Magnesia

Kā paredzēju - šosestdien pusmaiņā vairāk kā puse uz darbu sasaukto tika atlaisti mājā. Rezultātā - pusdienu pārtraukums pēc 2 minūtēm, bet man acis āudās neizpratnē - kur visi? Kāpēc neviens neiet breikā? Noliktava sirreāli tukša.

Ņemot vērā... ka pagājušajā sestdienā darba bija līdz acīm, šajā sestdienā visu faktiski arī pabeidzām līdz ar maiņa beigām (sortēšanā), tad jāsecina, ka nākamajā sestdienā darba nebūs vispār. Tas vieš cerības, ka varēs neiet uz darbu. Pavisam ļoti, neizsakāmi spēcīgi ceru, ka 22ajā noteikti nebūs jāstrādā... Šis muļķa mierinājums noteikti nomirs pēdējais.

Tomēr ir viens "bet" - paredzams, ka sāks visus pīķa jauniņos laist vaļā un tad palicējiem, iespējam, būs jāstrādā. Vai arī - cits scenārijs, kas arī realitāte - outboundam pīķis beigsies līdz ar Ziemīšiem un mūs var izsaukt uz darbu kaut vai tāpēc, lai atbalstītu outboundu.
Tomēr ceru, ka tas nenotiks. Vai arī vismaz darīs tā kā vienreiz aģentūra darīja - aptaujāja strādāt gribētājus un negribētājus un attiecīgi rīkojās.

Eh...

Vakar kaimiņi bija sajutušies vianīgi - lika man izvēlēties kūkas no viņu galda kā kompensāciju par viņu trokšņošanu pirms manas 6tās darbdiena. Nē, nu es jau neko pat netiku minējusi, norādījusi. Ir bijis trakāk. Bet paldies anyway. :)

Vakar izbraucu cauri svētdienniekam. Un nopirku velo. Neprasiet, kāpēc. :D Neprasiet, ko ar to daŗišu. :D Īpaši tāpēc, ka tas ir riktīgi vīrišķīgs agregāts un sēdeklis man par augstu, kaut gan šķiet, atrodas zemākajā pozīcijā.
Vecs agregāts, ar vecā tipa, centrvelces bremzēm, viss strādā, brauc zolīdi, varbūt prasās kaut kur eļļu piešpricēt, bet uztjūnēts ar aksesuāriem - arhaisks lukturis, moderns aizmugurē, pudeļu turētājs, dubļu sargi, bagāžnieks un vēl kaut kāda dīvaina detaļa pie aizmugurējā rata ass - pārdevējs arī nezināja, kas tas tāds ir - no sākta gala esot.
Ar piegādi, jo palūdzu - 2 baikus ar smagu iepirkumu tarbu būtu pagrūti aizstumt. Nogurums arī. Turklāt pa ceļam vajadzēja vēl šo to sagādāt. nu jā...

...Ziemas zābakus... nodirnēju ilgi, bet sagaidīju Primarku atveramies. Un konstatēju to, ko jau LV sāku konstatēt - ka NORMĀLU ziemas zābaku izvēle ir galīgi garām. Jeb vienkārī NAV tādas. Ja tiek līdz apavu nodaļai, tad ko mēs tur redzam - gumijas zābaki, ugīši (kuri vienīgie varētu atbilst manām prasībām uz siltumu, bet tas arī vienīgais faktors, kas tiem atbilst), kaut kādi gari nekam nederīgi, kurus ziemas zābaku kategorijā pat ierindot nevaru, daži, kuriem it kā ir neliela villa, bet šausmīgi neērti, tā it kā nīlzirga pēdai domāti, tad vēl GO GO dejotāju sapnis un viss. Ak, un jā - tie pēdējie arī nav ziemas zābaki nemaz. Nav pirmā reize, kad konstatēju, ka krimināli nav, no kā izvēlēties.

Nu labi, Anglijā ta vēl tā, bet LV ar mūsu kārtīgām ziemām... tas der tikai un vienīgi, ja džuse ikdienā no durvīm līdz durvīm pārvietojas ar auto. Lielam staigātājam tas ir galīgi garām. Jā, es esmu prasīga pret atsevišķiem priekšmetiem - krūšturiem, zābakiem un varbūt vēl kaut ko. Man patīk, kad kājas jūtas komfortabli ziemā, ir siltas, izskatās smuki, praktiski un neizšķīst pēc mēneša.
Tas atgādina to, ka siltāku zemju klimatam domātas auto riepas tirgo LV kā derīgas LV klimata apstākļiem.

Beigu beigās nopirku ugijus - ja nebūs slapjš, tad vismaz silti būs.

Trešdien piemeklēja mani vissāpis. Murgaina nakts, kuru izturēju līdz 5 rītā - tad paņēmu flexi stundas un uz mājām, jo jutu, ka t* mani cepina pamatīgi. Patiesi likās, ka kaut kādā brīdi saļimšu. Nesāpēja laikam tikai mati. Kakls, klepus, pamatīga t*, galva griežas, sāp, acis sāp, muskuļu vājums, mugurkauls krustos, iesnas. Iespējams, kaut ko aizmirsu nosaukt. Pamatīgs sasirgums. Neatceros, kad vēl tā esmu jutusies.
Kolēģi teica, ka esot izskatījusies kā mirusi. Apkopēja redzot, ka man sūdīgi piedāvāja man slaveno paracetamolu. Man par pārsteigumu, pat palīdzēja - varēju aizripināties līdz mājām normāli.

Visu dienu nogulēju, maksimāli, bet dienasvidū pamodos un mājinieki mani ieraugot, nošuasminājās un centās piedāvāt visu, kas viņu rīcībā bija. Sadzēros zāļu tējas ar medu, sūķenes un iedeva man pat kaut kādas antibiotikas. Ja runājam par visādiem ārstnieciskiem līdzekļiem un metodēm, tad man parasti nekas nepalīdz. Nogāžos parasti tā pamatīgi, sākumā mēģinu ārstēties pašrocīgi ar sentēvu metodēm, bet parasti tas neko nedod. Vienīgi antibiotikas, pret kurām tai pat laikā spurojos pretī. Bet pēc kāda laika man palika nelabi. Izrāvu ārā visas medus tējas un noteikti arī tās antibiotikas. Organisms atteicās pieņemt.

Guļot vismaz temperatūru samaiznāju. A izmērīt ta nav, ar ko - tie elektroniskie sū* rāda katru reizi savu ciparu un pārsvarā tas ir mazāks par 36,6*. Ar manu šābrīža darba laiku nevaru arī baterijas nopirkt.

Zinu pati jau, par ko man šis viss, strādāju ar sevi pamazām. Tai pat dienā pirms dabra atradu brīsniņu, pameditēju - deguns it kā pat uzreiz atnāca vaļā, klepus mazinājās, bet pēc dienas atnāca atpakaļ. Uz darbu gan turpināju iet, palika labāk, bet ne pavisam vēl. Zinu zinu, bet nevaru šobrīd atļauties mājās tupēt.

Velo arī sajutās kaut kā ne visai - pedāļi čīkstēja kā kara laika drandoļetam. Viņam gan viegli - piešauj eļļu un viss kārtībā. :D

Trešdienā, kad jutos pagalam slikti, mani pusmaiņā aizsūtīja uz stovošanu. Par laimi tieši no stovošanas lielā mērā izvairījos, aiziedama 2,5 h ātrāk prom no darba. Vietas, kru stovot nebija īpaši daudz, stovojamais materiāls arī nekāds - pa singliem, par tārgetu parāk nestresoju, jo zināju, ka tādā kondīcijā tāpat neko nesasniegšu, bija samērīga vienaldzība - veselīgs po. Bet rēcu, kad ieraudzīju savu tārgetu. (edit) nebija tomēr krimināli augsts, bet tāds arī būt nevarēja :DDDDDDD Nu nevarēja tur sanākt tāds tārgets. Nu nekādi!! 100% muhļīšanās ar laika patēriņu tāskiem.

------------------------------------------

Nākamajā dienā... raiba naksniņa...piedodiet... nepatīk man apsuakāties un saukt kādu par stulbu vai vēl ko tādu... Bet ir cilvēki, kas mani izved... Attiecībā uz outbounderiem... Inbounderi jau sen viņus suakā par idiotiem. Es cenšos atturēties īpaši tāpēc, ka pazīstu dažu inteliģentu eksemplāru, bet brīžiem šķiet, ka tiešām... nu patiešām... Jau pa ceļam uz darbu izbaudīju viņu prāta spējas, kārtējo reizi veļļojot... Domā, ka baigi gudri laikam...
Ar to pat nekas nebeidzās. Tai dienā, lai cik arī neparasti tas skanētu, bet outboundam bija maiņas saīsinājums, līdz ar ko, mums bija jāuzņem EFNā viņus apmācīt. 6 gab uzreiz. Pakotāji.
Reizē iekrita, ka 1 stoveris, kas arī ambassadors stovā, nāks viņus apmācīt, tikām mani laiž ārkārtas pārtraukumā, pēc tam nomainu to ambassadoru un turpinu ņemties ar jauniņajiem.
Andrius, tas, kurš ambasadors stovā, ir zināms stoveris, kuru pēdējā laikā "izbaudu" EFN sortēšanā. Kolēģe poliete jau stāstīja, ka šis lietuvietis ir iedomīgs (šo īpašību es cilvēkos ne īpaši cienu), pie tam ož pēc sviedriem. Te nu arī izjutu viņa iedodmību. Arī šajā reizē viņš man baigi saka, ka viņš šeit šodien esot ambasadors. EFNā nav ambasadoru. :DDD Tas nekas, ka es viņu apmācīju sortēšanā, nebūdama ambasadors.

Nu lūk - atnāku no pārtraukuma. Visi pa stacijām... Visas stacijas aizņemtas. Pat, ja būtu kāda brīva, sortēšana nekāda nesanāktu. Sanāk skraidīt, paletes stumdot un atbildot uz problēmjautājumiem un novēršot nepareizības. 3 cilvēciņi strādā savā nodabā un viņiem tīri labi izdodas. Sirmajam kungam pat izdodas savu kļūdu atrast. Ātri nebija, bet pats pat izdomāja, kā. 2 indiešu meitenes arī tīri labi tika galā pirmajai dienai, bet 1 anglis bija pilnīga katastrofa. Likās, ka Andrius neko šim nav ierādījis. Bet nu labi, es nebleimoju Andriusu šeit - 6 apmācāmie šeit tomēr, pie tam - outbounderi, pie tam šis anglis ir smags gadījums. Pašā sākumā, kad viņš mani pasauca, pagadījās, ka menedžeris bija klāt. Pēc palīdzības sniegšanas menedžeris man piedāvāja viņu ņemt no stacijas nost un atrast viņam piemērotāku darbu. Es teicu, ka gan jau viss būs ok (norakstīju uz sākuma apmulsumu utml).

Bet nu... es saprastu, ja tas būtu kāds iebraucējs, kurš riktīgi kaut ko nesaprot angliski, bet, kad anglim pasaka - lasi, kas ekrānā rakstīts un seko norādījumiem, bet viņš skatās dumjām acīm... Neatšķir tukšu plastikāta kasti no pilnas, samet CD pilnīgā bardakā, pēc kā viņam pateicu, ka, ja viņš tā turpinās darīt, ātri no šejienes pazudīs, uc pigori.

Tas atsauc atmiņā Pola stāstus par dumajiem Pīterboriešiem, kuri skolu beidz, nemācēdami normāli lasīt un rakstīt. Es klausījos, bet negribēju ticēt, ka ir gluži tik traki, kā viņš stāsta. Pols kritizē ļoti daudz, visu. Tiesa, viņš arī slavē tikpat sulīgi daudzus, tomēr kritizē biežāk un nemitīgi. Bet tomēr es nedomāju, ka tā gluži var izteitkies, jo nepatīk man tā vispārināt. Es teiktu, ka šai pilsētā cilvēki ir varbūt trulāki, jo nneko īpaši bez TV skatīšanās cilvēki te nedara. Esmu sastapusi daudzus sakarīgus un prātīgus vietējos. Tepat no šiem 6 cilvēkiem tikai 1 bija izcils piemērs Pola aprakstītajiem "personāžiem". Nu cilvēks vienkārši nederīgs darbam. Vismaz ne šim. Varbūt viņam ir veiklas rokas pasūtījumu iepakošanā, kas, savukārt, man būtu galīgi garām, iespējams. Pat nevis iespējams, bet esmu pārliecināta par 70%, ka man tas būtu galīgi garām. Katram savs.

Tas pats anglis Džošua, ar kuru pārsvarā vienmēr esam EFNā kopā. Gan nav gluži no Pboro, bet no Kembridžas. Sākumā likās,ka diezgan bezcerīgs un tā un ka nebūs ar viņu īsti laba strādāšana. Bet esam iestrādājušies - paletizējamies un daramies. Un atklājās, ka ir viņam arī foršas idejas (kuras diemžēl team līdi neakceptēja) un ir viņš domājošs cilvēks. Un vietumis mēs 1 otru tīri labi papildinām un sapludinām mūsu abu idejas kopā. :)) Tai pat laikā - viss dabiski, bez uzspēlēšanas.

-----------------------------------------

Vakarnakt bija tāds sals pamatīgs. Es nezinu, cik bija grādi, it kā tika solīts, ka būšot mīnus 10 pie mums, nav ne jausmas, bet knaģi sala tā kā LV man salst pie kādiem -20. brrr. A rokās man bija Scott slēpošanas cimdi! Nē, nu labi - svētdienas tirdziņā bieži nācās novilkt tos nost, lai apčamdītu, norēķinātos, bet šajos biezajos vismaz varēja kaut cik apsildīt. Ja man būtu rokās tikvien kā kaut kādi parasti adīti plāni cimdeļi, knaģus varētu pēc tam amputēt no atsaldēšanas šajā klimatā. :D Brrr... Biju laimīga tikt mājās un pie radiatora atsilt.
Pēcāk pa dienu saulīte laikam bija pacentusies un novelkot cimdus - pat nesala. :) Saģērbusies biju tāpat.

Bet šoreiz labs ķēriens tirdziņā atkal. :D Jāšanas ķiveres - 2 gab. Vienu, kas 88ā gada angļu ražojums, sūtīšu paši ziniet, kur. :) Ausu aizbāžņi - varēšu šodien iemēģināt. :) Pagaidu plombe mājas apstākļos. :D Termometrs, kurš rāda tikpat "saprātīgi" kā iepriekšējais un dažas skaistumkopšanas lietas. Ko tik tur nevar atrast...

----------------------------------------

Pirmā nedēļa ar 6 darba naktīm ir izturēta. Šonedēļ arī droši, ka būs 6 naktis, iespējams, vēl nākamnedēļ. Klīst baumas, ka šonedēļ sāks pašus bezcerīgākos jauniņos laist vaļā.

Cerams, ka no tā klepus tikšu dŗizumis vaļā.

Šobrīd, ja ņem virsstundas, tad ir nevis jāierodas 2 h pirms darba, bet jāpaliek 2 h pēc darba. Braukt naktī pa tukšām ielām ar velo arī ir patīkamāk, mierīgāk.

Uz šonedēļu biju pieteikusies uz virsstundām 3 dienas pēc kārtas. Vakar bija pēdējā. Nogurums visai pamatīgs, jo tagad konstanti jau otro nedēļu esmu uz sortēšanu, kur jācilā kastes. Nav nenormāli traki, bet trakāk nekā stumdīt ratiņus. Toties te nav tā jāstreso par tārgetu, foršāk, mierīgāk, līdi neborzī virsū. Un strādājam tā kā komanda. Nu forši.

Bet tās virsstundas paņēmu liakam intuitīvi...

Uz peak laiku mainās šifti - un tika aptaujāti visi, kurš kādu maiņu grib:
tā pati esošā vakarā, svētdiena-ceturtdiena vakarā (mana pirmā opcija), otrdiena-sestdiena vakarā (mana otrā opcija) vai nakts maiņa, kas laikam bija mana trešā opcija.

Rezultātā mani ielika manā trešajā opcijā. Citi, kas nakts maiņu bija norādījuši kā pirmo - nedabūja nakts maiņu. Kāda jēga bija apprasīt, ja tāpat saliek tā, kā viņiem vajag...

nu neko darīt - no pūces sindroma tādā veidā vaļā netikšu, bet ir arī pozitīvi momenti - naktī mierīgāk, klusāk, mazāk menedžeru un braukt uz darbu 11 naktī arī ir mierīgāk.
Nu redzēs, kā būs ar pāreju un adaptāciju...
Šobrīd esmu miegaina un nogurusi sakarā ar palielināto slodzi, bet gan jau pa we atgūšos.

Vēl tāds moments, jaunums, pozitīvs. Amazon ir ieviesuši ēdnīcu. Vārdu sakot - tagad, ja kādreiz nesanāk laika vai kā, varēs nopirkt gatavu siltu ēdienu darbā. Bet to drīzāk izņēmuma kārtā.

Nakts maiņai arī tāds pluss, ka maksā vairāk, 1,50 poundi klāt pamata likmei. Plus vēl peak sezonā bonuss dubultojas.

Ja arī nakts maiņā būšu sortēšanā, tad droši vien palikšu Amazonē visu peak sezonu līdz Zsv. Pēc tam manīs. Vismaz sastrādāšnu naudiņu.

Piebesījos. Sakrājās uz sirds un gribas izkratīt, pastāstīt par bardaku, kas notiek fabrikā.

Vēl 1 "zebras" diena.

Mīlīši!
Man neļķes tāpat īsti nekad nav patikušas (tulpes ne tik ne), bet tagad tās redzēt nevēlos! Nemaz. Nedāviniet man nekad neļķes!!! Man liekas, es tā izmetīšu miskastē!

No visām fabrikas puķēm tā sir visdrausmīgākās.

Visu dienu esmu noskrējusies, nenormāli. Kāpēc?
Episki Team leader vārdi dienas iesākumā. Don't stop the line, flowers are good! OK, we will see...

Biški par neļķēm:
- tās ir trauslas jau pašas par sevi, daudzas no tām ir aplūzušas, pirms nonākušas uz galda, dažas līdz ar nolikšanu uz galda, pārējās ceļā uz lentu. Lauztas, saprotams, uz līnijas likt nedrīkst, dažas pārlūzt kā spageti makarons bērna pirkstiņos tikko kā tu to paņem, lai liktu uz līnijas. Reizēm katra, ko ņem - 4 pēc kārtas lūzt. Līnija negaida.
- tām nedŗiskt būt vecinājumi (ne tā kā vecām mēbelēm), brūnumi un citi nesmukumi.
- tās ķeras pašas par sevi viena otras lapās. "Atrumā ņemot ķeras visās iespējamajās.

Ar iepriekšējiem 3 punktiem vēl var tikt galā un pagūt iekļauties līnijas ātrumā. Bet te nāk ceturtais:
- tās nedŗiskt būt neatvērušās - pumpuros. Normālā situācijā puķes ir normālas, atvērušās, bet bieži notiek tā, kā nevajag. T.sk., aizvakar un šodien! Besī. Visas pēc kārtas neatvērušās. Aizvakar parādīju Aivarasam - viņš tās novāca, jo visā čupā vieni pumpuri. Šodien neviens neko nevāca. Bija jālasa ārā kaut cik normālās. Pakotājas arī bešās ārā un nāk un saka, ka tādas nevaajg. Parādiju galdu un paprasīju, ko tad likt? Biju noskrējusies bezjēgā. Līnija uz vietas nestāv. :Sodien bija visas iespējamās likstas ar tām neļķēm un tas atkārtojas bieži. Reti, kad tās ir normālas utt. Pamēģini neapstādināt līniju, akd tev nav, ko uz tās uzlikt!! Iedodiet normālasp puķes, dabūsiet ātrumu leilāku.

Kolēģe Ļena, lietuviete, ieteica stāties pie citas līnijas, kur Team leader ir angliete Dženna. Jā, būtu daudz labāk, vismaz mazāk justos kā leišu kolonijā. Turklāt, Romāns, kas ir Team Leader līnijai/ām, kur es parasti esmu, lien menedžmentam vietā, kur mugura zaudē savu cienīgo nosaukumu. Tagad vēl kopā ar brāli, kurš arī parādījies kā team leader fabrikā. Ir pamats ticēt lietuvietei, kura gan jau dzird un arī saprot (lietuviski), ko abi brāļi runā. Tāpēc kruķī ātrumu, dzenā un mēģina formēt komandu. Dzenāšanās. Ļena ļoti ieteica tīties no turienes prom.

Diemžēl šodien Dženna nebija, saslimusi. Viņas vietā bija Aivaras (Romāna brālis).

Pārstāju censties mazināt brāķi. Kāpēc man būtu jāuztraucas par viņu biznesa rentabilitāti, ja viņiem nospļauties par strādnieku veselību?? Pēdējo nedēļu cimdus neviens darbinieks redzējis nav. Citas fabrikas dod pat baltos auduma darba cimdus, nemaz nerunājot par vinila cimdiem vairumā, šie nevar parasto vinila cimdus nodrošināt. Puķes ir apstrādātas pamatīgi ar indēm, ar plikām rokām atsakos strādāt. Vienu dienu, kad cerēju, ka tomēr apžēlosies par darbiniekiem, tomēr cimdus nedeva (nakts maiņai esot cimdi). Pat vinila cimdos, kas ir lielāka izm;ēra kā vajag, rozes nenormāli ķeras iekšā, nevar pastrādāt normāli, tad auduma cimdos ir vēl trakāk. Tu noliec rozes uz līnijas, šīs ieķeras da jebkur un atvelkas atpakaļ uz galdu. Forši? :D
Pie tam rokas momentā slapjas un par cik tur ir auksts, tad arī nosalušas labi. Gadās arī strādāt ar uķēm, kas pa taisno no saldētavas, tātad ļoti aukstām. Pavisam forši!


Labā ziņa. Aizvakar Eduardo (portugālis supervaizeris) uzkāpa uz galda dienas beigās un paziņoja, ka nākamajā dienā var neņemt savu paiku uz darbu, visiem tiek uzsaukta pica.
Sliktā ziņa. Man nākamā diena ir brīvdiena.
Labā doma. Gan jau, ka tās picas tāpat būs neveģetāras.
Sliktā ziņa. Nē, bija arī tīra siera picas.

Visi esot smīkņājuši - gan jau, ka mini piciņas, bet tomēr izrādījās lielas, nespējuši apēst.

Lēs, ka sākšoties dalīšana pa maiņām. Daļēji žēl, jo esam daži kolēģi sadraugojušies un tagad neitksimies vairs. redzēs. Ceru tikt pie Džennas. Vismaz vairāk angļu valodas un cilvēcīgāki ātrumi.

šodien vēl 1 prikols. Atkal 3ajā breikā palaida tik uz 10 min (20 min vietā) ar tekstu, ka tipa ātŗak mājās tiksim.
Jā, pus20 bijām ārā, bet busa nav. Un to mums nācās vēl gaidīt pusstundu. Foršs veids, kā pavadīt jau tā tik knapo brīvo laiku. Būtu labāk strādājuši to pusstundu un nopelnījuši kaut biški.
Moš tas velo tomēr būtu noderīgs, vienģii lietus arī lija, aukst slietus, turklāt, velo man arī nav, nedz arī spēka. Kājas riktīgi smeldz. Nogurums kaulos vēl mīties ilgi. Ar auto tās tomēr ir max 15 min.

Brīžiem pārņem domas - ko es te sasodīts daru. nafig man vajadzēja no daudz maz normāla darba iet prom.
Bet tomēr vajadzēja.
es ļoti ceru dabūt kādu darbiņu nelielā uzņēmumā. Nepatīk man lielas kompānijas, kur tu kā nemanām tārpiņš kaut ko darbojies, nedod Dievs, izrādīsi iniciatīvu. Patīk, kad tā personiskāk nelielā kolektīvā, kur var iet ar pašiniciatīvu. Ļoti ļoti ceru.


patiesībā uz sirds bij sakrājies vēl daudz vairāk, bet tas nu ir tas, kas "izbira" "uz sitienu", par cik ekspromtom dabūju garāku rakstīšanu/tikšanu pie neta.

Vispār gribas savu datoru, jo bez tā nav aršana - aŗi dabra meklēšana.

Ak, jā, noskaidroju, ka man nav br kods, bet kaut kāds cits tur - w10T vai kaut kā tā. Un tiešām izrādās, ka man lielus modokļus velk nost aiz tā, ka biju 2ās aģentūrās. Tā Revenue arī pateica. Jarku uziku kā pamata darba vietu, PMP - kā otro. tad man nodokļus par Jark atgriezīs, bet uz PMP daarbiem būs 25% nodokļi.

Jāgaida kārtējā vēstule pa pastu. Ar tām mani te bombardē pēdējā laikā :D

Darbā kā jau darbā - labāk kā citās fabrikās, vismaz puķes pamainās un tā...
Nelabums pret fabrikām ir pārgājis, jauna diena. Mēģināšu tomēr izturēt.

Kaut gan mana prognoze +/- piepildījās - aptuveni nedēļa, nu labi 10 dienas pagāja, kad piebesīja fabrika.
es tomēr esmu apcietīga.

Nu neesmu es radīta, lai strādātu bezkaislīgu darbu, taču arī tāds man palīdzēs, varbūt vismaz atbrīvoties no "knakstīšanās". Patīk man knakstīties, knibināties, kaut ko ņemties. Bet tas ir neproduktīvi.

Strādāju, nevienu neaiztieku :D jūtu, ka atnāk sms. domāju - kaut kā baigi agri, lai no aģentūras. Kad tieku pie apskates - apsveikums vārda dienā. Jauki. Man šodien vārda diena. :D Labi, ka uzzināju tagad, nevis vakarā tik. Protams - kāda svinēšana. Mājās 21 un rīt uz darbu. Nopirku vafeļu torti un dabūju konfektes.


Vispār strādājot, kur strādāju, nav sajūtas, ka atrodos Anglijā. :D Visapkārt dzird tikai leišu valodu. Viņu tur ir pārsvarā. Varbūt tā ir leišu kolonija? :D Pat līnijas supervaizeris pārstājis ar visiem runāt angliski, bet sācis lietuviski. Piemēram, atnāk pie mūsu līnijas un kaut ko saka leitiski "biški ...." Prasu - kas bišķi (krieviski, jo tā ir otrā valoda aiz angļu, kuru gandrīz visi saprot).

Sasodīts. Arī jaunā kvalitātes kontroliere ir leitiete izrādās. Izrādās, arī Jark darbinieks 1 ir leitis. Laikam - savējos visus bīda iekšā šeit... Man šķiet, leiši tādi ir. Viņiem tas ir daudz izteiktāk kā latviešiem. man tā škiet. Iepriekš kvalitāti kontrolēja latviešu puisis. Nezinu, kur pazuda un kāpēc. Vai pats vai viņu.

Bet uz ielas, kad vajag jautāt, kur kas atrodas utt, cenšos vienmēr atrast angļus, lai vismaz dabūtu vairāk angliski parunāt. :D
Tā jau fabrikā tik daži runā angliski. es arī - ar tiem, ar kuriem var gan krieviski, gan angliski, labāk angliski.

Tādā ziņā arī noliktava slabākas - ir tādas, kru - novelc badžu (caurlaide) un tad vienīgā valoda ir angļu, pat, ja visi ir latvieši utt.

Balta svītra, melna svītra un pakaļa.
Šodien mellā.

Rīts sākās jauki, likās perspektivi. Un neskatoties uz konveijera līniju un visu, kas no tā izriet, darīju to pat ar prieku. Domāju, diena būs jauka.
Bet nekā, pēc tam tik sākas. Viss neiet, krīt no rokām, neko nevaru paspēt, viss - nekam nederu, sviests. Besis pilnīgs.

Gribās kliegt - negribu redzēt nevienu fabriku vairs un puķes arī vairs nē. Nerādiet pat! Ceru, ka mani vairs uz darbu nesauks! Bļin, bet īsziņa uz rītdienu ir.
Liekat man visi mierā.
Negribu nevienu arī redzēt.

Ar fabriku arī nebeidzās. Dusmas uz Santu. Bļin.
Sarunājām, ka viņa man nopirks šo to aptiekā. Es netieku - katru dienu strādāju līdz vēlam vakaram, arī rīt. Netieku nekur, izņemot babaju veikalus. Bet aptieka atrodas 20 m no mājām. Nē, viņai bija grūti pacensties ietrāpīt darba laikā un nopirkt to štruntu! it īpaši tāpēc, ka viņas meitas Kerijas dēļ man vispār radās tāda nepieciešamība. Bļāviens. Tik grūti. Visu dienu mājās sēž. Ja vēl tālu būtu jāiet... Neesot paspejusi, aptieka bija ciet...


Pārdomas arī par citiem darbiem, piemēram, oficianta... Man tomēr nav pārliecības, ka sapratīšu jebkuru angli ar visu viņa jauko, bet nesaprotamo izloksni. Un tad - bail ieberzties. Netālu ir 1 kaut kāds nacionāla tipa restorāns, uz kuru neviens neiet un kurš joprojām meklē oficiantu. uz nepilnu slodzi. Nu nezinu.
Kur nu vēl - ja babaji būs jāapkalpo? Kad reiz iegāju tirgū ko iepirkt, babajs kaut ko runā, bet es vispār nesaprotu, kādā valodā viņš runā. Ja tirgū strādā, vajadzētu tā kā angliski. kad atkārtoja, tad tik kādu vārdu saklausīju angliskā valodā. Bet figu sapratīsi. Un, ja tādi klienti trāpās? Ja babaji, tad tā, bet, ja kašķīgs anglis ar izloksni? Kad gāju pie ārsta piereģistrēties, reģistrante bija 1 tipiska nesaprotamās izloksnes īpašniece.
Domāju, ka vēl vajag laiku, lai pierastu pie viņu izloksnēm.

Hey ho. Modrim bija ari gara 13 h diena, par ko ļoti sašutis.

Šodien gan mums ļāva strādāt tikai 12.:D Dankans (aģwentūras pārstāvis) teica, ka 13 h ir maksimums, ko drīkst. Un esot aģitējis fbriku, ka nedrīskt tā cilvēkus ekspluatēt - par daudz. Tā reziultātā šodien pirmo reizi ieradās nakts maiņa. Bet laikam tikai 2 dienas tā būs.

Busy time droši vien būs līdz Valentīndienai. Saprotams.

Bet šodien, nelieši, palaida tiaki 2 pātraukumos (ir jābūt 3 pa 20 min). Nespēj droši vien pasūtījumus izpildīt.

Esmu laikam pieradusi pie 12 h režīma un stāvēšanas kājās visu dienu. jūtos daudz maz kā cilvēks. Ar visu to, ka tika i2 pārtraukumi.

Jāizlūko citas iespējas doties uz darbu. Ar pusdienām un ceļa naudu, jūtu, kā finanses šķīst ārā.

Sākās ar to, ka pamodos no telefona /savādāka nekā modinātājs/ zvana... Hallo, where are you? Bļin!!! Plkst 7:25. U*^*$^*#& Pirms 10 minūtēm man bija jābūt pie Jark, lai dotos uz darbu. :) Ko nu!!? Bet Dankans pats pieteicās mani savākt un aizvest. Drīz būšot klāt. Metos vākties kopā! Labi, ka tā. :D Bet tai jābūt pēdējai reizei.

Darbs iesākās jauki, cita produkcija, bet zināma (citiem).
Pēcāk supervaizeri kaut ko baigi štuko un domā. Kā jāizskatās beigās pušķim, kas kuram jāliek kopā, cik puķes uttttt. Redzams, ka pirmais pasūtījums - protams tam IR jābūt visam pareizi utt. Ilgi... Stāvam un gaidam. Izrādās pēc grafika mums būtu jābeidz pklst pus19. Sāk iet produkcija. Nepietiek ar to, ka jau tā ir noskriešanās un katram licējam minimums trīs puķes jāsaliek kopā pareizā veidā (man 1 no tām ir vijīga, piņķerīga skara, kuru nevar atdalīt no pārējām), un jāpagūst uzlikt uz konveijera pareizā vietā un veidā un nenolaužot neko, un puķēm jābūt bez vecinājumiem utt. Neļķes ir trauslas. Pēc kāda laika Antons, kurš puķes musm piegādā uz galdiem ziņo, ka grafiku kavējam par 1,5 h. Nu tātad būs pilnas 12 h...

Ar to ķibeles tikai sākās. Pēc tam izrādījās, ka daļai produkcijas rozes ir par īsu - tātad par velti taisīts. Jājauc pušķi ārā un jātaisa par jaunu. Pēc tam vēl neļķes neesot gana labas, nevar atrast normālas. Pirmajam pasūtījumam jābūt spoži izpildītam, nedod Dievs, kaut kas... Pēc tam tomēr paziņo, ka tās neļķes derēs. Dīkstāvju pietika jau pirms tā.

Piedevām jau šiem pušķiem arī ātrumu nevar uzlikt lielu, lai puķes būtu kvalitatīvas. Bet neļķes visu laiku lūzt un rozes ķerās citās rozēs, cimdos un piedurknēs. Vienreiz no konveijera lentes ieķērās piedurkē un atvilkās līdz galdam. :D Jampadracis, īsāk sakot.
Skaidrs, ka netiksim prom pat pēc 12 h :D Pasūtījums arī milzīgs.

Pēc šī pasūtijuma izpildes, kas ir 19 ir vēl citi pasūtījumi, kur man lilijas jāpagūst notīrīt un salikt. Kad mums pat izdodas pabeigt šito, ir jau pāri 8. Bet mūs sūta palīgā citai līnijai, ko arī darām, lai ātrāk titku prom. Tie sākuši jau tīrīt, jau sapriecājamies, bet nekā - puķes vēl jātaisa :D pie tam mums neļauj palīdzēt - tās līnijas supervaizeris liek visiem iet prom... Kā tad palicēji??? Ja nu tur kāds no Jark busa un netiks mājās...

Nu šodien varētu arī izdvest skarbus vārdus, ļoti gribās pateikt, bet tomēr nespēju. Ja nu mazi bērni to lasa. :D
No kolēģiem dzirdēju skarbus vārdus. Mums sanāca 13 h. Pie tam - virsstundas netiek maksātas ar lielāku taksi... fabrikās.

Bet auksti šodien nebija - noskriešanās līdz sviedriem.

Sākums dienai ieper, vidus iekausta, beigas atsēdina.

Bet sms no Jark nesaņēmu. Laikam viņi nosprieda, ka man vajag atpūsties. :) Rīt desošu pa pilsētu darīšanās. Citi īsziņas saņēm traki vēlu.