Raiba nedēļa...
Posted on 2012.12.03 at 08:30Fīlings::
dizzy
Trešdien piemeklēja mani vissāpis. Murgaina nakts, kuru izturēju līdz 5 rītā - tad paņēmu flexi stundas un uz mājām, jo jutu, ka t* mani cepina pamatīgi. Patiesi likās, ka kaut kādā brīdi saļimšu. Nesāpēja laikam tikai mati. Kakls, klepus, pamatīga t*, galva griežas, sāp, acis sāp, muskuļu vājums, mugurkauls krustos, iesnas. Iespējams, kaut ko aizmirsu nosaukt. Pamatīgs sasirgums. Neatceros, kad vēl tā esmu jutusies.
Kolēģi teica, ka esot izskatījusies kā mirusi. Apkopēja redzot, ka man sūdīgi piedāvāja man slaveno paracetamolu. Man par pārsteigumu, pat palīdzēja - varēju aizripināties līdz mājām normāli.
Visu dienu nogulēju, maksimāli, bet dienasvidū pamodos un mājinieki mani ieraugot, nošuasminājās un centās piedāvāt visu, kas viņu rīcībā bija. Sadzēros zāļu tējas ar medu, sūķenes un iedeva man pat kaut kādas antibiotikas. Ja runājam par visādiem ārstnieciskiem līdzekļiem un metodēm, tad man parasti nekas nepalīdz. Nogāžos parasti tā pamatīgi, sākumā mēģinu ārstēties pašrocīgi ar sentēvu metodēm, bet parasti tas neko nedod. Vienīgi antibiotikas, pret kurām tai pat laikā spurojos pretī. Bet pēc kāda laika man palika nelabi. Izrāvu ārā visas medus tējas un noteikti arī tās antibiotikas. Organisms atteicās pieņemt.
Guļot vismaz temperatūru samaiznāju. A izmērīt ta nav, ar ko - tie elektroniskie sū* rāda katru reizi savu ciparu un pārsvarā tas ir mazāks par 36,6*. Ar manu šābrīža darba laiku nevaru arī baterijas nopirkt.
Zinu pati jau, par ko man šis viss, strādāju ar sevi pamazām. Tai pat dienā pirms dabra atradu brīsniņu, pameditēju - deguns it kā pat uzreiz atnāca vaļā, klepus mazinājās, bet pēc dienas atnāca atpakaļ. Uz darbu gan turpināju iet, palika labāk, bet ne pavisam vēl. Zinu zinu, bet nevaru šobrīd atļauties mājās tupēt.
Velo arī sajutās kaut kā ne visai - pedāļi čīkstēja kā kara laika drandoļetam. Viņam gan viegli - piešauj eļļu un viss kārtībā. :D
Trešdienā, kad jutos pagalam slikti, mani pusmaiņā aizsūtīja uz stovošanu. Par laimi tieši no stovošanas lielā mērā izvairījos, aiziedama 2,5 h ātrāk prom no darba. Vietas, kru stovot nebija īpaši daudz, stovojamais materiāls arī nekāds - pa singliem, par tārgetu parāk nestresoju, jo zināju, ka tādā kondīcijā tāpat neko nesasniegšu, bija samērīga vienaldzība - veselīgs po. Bet rēcu, kad ieraudzīju savu tārgetu. (edit) nebija tomēr krimināli augsts, bet tāds arī būt nevarēja :DDDDDDD Nu nevarēja tur sanākt tāds tārgets. Nu nekādi!! 100% muhļīšanās ar laika patēriņu tāskiem.
----------------------------------------
Nākamajā dienā... raiba naksniņa...piedodiet... nepatīk man apsuakāties un saukt kādu par stulbu vai vēl ko tādu... Bet ir cilvēki, kas mani izved... Attiecībā uz outbounderiem... Inbounderi jau sen viņus suakā par idiotiem. Es cenšos atturēties īpaši tāpēc, ka pazīstu dažu inteliģentu eksemplāru, bet brīžiem šķiet, ka tiešām... nu patiešām... Jau pa ceļam uz darbu izbaudīju viņu prāta spējas, kārtējo reizi veļļojot... Domā, ka baigi gudri laikam...
Ar to pat nekas nebeidzās. Tai dienā, lai cik arī neparasti tas skanētu, bet outboundam bija maiņas saīsinājums, līdz ar ko, mums bija jāuzņem EFNā viņus apmācīt. 6 gab uzreiz. Pakotāji.
Reizē iekrita, ka 1 stoveris, kas arī ambassadors stovā, nāks viņus apmācīt, tikām mani laiž ārkārtas pārtraukumā, pēc tam nomainu to ambassadoru un turpinu ņemties ar jauniņajiem.
Andrius, tas, kurš ambasadors stovā, ir zināms stoveris, kuru pēdējā laikā "izbaudu" EFN sortēšanā. Kolēģe poliete jau stāstīja, ka šis lietuvietis ir iedomīgs (šo īpašību es cilvēkos ne īpaši cienu), pie tam ož pēc sviedriem. Te nu arī izjutu viņa iedodmību. Arī šajā reizē viņš man baigi saka, ka viņš šeit šodien esot ambasadors. EFNā nav ambasadoru. :DDD Tas nekas, ka es viņu apmācīju sortēšanā, nebūdama ambasadors.
Nu lūk - atnāku no pārtraukuma. Visi pa stacijām... Visas stacijas aizņemtas. Pat, ja būtu kāda brīva, sortēšana nekāda nesanāktu. Sanāk skraidīt, paletes stumdot un atbildot uz problēmjautājumiem un novēršot nepareizības. 3 cilvēciņi strādā savā nodabā un viņiem tīri labi izdodas. Sirmajam kungam pat izdodas savu kļūdu atrast. Ātri nebija, bet pats pat izdomāja, kā. 2 indiešu meitenes arī tīri labi tika galā pirmajai dienai, bet 1 anglis bija pilnīga katastrofa. Likās, ka Andrius neko šim nav ierādījis. Bet nu labi, es nebleimoju Andriusu šeit - 6 apmācāmie šeit tomēr, pie tam - outbounderi, pie tam šis anglis ir smags gadījums. Pašā sākumā, kad viņš mani pasauca, pagadījās, ka menedžeris bija klāt. Pēc palīdzības sniegšanas menedžeris man piedāvāja viņu ņemt no stacijas nost un atrast viņam piemērotāku darbu. Es teicu, ka gan jau viss būs ok (norakstīju uz sākuma apmulsumu utml).
Bet nu... es saprastu, ja tas būtu kāds iebraucējs, kurš riktīgi kaut ko nesaprot angliski, bet, kad anglim pasaka - lasi, kas ekrānā rakstīts un seko norādījumiem, bet viņš skatās dumjām acīm... Neatšķir tukšu plastikāta kasti no pilnas, samet CD pilnīgā bardakā, pēc kā viņam pateicu, ka, ja viņš tā turpinās darīt, ātri no šejienes pazudīs, uc pigori.
Tas atsauc atmiņā Pola stāstus par dumajiem Pīterboriešiem, kuri skolu beidz, nemācēdami normāli lasīt un rakstīt. Es klausījos, bet negribēju ticēt, ka ir gluži tik traki, kā viņš stāsta. Pols kritizē ļoti daudz, visu. Tiesa, viņš arī slavē tikpat sulīgi daudzus, tomēr kritizē biežāk un nemitīgi. Bet tomēr es nedomāju, ka tā gluži var izteitkies, jo nepatīk man tā vispārināt. Es teiktu, ka šai pilsētā cilvēki ir varbūt trulāki, jo nneko īpaši bez TV skatīšanās cilvēki te nedara. Esmu sastapusi daudzus sakarīgus un prātīgus vietējos. Tepat no šiem 6 cilvēkiem tikai 1 bija izcils piemērs Pola aprakstītajiem "personāžiem". Nu cilvēks vienkārši nederīgs darbam. Vismaz ne šim. Varbūt viņam ir veiklas rokas pasūtījumu iepakošanā, kas, savukārt, man būtu galīgi garām, iespējams. Pat nevis iespējams, bet esmu pārliecināta par 70%, ka man tas būtu galīgi garām. Katram savs.
Tas pats anglis Džošua, ar kuru pārsvarā vienmēr esam EFNā kopā. Gan nav gluži no Pboro, bet no Kembridžas. Sākumā likās,ka diezgan bezcerīgs un tā un ka nebūs ar viņu īsti laba strādāšana. Bet esam iestrādājušies - paletizējamies un daramies. Un atklājās, ka ir viņam arī foršas idejas (kuras diemžēl team līdi neakceptēja) un ir viņš domājošs cilvēks. Un vietumis mēs 1 otru tīri labi papildinām un sapludinām mūsu abu idejas kopā. :)) Tai pat laikā - viss dabiski, bez uzspēlēšanas.
----------------------------------------
Vakarnakt bija tāds sals pamatīgs. Es nezinu, cik bija grādi, it kā tika solīts, ka būšot mīnus 10 pie mums, nav ne jausmas, bet knaģi sala tā kā LV man salst pie kādiem -20. brrr. A rokās man bija Scott slēpošanas cimdi! Nē, nu labi - svētdienas tirdziņā bieži nācās novilkt tos nost, lai apčamdītu, norēķinātos, bet šajos biezajos vismaz varēja kaut cik apsildīt. Ja man būtu rokās tikvien kā kaut kādi parasti adīti plāni cimdeļi, knaģus varētu pēc tam amputēt no atsaldēšanas šajā klimatā. :D Brrr... Biju laimīga tikt mājās un pie radiatora atsilt.
Pēcāk pa dienu saulīte laikam bija pacentusies un novelkot cimdus - pat nesala. :) Saģērbusies biju tāpat.
Bet šoreiz labs ķēriens tirdziņā atkal. :D Jāšanas ķiveres - 2 gab. Vienu, kas 88ā gada angļu ražojums, sūtīšu paši ziniet, kur. :) Ausu aizbāžņi - varēšu šodien iemēģināt. :) Pagaidu plombe mājas apstākļos. :D Termometrs, kurš rāda tikpat "saprātīgi" kā iepriekšējais un dažas skaistumkopšanas lietas. Ko tik tur nevar atrast...
----------------------------------------
Pirmā nedēļa ar 6 darba naktīm ir izturēta. Šonedēļ arī droši, ka būs 6 naktis, iespējams, vēl nākamnedēļ. Klīst baumas, ka šonedēļ sāks pašus bezcerīgākos jauniņos laist vaļā.
Cerams, ka no tā klepus tikšu dŗizumis vaļā.
Kolēģi teica, ka esot izskatījusies kā mirusi. Apkopēja redzot, ka man sūdīgi piedāvāja man slaveno paracetamolu. Man par pārsteigumu, pat palīdzēja - varēju aizripināties līdz mājām normāli.
Visu dienu nogulēju, maksimāli, bet dienasvidū pamodos un mājinieki mani ieraugot, nošuasminājās un centās piedāvāt visu, kas viņu rīcībā bija. Sadzēros zāļu tējas ar medu, sūķenes un iedeva man pat kaut kādas antibiotikas. Ja runājam par visādiem ārstnieciskiem līdzekļiem un metodēm, tad man parasti nekas nepalīdz. Nogāžos parasti tā pamatīgi, sākumā mēģinu ārstēties pašrocīgi ar sentēvu metodēm, bet parasti tas neko nedod. Vienīgi antibiotikas, pret kurām tai pat laikā spurojos pretī. Bet pēc kāda laika man palika nelabi. Izrāvu ārā visas medus tējas un noteikti arī tās antibiotikas. Organisms atteicās pieņemt.
Guļot vismaz temperatūru samaiznāju. A izmērīt ta nav, ar ko - tie elektroniskie sū* rāda katru reizi savu ciparu un pārsvarā tas ir mazāks par 36,6*. Ar manu šābrīža darba laiku nevaru arī baterijas nopirkt.
Zinu pati jau, par ko man šis viss, strādāju ar sevi pamazām. Tai pat dienā pirms dabra atradu brīsniņu, pameditēju - deguns it kā pat uzreiz atnāca vaļā, klepus mazinājās, bet pēc dienas atnāca atpakaļ. Uz darbu gan turpināju iet, palika labāk, bet ne pavisam vēl. Zinu zinu, bet nevaru šobrīd atļauties mājās tupēt.
Velo arī sajutās kaut kā ne visai - pedāļi čīkstēja kā kara laika drandoļetam. Viņam gan viegli - piešauj eļļu un viss kārtībā. :D
Trešdienā, kad jutos pagalam slikti, mani pusmaiņā aizsūtīja uz stovošanu. Par laimi tieši no stovošanas lielā mērā izvairījos, aiziedama 2,5 h ātrāk prom no darba. Vietas, kru stovot nebija īpaši daudz, stovojamais materiāls arī nekāds - pa singliem, par tārgetu parāk nestresoju, jo zināju, ka tādā kondīcijā tāpat neko nesasniegšu, bija samērīga vienaldzība - veselīgs po. Bet rēcu, kad ieraudzīju savu tārgetu. (edit) nebija tomēr krimināli augsts, bet tāds arī būt nevarēja :DDDDDDD Nu nevarēja tur sanākt tāds tārgets. Nu nekādi!! 100% muhļīšanās ar laika patēriņu tāskiem.
----------------------------------------
Nākamajā dienā... raiba naksniņa...piedodiet... nepatīk man apsuakāties un saukt kādu par stulbu vai vēl ko tādu... Bet ir cilvēki, kas mani izved... Attiecībā uz outbounderiem... Inbounderi jau sen viņus suakā par idiotiem. Es cenšos atturēties īpaši tāpēc, ka pazīstu dažu inteliģentu eksemplāru, bet brīžiem šķiet, ka tiešām... nu patiešām... Jau pa ceļam uz darbu izbaudīju viņu prāta spējas, kārtējo reizi veļļojot... Domā, ka baigi gudri laikam...
Ar to pat nekas nebeidzās. Tai dienā, lai cik arī neparasti tas skanētu, bet outboundam bija maiņas saīsinājums, līdz ar ko, mums bija jāuzņem EFNā viņus apmācīt. 6 gab uzreiz. Pakotāji.
Reizē iekrita, ka 1 stoveris, kas arī ambassadors stovā, nāks viņus apmācīt, tikām mani laiž ārkārtas pārtraukumā, pēc tam nomainu to ambassadoru un turpinu ņemties ar jauniņajiem.
Andrius, tas, kurš ambasadors stovā, ir zināms stoveris, kuru pēdējā laikā "izbaudu" EFN sortēšanā. Kolēģe poliete jau stāstīja, ka šis lietuvietis ir iedomīgs (šo īpašību es cilvēkos ne īpaši cienu), pie tam ož pēc sviedriem. Te nu arī izjutu viņa iedodmību. Arī šajā reizē viņš man baigi saka, ka viņš šeit šodien esot ambasadors. EFNā nav ambasadoru. :DDD Tas nekas, ka es viņu apmācīju sortēšanā, nebūdama ambasadors.
Nu lūk - atnāku no pārtraukuma. Visi pa stacijām... Visas stacijas aizņemtas. Pat, ja būtu kāda brīva, sortēšana nekāda nesanāktu. Sanāk skraidīt, paletes stumdot un atbildot uz problēmjautājumiem un novēršot nepareizības. 3 cilvēciņi strādā savā nodabā un viņiem tīri labi izdodas. Sirmajam kungam pat izdodas savu kļūdu atrast. Ātri nebija, bet pats pat izdomāja, kā. 2 indiešu meitenes arī tīri labi tika galā pirmajai dienai, bet 1 anglis bija pilnīga katastrofa. Likās, ka Andrius neko šim nav ierādījis. Bet nu labi, es nebleimoju Andriusu šeit - 6 apmācāmie šeit tomēr, pie tam - outbounderi, pie tam šis anglis ir smags gadījums. Pašā sākumā, kad viņš mani pasauca, pagadījās, ka menedžeris bija klāt. Pēc palīdzības sniegšanas menedžeris man piedāvāja viņu ņemt no stacijas nost un atrast viņam piemērotāku darbu. Es teicu, ka gan jau viss būs ok (norakstīju uz sākuma apmulsumu utml).
Bet nu... es saprastu, ja tas būtu kāds iebraucējs, kurš riktīgi kaut ko nesaprot angliski, bet, kad anglim pasaka - lasi, kas ekrānā rakstīts un seko norādījumiem, bet viņš skatās dumjām acīm... Neatšķir tukšu plastikāta kasti no pilnas, samet CD pilnīgā bardakā, pēc kā viņam pateicu, ka, ja viņš tā turpinās darīt, ātri no šejienes pazudīs, uc pigori.
Tas atsauc atmiņā Pola stāstus par dumajiem Pīterboriešiem, kuri skolu beidz, nemācēdami normāli lasīt un rakstīt. Es klausījos, bet negribēju ticēt, ka ir gluži tik traki, kā viņš stāsta. Pols kritizē ļoti daudz, visu. Tiesa, viņš arī slavē tikpat sulīgi daudzus, tomēr kritizē biežāk un nemitīgi. Bet tomēr es nedomāju, ka tā gluži var izteitkies, jo nepatīk man tā vispārināt. Es teiktu, ka šai pilsētā cilvēki ir varbūt trulāki, jo nneko īpaši bez TV skatīšanās cilvēki te nedara. Esmu sastapusi daudzus sakarīgus un prātīgus vietējos. Tepat no šiem 6 cilvēkiem tikai 1 bija izcils piemērs Pola aprakstītajiem "personāžiem". Nu cilvēks vienkārši nederīgs darbam. Vismaz ne šim. Varbūt viņam ir veiklas rokas pasūtījumu iepakošanā, kas, savukārt, man būtu galīgi garām, iespējams. Pat nevis iespējams, bet esmu pārliecināta par 70%, ka man tas būtu galīgi garām. Katram savs.
Tas pats anglis Džošua, ar kuru pārsvarā vienmēr esam EFNā kopā. Gan nav gluži no Pboro, bet no Kembridžas. Sākumā likās,ka diezgan bezcerīgs un tā un ka nebūs ar viņu īsti laba strādāšana. Bet esam iestrādājušies - paletizējamies un daramies. Un atklājās, ka ir viņam arī foršas idejas (kuras diemžēl team līdi neakceptēja) un ir viņš domājošs cilvēks. Un vietumis mēs 1 otru tīri labi papildinām un sapludinām mūsu abu idejas kopā. :)) Tai pat laikā - viss dabiski, bez uzspēlēšanas.
----------------------------------------
Vakarnakt bija tāds sals pamatīgs. Es nezinu, cik bija grādi, it kā tika solīts, ka būšot mīnus 10 pie mums, nav ne jausmas, bet knaģi sala tā kā LV man salst pie kādiem -20. brrr. A rokās man bija Scott slēpošanas cimdi! Nē, nu labi - svētdienas tirdziņā bieži nācās novilkt tos nost, lai apčamdītu, norēķinātos, bet šajos biezajos vismaz varēja kaut cik apsildīt. Ja man būtu rokās tikvien kā kaut kādi parasti adīti plāni cimdeļi, knaģus varētu pēc tam amputēt no atsaldēšanas šajā klimatā. :D Brrr... Biju laimīga tikt mājās un pie radiatora atsilt.
Pēcāk pa dienu saulīte laikam bija pacentusies un novelkot cimdus - pat nesala. :) Saģērbusies biju tāpat.
Bet šoreiz labs ķēriens tirdziņā atkal. :D Jāšanas ķiveres - 2 gab. Vienu, kas 88ā gada angļu ražojums, sūtīšu paši ziniet, kur. :) Ausu aizbāžņi - varēšu šodien iemēģināt. :) Pagaidu plombe mājas apstākļos. :D Termometrs, kurš rāda tikpat "saprātīgi" kā iepriekšējais un dažas skaistumkopšanas lietas. Ko tik tur nevar atrast...
----------------------------------------
Pirmā nedēļa ar 6 darba naktīm ir izturēta. Šonedēļ arī droši, ka būs 6 naktis, iespējams, vēl nākamnedēļ. Klīst baumas, ka šonedēļ sāks pašus bezcerīgākos jauniņos laist vaļā.
Cerams, ka no tā klepus tikšu dŗizumis vaļā.
sick
cheerful