Magnesia

Cerība nav muļķa mierinājums. Jeb ne vienmēr.

Cerība piepildījās ar uzviju. Šonakt man būs pēdējā nakts maiņa (nu vismaz šogad). Ārpus grafika jau ar nākamo nedēļu nakts maiņas tiek atceltas.

Un šosestdien jāstrādā nebūs un 22tajā arī diez vai. :)))))))))) Mute smaida. :) Nav jau tā, ka nevarētu strādāt, bet nebūtu vēlams. Es nejūtu, ka ar tām virsstundām nopelnu tik daudz, lai būtu gandarīta par tām patērēto laiku. Bet daudzi laikam jūtas gandarīti.

Tiesa - zina tīm līdi to jau labu laiku, bet paziņojuši vēl nav - daži uzzinājuši nejauši un es šodien pavisam nejauši dabūju to zināt. Un labi, ka sāku taujāt kolēģiem par šo sestdienu... Stulbi, ka viņi to plāno paziņot pēdējā darbdienā pirms grafika maiņas - cilvēki var būt apslimuši, paņēmuši flexi stundas utt.
Tas diezgan pamatīgi pamaina manus plānus ar.

Kas pavisam dīvaini - šonedēļ nāca aptaujāt par to, kurā maiņā grib pāriet - rīta vai vakara. Nobrīnījos, ka tik laicīgi... Bet nē - pašā laikā. Par cik nebija laika daudz domāt, tad izspēru to pašu vakara maiņu. Bet aptauja, visticamāk, bija domāta aģentūras darbiniekiem, kuri pieņemti pīķa laikā.

Ripot uz darbu būs bišķi siltāk pa dienu kā pa nakti, bet laikietilpīgāk laikam, jo nevarēšu izmantot nakts radītās tukšākas ielas un iespēju brautk tur, kur pa dienu nevar.

Tiks saglabāts pīķa laika princips - inboundam darbs sākas un beidzas pusstundu vēlāk. Tas ir labi tādā ziņā, ka varbūt mazākas rindas pie metāla detektoriem un mazāki pūļi garderobē, bet vēlāk būšu mājās un tas nozīmē to, ka papildus pārējai intensīvākai satiksmei (salīdzinājumā ar nakts braucienu) dabūšu lielāku velo plūsmu pretī no rīta maiņas outboundniekiem... Tātad ne pa ielu vairs tik brīva braukšana, nedz pa velo ceļu. Paguvu jau iemīļot nakts braukšanu. Turklāt pēdējās spāris dienas spelgonīts veic arī zināmu labumu - samazina pretimbraucēju skaitu. :)


Tā nu pīķa laiks būs beidzies. Tad nu pārstāšu dzīvot TIK ļoti pa naktīm. :) Cerams, ka būšu sortēšanā. (pray)

Baterija kompītim sākusi gļukot. To, ka netur ne vella - tas sīkums - stāv konstanti pie vada - tāpat šamo nekur nelietoju bez vada, bet te šis ziņo, ka to vajag repleisot... Moš atkal patrobelēties ar kvadrāttirgoņiem? :D

Šonedēļ atpakaļ sortēšanā. Cik forši būt atpakaļ. :) Vismaz safety zābīši noder. :D Citādi jau gribēju prasīt - priekš kam piešķira. :D
Menedžeri laikam saprata, ka stovojot smaidu no manis neizvilināt. :D

Piektdien mazliet dzidrāka bilde tapa par dažiem "labiem" kolēgām... Subjektiem. Šo vārdu "te visi pilni ar sūdiem. Es to skaitā." autors patiesi saka taisnību. Ingtrigas, vārdu sakot. Bet man vienalga. Es nečupojos un kaut kā nejūtu vajadzību. Tik ar atsevišķiem cilvēkiem jūtu kontaktu un to arī uzturu, pārējie man kaut kā vienaldzīgi. Laikam nejūtu vajadzību šķiesties ar enerģiju veltīgi. Un tas patiesums ir magnēts man. citādi - nudien nav vēlme palikt šai organizācijā (vai vismaz šia konkrētajā iestādījumā), jo sviests pilnīgs. Ir ļoti dziļi jāielien pie astes kaula, lai dabūtu kaut ko labāku. Tas daudz ko izskaidro. Vieni menedžeriem patīk, citi - nē. Bet tie citi arī nevēlas sasniegt kaut ko tādā ceļā...

Turklāt vēl izskatās, ka tur notiek šmaukšanās ar nostrādātajām stundām (nē, nē, ne samaksas ziņā) - no tā tārgets atkarīgs. Vieniem sistēmā pie stundām, kuras pavadītas, veicot katru konkrēto tāsku - pieliek stundiņas, citiem - noņem. A sastowotā materiāla ciparu ta nemaina... Tas izskaidro to neizskaidrojamo faktu, ka - reizēm, kad sanāk stowot sūdus un tu pats jūti, ka strādā lēni un varbūt pat speciāli to dari.... kā es vienu dienu... bija besis pilnīgs, materiāls, ko stowot - sūdi, vietas, kur iegrūst - nav un strādāju lēni un negribīgi, bet tārgetu sasniedzu un pat pārsniedzu. :D Bij šokā, kad ieraudzīju - gaidīju jau ar smīniņu sejā (:D) zemu tārgetu... A figu tev... Citreiz, kad riktīgi ķirsīši un strādā ātri, fēleru arī nekādu - bet kaut kā tas tārgets mistiski zems un nekādi nedodas rokās.

Peak taimā šito var visu pieciest. Īpaši pēc tam, akd iepriekšējā nedēļā kontā ieripoja 137% no manas MĒNEŠalgas, strādājot Latvijā. Nu labi - tas ir ieskaitot ikmēneša bonusu, bet tomēr... Peak taimā labi tur maksā.

Bet šodien parunāju ar no angļiem, kas pieņemts nesen. Viens no tiem, kuriem pilnīgs pofig par tārgetu. Un arī necenšas - neesot motivācija, jo tāpat jau taču izmetīšot pēc peak taim beigām. Bet, protams, ka izmetīs - neatstās tos, kuri tārgetu nesasniedz. Un tā šis 3.gadu peak taimā jau pa Amazoni ņemās. Nu... cilvēki dažādi... Laikam uz benefitiem sēž kā vistas un perē olas. Katrā ziņā man tādi perētājvīrieši nekādi nesaista. :D

Tik bišķu nesaprotu to cilvēku šķirošanu... Labi - ja tur savējos tautiešus menedžeri patur, neskatoties uz to, ka tārgetus nesasniedz. Bet vasarā daži tika atlaisti (t.sk, angļi) par to, ka tārgets nav sasniegts (un ne tik traki kā tagadējiem jauniņajiem), a šobrīd te paskatos, ka, ja tārgetu nesasniedz, tad ieliek šamos citā tāskā, kur tārgeta nav vai ir savādāks. Kaut kā iepriekš neesmu novērojusi šādas izdarības... Njā, nu sava virtuve tur. Mahinācijas visās sfērās.

Šonedēļ pēdējā nedēļa, kad brīvs we. Ar nākamo nedēļu - jau 6 darba dienu nedēļa. Un jāstrādā būs naktī uz 7dienu. Dzīvošu režīmā mājas-darbs-mājas. Bet, ko darīt. Kādu laiku jāpacieš - vienu mēnesi. Vēl piedāvāja virsstundas. Lai taču bekot iet... Kam daŗit nav, ko - lai rukā dienasgaismu vispār neredzējuši...


Mielojos... Dabūju dzērvenītes, brūklenītes, Lāču ķiploku un siera grauzdiņi. Ņammmiii... Tik aizķeršanās tāda, ka pēdējā laikā pārgājusi lielā kāre uz našķiem. :D Nez kāpēc. :D Ēst arī esmu sākusi mazāk.

Te jau pilnā sparā sākas džinglbeli - dekorācijas, dziesmas. Tikko tik novāca hello vīna dekorācijas, kad uzlika jau Z-svētku.

Jāiepako sūtījums... eh... kaut kā jāpamanās uzrakstīt omei vēstule. Līdz rītdienai pa dienu... uz miega rēķina noteikti jau, ka...

Ak, jā, ēdnīcā sāka beidzot parādīties arī dažādība. :) Bet ne veģetāriešiem. :D

Un šonedēļ ieraudzīju darbā vienu poli (vai rumānis?) no sestdienas āfterpārtija. :D Turpat Amazonē, turpat inboundā, turpat stovošanā. :D Sveicināju, bet šis tā kā neko... Pieņēmu, ka bija ķitē tādā, ka neko neatceras. Pēcāk skatījās man virsū - laikam tomēr kaut kas atmiņā ataust. :D Bet tad es vairs neko... Interese nulles punktā.

Izskatījusi 10 lapas (no 16) ar ķirbja receptēm iekš receptes.lv, izdomāju, ka ripināšu ķirbju bumbiņas. Izlasās vienkārši un ātri. Un pat sastāvdaļas ir.

Noķēru Uģi šodien un līmējām riepu. Ar trešo piegājienu, cerams, izdevās. :D Būs jāuztaisa testa brauciens, moš no rīta... moš nē. Pirmajā piegājienā līme bija "aizmālējusi acis" un Uģis nevarēja atrast caurumu. Uzlīmēja "plāksteri" garām. :D Otrajā bija citas kļūdas. Teicu, ka iepriekšējās līmes atliekas vajag kaut kā notīrīt, bet Uģis teicās, ka var iztikt bez tā. Plāksteris gandrīz nemaz nepielīmējās. Es visu to laiku skatījos, pētīju, mācījos no cita kļūdām. :) Cerams, ka, kad pašai to nāksies darīt, izdosies labāk. :)
Bet vispār Arnim taisnība. Mazāks čakars, lielāks garants sanāk pērkot jaunu kameru. :D Un, ja brauc izbraukumā, tad ar, šķiet, lieka kamera aizņem mazāk vietas. :D Un neesot nemaz dārga. Remkomplekts ar 5 ielāpiem (no kuriem 3 jau ir izlietoti) maksā 2 mārkas, jauna kamera kaut kādas 3 mārkas. :) Bet remkomplekts tomēr vajadzīgs nu tā - rezervei.

Un beidzot dabūju atbildi no... Apvienoto Nāciju Organizācijas. Tiku cepusi pieteikumu līdz 3 naktī (rītā?) kopā ar Polu kaut kad septembrī uz sociālo lietu ierēdņa vietu jauno speciālistu programmā. Piektdien ieripojusi vēstule meilā, ka neesmu izturējusi konkursu, lai tiktu uz eksaminēšanu. Konkurss tāds pavisam "maziņš". 41 000 pieteikumu visā jauno speciālistu programmā un 9700 uz to, kur pieteicos es.
Nu tātad - nav man lemts. Bet gribēju.

Bet vispār pēdējā "nakts" [jeb normāliem cilvēkiem diena] ir negulēta, gandrīz bezjēdzīgi, jo ppēc pāris nogulētām h pamodos un miegs nenāca nākamās 5 h, bet gulēt mēģināju. Vēlāk, kad vēl ta gribējās gulēt, sīkie pie durvīm bļaustās... Sajūta tā, it kā ausī bļautu. Satriecoši. man liekas, ka šeit pat ausu tapas nelīdzēs...

Cerams, man izdosies vēl 1 pabeigtību beidzot noorganizēt. Bildes no glābšanas darbu pasākuma atlasīt galerijai... eh. Iesākts ir, nevaru saņemties pabeigt.

Naktīs nāk miegs, no rīta nevar aizmigt. Ar katru dienu jo vēlāk aizeju gulēt.
Un, ja jau tā, tad vismaz ceturtdien.... tāds smuks laiciņš, saulīte, kaut gan dzestrs, bet tomēr jauks... aizbraukšu, ka es pabaudīt zelta rudeni uz Crown lake parku. Mieru un klusumu pabaudīt. Mieru tur var dabūt, cilvēku maz vai nemaz, bet klusumu nē, jo laikam nevienā Pboro parkā nevar "aizmukt" no šosejas trokšņa. Var vienīgi aizstāt ar klasiskā mūzikas klausīšanos uz austiņām.

Vajag ausu tapas beidzot iegādāt, jo Nilam reizēm patīk pabļaustīties otrā stāva koridorī. Cerams, kādā aptiekā dabūšu.

Šonedēļ saņēmu savu pirmo payslipu  par nakts maiņu un negaidīti gaidītajam takse par stundu ir tāda pati kā vakar maiņai. Būs jānoskaidro, kas par lietu... Un ne man vienīgajai nepas kaut kas.

Grādi jau zem nulles naktī, laiks samērā sauss, bet auksts. Slēpošanas jaka ir laba, bet kaut kur aukstums tiek tomēr. Nezinu, esmu baigi salīga laikam. Kaut gan ar mani nav tik traki kā ar Ievu, kura pastaigājoties nosala biezākā jakā kā es. Nezinu, kā tas pārdevējs bija domājis, ka tā ir slēpošanas jaka. Nezinu, vai ar termo veļu apakšā tā būtu pietiekama Alpu klimatam un kārtīgai ziemai. Kārtīgam vējam vai pat putenim.

Bija doma braukt uz Lee Valley White water centru - tur kaut kādas sacensības un organizatoram vajag palīdzību. Brīvprātīgu. Sestdien un svētdien. Bija doma 6dien pēc darba atmīties uz mājām, izpētīt ceļu un doties... Zināju to, ka ceļā līdz turienei travelains izrēķināja aptuveni 3 h.
Bet kaut kā minoties pa mežiņa takām nomīkstināju pakaļējo riepu ričukam. netālu no darba. Visu ceļo velo nostūmu līdz mājām.
Atceļā vēl caur lielveikaliem. Ne iepirkties, bet padiedelēt. :D Kartona kastes (jau otro nedēļu). Nopirku pāris bildes, ko sūtīt uz LV, bet visai palielas izmēros, līdz ar ko nevaru kasti atrast, kurā tās iestumt.

Mājās izstāstīju savu kastes "bēdu" Antrai. Dabūju ieteikumu iepakot vienkārši tās atsevišķi kartonā.
Bet tai pašās mājās savās ieraudzīju, ka Ieviņa instrumenti atrodas atbilstoša izmēra kastēs. Izrādās, ka tālu nemaz nebija jāmeklē. Bet tādas kastes var dabūt tikai ceturtdienās. Visai neveikli.

Un saprotams, ka velo ķibeles dēļ atcēlu braucienu uz Lee Valley. Atcēlu to arī svētdien, jo izdomāju, ka 6 stundas ceļā + laiks tur uz vietas... A, kad es gulēšu? :D Naktsputns. :D Plus paskatījos, ka pārāk dārgs un tizls ceļojums sanāk ar sabiedrisko transportu tādam mērķim. Īsāk sakot - samotivējos nebraukt. :D

Toties aizbraucu līdzi Antrai, Ievai un Sauļim uz lielo Tesco šo to specifisku iepirkt. Atkal vēlu tieku gulēt.

Uģa arī mājās nav, gribējās to riepu līmēt kāda "uzraudzībā", jo nekad līdz šim nav nācies to darīt. :D Šis sava šosejnieka riepu līmē vienā laidā. Pat nezinu, kādā stāvoklī šī. Un man ar nav instrumenta, lai to noskrūvētu nost. A Uģis to strādā, to aizbraucis tusēt .Nezinu, vai izdosies satikt pa we. :/

Piektdien beidzot šai mājā tika satikts santehniķis. Tagad zinam, kā dabūt spiedienu vecajā apkures sistēmā. Bet kaut kāds vārsts sabojājies, tas nemitīgi krītas, bet toties dabūts gaiss ārā no manas istbaas radiatora. Tāpat radiators nespēs piesildīt manu auksto istabiņu, tomēr labāk nekā bija. Vairs nebūs tāda stīvēšanās ar rijīgo eļļās sildītāju, kas bija vienīgais siltuma avots līdz šim. 

Paprasīju paz'istamam pikerim seju grāmatā, lai sava departamenta ikdienas mītiņā kā drošības padomu pasaka, lai velosipēdisti lieto velo gaismiņas un brauc kā UK - pa kreiso pusi. :D
Uz to viņš teica, ka pirms pāris nedēļām viņiem pacēlās šis jautājums mītiņā - 1 esot ieskrējis taksī. Un teica, ka, lai gatavojos - tālāk būs tikai trakāk, tuliņ Amazone pieņems 170 jauniņos, no kuriem daļa arī noteikti brauks ar velo kā akli dunduri.
nu ko...
Katru dienu pa tādam/iem izdodas sastapt uz velo ceļiem jau tagadiņ.

Daļēji jau ir laba tā darba laiku nobīde pa departamentiem - nav tik lielas rindas pie metāla detektoriem. Bet nu ... ir citi upuri...

Vakar ar 1 kolēģi no rīta maiņas sapļāpājos, ka mūsu noliktava ir visproduktīvākā un rentablākā, kas sen vairs nav jaunums, bet arī - vismazāk apmaksātā. Citās noliktavās UK ietvaros maksā daudz vairāk. Eh... imigrantu pilsēta... bet nu labi - tāpat te maksā vairāk nekā daudz kur citur arī par kvalificētāku darbu vai vismaz ne tik konveijerisku.

Šobrīd te arī tāds ziemīgs. Grādi tā ap nulli un spiežas kaulos. Darbā saģērbos kā parasti, bet salstu nost nenormāli, mājās arī - sidlītājs maziņš, bet rijīgs - so - neļauj kurināt cauru diennakti, bet kurinot tikai pusi dienas - šis nepiesilda.
Ziemas neelpojošo jaku vēl nezudrošinājos vilkt.
Tik, ak mana vecā galva!!!!!
man taču ir slēpošanas jaka ar rāvējiem padusēs - ideāli!!!! Tikko tikai atcerējos. ak es. Kā šodien būtu noderējusi... It īpaši tāpēc,ka nebraukšu pa taisno uz mājām, bet jāaizbrauc tur un vēl tur... Būs jāiztiek ar vesti. Bet cimdus šodien jau slēpošanas uzvilku. :D Ar velo cimdiem knaģi atsala jau vakarnakt. Vienīgi nav pārāk ērti ar slēpošanas pirkstaiņiem, bet toties - silti. :)

Bet pie nakts maiņām laikam būšu pieradusi. Pēdējo dienu pat nemodos kā ierasts 2 h pirms plānotā laika. Vispār jāiegādājas ausu aizbāžņi tomēr - Nils ir trokšņains, ka maz neliekas. Bija man ausu tapas - atstāju Henrija ielā.

Parunāju vēl ar dažu kolēģi - kontraktnieks - februārī šim paliks 2 gadi un pārdos savas akcijas un tīsies prom - apnicis esot - jo tālāk, jo trakāk.

Šodien jautrā piektdiena - halloween stilā. Daudzi sakrāsojušies un citādi izpaudušies. Dabūjām arī foto sesiju.

Piemetās nelabums un atlaida tikai breikā pēc 5 stundām. Sākumā likās, ka organisms protestē pret jauno režīmu. :D Bet pēc tam izdomāju, ka kaut ko nelabu būšu apēdusi. Tā, kā ieēst varēju tikai ābolu, salātus un pēcāk vēl cepumu, tad vārītos dārzeņus izmetu kā potenciālo nelabuma izraisītāju. Laikam par ilgu nostāvējušies. Jau sen konstatēju, ka, ja UK produktam termiņš beidzies, tad viņš tiešām ir beidzies. Jo šeit produktus, kuriem beidzies termiņš, ved atpakaļ uz fabriku, kur to pārpako ar jaunu derīguma termiņu un laiž atkal pa veikaliem. Vai pa tiem pašiem - nezinu. Un tad man laikam mūžīgi sanācis dabūt pārpakotu produkciju. Latvijā vēl produktu var ilgi lietot. Atkarīgs gan no produkta.

Nodaļā bijām tiaki divatā ar 1 angļu džeku un nebija iedots neviens, kas nodarbotos ar paletizēšanu. A mums nav iedoti rīki šim nolūkam (opcijas skanerī), jo Līds bija iedomājies, ka nakts maiņā būs 1 džeks, kas ar to parasti nodarbojas. A nav. Sākotnējais plāns vienkārši krāmēt paletes, kru tik var iebāzt, bet pēcāk cits līds tomēr savādāk domāja. Uzprasījos, jka mums vajag tos rīkus un pie reizes arī problēmu risināšanas rīkus, ja esam nodaļā tik 2 vien. Tā es tiku pie problem solve rīkiem!!! Nezinu vēl, vai tie noderētu arī stovēšanā, bet vismaz sortēšanā palīdz.

Izturēt izturēju pirmo nakti, bet kļūdas var pieļaut vairāk, kaut ko miegainībā biju ne tur sasortējusi. Labi, ka rīki bija - sakārtoju. Kaut gan apmācījāmies un ņēmāmies ar paletizēšanu, tomēr arī % sasniedzām. Vienīgi daudz paletes palika nesortētas. Bet, ko var gribēt, ja mēs 2 vien un paletizēšanai vajag 2 cilvēkus.

Sviests ar ēdnīcu. Strādāt viņa strādāja, bet nekādas no tā jēgas. Kafiju joprojām var dabūt tikai automātos. Un, ja vakara maiņā tika piedāvāti silti normāli otrie ēdieni, tad naktī šie piedāvā tikai tizlās angļu brokastis. Nu piedodiet, angļu brokastu cienītāji, bet es bekonu neēdu arī gaļas ēšanas laikā, neba arī spētu paēst pilmvērtīgi. Ja maize+ola+bekons+pupiņas ir viss, ko viņi var piedāvāt nakts maiņā, tad es ar ēdnīcu nerēķināšos.


Un svētdienas tirgū dabūju peli. Ar vadu gan, bet to uzreiz izdevās pieštellēt, noinstalējās visi draiveri automātiski. Iepriekšejā bija ar vecā tipa štekeri un dators viņu nesaprata.

Šodien notusēju nomodā līdz 6 rītā. Noguēju līdz 13. Ilgāk nevarēju un tos pašus nepilnvērtīgi, jo mājinieki darbināja vakuumētāju, trokšņoja utt. Nu redzēs, kā ies tālāk. Mājinieki jau arī visi vēl nezina, ka tagad strādāšu pa naktīm. Vecmāmiņa, tā vismaz parasti piedomā pie guļošajiem. Antra arī šad tad.

Njā. sursurs pieminēja, ka atlikušajās 2 nedēļas dienās ritmu čakarēšu. Tagad nudien nezinu, kā būt we - turpināt dzīvot pa naktīm vai lāgoties atpakaļ uz cilvēcisko režīmu. Un kā būt, piemēram, ar svētdienas tirgu. Jo uz to tomēr aizstaigāt gribas. Ieraduma pēc? Varbūt. Bet tomēr tur var atrast visu ko un gribas atrast vēl šo to, lai varu aizsūtīt uz LV. :)

Šonedēļ man vēl klāt nāk arī brīva pirmdiena.

Nakts maiņu sakarā bija pat sapulce par to, ka nakts maiņas ir grūtas, bet procenti tāpat jāsasniedz, taču centīsies "make more fun during peak time, but in terms of safety" :D 

Par cik esmu kontraktnieks, mani arī nemetīs ārā pēc peak time. Aģentūras darbiniekus no nakts maiņām parasti pēc tam izšķiro.

Nupat tikai izlasīju vēstuli, ko administrācija sacepusi. Neko jaunu neuzzināju laikam.

Dabūju peli, bezvadu. Bet kaut kā man nesanāca atrast, kur es varu touchpadu atslēgt.

Mazliet gan satrauc, vai izdosies gulēt pa dienu. ne tikai tāpēc, ka pa gaismu.
Lielākoties tāpēc, ka cits liels jaunums, ka Ieva, Antras vecākā meita, ar bf un dēlu atgriežas dzīvot mūsu mājā. It kā tikai līdz janvārim, kad šie brauks atpakaļ uz LV. Abi faktiski bez darba. Bijām 6 cilvēki. Nu tā - pieņemami. Tagad 9 cilvēki! No tiem 2 bērni. Nu labi, Nikola vēl tā, smaērā klusa un mierīga un dienas pirmajā pusē dzīvojas pa skoliņu. Nabaga Uģis, kas tagad guļ vienā istabā ar visu Ievas ģimeni. Bet arī es iespējams, nebūšu nekāda laimīgā, zinot, ka Nils nav nekāds klusais bērns - nevaldāms, nekontorlējams, skaļš. Nevienu neklausa.
Nu cerams, izdosies pagulēt visā tajā jampadracī.


ak, jā, vēl - pārtraukumi vairs nebūs 2, bet būs viens. Pat nezinu vēl, kā būs labāk. 2 pātraukumu būtībā patika tas, ka tas sadala darbadienu vairākos posmos un vieglāk sagaidīt dd beigas. Ne visai , ka nakts maiņai tas pārtraukums ir dikti tuvu dd beigām, kad jau esi izbadējies... 5h bez pārtraukuma. Bet tas tamdēļ, lai Amazone var atļauties ēdnīcu "algot".

Šobrīd, ja ņem virsstundas, tad ir nevis jāierodas 2 h pirms darba, bet jāpaliek 2 h pēc darba. Braukt naktī pa tukšām ielām ar velo arī ir patīkamāk, mierīgāk.

Uz šonedēļu biju pieteikusies uz virsstundām 3 dienas pēc kārtas. Vakar bija pēdējā. Nogurums visai pamatīgs, jo tagad konstanti jau otro nedēļu esmu uz sortēšanu, kur jācilā kastes. Nav nenormāli traki, bet trakāk nekā stumdīt ratiņus. Toties te nav tā jāstreso par tārgetu, foršāk, mierīgāk, līdi neborzī virsū. Un strādājam tā kā komanda. Nu forši.

Bet tās virsstundas paņēmu liakam intuitīvi...

Uz peak laiku mainās šifti - un tika aptaujāti visi, kurš kādu maiņu grib:
tā pati esošā vakarā, svētdiena-ceturtdiena vakarā (mana pirmā opcija), otrdiena-sestdiena vakarā (mana otrā opcija) vai nakts maiņa, kas laikam bija mana trešā opcija.

Rezultātā mani ielika manā trešajā opcijā. Citi, kas nakts maiņu bija norādījuši kā pirmo - nedabūja nakts maiņu. Kāda jēga bija apprasīt, ja tāpat saliek tā, kā viņiem vajag...

nu neko darīt - no pūces sindroma tādā veidā vaļā netikšu, bet ir arī pozitīvi momenti - naktī mierīgāk, klusāk, mazāk menedžeru un braukt uz darbu 11 naktī arī ir mierīgāk.
Nu redzēs, kā būs ar pāreju un adaptāciju...
Šobrīd esmu miegaina un nogurusi sakarā ar palielināto slodzi, bet gan jau pa we atgūšos.

Vēl tāds moments, jaunums, pozitīvs. Amazon ir ieviesuši ēdnīcu. Vārdu sakot - tagad, ja kādreiz nesanāk laika vai kā, varēs nopirkt gatavu siltu ēdienu darbā. Bet to drīzāk izņēmuma kārtā.

Nakts maiņai arī tāds pluss, ka maksā vairāk, 1,50 poundi klāt pamata likmei. Plus vēl peak sezonā bonuss dubultojas.

Ja arī nakts maiņā būšu sortēšanā, tad droši vien palikšu Amazonē visu peak sezonu līdz Zsv. Pēc tam manīs. Vismaz sastrādāšnu naudiņu.

Shodien pec mainas negaju gulet, jo vajadzeja to, sito un to. Bet varbut vajadzeja, laikam jau. Aizvilkos ka zombijs uz PMP noskaidrot par maksam un ta. Uz jautajumu, vai ieshu sovakar stradat turpat, noshokeeju PMP ar atbildi, ka neesmu guleejusi pec mainas. :D Nav pieradushi, ka kads neiet gulet pec mainas. Es esot crazy. Nu esmu ari, vnk nerekjinajos ar ieshanu stradat atkal nakamaja diena. Nu cerams, ka nevajadzes sodien iet stradat un nezvanis man.

Shi ceriba nepiepildiijaas un 5 min pec ierashanas majas, zvana :D es izdomaju sevi nemocit un atteikt. ka teica vakardienas kolegje - emsu jauna un darbu atradishu :D Nebija ri pati labaka vieta. Supervizors tads, ka ej nu sazin. Kaut gan labi, ka vinja bija uz 2 linijam viena - nebija tik daudz laika mus chakareet. :))

NU es ceru, ka viniem loti vajadzes dabrinieku rit un zvaniis arii riit, jo tagad paguleet paris h butu ari beztolks - ne es paspetu pagulet, nedz ko citu izdarit. Jaasaak tak sevi miileet. ja bus lemts man tur but, tad bushu tur. Punkts!

Arii tapeec, ka vel 1 vediskas astrologjes redzejums mana kartee piepildaas, kaut pati tam neticeeju.

Bija 2 darbadienas un katra no tam sanjemu komplimentus - identiskus. Abas domaja, ka man ir 23 gadi :))) vai nav jancigi? :) LaBI glabajos. :))

Modris stradat neies, apslimis. Nu nekas. Bet pat sho faktooriju trukst info, jo neviens zinamais tur nav bijis.