Magnesia

Šodien (sestdien) atkal uz darbu. Notiekti, ka būs arī daļa tādu [aģentūras darbinieku], kurus uz darbu neizsauks. Kālab viņi nevarētu aptaujāt, kuri gribētu savu darbdienu uzdāvināt kādam tās lielam gribētājam? :D Gara, nogurdinoša nedēļa stowā. Bet dabūju stundiņu arī pasortēt un stundiņu papikot.

Šonedēļ, šķiet, bija jāsaņem pirmais alga maksājums pēc P45 iesniegšanas. Un pārsteigums neviltots. Nē, ta būtu maigi sacīts. Šoks pamatīgs. Nodokļos puse (nepārpīlēju) - PUSE no algas. Uz rokas sanāca mazāk nekā par pēcpusdienas maiņu bez virsstundām un bez nakts piemaksas. Un tas vēl ņemot vērā to, ka alga izmaksāta par nedēļu, kurā bija 8 virsstundas. Es nezinu - vai meklēt iemeslu, vai pagaidīt nākamo algas lapu... Varbūt tas ir kaut kāds pārrēķins? Es aprastu, ja bišķi augstāki nodokļi, bet ne jau reizes 6!????!!

Šodien mājā tusiņš par godu Nikola vārda dienai, un izskatās, ka Inga brauc ciemos. Tusēt. Pa klubiem.

Trešdien piemeklēja mani vissāpis. Murgaina nakts, kuru izturēju līdz 5 rītā - tad paņēmu flexi stundas un uz mājām, jo jutu, ka t* mani cepina pamatīgi. Patiesi likās, ka kaut kādā brīdi saļimšu. Nesāpēja laikam tikai mati. Kakls, klepus, pamatīga t*, galva griežas, sāp, acis sāp, muskuļu vājums, mugurkauls krustos, iesnas. Iespējams, kaut ko aizmirsu nosaukt. Pamatīgs sasirgums. Neatceros, kad vēl tā esmu jutusies.
Kolēģi teica, ka esot izskatījusies kā mirusi. Apkopēja redzot, ka man sūdīgi piedāvāja man slaveno paracetamolu. Man par pārsteigumu, pat palīdzēja - varēju aizripināties līdz mājām normāli.

Visu dienu nogulēju, maksimāli, bet dienasvidū pamodos un mājinieki mani ieraugot, nošuasminājās un centās piedāvāt visu, kas viņu rīcībā bija. Sadzēros zāļu tējas ar medu, sūķenes un iedeva man pat kaut kādas antibiotikas. Ja runājam par visādiem ārstnieciskiem līdzekļiem un metodēm, tad man parasti nekas nepalīdz. Nogāžos parasti tā pamatīgi, sākumā mēģinu ārstēties pašrocīgi ar sentēvu metodēm, bet parasti tas neko nedod. Vienīgi antibiotikas, pret kurām tai pat laikā spurojos pretī. Bet pēc kāda laika man palika nelabi. Izrāvu ārā visas medus tējas un noteikti arī tās antibiotikas. Organisms atteicās pieņemt.

Guļot vismaz temperatūru samaiznāju. A izmērīt ta nav, ar ko - tie elektroniskie sū* rāda katru reizi savu ciparu un pārsvarā tas ir mazāks par 36,6*. Ar manu šābrīža darba laiku nevaru arī baterijas nopirkt.

Zinu pati jau, par ko man šis viss, strādāju ar sevi pamazām. Tai pat dienā pirms dabra atradu brīsniņu, pameditēju - deguns it kā pat uzreiz atnāca vaļā, klepus mazinājās, bet pēc dienas atnāca atpakaļ. Uz darbu gan turpināju iet, palika labāk, bet ne pavisam vēl. Zinu zinu, bet nevaru šobrīd atļauties mājās tupēt.

Velo arī sajutās kaut kā ne visai - pedāļi čīkstēja kā kara laika drandoļetam. Viņam gan viegli - piešauj eļļu un viss kārtībā. :D

Trešdienā, kad jutos pagalam slikti, mani pusmaiņā aizsūtīja uz stovošanu. Par laimi tieši no stovošanas lielā mērā izvairījos, aiziedama 2,5 h ātrāk prom no darba. Vietas, kru stovot nebija īpaši daudz, stovojamais materiāls arī nekāds - pa singliem, par tārgetu parāk nestresoju, jo zināju, ka tādā kondīcijā tāpat neko nesasniegšu, bija samērīga vienaldzība - veselīgs po. Bet rēcu, kad ieraudzīju savu tārgetu. (edit) nebija tomēr krimināli augsts, bet tāds arī būt nevarēja :DDDDDDD Nu nevarēja tur sanākt tāds tārgets. Nu nekādi!! 100% muhļīšanās ar laika patēriņu tāskiem.

------------------------------------------

Nākamajā dienā... raiba naksniņa...piedodiet... nepatīk man apsuakāties un saukt kādu par stulbu vai vēl ko tādu... Bet ir cilvēki, kas mani izved... Attiecībā uz outbounderiem... Inbounderi jau sen viņus suakā par idiotiem. Es cenšos atturēties īpaši tāpēc, ka pazīstu dažu inteliģentu eksemplāru, bet brīžiem šķiet, ka tiešām... nu patiešām... Jau pa ceļam uz darbu izbaudīju viņu prāta spējas, kārtējo reizi veļļojot... Domā, ka baigi gudri laikam...
Ar to pat nekas nebeidzās. Tai dienā, lai cik arī neparasti tas skanētu, bet outboundam bija maiņas saīsinājums, līdz ar ko, mums bija jāuzņem EFNā viņus apmācīt. 6 gab uzreiz. Pakotāji.
Reizē iekrita, ka 1 stoveris, kas arī ambassadors stovā, nāks viņus apmācīt, tikām mani laiž ārkārtas pārtraukumā, pēc tam nomainu to ambassadoru un turpinu ņemties ar jauniņajiem.
Andrius, tas, kurš ambasadors stovā, ir zināms stoveris, kuru pēdējā laikā "izbaudu" EFN sortēšanā. Kolēģe poliete jau stāstīja, ka šis lietuvietis ir iedomīgs (šo īpašību es cilvēkos ne īpaši cienu), pie tam ož pēc sviedriem. Te nu arī izjutu viņa iedodmību. Arī šajā reizē viņš man baigi saka, ka viņš šeit šodien esot ambasadors. EFNā nav ambasadoru. :DDD Tas nekas, ka es viņu apmācīju sortēšanā, nebūdama ambasadors.

Nu lūk - atnāku no pārtraukuma. Visi pa stacijām... Visas stacijas aizņemtas. Pat, ja būtu kāda brīva, sortēšana nekāda nesanāktu. Sanāk skraidīt, paletes stumdot un atbildot uz problēmjautājumiem un novēršot nepareizības. 3 cilvēciņi strādā savā nodabā un viņiem tīri labi izdodas. Sirmajam kungam pat izdodas savu kļūdu atrast. Ātri nebija, bet pats pat izdomāja, kā. 2 indiešu meitenes arī tīri labi tika galā pirmajai dienai, bet 1 anglis bija pilnīga katastrofa. Likās, ka Andrius neko šim nav ierādījis. Bet nu labi, es nebleimoju Andriusu šeit - 6 apmācāmie šeit tomēr, pie tam - outbounderi, pie tam šis anglis ir smags gadījums. Pašā sākumā, kad viņš mani pasauca, pagadījās, ka menedžeris bija klāt. Pēc palīdzības sniegšanas menedžeris man piedāvāja viņu ņemt no stacijas nost un atrast viņam piemērotāku darbu. Es teicu, ka gan jau viss būs ok (norakstīju uz sākuma apmulsumu utml).

Bet nu... es saprastu, ja tas būtu kāds iebraucējs, kurš riktīgi kaut ko nesaprot angliski, bet, kad anglim pasaka - lasi, kas ekrānā rakstīts un seko norādījumiem, bet viņš skatās dumjām acīm... Neatšķir tukšu plastikāta kasti no pilnas, samet CD pilnīgā bardakā, pēc kā viņam pateicu, ka, ja viņš tā turpinās darīt, ātri no šejienes pazudīs, uc pigori.

Tas atsauc atmiņā Pola stāstus par dumajiem Pīterboriešiem, kuri skolu beidz, nemācēdami normāli lasīt un rakstīt. Es klausījos, bet negribēju ticēt, ka ir gluži tik traki, kā viņš stāsta. Pols kritizē ļoti daudz, visu. Tiesa, viņš arī slavē tikpat sulīgi daudzus, tomēr kritizē biežāk un nemitīgi. Bet tomēr es nedomāju, ka tā gluži var izteitkies, jo nepatīk man tā vispārināt. Es teiktu, ka šai pilsētā cilvēki ir varbūt trulāki, jo nneko īpaši bez TV skatīšanās cilvēki te nedara. Esmu sastapusi daudzus sakarīgus un prātīgus vietējos. Tepat no šiem 6 cilvēkiem tikai 1 bija izcils piemērs Pola aprakstītajiem "personāžiem". Nu cilvēks vienkārši nederīgs darbam. Vismaz ne šim. Varbūt viņam ir veiklas rokas pasūtījumu iepakošanā, kas, savukārt, man būtu galīgi garām, iespējams. Pat nevis iespējams, bet esmu pārliecināta par 70%, ka man tas būtu galīgi garām. Katram savs.

Tas pats anglis Džošua, ar kuru pārsvarā vienmēr esam EFNā kopā. Gan nav gluži no Pboro, bet no Kembridžas. Sākumā likās,ka diezgan bezcerīgs un tā un ka nebūs ar viņu īsti laba strādāšana. Bet esam iestrādājušies - paletizējamies un daramies. Un atklājās, ka ir viņam arī foršas idejas (kuras diemžēl team līdi neakceptēja) un ir viņš domājošs cilvēks. Un vietumis mēs 1 otru tīri labi papildinām un sapludinām mūsu abu idejas kopā. :)) Tai pat laikā - viss dabiski, bez uzspēlēšanas.

-----------------------------------------

Vakarnakt bija tāds sals pamatīgs. Es nezinu, cik bija grādi, it kā tika solīts, ka būšot mīnus 10 pie mums, nav ne jausmas, bet knaģi sala tā kā LV man salst pie kādiem -20. brrr. A rokās man bija Scott slēpošanas cimdi! Nē, nu labi - svētdienas tirdziņā bieži nācās novilkt tos nost, lai apčamdītu, norēķinātos, bet šajos biezajos vismaz varēja kaut cik apsildīt. Ja man būtu rokās tikvien kā kaut kādi parasti adīti plāni cimdeļi, knaģus varētu pēc tam amputēt no atsaldēšanas šajā klimatā. :D Brrr... Biju laimīga tikt mājās un pie radiatora atsilt.
Pēcāk pa dienu saulīte laikam bija pacentusies un novelkot cimdus - pat nesala. :) Saģērbusies biju tāpat.

Bet šoreiz labs ķēriens tirdziņā atkal. :D Jāšanas ķiveres - 2 gab. Vienu, kas 88ā gada angļu ražojums, sūtīšu paši ziniet, kur. :) Ausu aizbāžņi - varēšu šodien iemēģināt. :) Pagaidu plombe mājas apstākļos. :D Termometrs, kurš rāda tikpat "saprātīgi" kā iepriekšējais un dažas skaistumkopšanas lietas. Ko tik tur nevar atrast...

----------------------------------------

Pirmā nedēļa ar 6 darba naktīm ir izturēta. Šonedēļ arī droši, ka būs 6 naktis, iespējams, vēl nākamnedēļ. Klīst baumas, ka šonedēļ sāks pašus bezcerīgākos jauniņos laist vaļā.

Cerams, ka no tā klepus tikšu dŗizumis vaļā.

Darbā paliek arvien škrobīgāk - izdomā sviestus visādus...
Uz vairāk kā pusi (patiesībā palikusi kāda ceturtā daļa) samazinājuši vietu, kur likt preci, bet tārgetus palielinājuši. 4tajā stāvā, kur jāstowē FBA grāmatas pa vienai lielos kvantumos, katastrofāli nav, kur tās likt. Un tik turpina drosēt pakaļ visiem un neadekvāti prasīt tārgetu izpildi. Arī citas fīčas piegriež un neļauj normāli strādāt. Vēl piedevām vairs savas kļūdas neļauj labot - tātad arī ar vairāk fīdbakiem pakaļ drosēs. :D

A par % vispār... kādu brīdi, kad likās, ka nevaru vienu triku izmantot tārgetu uzlabošanai, pārstāju to pielietot, samazinājās man tie %. Reizēm bija aš tikai ~66 utml. Desoja pakaļ un prasīja, kas, kāpēc, kas notiek, nemitīgi bakstīja, lai paaugstinātu. Esmu ievērojusi, ka viena latviete (tāda pēc skata ļoti lepna un iedomīga un pret mani izturas tā it kā miljonu būtu parādā, kaut gan cenšos ar viņu pat nekomunicēt), īpaši čeko un tikko kā man mazāk, tā bāžas virsū... Ar citiem nav tik traki. Bet kaut kā mistiski - nedēļas vidējie cipari bija virs 100% un tad teica (cits aģents) - re kur tev pozitīvs fīdbaks. A rakstiski??? A nav. :D Negatīvos fīdbakus gan grāmato rakstiski. Turklāt kvalitāti arī neskatās, nevar arī izsēdēt blakus katram, lai redzētu, kā katrs stowē. Un arī tas nelīdzētu, jo daži ir ielīduši ānusā tik dziļi, ka tam nav nozīmes.
Atsāku taisīt triku un % atgriezās.

Pagājušonedēļ dīvaini kaut kā vidējais pa nedēļu bija ~94% (parasti ir virs 100). Un par šito teica, ka, ja nākamā nedēļā arī būs zem 95%, būs padomes brīdinājums.... :D dēļ 1%???? sviests... Nu jāpapūlas dabūt 95,1% :D

Bet aizvakar tika atlaists viens anglis, jauniņais, par to, ka tārgetus nesasniedz. A viņam par to, ka saņēmis 2 negatīvos fīdbakus par kvalitāti, atņēma iespēju stowēt uz kvantitāti identiskos priekšmetus. Nevar ar šo metodi sasniegt 100%. Dauņi, kas nesaprot, ka ir robežas.
Anglis prasīja - cik stoweriem uz šo brīdi ir 100%... Četriem. Cik 90%? Septiņiem. :) A mūsu ir daudz!!!!

Tārgetus HR departaments skatoties it kā pēc pērnā gada datiem - kad (kā paši stāsta) toreizējie stoweri čītojuši (krāpušies) riktīgi...

Noskaņa darbā nav forša. Cilvēki jūt, ka pazeminās tārgeti pēdējā laikā, jo vietas ta nav. Cilvēki tiecas prom. Es arī neesmu izņēmums. Daudzi jau pametuši saimi... Pat labi stoweri.

Kaut gan nejaukās dienas mijas ar jaukajām un šad tad (kā vakar) ļāva pusi dienas stovēt čerijus (ķirsīšus jeb ratiņus, kur daudz vienādu priekšmetu). Reti, bet reizēm notiek cherry pick, kas ir pavisam gardi, ja vien ir tie ķirsīši. :)

Mīkstais ir uzlikts tik lielā pakāpē, lai izvilktu līdz brīdim, kad ES pacelšu cepuri.

Bet par nedarbiem citu reizi...


AA, nu jā... Kristam izdevās ļoti veiksmīgi iekārtoties. Es viņu atsvabināju no strādāšanas fabrikās. Iesākumā gan aizvedu uz PMP - lai iesākumam var pieradināties, iestrādāties un kaut ko nopelnīt, bet nākamajā dienā aizvilku uz Marks & Spencer aģentūru. Viņš gan stīvējās pretī un bija iecirties, ka grib neregulāru darbu, bet tika savaldīts un jau nedēļu strādā ļoti dārgu apģērbu veikala noliktavā. :) Man arī pasniedza pieteikumu, bet es neuzdrīkstējos to aizpildīt vēl. Nav gan zināms, uz cik ilgu laiku šis darbs, bet vismaz un regulārs ar konkrētu, iznāmu dabralaiku. Un labāk kā stāvēt priekšautiņā augļu fabrikā. Nav arī tālu no mājām. ar kājām/velo. vēl tuvāk nekā Amazone.
Pats Krists šobrīd apmierināts un PMP darbus atteica. :))

Esmu svērusi arī pati šo variantu, vēl neesmu izšķirusies... Tur nav tārgetu, taču darbs vēl garlaicīgāks.

Jeb melnās strīpas diena.

Esmu mierīga un pat iesmēju šodien par to, ka šodien darbā, iespējams piemeklēja visas iespējamās ķibeles... Mierīga nebūšu rīt, kad aģenti nāks atkal bakstīt sejā izpildījuma %... negribu tos redzēt. Kur nu vēl smieties gribēsies...

Pie tā, ka ratiņu lifti bieži sprūst, jau pierasts, vakar pat 3 no 4 liftiem izgāj ano ierindas vienlaicīgi. Bet šodien mani ratiņi liftā iesprūda pavisam nepiemērotā brīdī, kad nevarēju tos atstāt un turpināt darbu ar citiem ratiņiem. Tas kavē laiku, tātad arī izpildījumu un %. Jo es jebkuru kļūdu vai neskaidrību cenšos noskaidrot un saprast, vai tā mana kļūda, vai recievera (tas, kurš ienākošo preci saliek ratiņos, kurus stoveris jeb es tālāk sastrādā pa plauktiem) un tad to labot. Tāpēc man līdz šim (līdz šim, jo nezinu, vai pēc šīs dienas murga tas tā paliks) nav bijis kļūdu ar negatīvu feedback. Kolēģiem jauniņajiem dažiem jau ir, vienam kaut kā pat divi. Ja trešais nāk, tad esot jau sūdīgi (vismaz pārbaudes laikā tā esot). kas notiks, ja es aiznākamnedēļ nesasniegšuv 100%, arī nezinu, kas būs. Kaut gan runā, ka vecajie darbinieki arī nemaz nesasniedzot 100% (vai arī ne vienmēr). Bet vecajie ir vecajie...

Katru rītu ir security briefings (sapulce), kur informē arī par to, cik kļūdas ir bijušas iepriekšējā dienā un, cik uram departamentam un kurai nodaļai, tātad arī - fīdbaki. Lūdzu kādu tur, augšā, lai rīt man nebūtu jāparaksta neviens fīdbaks.

pa starpām pamanījos pa ilgiem laikiem "pazaudēt" magnētu. Jā, atkal. :D Izskraidījos pa iepriekšējo eju, kur stovēju - nava. Tuvojas sweeper (kļūdu labotājs jeb korektors, varētu tā teikt), prasa, kas noticies... Atver sarakstu ar vietām, kur stovēju. Saku, ka jau izmeklēju - nava. Tā sasodītā muša (magnēts) bija turpat, kur biju iesākusi jaunus ratiņus stovēt un konstatēju, ka magnēta nav.. Maita paslēpies stalažas stienim otrā pusē. :D velti pazaudēts laiks, atkal.

Vispār te to magnētu uztver ļoti slimīgi... Vārdu sakot - magnēts jāpiesprauž pie vajadzīgā bina (kaste) stalažās, kur stovēt preci - lai nesajauktu ar blakus esošajiem biniem. Pie mazajiem, library, biniem es spraužu, īpaši, kad grāmatas vai CD/DVD jāstovē, bet lielie bini - nu grūti tur kaut ko sajaukt un tie ir tie, pie kuriem es mūz'dien zaudēju to magnētu. Tomer nelietojot to, es riskēju - nedod Dies, ja to ieraudzīs lielais menedžeris, tad būšot kaut kas tur (nosaukumu neatminos) un tas esot smagākais sods... aiai. Vienreiz uzsūtījās 1 uzraugs un pat par magnēta izmantošanu ne burtiski tādā veidā, kā vajag, tika sasaukti jauniņie un dots pa mizu, pēc tam tika dots papildus 2 h treniņš stovēšanā.

Iet kā pa kalniem. Ir labas dienas - 2 no tādām pat sasniedzu šīs nedēļas normu. Bet neregulāri - kā ietrāpās.

Papildus visām ķezām nokavēju īsā pārtraukuma laiku - atjēdzos 3 min līdz tā beigām. 3 minūtes vajadzīgas, lai tiktu no mana departamenta līdz ēdnīcai. Nospļāvos - iztikšu bez īsā breika šodien. Paēdīšu nākamajā... Še tev!!! Nāca nākamis pārsteigums - otrā pārtraukuma nebūs, jo... strādājam šodien tikai līdz 20. Ta snozīmē, ka naduiņas jau arī nebūs baigi daudz, taču vismaz varēs mājās sadarīt un kas zin - varbūt agrāk aiziet gulēt.

izskatījās, ka arī pārējiem new starteriem (jauniņajiem) šodien gāja raibi. Bieži redzēti pie sweepera.
Nez, kas šodien bija par Mēness dienu...

Tāda, vot, jautra dieniņa.

Plus vēl Veriņa biedē ar council tax, ka man arī pienākoties maksāt. Tas nekas, ka Ingus maksā.
Tagad mēģinu ieurbties informācijā par šo jautājumu...

Jāpiestaigā regulāri uz jogu... Sestdien biju us Sahaja yoga. Nu nebija sajūtas, kā viņa tur stāstīja, nebija nekas izteikts, bet meditācijas vajag un tā kopistiski ir vieglāk koncentrēties, domas atslēgt. Domāju es pārāk daudz. Ha ha :D