņi to plāno paziņot pēdējā darbdienā pirms grafika maiņas - cilvēki var būt apslimuši, paņēmuši flexi stundas utt.
Tas diezgan pamatīgi pamaina manus plānus ar.

Kas pavisam dīvaini - šonedēļ nāca aptaujāt par to, kurā maiņā grib pāriet - rīta vai vakara. Nobrīnījos, ka tik laicīgi... Bet nē - pašā laikā. Par cik nebija laika daudz domāt, tad izspēru to pašu vakara maiņu. Bet aptauja, visticamāk, bija domāta aģentūras darbiniekiem, kuri pieņemti pīķa laikā.

Ripot uz darbu būs bišķi siltāk pa dienu kā pa nakti, bet laikietilpīgāk laikam, jo nevarēšu izmantot nakts radītās tukšākas ielas un iespēju brautk tur, kur pa dienu nevar.

Tiks saglabāts pīķa laika princips - inboundam darbs sākas un beidzas pusstundu vēlāk. Tas ir labi tādā ziņā, ka varbūt mazākas rindas pie metāla detektoriem un mazāki pūļi garderobē, bet vēlāk būšu mājās un tas nozīmē to, ka papildus pārējai intensīvākai satiksmei (salīdzinājumā ar nakts braucienu) dabūšu lielāku velo plūsmu pretī no rīta maiņas outboundniekiem... Tātad ne pa ielu vairs tik brīva braukšana, nedz pa velo ceļu. Paguvu jau iemīļot nakts braukšanu. Turklāt pēdējās spāris dienas spelgonīts veic arī zināmu labumu - samazina pretimbraucēju skaitu. :)


Tā nu pīķa laiks būs beidzies. Tad nu pārstāšu dzīvot TIK ļoti pa naktīm. :) Cerams, ka būšu sortēšanā. (pray)

Baterija kompītim sākusi gļukot. To, ka netur ne vella - tas sīkums - stāv konstanti pie vada - tāpat šamo nekur nelietoju bez vada, bet te šis ziņo, ka to vajag repleisot... Moš atkal patrobelēties ar kvadrāttirgoņiem? :D

Kā paredzēju - šosestdien pusmaiņā vairāk kā puse uz darbu sasaukto tika atlaisti mājā. Rezultātā - pusdienu pārtraukums pēc 2 minūtēm, bet man acis āudās neizpratnē - kur visi? Kāpēc neviens neiet breikā? Noliktava sirreāli tukša.

Ņemot vērā... ka pagājušajā sestdienā darba bija līdz acīm, šajā sestdienā visu faktiski arī pabeidzām līdz ar maiņa beigām (sortēšanā), tad jāsecina, ka nākamajā sestdienā darba nebūs vispār. Tas vieš cerības, ka varēs neiet uz darbu. Pavisam ļoti, neizsakāmi spēcīgi ceru, ka 22ajā noteikti nebūs jāstrādā... Šis muļķa mierinājums noteikti nomirs pēdējais.

Tomēr ir viens "bet" - paredzams, ka sāks visus pīķa jauniņos laist vaļā un tad palicējiem, iespējam, būs jāstrādā. Vai arī - cits scenārijs, kas arī realitāte - outboundam pīķis beigsies līdz ar Ziemīšiem un mūs var izsaukt uz darbu kaut vai tāpēc, lai atbalstītu outboundu.
Tomēr ceru, ka tas nenotiks. Vai arī vismaz darīs tā kā vienreiz aģentūra darīja - aptaujāja strādāt gribētājus un negribētājus un attiecīgi rīkojās.

Eh...

Vakar kaimiņi bija sajutušies vianīgi - lika man izvēlēties kūkas no viņu galda kā kompensāciju par viņu trokšņošanu pirms manas 6tās darbdiena. Nē, nu es jau neko pat netiku minējusi, norādījusi. Ir bijis trakāk. Bet paldies anyway. :)

Vakar izbraucu cauri svētdienniekam. Un nopirku velo. Neprasiet, kāpēc. :D Neprasiet, ko ar to daŗišu. :D Īpaši tāpēc, ka tas ir riktīgi vīrišķīgs agregāts un sēdeklis man par augstu, kaut gan šķiet, atrodas zemākajā pozīcijā.
Vecs agregāts, ar vecā tipa, centrvelces bremzēm, viss strādā, brauc zolīdi, varbūt prasās kaut kur eļļu piešpricēt, bet uztjūnēts ar aksesuāriem - arhaisks lukturis, moderns aizmugurē, pudeļu turētājs, dubļu sargi, bagāžnieks un vēl kaut kāda dīvaina detaļa pie aizmugurējā rata ass - pārdevējs arī nezināja, kas tas tāds ir - no sākta gala esot.
Ar piegādi, jo palūdzu - 2 baikus ar smagu iepirkumu tarbu būtu pagrūti aizstumt. Nogurums arī. Turklāt pa ceļam vajadzēja vēl šo to sagādāt. nu jā...

...Ziemas zābakus... nodirnēju ilgi, bet sagaidīju Primarku atveramies. Un konstatēju to, ko jau LV sāku konstatēt - ka NORMĀLU ziemas zābaku izvēle ir galīgi garām. Jeb vienkārī NAV tādas. Ja tiek līdz apavu nodaļai, tad ko mēs tur redzam - gumijas zābaki, ugīši (kuri vienīgie varētu atbilst manām prasībām uz siltumu, bet tas arī vienīgais faktors, kas tiem atbilst), kaut kādi gari nekam nederīgi, kurus ziemas zābaku kategorijā pat ierindot nevaru, daži, kuriem it kā ir neliela villa, bet šausmīgi neērti, tā it kā nīlzirga pēdai domāti, tad vēl GO GO dejotāju sapnis un viss. Ak, un jā - tie pēdējie arī nav ziemas zābaki nemaz. Nav pirmā reize, kad konstatēju, ka krimināli nav, no kā izvēlēties.

Nu labi, Anglijā ta vēl tā, bet LV ar mūsu kārtīgām ziemām... tas der tikai un vienīgi, ja džuse ikdienā no durvīm līdz durvīm pārvietojas ar auto. Lielam staigātājam tas ir galīgi garām. Jā, es esmu prasīga pret atsevišķiem priekšmetiem - krūšturiem, zābakiem un varbūt vēl kaut ko. Man patīk, kad kājas jūtas komfortabli ziemā, ir siltas, izskatās smuki, praktiski un neizšķīst pēc mēneša.
Tas atgādina to, ka siltāku zemju klimatam domātas auto riepas tirgo LV kā derīgas LV klimata apstākļiem.

Beigu beigās nopirku ugijus - ja nebūs slapjš, tad vismaz silti būs.

Šodien (sestdien) atkal uz darbu. Notiekti, ka būs arī daļa tādu [aģentūras darbinieku], kurus uz darbu neizsauks. Kālab viņi nevarētu aptaujāt, kuri gribētu savu darbdienu uzdāvināt kādam tās lielam gribētājam? :D Gara, nogurdinoša nedēļa stowā. Bet dabūju stundiņu arī pasortēt un stundiņu papikot.

Šonedēļ, šķiet, bija jāsaņem pirmais alga maksājums pēc P45 iesniegšanas. Un pārsteigums neviltots. Nē, ta būtu maigi sacīts. Šoks pamatīgs. Nodokļos puse (nepārpīlēju) - PUSE no algas. Uz rokas sanāca mazāk nekā par pēcpusdienas maiņu bez virsstundām un bez nakts piemaksas. Un tas vēl ņemot vērā to, ka alga izmaksāta par nedēļu, kurā bija 8 virsstundas. Es nezinu - vai meklēt iemeslu, vai pagaidīt nākamo algas lapu... Varbūt tas ir kaut kāds pārrēķins? Es aprastu, ja bišķi augstāki nodokļi, bet ne jau reizes 6!????!!

Šodien mājā tusiņš par godu Nikola vārda dienai, un izskatās, ka Inga brauc ciemos. Tusēt. Pa klubiem.

Šodien notika pavērsiens, ko paredzēju iepriekš. Respektīvi - ka Ieva, Ieviņš un Nils dzīvosies pie ANtras līdz janvārim, kā bija iedomājušies un tad brauks uz LV. Es jau neticēju, ka viņi to reāli darīs, ņemot vērā to, ka "tur taču neesot, ko darīt".

Šis fakts iezīmē to, ka man palūdza padomāt par citas mājvietas atrašanu. Ārā mani nemetot. Visi viens ar otru ir apmierināti, bet pašauri. Nu piekrītu - 9 cilvēki, kaut palielā mājā, bet ir pašauri ar 1 vannasistabu, kaut gan es esmu paguvusi pierast. Pārējie tad laikam nē. Nu decembra beigās būs 10 cilvēki.
Izstāstīju savas vēlmes attiecībā uz to, ka tāpat gribu mainīt pilsētu, bet negribētu mainīt dzīvestvietu iekš Pboro robežām un pēc tam ārpus tām vēlreiz. Tik daudz esot gatavi pieciest.

Skaidrību manā neziņā tas ievieš tikai tik daudz, ka ir skaidrs, ka mans plāns ir jārealizē. Tikai ir 1 "bet". Plāna ta nav. Ir aizmetņi.

Mans pragmatiskais prāts lika man pastrādāt Amazonē vēl kādu laiku, lai dabūtu līgumu. Pēc tam mans prāts lika man pastrādāt līdz peak time beigām. Bet nu jau tas pats prāts štuko, ka būtu prātīgi nostrādāt 3 pārbaudes mēnešus, lai parādītu, ka esmu tos izturējusi. Tas nozīmē, ka jānostrādā līdz janvāra vidum. Bet nu akurāt pēc 3 mēnešiem jau arī prom nemetīsies, tad nu tā noapaļojot līdz janvāra beigām ir jānostrādā. CV labi izskatīsies. Kādā veidā to noformēt - nezinu, bet jāpapildina sav Cv, jāizkoriģē LinkedIn profils. Jāsavada savs CV internetā utt utjp. Bet nu, ja parādīies kāds labs darba variants pirms pārbaudes laika beigām, tad prātu laikam metīšu pie malas.

Cita skaidrība ir ar to, ka gribu slēpot un ir pat iespēja to paveikt februārī. Pēc 2 gadu pārtraukuma draugu busiņā ir brīva vieta (mans prieks gan ir uz kāda drauga bēdas rēķina). Esmu noilgojusies. Ir štuks paņemt mēnesi off no darbiem, kurā iekļaut slēpošanu un padzīvošanu LV. Bet, kā palikt ar UK - ne vella nezinu. Un kā tikt uz slēpošanu - arī nē. Lidot uz LV un tad ar busu kratīties? Negribas. Bet, kā visu savienot... putra pilnīga... Lētāk noteikti būtu lidot pa taisno. Lētāk nekā tīri busa izdevumi ceļam uz Austriju.

Viens ir skaidrs - tā kā esmu iecerējusi - tā arī jādara - peak time beigsies, tad jāsāk meklēt darbs. Intensīvi. Ko meklēt - nezinu. Nezinu arī - kurā Uk nostūrī, ja vispār UK.

Kā vienmēr mana dzīve iet kā pa miglu.
Kā vienmēr - darāmā ir daudz.

Trešdien piemeklēja mani vissāpis. Murgaina nakts, kuru izturēju līdz 5 rītā - tad paņēmu flexi stundas un uz mājām, jo jutu, ka t* mani cepina pamatīgi. Patiesi likās, ka kaut kādā brīdi saļimšu. Nesāpēja laikam tikai mati. Kakls, klepus, pamatīga t*, galva griežas, sāp, acis sāp, muskuļu vājums, mugurkauls krustos, iesnas. Iespējams, kaut ko aizmirsu nosaukt. Pamatīgs sasirgums. Neatceros, kad vēl tā esmu jutusies.
Kolēģi teica, ka esot izskatījusies kā mirusi. Apkopēja redzot, ka man sūdīgi piedāvāja man slaveno paracetamolu. Man par pārsteigumu, pat palīdzēja - varēju aizripināties līdz mājām normāli.

Visu dienu nogulēju, maksimāli, bet dienasvidū pamodos un mājinieki mani ieraugot, nošuasminājās un centās piedāvāt visu, kas viņu rīcībā bija. Sadzēros zāļu tējas ar medu, sūķenes un iedeva man pat kaut kādas antibiotikas. Ja runājam par visādiem ārstnieciskiem līdzekļiem un metodēm, tad man parasti nekas nepalīdz. Nogāžos parasti tā pamatīgi, sākumā mēģinu ārstēties pašrocīgi ar sentēvu metodēm, bet parasti tas neko nedod. Vienīgi antibiotikas, pret kurām tai pat laikā spurojos pretī. Bet pēc kāda laika man palika nelabi. Izrāvu ārā visas medus tējas un noteikti arī tās antibiotikas. Organisms atteicās pieņemt.

Guļot vismaz temperatūru samaiznāju. A izmērīt ta nav, ar ko - tie elektroniskie sū* rāda katru reizi savu ciparu un pārsvarā tas ir mazāks par 36,6*. Ar manu šābrīža darba laiku nevaru arī baterijas nopirkt.

Zinu pati jau, par ko man šis viss, strādāju ar sevi pamazām. Tai pat dienā pirms dabra atradu brīsniņu, pameditēju - deguns it kā pat uzreiz atnāca vaļā, klepus mazinājās, bet pēc dienas atnāca atpakaļ. Uz darbu gan turpināju iet, palika labāk, bet ne pavisam vēl. Zinu zinu, bet nevaru šobrīd atļauties mājās tupēt.

Velo arī sajutās kaut kā ne visai - pedāļi čīkstēja kā kara laika drandoļetam. Viņam gan viegli - piešauj eļļu un viss kārtībā. :D

Trešdienā, kad jutos pagalam slikti, mani pusmaiņā aizsūtīja uz stovošanu. Par laimi tieši no stovošanas lielā mērā izvairījos, aiziedama 2,5 h ātrāk prom no darba. Vietas, kru stovot nebija īpaši daudz, stovojamais materiāls arī nekāds - pa singliem, par tārgetu parāk nestresoju, jo zināju, ka tādā kondīcijā tāpat neko nesasniegšu, bija samērīga vienaldzība - veselīgs po. Bet rēcu, kad ieraudzīju savu tārgetu. (edit) nebija tomēr krimināli augsts, bet tāds arī būt nevarēja :DDDDDDD Nu nevarēja tur sanākt tāds tārgets. Nu nekādi!! 100% muhļīšanās ar laika patēriņu tāskiem.

------------------------------------------

Nākamajā dienā... raiba naksniņa...piedodiet... nepatīk man apsuakāties un saukt kādu par stulbu vai vēl ko tādu... Bet ir cilvēki, kas mani izved... Attiecībā uz outbounderiem... Inbounderi jau sen viņus suakā par idiotiem. Es cenšos atturēties īpaši tāpēc, ka pazīstu dažu inteliģentu eksemplāru, bet brīžiem šķiet, ka tiešām... nu patiešām... Jau pa ceļam uz darbu izbaudīju viņu prāta spējas, kārtējo reizi veļļojot... Domā, ka baigi gudri laikam...
Ar to pat nekas nebeidzās. Tai dienā, lai cik arī neparasti tas skanētu, bet outboundam bija maiņas saīsinājums, līdz ar ko, mums bija jāuzņem EFNā viņus apmācīt. 6 gab uzreiz. Pakotāji.
Reizē iekrita, ka 1 stoveris, kas arī ambassadors stovā, nāks viņus apmācīt, tikām mani laiž ārkārtas pārtraukumā, pēc tam nomainu to ambassadoru un turpinu ņemties ar jauniņajiem.
Andrius, tas, kurš ambasadors stovā, ir zināms stoveris, kuru pēdējā laikā "izbaudu" EFN sortēšanā. Kolēģe poliete jau stāstīja, ka šis lietuvietis ir iedomīgs (šo īpašību es cilvēkos ne īpaši cienu), pie tam ož pēc sviedriem. Te nu arī izjutu viņa iedodmību. Arī šajā reizē viņš man baigi saka, ka viņš šeit šodien esot ambasadors. EFNā nav ambasadoru. :DDD Tas nekas, ka es viņu apmācīju sortēšanā, nebūdama ambasadors.

Nu lūk - atnāku no pārtraukuma. Visi pa stacijām... Visas stacijas aizņemtas. Pat, ja būtu kāda brīva, sortēšana nekāda nesanāktu. Sanāk skraidīt, paletes stumdot un atbildot uz problēmjautājumiem un novēršot nepareizības. 3 cilvēciņi strādā savā nodabā un viņiem tīri labi izdodas. Sirmajam kungam pat izdodas savu kļūdu atrast. Ātri nebija, bet pats pat izdomāja, kā. 2 indiešu meitenes arī tīri labi tika galā pirmajai dienai, bet 1 anglis bija pilnīga katastrofa. Likās, ka Andrius neko šim nav ierādījis. Bet nu labi, es nebleimoju Andriusu šeit - 6 apmācāmie šeit tomēr, pie tam - outbounderi, pie tam šis anglis ir smags gadījums. Pašā sākumā, kad viņš mani pasauca, pagadījās, ka menedžeris bija klāt. Pēc palīdzības sniegšanas menedžeris man piedāvāja viņu ņemt no stacijas nost un atrast viņam piemērotāku darbu. Es teicu, ka gan jau viss būs ok (norakstīju uz sākuma apmulsumu utml).

Bet nu... es saprastu, ja tas būtu kāds iebraucējs, kurš riktīgi kaut ko nesaprot angliski, bet, kad anglim pasaka - lasi, kas ekrānā rakstīts un seko norādījumiem, bet viņš skatās dumjām acīm... Neatšķir tukšu plastikāta kasti no pilnas, samet CD pilnīgā bardakā, pēc kā viņam pateicu, ka, ja viņš tā turpinās darīt, ātri no šejienes pazudīs, uc pigori.

Tas atsauc atmiņā Pola stāstus par dumajiem Pīterboriešiem, kuri skolu beidz, nemācēdami normāli lasīt un rakstīt. Es klausījos, bet negribēju ticēt, ka ir gluži tik traki, kā viņš stāsta. Pols kritizē ļoti daudz, visu. Tiesa, viņš arī slavē tikpat sulīgi daudzus, tomēr kritizē biežāk un nemitīgi. Bet tomēr es nedomāju, ka tā gluži var izteitkies, jo nepatīk man tā vispārināt. Es teiktu, ka šai pilsētā cilvēki ir varbūt trulāki, jo nneko īpaši bez TV skatīšanās cilvēki te nedara. Esmu sastapusi daudzus sakarīgus un prātīgus vietējos. Tepat no šiem 6 cilvēkiem tikai 1 bija izcils piemērs Pola aprakstītajiem "personāžiem". Nu cilvēks vienkārši nederīgs darbam. Vismaz ne šim. Varbūt viņam ir veiklas rokas pasūtījumu iepakošanā, kas, savukārt, man būtu galīgi garām, iespējams. Pat nevis iespējams, bet esmu pārliecināta par 70%, ka man tas būtu galīgi garām. Katram savs.

Tas pats anglis Džošua, ar kuru pārsvarā vienmēr esam EFNā kopā. Gan nav gluži no Pboro, bet no Kembridžas. Sākumā likās,ka diezgan bezcerīgs un tā un ka nebūs ar viņu īsti laba strādāšana. Bet esam iestrādājušies - paletizējamies un daramies. Un atklājās, ka ir viņam arī foršas idejas (kuras diemžēl team līdi neakceptēja) un ir viņš domājošs cilvēks. Un vietumis mēs 1 otru tīri labi papildinām un sapludinām mūsu abu idejas kopā. :)) Tai pat laikā - viss dabiski, bez uzspēlēšanas.

-----------------------------------------

Vakarnakt bija tāds sals pamatīgs. Es nezinu, cik bija grādi, it kā tika solīts, ka būšot mīnus 10 pie mums, nav ne jausmas, bet knaģi sala tā kā LV man salst pie kādiem -20. brrr. A rokās man bija Scott slēpošanas cimdi! Nē, nu labi - svētdienas tirdziņā bieži nācās novilkt tos nost, lai apčamdītu, norēķinātos, bet šajos biezajos vismaz varēja kaut cik apsildīt. Ja man būtu rokās tikvien kā kaut kādi parasti adīti plāni cimdeļi, knaģus varētu pēc tam amputēt no atsaldēšanas šajā klimatā. :D Brrr... Biju laimīga tikt mājās un pie radiatora atsilt.
Pēcāk pa dienu saulīte laikam bija pacentusies un novelkot cimdus - pat nesala. :) Saģērbusies biju tāpat.

Bet šoreiz labs ķēriens tirdziņā atkal. :D Jāšanas ķiveres - 2 gab. Vienu, kas 88ā gada angļu ražojums, sūtīšu paši ziniet, kur. :) Ausu aizbāžņi - varēšu šodien iemēģināt. :) Pagaidu plombe mājas apstākļos. :D Termometrs, kurš rāda tikpat "saprātīgi" kā iepriekšējais un dažas skaistumkopšanas lietas. Ko tik tur nevar atrast...

----------------------------------------

Pirmā nedēļa ar 6 darba naktīm ir izturēta. Šonedēļ arī droši, ka būs 6 naktis, iespējams, vēl nākamnedēļ. Klīst baumas, ka šonedēļ sāks pašus bezcerīgākos jauniņos laist vaļā.

Cerams, ka no tā klepus tikšu dŗizumis vaļā.