Magnesia

...fabrikaa.

Ieprieksh nosaucu objektivus iemeslus, kas kavee darba izpildi. Pastaav ari neobjektiivie jeb no koleegjiem atkariigie. Galvenokaart no sagadnieka, kura uzdevums ir piegadat uz katra galda pie linijas tur vajadzigaas pukjes, izcelt no kastem/spainiem un pargriezt gumijas, kas satur puskjus kopa (ja vien tas nepiecieshams).

Te darbojas cilveeciskais faktors, tb- no katra sagadnieka individuali atkariigs. Un diemzjeel par sagadnieka kljuudaam biezji maksaa liinijas apkalpotajs (ne ta es shos avu poziciju nosaucu - ienaks prata labaks nosaukums, taps uzrakstits).
Viss ir kartiibaa, ja linijas atrums nav liels un frekvence ir izpildama bez stresa. Ja redzu, ka sagadnieks tiesham ir aiznjemts, tad es varu pati ne tikai taas gumijas noraut (kaut man nav japlesh savi cimdi, kas i tapat ir deficits), bet ari iznjemt pukjes no kastes/spainja. Ne tikai iznjemt taas no kastes/spainja, bet ari no stalazjaam atrast saveejaas un panjemt. Un pat nepastadinot liniju. Bet, ja linijas atrums ir tads, ka es speju tik nolikt gatavas pukjes uz linijas un neatliek laika vel darit sagadnieka darbus, tad ir savadak, iipashi, ja redzu, ka vinjsh gurkjojas.
Pukjes jau ari nevar nolikt ka pagadaas uz linijas, tas ir janoliek ta, ka vajag.

Ir gadijies izbaudit dazjadus sagadnieksu, bet parsvaraa taadu latvieti no Preiljiem vardaa Antons. Kursh jau n-padsmit gadus dzivo Anglijaa un n-tos gadus stradajis ar pukjem. Saakumaa likaas forsh, sakariigs dzjeks...
Veelaak atklaajaas, ka patiik vienkaarshi truli kritizeet apkaarteejos taa vietaa - ja jau tik gudrs, tad pamaaciit...
Jaa, vinjsh zina par pukjeem, kaadaam jaabuut utt, apguvis metodes, straadaajot pie liinijas, bet vai tāpēc strādā tik labi, cik vajadzētu...
Pie tam, akd vinjam daudz skrieshanas sanaak, tad vinjsh prasa, lai mees vinjam paliidzam pukjes atpakot - ko mees arii daram, ja liinija staav (un pat nestaav) un nav, ko citu dariit. Man nepatiik truli staaveet un gaidit. Tiesa, vinjsh mums nepaliidz, kad mums ir nepiecieshams palidzet.

Ja tā būtu tikai es, kas prasa gumija spārgriezt... Bet visi prasa.

Salīdzinājumam? Kādā svētdienā kā sagādnieks bija puisis, kas pirmo reizi kā sagādnieks, tad vēl arī portugāliete - abi grieza pušu tās gumijas uz pušķiem, pie kruiem Antons atcirta, ka, ja viņam būs jāgriež tās gumijas, viņš nevarēs puķes sagādāt.

Vēl salīdzinājumam - vakar biju pie citas līnijas, kur polis sagādnieks. Neizskatās, ka būtu baigi pieredzējis, bet izpalīdzīgs un atsaucīgs. Viņš palīdzēja tīrīt liliju kātus - tad pie 1 galda, tad pie cita. Viņam tas pēc būtības nav jādara, bet par cik viņam retāk notiek sagāde, tad viņš negurķojas bezdarbībā. Uz lilijām nav arī mežonīgā ātrumā jāņemās, tomēr arī nebremzējot, lai neievilktos pasūtījuma izpilde. Arī 1 pakotāja tīrīja. Tā ātrāk iet uz priekšu. Antons, lai pieliktu savu varošo pirkstu? :)

Vēl tāds faktors - puķes var nolikt normāli un var nomest. Antons bieži nomet un pat pofig kā. Nomet pat ar blīkšķi. Rezultātā ir vairāk lūzušu puķu (t.sk neļķu), bez galvām un krusteniski - vienai 1 gals virspusē, citai - cits. Ipaši uz trauslajām neļķēm tas ir svarīgi, jo nevar operatīvi paķert, īpaši, ja jāpaķer vairākas.
Salīdzinājumam? Tas pats leitis Aivaras ļoti saudzīgi ņem un noliek puķes, akurāti, nemet, jo saprot, ka tas bremzē ātrumu un apgrūtina darbu.

Pat tāds sīkums kā - traucē piekļuvi pie puķēm - lai nogrieztu gumijas, nostājas starp mani un puķēm. netieku klāt, jādeso riņķī viņam.
Vienu pusstundu es dabūju pastrādāt par sagādnieku - centos kolēģiem netraucēt - lai gumijas pārgrieztu, darīju to galda galā un jau gatavas puķes padevu/noliku, kur vajag.

Kad viņam kaut kas nepatīk, tad ar kritizēšanu nebremzē, a viņam daudz ka snepatīk. Viss viņam slikti, neko pa prātam nevar izdarīt. Kad brīdinu laicīgi un pat ne laicīgi, ka puķes beidzas, bieži atskan tizli teksti, kas liek saprast - priekš kam es saku. Kad nesaku, ka puķes beigušās, tad pārmet, ka nesaku...

Es pagaidām neko nesaku, bet, kad sakrāsies, sākšu spert laukā.

Piebesījos. Sakrājās uz sirds un gribas izkratīt, pastāstīt par bardaku, kas notiek fabrikā.

Vēl 1 "zebras" diena.

Mīlīši!
Man neļķes tāpat īsti nekad nav patikušas (tulpes ne tik ne), bet tagad tās redzēt nevēlos! Nemaz. Nedāviniet man nekad neļķes!!! Man liekas, es tā izmetīšu miskastē!

No visām fabrikas puķēm tā sir visdrausmīgākās.

Visu dienu esmu noskrējusies, nenormāli. Kāpēc?
Episki Team leader vārdi dienas iesākumā. Don't stop the line, flowers are good! OK, we will see...

Biški par neļķēm:
- tās ir trauslas jau pašas par sevi, daudzas no tām ir aplūzušas, pirms nonākušas uz galda, dažas līdz ar nolikšanu uz galda, pārējās ceļā uz lentu. Lauztas, saprotams, uz līnijas likt nedrīkst, dažas pārlūzt kā spageti makarons bērna pirkstiņos tikko kā tu to paņem, lai liktu uz līnijas. Reizēm katra, ko ņem - 4 pēc kārtas lūzt. Līnija negaida.
- tām nedŗiskt būt vecinājumi (ne tā kā vecām mēbelēm), brūnumi un citi nesmukumi.
- tās ķeras pašas par sevi viena otras lapās. "Atrumā ņemot ķeras visās iespējamajās.

Ar iepriekšējiem 3 punktiem vēl var tikt galā un pagūt iekļauties līnijas ātrumā. Bet te nāk ceturtais:
- tās nedŗiskt būt neatvērušās - pumpuros. Normālā situācijā puķes ir normālas, atvērušās, bet bieži notiek tā, kā nevajag. T.sk., aizvakar un šodien! Besī. Visas pēc kārtas neatvērušās. Aizvakar parādīju Aivarasam - viņš tās novāca, jo visā čupā vieni pumpuri. Šodien neviens neko nevāca. Bija jālasa ārā kaut cik normālās. Pakotājas arī bešās ārā un nāk un saka, ka tādas nevaajg. Parādiju galdu un paprasīju, ko tad likt? Biju noskrējusies bezjēgā. Līnija uz vietas nestāv. :Sodien bija visas iespējamās likstas ar tām neļķēm un tas atkārtojas bieži. Reti, kad tās ir normālas utt. Pamēģini neapstādināt līniju, akd tev nav, ko uz tās uzlikt!! Iedodiet normālasp puķes, dabūsiet ātrumu leilāku.

Kolēģe Ļena, lietuviete, ieteica stāties pie citas līnijas, kur Team leader ir angliete Dženna. Jā, būtu daudz labāk, vismaz mazāk justos kā leišu kolonijā. Turklāt, Romāns, kas ir Team Leader līnijai/ām, kur es parasti esmu, lien menedžmentam vietā, kur mugura zaudē savu cienīgo nosaukumu. Tagad vēl kopā ar brāli, kurš arī parādījies kā team leader fabrikā. Ir pamats ticēt lietuvietei, kura gan jau dzird un arī saprot (lietuviski), ko abi brāļi runā. Tāpēc kruķī ātrumu, dzenā un mēģina formēt komandu. Dzenāšanās. Ļena ļoti ieteica tīties no turienes prom.

Diemžēl šodien Dženna nebija, saslimusi. Viņas vietā bija Aivaras (Romāna brālis).

Pārstāju censties mazināt brāķi. Kāpēc man būtu jāuztraucas par viņu biznesa rentabilitāti, ja viņiem nospļauties par strādnieku veselību?? Pēdējo nedēļu cimdus neviens darbinieks redzējis nav. Citas fabrikas dod pat baltos auduma darba cimdus, nemaz nerunājot par vinila cimdiem vairumā, šie nevar parasto vinila cimdus nodrošināt. Puķes ir apstrādātas pamatīgi ar indēm, ar plikām rokām atsakos strādāt. Vienu dienu, kad cerēju, ka tomēr apžēlosies par darbiniekiem, tomēr cimdus nedeva (nakts maiņai esot cimdi). Pat vinila cimdos, kas ir lielāka izm;ēra kā vajag, rozes nenormāli ķeras iekšā, nevar pastrādāt normāli, tad auduma cimdos ir vēl trakāk. Tu noliec rozes uz līnijas, šīs ieķeras da jebkur un atvelkas atpakaļ uz galdu. Forši? :D
Pie tam rokas momentā slapjas un par cik tur ir auksts, tad arī nosalušas labi. Gadās arī strādāt ar uķēm, kas pa taisno no saldētavas, tātad ļoti aukstām. Pavisam forši!


Labā ziņa. Aizvakar Eduardo (portugālis supervaizeris) uzkāpa uz galda dienas beigās un paziņoja, ka nākamajā dienā var neņemt savu paiku uz darbu, visiem tiek uzsaukta pica.
Sliktā ziņa. Man nākamā diena ir brīvdiena.
Labā doma. Gan jau, ka tās picas tāpat būs neveģetāras.
Sliktā ziņa. Nē, bija arī tīra siera picas.

Visi esot smīkņājuši - gan jau, ka mini piciņas, bet tomēr izrādījās lielas, nespējuši apēst.

Lēs, ka sākšoties dalīšana pa maiņām. Daļēji žēl, jo esam daži kolēģi sadraugojušies un tagad neitksimies vairs. redzēs. Ceru tikt pie Džennas. Vismaz vairāk angļu valodas un cilvēcīgāki ātrumi.

šodien vēl 1 prikols. Atkal 3ajā breikā palaida tik uz 10 min (20 min vietā) ar tekstu, ka tipa ātŗak mājās tiksim.
Jā, pus20 bijām ārā, bet busa nav. Un to mums nācās vēl gaidīt pusstundu. Foršs veids, kā pavadīt jau tā tik knapo brīvo laiku. Būtu labāk strādājuši to pusstundu un nopelnījuši kaut biški.
Moš tas velo tomēr būtu noderīgs, vienģii lietus arī lija, aukst slietus, turklāt, velo man arī nav, nedz arī spēka. Kājas riktīgi smeldz. Nogurums kaulos vēl mīties ilgi. Ar auto tās tomēr ir max 15 min.

Brīžiem pārņem domas - ko es te sasodīts daru. nafig man vajadzēja no daudz maz normāla darba iet prom.
Bet tomēr vajadzēja.
es ļoti ceru dabūt kādu darbiņu nelielā uzņēmumā. Nepatīk man lielas kompānijas, kur tu kā nemanām tārpiņš kaut ko darbojies, nedod Dievs, izrādīsi iniciatīvu. Patīk, kad tā personiskāk nelielā kolektīvā, kur var iet ar pašiniciatīvu. Ļoti ļoti ceru.


patiesībā uz sirds bij sakrājies vēl daudz vairāk, bet tas nu ir tas, kas "izbira" "uz sitienu", par cik ekspromtom dabūju garāku rakstīšanu/tikšanu pie neta.

Vispār gribas savu datoru, jo bez tā nav aršana - aŗi dabra meklēšana.

Ak, jā, noskaidroju, ka man nav br kods, bet kaut kāds cits tur - w10T vai kaut kā tā. Un tiešām izrādās, ka man lielus modokļus velk nost aiz tā, ka biju 2ās aģentūrās. Tā Revenue arī pateica. Jarku uziku kā pamata darba vietu, PMP - kā otro. tad man nodokļus par Jark atgriezīs, bet uz PMP daarbiem būs 25% nodokļi.

Jāgaida kārtējā vēstule pa pastu. Ar tām mani te bombardē pēdējā laikā :D

Darbā kā jau darbā - labāk kā citās fabrikās, vismaz puķes pamainās un tā...
Nelabums pret fabrikām ir pārgājis, jauna diena. Mēģināšu tomēr izturēt.

Kaut gan mana prognoze +/- piepildījās - aptuveni nedēļa, nu labi 10 dienas pagāja, kad piebesīja fabrika.
es tomēr esmu apcietīga.

Nu neesmu es radīta, lai strādātu bezkaislīgu darbu, taču arī tāds man palīdzēs, varbūt vismaz atbrīvoties no "knakstīšanās". Patīk man knakstīties, knibināties, kaut ko ņemties. Bet tas ir neproduktīvi.

Strādāju, nevienu neaiztieku :D jūtu, ka atnāk sms. domāju - kaut kā baigi agri, lai no aģentūras. Kad tieku pie apskates - apsveikums vārda dienā. Jauki. Man šodien vārda diena. :D Labi, ka uzzināju tagad, nevis vakarā tik. Protams - kāda svinēšana. Mājās 21 un rīt uz darbu. Nopirku vafeļu torti un dabūju konfektes.


Vispār strādājot, kur strādāju, nav sajūtas, ka atrodos Anglijā. :D Visapkārt dzird tikai leišu valodu. Viņu tur ir pārsvarā. Varbūt tā ir leišu kolonija? :D Pat līnijas supervaizeris pārstājis ar visiem runāt angliski, bet sācis lietuviski. Piemēram, atnāk pie mūsu līnijas un kaut ko saka leitiski "biški ...." Prasu - kas bišķi (krieviski, jo tā ir otrā valoda aiz angļu, kuru gandrīz visi saprot).

Sasodīts. Arī jaunā kvalitātes kontroliere ir leitiete izrādās. Izrādās, arī Jark darbinieks 1 ir leitis. Laikam - savējos visus bīda iekšā šeit... Man šķiet, leiši tādi ir. Viņiem tas ir daudz izteiktāk kā latviešiem. man tā škiet. Iepriekš kvalitāti kontrolēja latviešu puisis. Nezinu, kur pazuda un kāpēc. Vai pats vai viņu.

Bet uz ielas, kad vajag jautāt, kur kas atrodas utt, cenšos vienmēr atrast angļus, lai vismaz dabūtu vairāk angliski parunāt. :D
Tā jau fabrikā tik daži runā angliski. es arī - ar tiem, ar kuriem var gan krieviski, gan angliski, labāk angliski.

Tādā ziņā arī noliktava slabākas - ir tādas, kru - novelc badžu (caurlaide) un tad vienīgā valoda ir angļu, pat, ja visi ir latvieši utt.

Balta svītra, melna svītra un pakaļa.
Šodien mellā.

Rīts sākās jauki, likās perspektivi. Un neskatoties uz konveijera līniju un visu, kas no tā izriet, darīju to pat ar prieku. Domāju, diena būs jauka.
Bet nekā, pēc tam tik sākas. Viss neiet, krīt no rokām, neko nevaru paspēt, viss - nekam nederu, sviests. Besis pilnīgs.

Gribās kliegt - negribu redzēt nevienu fabriku vairs un puķes arī vairs nē. Nerādiet pat! Ceru, ka mani vairs uz darbu nesauks! Bļin, bet īsziņa uz rītdienu ir.
Liekat man visi mierā.
Negribu nevienu arī redzēt.

Ar fabriku arī nebeidzās. Dusmas uz Santu. Bļin.
Sarunājām, ka viņa man nopirks šo to aptiekā. Es netieku - katru dienu strādāju līdz vēlam vakaram, arī rīt. Netieku nekur, izņemot babaju veikalus. Bet aptieka atrodas 20 m no mājām. Nē, viņai bija grūti pacensties ietrāpīt darba laikā un nopirkt to štruntu! it īpaši tāpēc, ka viņas meitas Kerijas dēļ man vispār radās tāda nepieciešamība. Bļāviens. Tik grūti. Visu dienu mājās sēž. Ja vēl tālu būtu jāiet... Neesot paspejusi, aptieka bija ciet...


Pārdomas arī par citiem darbiem, piemēram, oficianta... Man tomēr nav pārliecības, ka sapratīšu jebkuru angli ar visu viņa jauko, bet nesaprotamo izloksni. Un tad - bail ieberzties. Netālu ir 1 kaut kāds nacionāla tipa restorāns, uz kuru neviens neiet un kurš joprojām meklē oficiantu. uz nepilnu slodzi. Nu nezinu.
Kur nu vēl - ja babaji būs jāapkalpo? Kad reiz iegāju tirgū ko iepirkt, babajs kaut ko runā, bet es vispār nesaprotu, kādā valodā viņš runā. Ja tirgū strādā, vajadzētu tā kā angliski. kad atkārtoja, tad tik kādu vārdu saklausīju angliskā valodā. Bet figu sapratīsi. Un, ja tādi klienti trāpās? Ja babaji, tad tā, bet, ja kašķīgs anglis ar izloksni? Kad gāju pie ārsta piereģistrēties, reģistrante bija 1 tipiska nesaprotamās izloksnes īpašniece.
Domāju, ka vēl vajag laiku, lai pierastu pie viņu izloksnēm.

Hey ho. Modrim bija ari gara 13 h diena, par ko ļoti sašutis.

Šodien gan mums ļāva strādāt tikai 12.:D Dankans (aģwentūras pārstāvis) teica, ka 13 h ir maksimums, ko drīkst. Un esot aģitējis fbriku, ka nedrīskt tā cilvēkus ekspluatēt - par daudz. Tā reziultātā šodien pirmo reizi ieradās nakts maiņa. Bet laikam tikai 2 dienas tā būs.

Busy time droši vien būs līdz Valentīndienai. Saprotams.

Bet šodien, nelieši, palaida tiaki 2 pātraukumos (ir jābūt 3 pa 20 min). Nespēj droši vien pasūtījumus izpildīt.

Esmu laikam pieradusi pie 12 h režīma un stāvēšanas kājās visu dienu. jūtos daudz maz kā cilvēks. Ar visu to, ka tika i2 pārtraukumi.

Jāizlūko citas iespējas doties uz darbu. Ar pusdienām un ceļa naudu, jūtu, kā finanses šķīst ārā.

Sākās ar to, ka pamodos no telefona /savādāka nekā modinātājs/ zvana... Hallo, where are you? Bļin!!! Plkst 7:25. U*^*$^*#& Pirms 10 minūtēm man bija jābūt pie Jark, lai dotos uz darbu. :) Ko nu!!? Bet Dankans pats pieteicās mani savākt un aizvest. Drīz būšot klāt. Metos vākties kopā! Labi, ka tā. :D Bet tai jābūt pēdējai reizei.

Darbs iesākās jauki, cita produkcija, bet zināma (citiem).
Pēcāk supervaizeri kaut ko baigi štuko un domā. Kā jāizskatās beigās pušķim, kas kuram jāliek kopā, cik puķes uttttt. Redzams, ka pirmais pasūtījums - protams tam IR jābūt visam pareizi utt. Ilgi... Stāvam un gaidam. Izrādās pēc grafika mums būtu jābeidz pklst pus19. Sāk iet produkcija. Nepietiek ar to, ka jau tā ir noskriešanās un katram licējam minimums trīs puķes jāsaliek kopā pareizā veidā (man 1 no tām ir vijīga, piņķerīga skara, kuru nevar atdalīt no pārējām), un jāpagūst uzlikt uz konveijera pareizā vietā un veidā un nenolaužot neko, un puķēm jābūt bez vecinājumiem utt. Neļķes ir trauslas. Pēc kāda laika Antons, kurš puķes musm piegādā uz galdiem ziņo, ka grafiku kavējam par 1,5 h. Nu tātad būs pilnas 12 h...

Ar to ķibeles tikai sākās. Pēc tam izrādījās, ka daļai produkcijas rozes ir par īsu - tātad par velti taisīts. Jājauc pušķi ārā un jātaisa par jaunu. Pēc tam vēl neļķes neesot gana labas, nevar atrast normālas. Pirmajam pasūtījumam jābūt spoži izpildītam, nedod Dievs, kaut kas... Pēc tam tomēr paziņo, ka tās neļķes derēs. Dīkstāvju pietika jau pirms tā.

Piedevām jau šiem pušķiem arī ātrumu nevar uzlikt lielu, lai puķes būtu kvalitatīvas. Bet neļķes visu laiku lūzt un rozes ķerās citās rozēs, cimdos un piedurknēs. Vienreiz no konveijera lentes ieķērās piedurkē un atvilkās līdz galdam. :D Jampadracis, īsāk sakot.
Skaidrs, ka netiksim prom pat pēc 12 h :D Pasūtījums arī milzīgs.

Pēc šī pasūtijuma izpildes, kas ir 19 ir vēl citi pasūtījumi, kur man lilijas jāpagūst notīrīt un salikt. Kad mums pat izdodas pabeigt šito, ir jau pāri 8. Bet mūs sūta palīgā citai līnijai, ko arī darām, lai ātrāk titku prom. Tie sākuši jau tīrīt, jau sapriecājamies, bet nekā - puķes vēl jātaisa :D pie tam mums neļauj palīdzēt - tās līnijas supervaizeris liek visiem iet prom... Kā tad palicēji??? Ja nu tur kāds no Jark busa un netiks mājās...

Nu šodien varētu arī izdvest skarbus vārdus, ļoti gribās pateikt, bet tomēr nespēju. Ja nu mazi bērni to lasa. :D
No kolēģiem dzirdēju skarbus vārdus. Mums sanāca 13 h. Pie tam - virsstundas netiek maksātas ar lielāku taksi... fabrikās.

Bet auksti šodien nebija - noskriešanās līdz sviedriem.

Sākums dienai ieper, vidus iekausta, beigas atsēdina.

Bet sms no Jark nesaņēmu. Laikam viņi nosprieda, ka man vajag atpūsties. :) Rīt desošu pa pilsētu darīšanās. Citi īsziņas saņēm traki vēlu.

Jauna nedēļa pēc kalendāra.
Šodien atpakaļ pie puķu krāmēšanas, tik pie citas līnijas. Likās, ka viss iet škērsām, izņemot beigas, kad tik krāmē uz pārgriešanu.

Jūtos, ka torss ir sācis pierast pie darbs un varis tā neprotestē. Arī pēc šis dienas nejūtos nenormāli nogurusi kā sākumā. Kaulus vairs nelauž. varbūt tas tāpēc, ka vakar pārmaiņu pēc visu dienu nosēdēju, nevis nostāvēju. Aptuveni nedēļa ir vajadzīga, lai pierastu.

Šodien

Telefons sāk gļučīt. Pirmkārt, baterija sēžas neadekvāti ātri, otrkārt, uzrāda, ka zonas nav, regulāri. Citiem ir, man nav. SMS šoferim nosūtīt nevaru. Bļinnn! Beigu beigās, nabaga šoferim tiak pateikts, ka mēs beidzam pus19, bet reāli beidzām pus20. Jo it kā pabeidzām, bet mūs nelaida prom, "marinēja" bezdarbības etiķī, jo vēl atnāca pasūtījumi un tad tos kapājām. Notizlojās, īsāk sakot. A šoferi nepainformēja par izmaiņām.

Pagūglēju par slēpošanu Anglijā... Izskatās, ka te ir tikai mākslīgās trases ar mākslīgo sniegu. Arī domubiedru grupā iekš dr.lv ļauži iedeva nosaukumus tikai tādiem.

Varbūt arī labi, jo drēbju slēpošanai šā kā tā nav. Pieņemu, ka tur varētu arī džinsās un džemperī? Ja jau tur arī vasarā var. :)

Šis vārds man ir ieguvis citu nozīmi no sērijas "put flowers on line". :)

Vispār brīžiem likās, ka neatrodos Anglijā, bet kaut kur LV pierobežā. :D Visapkārt letiņi un vēl leišu daudz. Poļu šeit pamaz. Vai nu tāpēc, ka šī kompānija speciāli negribēja poļus, vai nu aģentūra poļiem atstāj labākus darbus... Nez, vienalga.
Bet šodien valodas ziņā bija pārmaiņas - blakus holandisks portugālis stāvēja un tāds runātīgāks nekā jauniņais latvietis. Varēja mazliet pakavēt laiku vairāk, pie tam angliski. Sākumā biju blakus ar lietuvieti, tā arī forša. Vakar - latviete - kaut kā ne visai, izskatās skaudīga un vispār aizdomīga :D

Bet šodien toties starp vīriešiem :)))

Šodiena, kaut sestdiena, bija pagara priekš šitā bezbrīvdienu režīma - 11h. Acis līp ciet un neko nopietnu padomāt vairs nevar. Bet tā laikam būs katru dienu pēc fabrikas. nesaprotu, kā cilvēki nostrādā fabrikās gadiem... bet nu ir dažādi cilvēki. Ja nebūtu tādu, kas to var un varbūt pat grib, tad pasaule nevarētu eksistēt.

"Superīgais" supervaizeris arī aizmirsa noinformēt aģentūru, ka esam beiguši darbu, līdz ar ko pusstundu gaidam busu.
Šodien ārā auksts.

Es ceru, ka ir tā, kā saka, ka tikai sākumā sāp visas maliņas - mugura, pleci, kājas, spranda. Pēc tam pierod. Es nezinu. 5 dienas fabrikā vēl nav devušas rezultātu. Apnicis arī gorīties vienīgajai tur, pārējie visi mierīgi, tik es nemitīgi dīdos un ņemos, vingroju un lokos.

Kolēģe no Fresh cook-a teica, ka viņa neēd neko, ko ir pakojusi. Es tagad ar nezinu, vai es ļoti, ļoti priecātos redzot puķes ikdienā. Pēdējais uzdevums bija savādāks kā ierasti - jauktu pušķu taisīšana - smuks bija beigās. varbūt tomēr skatīšos arī ārpus darba uz puķēm. Kat gan to skaistumu visvairāk novērtēju, kad tās aug dabā.

Lielveikals jau ciet, paiku nepaguvu iepirkt. aizveda šoperīts mani uz babaju veikalu vismaz kaut ko iepirkt.

Kolēģe no Bostonas aģentūras (lietuviete) teica, ka viņiem visu laiku 7diena kā brīvdiena. Es vispār priecājos, ka 7dien strādāšu, jo tad prasīšu brīvdienu darbdienā, kas ir daudz, daudz labāk, jo tad varēšu i aiziet uz citu aģentūru darbu pameklēt, i uz banku, iz uz bibliotēku, i visur kur. 7dienā te neko nevar izdarīt, viss slēgts vai īsā darba laikā.

Vispār puķu fabrika ir vislabākā no visām sastaptajām fabrikām. Kolēģi ir ok, nesmird kā pie gaļas, nav tālu no mājām, lētāks ceļš, smaržīgi, var sarunāties ar kolēģiem (ir fabrikas, kur aizliedz), nekliedz neviens uz tevi, var ēst bez problēmām riekstus, šokolādes, var ataudzēt nagus garākus un varbūt vēl kāds labums, ko uz sitienu neatceros.

A kolēģis pastāstīja, ka netālu kaut kur esot mākslīgais kalns, kur ar slēpēm tāpat kā pa sniegu varot laist. Esot vasarā tur slēpojuši. Interesanti - varētu kaut vai šo pamēģināt, varbūt tur var pat džemperīti?! :D jo nezinu, kā es braukšu slēpot, ja man nav pat nekā slēpošanai līdzi. Var jau arī džinsās un ielas mētelītī. :))

Vēl pati reklāmu redzēju pa TV, ka esot mākslīgais vilnis kaut kur Anglijā - varētu laist sērfot. :))

Kaut pie šī režīma neko negribas darīt - atgulēt un darīt neko. Vienkārši nav spēka.

Nē, mīlīši - tā nav telpu u.c lietu rotāšana, tā ir pušķu taisīšana vai vēl var būt - rotāšana ar pusķiem.

dažas puķes tomēr smaržo ļoti spēcīgi, bet dažas rozes - vispār bez smaržas.

Šodien 2. diena puķu fabrikā. Dabūju saķert rutīnu, negribēja atdalīties no manis, nepakam. Rīt jāstrādā un kāds mēļo arī, ka svētdien. Kad varēs nestrādāt? NEskatoties uz to, ka vakar bija brīvdiena, šodien bija ļoti ilga diena, kaut īsa. :) Nevarēju beigas sagaidīt. tikai 8 h, visu dienu uz kājām - mugura man to negrib piedot, lād mani augstiem vārdiem, spranda vispār atteicās ar mani runāt, bet tomēr atsāka, kad paprasīju Modrim šamo pamasēt.
Modris arī ies strādāt pie puķēm. Satiku Daigu, ar kuru arī kopā strādājam tur.

Pie šitāda režīma tiešām citu darbu arī atrast nevar. tomēr sola, ka būs 4 maiņas ik pēc četrām un tad jau būs sakarīgāk. vabrūt arī internetu pieslēgs atpakaļ normāli, jo tā kā negrib strādāt šams pēdējās 3 dienas. Nevar saprast, kāpēc. Slēdzamies slepus klāt citiem un kaut kā ķeram "vilni".

Alkstu pēc sniega, pēc ūdeņiem. varbūt nospļauties uz naudām un pie pirmās iespējas aiozbraukt paslēpot... vispirms jāatrod kārtīga iespēja dabūt internetu un izmeklēt iespēju turp tikt un vispār - uz kurieni.

Nespēju izturēt mājās sēdēšanu, nedz arī rutīnu, bez kuras fabrika vairs nav fabrika.

Nu tā, pagaidām.