Magnesia

Bet vispār interesanti iepazīties ar Ingu... Iedvesma pieķēra... 5 gadus jau Anglijā gan (un pirms 5 gadiem bija te mazāk imigrantu utt utjp), bet lai nu būtu tas, kā būtu, bet šobrīd viņa ir 8 elitāru mazumtirdzniecības veikalu vadītaja. Kad viņai piedāvāja kļūt par 1 veikala vadītāju, viņai angļu valoda neesot pat bijusi diez kādā līmenī, bet pēcāk viņa kļuva pat par 8 veikalu menedžeri!! Jo iestāstījusi sev, ka fabrikās viņa vairs nestrādās... :)
Tiesa ,viņa dzīvo Londonā, kas, viņasprāt, ir visu iespēju vieta. Mazpilsētās... esot kā esot, bet tādās Velsās un Skotijās vispār nekā... Taču viņa laikam runā par augstām latiņām...

Tik es pati nezinu, ko es īsti darba ziņā gribu un ko varu.... Tāpēc pagaidām tā arī jūtos - neziņā... miglā...

Šonedēļ atpakaļ sortēšanā. Cik forši būt atpakaļ. :) Vismaz safety zābīši noder. :D Citādi jau gribēju prasīt - priekš kam piešķira. :D
Menedžeri laikam saprata, ka stovojot smaidu no manis neizvilināt. :D

Piektdien mazliet dzidrāka bilde tapa par dažiem "labiem" kolēgām... Subjektiem. Šo vārdu "te visi pilni ar sūdiem. Es to skaitā." autors patiesi saka taisnību. Ingtrigas, vārdu sakot. Bet man vienalga. Es nečupojos un kaut kā nejūtu vajadzību. Tik ar atsevišķiem cilvēkiem jūtu kontaktu un to arī uzturu, pārējie man kaut kā vienaldzīgi. Laikam nejūtu vajadzību šķiesties ar enerģiju veltīgi. Un tas patiesums ir magnēts man. citādi - nudien nav vēlme palikt šai organizācijā (vai vismaz šia konkrētajā iestādījumā), jo sviests pilnīgs. Ir ļoti dziļi jāielien pie astes kaula, lai dabūtu kaut ko labāku. Tas daudz ko izskaidro. Vieni menedžeriem patīk, citi - nē. Bet tie citi arī nevēlas sasniegt kaut ko tādā ceļā...

Turklāt vēl izskatās, ka tur notiek šmaukšanās ar nostrādātajām stundām (nē, nē, ne samaksas ziņā) - no tā tārgets atkarīgs. Vieniem sistēmā pie stundām, kuras pavadītas, veicot katru konkrēto tāsku - pieliek stundiņas, citiem - noņem. A sastowotā materiāla ciparu ta nemaina... Tas izskaidro to neizskaidrojamo faktu, ka - reizēm, kad sanāk stowot sūdus un tu pats jūti, ka strādā lēni un varbūt pat speciāli to dari.... kā es vienu dienu... bija besis pilnīgs, materiāls, ko stowot - sūdi, vietas, kur iegrūst - nav un strādāju lēni un negribīgi, bet tārgetu sasniedzu un pat pārsniedzu. :D Bij šokā, kad ieraudzīju - gaidīju jau ar smīniņu sejā (:D) zemu tārgetu... A figu tev... Citreiz, kad riktīgi ķirsīši un strādā ātri, fēleru arī nekādu - bet kaut kā tas tārgets mistiski zems un nekādi nedodas rokās.

Peak taimā šito var visu pieciest. Īpaši pēc tam, akd iepriekšējā nedēļā kontā ieripoja 137% no manas MĒNEŠalgas, strādājot Latvijā. Nu labi - tas ir ieskaitot ikmēneša bonusu, bet tomēr... Peak taimā labi tur maksā.

Bet šodien parunāju ar no angļiem, kas pieņemts nesen. Viens no tiem, kuriem pilnīgs pofig par tārgetu. Un arī necenšas - neesot motivācija, jo tāpat jau taču izmetīšot pēc peak taim beigām. Bet, protams, ka izmetīs - neatstās tos, kuri tārgetu nesasniedz. Un tā šis 3.gadu peak taimā jau pa Amazoni ņemās. Nu... cilvēki dažādi... Laikam uz benefitiem sēž kā vistas un perē olas. Katrā ziņā man tādi perētājvīrieši nekādi nesaista. :D

Tik bišķu nesaprotu to cilvēku šķirošanu... Labi - ja tur savējos tautiešus menedžeri patur, neskatoties uz to, ka tārgetus nesasniedz. Bet vasarā daži tika atlaisti (t.sk, angļi) par to, ka tārgets nav sasniegts (un ne tik traki kā tagadējiem jauniņajiem), a šobrīd te paskatos, ka, ja tārgetu nesasniedz, tad ieliek šamos citā tāskā, kur tārgeta nav vai ir savādāks. Kaut kā iepriekš neesmu novērojusi šādas izdarības... Njā, nu sava virtuve tur. Mahinācijas visās sfērās.

Šonedēļ pēdējā nedēļa, kad brīvs we. Ar nākamo nedēļu - jau 6 darba dienu nedēļa. Un jāstrādā būs naktī uz 7dienu. Dzīvošu režīmā mājas-darbs-mājas. Bet, ko darīt. Kādu laiku jāpacieš - vienu mēnesi. Vēl piedāvāja virsstundas. Lai taču bekot iet... Kam daŗit nav, ko - lai rukā dienasgaismu vispār neredzējuši...


Mielojos... Dabūju dzērvenītes, brūklenītes, Lāču ķiploku un siera grauzdiņi. Ņammmiii... Tik aizķeršanās tāda, ka pēdējā laikā pārgājusi lielā kāre uz našķiem. :D Nez kāpēc. :D Ēst arī esmu sākusi mazāk.

Te jau pilnā sparā sākas džinglbeli - dekorācijas, dziesmas. Tikko tik novāca hello vīna dekorācijas, kad uzlika jau Z-svētku.

Jāiepako sūtījums... eh... kaut kā jāpamanās uzrakstīt omei vēstule. Līdz rītdienai pa dienu... uz miega rēķina noteikti jau, ka...

Ak, jā, ēdnīcā sāka beidzot parādīties arī dažādība. :) Bet ne veģetāriešiem. :D

Un šonedēļ ieraudzīju darbā vienu poli (vai rumānis?) no sestdienas āfterpārtija. :D Turpat Amazonē, turpat inboundā, turpat stovošanā. :D Sveicināju, bet šis tā kā neko... Pieņēmu, ka bija ķitē tādā, ka neko neatceras. Pēcāk skatījās man virsū - laikam tomēr kaut kas atmiņā ataust. :D Bet tad es vairs neko... Interese nulles punktā.

Urrā!! Arņaša brauc pie manis!!! Decembrī. :))))


Tāds sīkums, ka pavīdēja jauna versija, kāpēc esmu šobrīd atpakaļ stowošanā... Ka viņiem vajag tārgetu pacelt. Protams, ka uz jauniņo rēķina vidējais tārgets pa maiņu ir zems. Ko - menedžeri to nesaprot?? Viņi nebija priecīgi redzēt, ka supervaizeris ved mani un team līdu pakaļ zābakiem pat.

Vakar man izsniedza safety buķikus. Bez metāla... Laikam ar plastmasu. Nu labi. Kaut gan - ja neesm usortēšanā, tad stowēšanā man viņus nafig nevajag. :D
Nu redzēs... kā būs tālāk.

Kvadrāt-tirdzniecības garantija (Squaretrade warranty) pēc tam, kad gan es, gan Pols viņu atsūtītajā aptaujā sarakstījām visu neforšo ainu ar viņu "superīgo" servisu, solīja, ka atgriezīs man pilnu samaksāto garantijas summu. Nu nemīlu es ticēt solījumiem, kad agrāk tie nav pildīti. Pieņēmu zināšanai un giadīju, kas notiks. Ilgi nebija jāgaida - patiešām - jau primdien šie man paypalā refundējuši. Tiesa, tā summa automātiski aizgājusi uz kādu mistisku kredītkarti. neatceros vairs īsti - tā kredītkarte ir vnk nosuakums laikam, jo tādas man kādu laiku jau vairs nav. DOmājams, ka jāgaida summa kontā, kas gan varot ieilgt aš līdz pat mēnesim.
Bet nu labi - vismaz beidzot piepildījuši solīto un nofinalizējuši šo pasākumu uz pozitīvas nots. Rūpējas par savu imidžu tomēr, tā teikt. :)

Cerams, datoram ķibeles vairs klāt nelips. :D (tfu tfu tfu)

Bet vispār dīvaini... ar to manu miegu... vakar kaut gan gulēju saraustīti un mazāk stundas, jutos izgulējusies un modra. Šodien jutos miegaina un jutos miegaina katru reizi, kad mēģināju celties - gan mēģinot gulēt tikpat ilgu laiku kā vakar, gan ilgāku...
Nesaprotu savu miegu vēl...

Bet ēdnīcā (viņi to sauc par restorānu) bez izmaiņām. Joprojām tās pašas garlaicīgās angļu brokastis.
Kā var ēst nedēļām ilgi vienu un to pašu paiku??? It īpaši, ja tas sastāv no maizes, pupiņām, olas, bekona un kartupeļiem?
man nedēļas laikā ir grūti apēst to, ko uz nedēļu esmu sev uztaisījusi - piektdienā jau nespēju dabūt iekšā... :D Pat apetīte pāriet.

Šodien mani uzlika uz stowēšanu atkal pa ilgiem laikiem. Arguments, ka tur ir pārsvarā jauniņie, kuri var stovēt pa singliem. Nabadziņi. Ta es brīnījos - mums mītingā saka iepriekšējās darba dienas vidējo tārgetu, kas sasniegt maiņas laikā. Un kopš nakts maiņa ir palaista - tas ir visu laiku zem simts.
nabaga jauniņie nedabon kvantitātes tūli, jo taisa kļūdas daudz. A kļūdas, stowojot pa singliem uztaisīt ir elementāri. Un, protams, stress un, kamēr labo kļūdas, tārgets krītas... Kāpēc nedot kvantitātes tūli??? jautājums neatbildēts. Bet patiesībā kļūdas būs mazāk, stress mazāks, produktivitāte augstāka.

Tā nu visu dienu stovoju ķirsīšus, bet atklāti sakot - riebjas pat tie, jo laikam tā stowošana man aknās sēž. Laiks arī velkas traki lēnāk kā sortēšanā.

Šodien izbraucu uz pusi ātrāk - ar rezervi, lai gadījumā, ja ielāps neiztur, nenokavētu darbu, stumjoties. :D
Bet izskatās, ka ir ok, riepa ir ~ tikpat piepūsta kā pirms brauciena.
Sakarā ar agro izbraukšanu, pretī nevienu velo nesastapu braucam, manā virzienā - joprojām arī nevienu citu.

Bet ierodoties, pavērās traka ainiņa. Nekad tik pilnu autostāvietu neesmu redzējusi, aš autobuss parkojās... Vai nu atveda, vai nu vedīs prom, nezinu. Njā... Peak time Amazonē nav joka lieta... kārtējie jauniņie.

Aukst gan ārā. Tā saucamā slēpošanas jaka nav nopietna, ja būtu tiešām jāslēpo nopietnos grādos.

Paprasīju paz'istamam pikerim seju grāmatā, lai sava departamenta ikdienas mītiņā kā drošības padomu pasaka, lai velosipēdisti lieto velo gaismiņas un brauc kā UK - pa kreiso pusi. :D
Uz to viņš teica, ka pirms pāris nedēļām viņiem pacēlās šis jautājums mītiņā - 1 esot ieskrējis taksī. Un teica, ka, lai gatavojos - tālāk būs tikai trakāk, tuliņ Amazone pieņems 170 jauniņos, no kuriem daļa arī noteikti brauks ar velo kā akli dunduri.
nu ko...
Katru dienu pa tādam/iem izdodas sastapt uz velo ceļiem jau tagadiņ.

Daļēji jau ir laba tā darba laiku nobīde pa departamentiem - nav tik lielas rindas pie metāla detektoriem. Bet nu ... ir citi upuri...

Vakar ar 1 kolēģi no rīta maiņas sapļāpājos, ka mūsu noliktava ir visproduktīvākā un rentablākā, kas sen vairs nav jaunums, bet arī - vismazāk apmaksātā. Citās noliktavās UK ietvaros maksā daudz vairāk. Eh... imigrantu pilsēta... bet nu labi - tāpat te maksā vairāk nekā daudz kur citur arī par kvalificētāku darbu vai vismaz ne tik konveijerisku.

Šobrīd te arī tāds ziemīgs. Grādi tā ap nulli un spiežas kaulos. Darbā saģērbos kā parasti, bet salstu nost nenormāli, mājās arī - sidlītājs maziņš, bet rijīgs - so - neļauj kurināt cauru diennakti, bet kurinot tikai pusi dienas - šis nepiesilda.
Ziemas neelpojošo jaku vēl nezudrošinājos vilkt.
Tik, ak mana vecā galva!!!!!
man taču ir slēpošanas jaka ar rāvējiem padusēs - ideāli!!!! Tikko tikai atcerējos. ak es. Kā šodien būtu noderējusi... It īpaši tāpēc,ka nebraukšu pa taisno uz mājām, bet jāaizbrauc tur un vēl tur... Būs jāiztiek ar vesti. Bet cimdus šodien jau slēpošanas uzvilku. :D Ar velo cimdiem knaģi atsala jau vakarnakt. Vienīgi nav pārāk ērti ar slēpošanas pirkstaiņiem, bet toties - silti. :)

Bet pie nakts maiņām laikam būšu pieradusi. Pēdējo dienu pat nemodos kā ierasts 2 h pirms plānotā laika. Vispār jāiegādājas ausu aizbāžņi tomēr - Nils ir trokšņains, ka maz neliekas. Bija man ausu tapas - atstāju Henrija ielā.

Parunāju vēl ar dažu kolēģi - kontraktnieks - februārī šim paliks 2 gadi un pārdos savas akcijas un tīsies prom - apnicis esot - jo tālāk, jo trakāk.

Šodien jautrā piektdiena - halloween stilā. Daudzi sakrāsojušies un citādi izpaudušies. Dabūjām arī foto sesiju.

Būs jāizskata iespeja nopirkt tomēr veikalā bezvadu peli, ne maziņu, ergonomisku. Jo šobrīd pa daļai tomēr lietoju tačpedu. Vadu pele nav pārāk ērta, jo datoru lietoju gultā un nav īpaši ērti ar vadu pīties pa visurieni. Jo vienā vietā nosēdēt ilgi nespēju. :D
Vēl jāizdomā uzparikte, lai dators nepārkarst.

Vakar vai šodien. Kā tur īsti ir, putra. Darbā jau bija labāk, raitāk un mūs tā nenokrāva, tas labi. Jo nav jau, kur bāzt, ja viss ir piebāzts, kapacitāte nav bezgalīga.

Veļļot uz darbu ir interesanti. Ja attiecībā uz auto satiksmi ir pavisam forši un mierigi, arī attiecībā uz gājējiem, tad laikā, kad es uz darbu, pretī brauc Amazones outbounda vakara maiņa ar velo. Un tas nav forši. Pirmajā naktī pretī visi mauc bez gaismām, es šos neredzu, nevienā pagriezienā. Man pašai pakaļā mirgo un priekšā konstanti deg. Daži bez gaismām mauc škērseniski pāri ceļam, izbraucot no tuneļa. Pilnigi nevienam nebija nekādas lampiņas.

Šodien jau lampiņas bija daudziem, tomēr daži laikam ir akli - mani neredz. vai arī domāja, ka spoks esmu?
Brauc pretī bariņš ar velo. Braucu konstanti pa pašu kreiso velo celiņa maliņu. Pārdesmit metrus apgaismotā vietā pirms manis pretī braucošais vēl nereaģē pilnīgi nekā. Sāku klinkšķināt zvanu, joprojām nekādas reakcijas. Kad sāku kaucināt slapjās bremzes, tad beidzot rodas ar izsauksmes vārdiem pavadīti manevri.
Cerams ar laiku pieradīs, ka peak sezonā naktī arī pretī brauc velo.

Tiesa, kas dīvaini - ka savā virzienā braucošus saiklerus nemanīju vēl nevienu pašu.

Otrā nakts jau bija samērā viegla. kafiju pat nedzēru. Ednīcā parādījā smazlie tlielāka veģetāra izvēle. Nu jau frī kartupeļi, kartupeļu kaut kādas kroketes un pupiņas ēdamas.

Piemetās nelabums un atlaida tikai breikā pēc 5 stundām. Sākumā likās, ka organisms protestē pret jauno režīmu. :D Bet pēc tam izdomāju, ka kaut ko nelabu būšu apēdusi. Tā, kā ieēst varēju tikai ābolu, salātus un pēcāk vēl cepumu, tad vārītos dārzeņus izmetu kā potenciālo nelabuma izraisītāju. Laikam par ilgu nostāvējušies. Jau sen konstatēju, ka, ja UK produktam termiņš beidzies, tad viņš tiešām ir beidzies. Jo šeit produktus, kuriem beidzies termiņš, ved atpakaļ uz fabriku, kur to pārpako ar jaunu derīguma termiņu un laiž atkal pa veikaliem. Vai pa tiem pašiem - nezinu. Un tad man laikam mūžīgi sanācis dabūt pārpakotu produkciju. Latvijā vēl produktu var ilgi lietot. Atkarīgs gan no produkta.

Nodaļā bijām tiaki divatā ar 1 angļu džeku un nebija iedots neviens, kas nodarbotos ar paletizēšanu. A mums nav iedoti rīki šim nolūkam (opcijas skanerī), jo Līds bija iedomājies, ka nakts maiņā būs 1 džeks, kas ar to parasti nodarbojas. A nav. Sākotnējais plāns vienkārši krāmēt paletes, kru tik var iebāzt, bet pēcāk cits līds tomēr savādāk domāja. Uzprasījos, jka mums vajag tos rīkus un pie reizes arī problēmu risināšanas rīkus, ja esam nodaļā tik 2 vien. Tā es tiku pie problem solve rīkiem!!! Nezinu vēl, vai tie noderētu arī stovēšanā, bet vismaz sortēšanā palīdz.

Izturēt izturēju pirmo nakti, bet kļūdas var pieļaut vairāk, kaut ko miegainībā biju ne tur sasortējusi. Labi, ka rīki bija - sakārtoju. Kaut gan apmācījāmies un ņēmāmies ar paletizēšanu, tomēr arī % sasniedzām. Vienīgi daudz paletes palika nesortētas. Bet, ko var gribēt, ja mēs 2 vien un paletizēšanai vajag 2 cilvēkus.

Sviests ar ēdnīcu. Strādāt viņa strādāja, bet nekādas no tā jēgas. Kafiju joprojām var dabūt tikai automātos. Un, ja vakara maiņā tika piedāvāti silti normāli otrie ēdieni, tad naktī šie piedāvā tikai tizlās angļu brokastis. Nu piedodiet, angļu brokastu cienītāji, bet es bekonu neēdu arī gaļas ēšanas laikā, neba arī spētu paēst pilmvērtīgi. Ja maize+ola+bekons+pupiņas ir viss, ko viņi var piedāvāt nakts maiņā, tad es ar ēdnīcu nerēķināšos.


Un svētdienas tirgū dabūju peli. Ar vadu gan, bet to uzreiz izdevās pieštellēt, noinstalējās visi draiveri automātiski. Iepriekšejā bija ar vecā tipa štekeri un dators viņu nesaprata.

Šodien notusēju nomodā līdz 6 rītā. Noguēju līdz 13. Ilgāk nevarēju un tos pašus nepilnvērtīgi, jo mājinieki darbināja vakuumētāju, trokšņoja utt. Nu redzēs, kā ies tālāk. Mājinieki jau arī visi vēl nezina, ka tagad strādāšu pa naktīm. Vecmāmiņa, tā vismaz parasti piedomā pie guļošajiem. Antra arī šad tad.

Njā. sursurs pieminēja, ka atlikušajās 2 nedēļas dienās ritmu čakarēšu. Tagad nudien nezinu, kā būt we - turpināt dzīvot pa naktīm vai lāgoties atpakaļ uz cilvēcisko režīmu. Un kā būt, piemēram, ar svētdienas tirgu. Jo uz to tomēr aizstaigāt gribas. Ieraduma pēc? Varbūt. Bet tomēr tur var atrast visu ko un gribas atrast vēl šo to, lai varu aizsūtīt uz LV. :)

Šonedēļ man vēl klāt nāk arī brīva pirmdiena.

Nakts maiņu sakarā bija pat sapulce par to, ka nakts maiņas ir grūtas, bet procenti tāpat jāsasniedz, taču centīsies "make more fun during peak time, but in terms of safety" :D 

Par cik esmu kontraktnieks, mani arī nemetīs ārā pēc peak time. Aģentūras darbiniekus no nakts maiņām parasti pēc tam izšķiro.

Nupat tikai izlasīju vēstuli, ko administrācija sacepusi. Neko jaunu neuzzināju laikam.

Dabūju peli, bezvadu. Bet kaut kā man nesanāca atrast, kur es varu touchpadu atslēgt.

Mazliet gan satrauc, vai izdosies gulēt pa dienu. ne tikai tāpēc, ka pa gaismu.
Lielākoties tāpēc, ka cits liels jaunums, ka Ieva, Antras vecākā meita, ar bf un dēlu atgriežas dzīvot mūsu mājā. It kā tikai līdz janvārim, kad šie brauks atpakaļ uz LV. Abi faktiski bez darba. Bijām 6 cilvēki. Nu tā - pieņemami. Tagad 9 cilvēki! No tiem 2 bērni. Nu labi, Nikola vēl tā, smaērā klusa un mierīga un dienas pirmajā pusē dzīvojas pa skoliņu. Nabaga Uģis, kas tagad guļ vienā istabā ar visu Ievas ģimeni. Bet arī es iespējams, nebūšu nekāda laimīgā, zinot, ka Nils nav nekāds klusais bērns - nevaldāms, nekontorlējams, skaļš. Nevienu neklausa.
Nu cerams, izdosies pagulēt visā tajā jampadracī.


ak, jā, vēl - pārtraukumi vairs nebūs 2, bet būs viens. Pat nezinu vēl, kā būs labāk. 2 pātraukumu būtībā patika tas, ka tas sadala darbadienu vairākos posmos un vieglāk sagaidīt dd beigas. Ne visai , ka nakts maiņai tas pārtraukums ir dikti tuvu dd beigām, kad jau esi izbadējies... 5h bez pārtraukuma. Bet tas tamdēļ, lai Amazone var atļauties ēdnīcu "algot".

Šobrīd, ja ņem virsstundas, tad ir nevis jāierodas 2 h pirms darba, bet jāpaliek 2 h pēc darba. Braukt naktī pa tukšām ielām ar velo arī ir patīkamāk, mierīgāk.

Uz šonedēļu biju pieteikusies uz virsstundām 3 dienas pēc kārtas. Vakar bija pēdējā. Nogurums visai pamatīgs, jo tagad konstanti jau otro nedēļu esmu uz sortēšanu, kur jācilā kastes. Nav nenormāli traki, bet trakāk nekā stumdīt ratiņus. Toties te nav tā jāstreso par tārgetu, foršāk, mierīgāk, līdi neborzī virsū. Un strādājam tā kā komanda. Nu forši.

Bet tās virsstundas paņēmu liakam intuitīvi...

Uz peak laiku mainās šifti - un tika aptaujāti visi, kurš kādu maiņu grib:
tā pati esošā vakarā, svētdiena-ceturtdiena vakarā (mana pirmā opcija), otrdiena-sestdiena vakarā (mana otrā opcija) vai nakts maiņa, kas laikam bija mana trešā opcija.

Rezultātā mani ielika manā trešajā opcijā. Citi, kas nakts maiņu bija norādījuši kā pirmo - nedabūja nakts maiņu. Kāda jēga bija apprasīt, ja tāpat saliek tā, kā viņiem vajag...

nu neko darīt - no pūces sindroma tādā veidā vaļā netikšu, bet ir arī pozitīvi momenti - naktī mierīgāk, klusāk, mazāk menedžeru un braukt uz darbu 11 naktī arī ir mierīgāk.
Nu redzēs, kā būs ar pāreju un adaptāciju...
Šobrīd esmu miegaina un nogurusi sakarā ar palielināto slodzi, bet gan jau pa we atgūšos.

Vēl tāds moments, jaunums, pozitīvs. Amazon ir ieviesuši ēdnīcu. Vārdu sakot - tagad, ja kādreiz nesanāk laika vai kā, varēs nopirkt gatavu siltu ēdienu darbā. Bet to drīzāk izņēmuma kārtā.

Nakts maiņai arī tāds pluss, ka maksā vairāk, 1,50 poundi klāt pamata likmei. Plus vēl peak sezonā bonuss dubultojas.

Ja arī nakts maiņā būšu sortēšanā, tad droši vien palikšu Amazonē visu peak sezonu līdz Zsv. Pēc tam manīs. Vismaz sastrādāšnu naudiņu.

Nu par tādu esmu kļuvusi. Pirmdien dabūšu. Šodien bija induction. Nebiju domājusi, ka tā ir tik ilga proced'rua (ieskaitot DNS testu). Papildus 2 stundas un teju trešdaļu no darba laika...
Strādājot pa tiešo Amazonē ir dažas priekšrocības. Pārsvarā tās gan iegūstamas pēc probācijas perioda jeb 3 mēnešiem.
Bet iepirkties ar atlaidēm pašā Amazonē laikam varu jau tagad. Neesmu gan līdz 'šim nekad atradusi vajadzību iepirkties Amazonē. :D

Pēc 3 mēnešiem varu prasīt veselības apdrošināšanu. Pēc 2 gadiem varu pārdot man piešķirtās akcijas un dabūt aš pat 2000 fantiku.

Cits jautājums... vai es gribēšu tik ilgi tusēt tur...

Un, jā... cik vienkārši viss ir Latvijā, tik UK viss ir sarežģīti. Papildus tam, ka tas prasīja 2 mēnešus, atkal jāpilda papīru kalni un jālasa un jāparasta. Papīru ražošanas sistēma.
Lai gan šeit, lai pieteiktos uz bezmasas siltināšnau, nav jāraksta nekādi projekti kā LV - pietiek ar zvanu.

Vakar aizbraucu atkal uz Crown lakes parku un atradu bačiņu. Tagad atkal pilns komplekts. Bet šoreiz gan izlaidu brīvdabas trenažieru izmantošanu. Nebija laika.

Pēc atgriešanās no atvaļinājuma dažādi sīkumi izmainījušies, bet lielākās izmaiņas ir cilvēkos - dažas sejas pazudušas, daudz seju redzu pirmo reizi. No mana jauniņo laidiena esmu palikusi vienīgā. Otrs, džeks tika atlaists tāpēc, ka menedžeris uzskatīja, ka viņš pārāk bieži staigā uz WC. Kur pārējie pazuda un kāpēc - nezinu.
Vakar papildus visiem pārējiem vēl 40 jauniņie. Viens no tiem ir Pola vecākā un Pola jaunākā paziņa dj Pols. Sapratāt, ja? :) Iepriekš sēdējis tīri uz pabalstiem. Tagad daži tādi pabalstu "dīdītāji" sākuši šūmēties un darbus meklēt. Tā stāstot, ka šis Pols esot ļoti jauks, bet kautrīgs un viņam nekad nav bijusi meitene. Nezinu, cik taisnība, bet gluži bezgala kautrīgs jau nav.

Neesmu tikusi vēl skaidrībā ar sevi - gribu brīvas piektdienas & sestdienas vai svētdienas & pirmdienas. 6dienas un 7dienas laikam tomēr, ka nē, nezinu, kāpēc pat. Ja piektdienas, tad tikšu pa baseinu paplunčāties ar kajaku kopā ar Packeriem.
Ja svētdienas, tad varbūt (tikai varbūt) varētu tikt uz Lee Valley trasi ar tiem pašiem packeriem.

Kāds kolēģis teicās, ka neesot jāgaida 3 mēneši, līdz pieteikties uz kādu citu amatu kopš kontrakta dabūšanas. Nez - tad mans menedžeris par to nebūtu lietas kursā??

Šodien bija feina dieniņa. Apmācīja mani uz EFN sortation. Nu forši. Patika. Arī jādomā līdzi. Darba lauks nav tik plašs, bet kustību pietiekoši. Laikam pat vairāk, ja man musīši sāka likt par sevi manīt. Bet varbūt tas aiz tā, ka vingrošanu šodien neizveicu?

Viena jauniņā esot pierādījusi, ka 2 viņai izrakstītie negatīvie fīdbaki, nav viņas vaina. Anulēja. Jāsāk pierakstīt visi problēm-rati un preču kodi, lai, ja nu kas, varētu pārbaudīt.

Šodien bija viena feina dieniņa. Sualīte spīd, kaut agri no rīta ar vēss bija. Bet pa dien ukarsti palika. Visai ražena diena svētdienas tirgū, dabūju šo to radubērnam, šo to mammucim, šo to sev, t.sk., neoprēna kurpes (daivingam paredzētas). Vēlāk vēl paguvu aizmīties uz Farsetu jeb Crown lake park. Smuki tur, klusi samērā, varētu pat patelšot pa kluso. :) Pazaudēju  lādējamo kameras bateriju. Sūdīgi man. Zinu, kurā brīdī un kur. Ja atradīšu to vietu otrreiz, varbūt atradīšu arī bateriju. Būs vēl 1 izbrauciens.

Vajag nodzīvot 10 mēnešus vienā pilsētā, lai šodien pamanītu, ka centrā pie viena koka ir šiltīte ar tekstu ~ Mērs tāds un tāds iestādīja šo koku pedestrianizācijas nolūkos 1983. gadā Tātad nākamgad jāsvin apaļa jubileja kokucim. :) Tas nekas, ka es savējās nesvinu.

Piektdien man būs beidzot induction Amazonē. Varēšu nēsāt caurlaidi zilā krāsā. :D Redzēs, vai kaut kas cits arī mainīsies.

Bet vispār secināju, ka tārgetu aprēķinos tiek iekļauti arī pusdienu pārtraukumi (kopā 30 min), kas tārgetu var samazināt pat par 30% vai pat vairāk. Tā man bija 100 % un pēkšņi viņi pārtapa ne no šā, ne no tā par 92%.

Ažiotāžas par un ap siltināšanu. Vienu vakaru! tā ap pus8 ieradās 3 babaji - 2 vīrieši un sieviete. 3gadīgais Nils neko ļaunu nedomādams atvēra durvis un šie arī nekautrīgi iespērās iekšā, pagāja diezgan aktīvi Antrai garām, tad apmetās, tā it kā starp citu novicināja apliecību - ka esot no kounsila un it kā pē'tija boileri, sakot, ka esot vecs (īstenībā visai normāls). A Antra angliski īpaši nesaprot, kur nu vēl runā - apjukusi. Nebija mājās ne Uģis, nedz es. Pēc tam prasījās lūku apskatīt un gribēja arī vērt vaļā, bet Antra neļāva - pirms pāris ned tur viss tika nopakots un nekas netiks vērts vaļā. Tad šie tik aizgāja.

...Salīdzinājumam. Īpatnēji, bet nākamajā dienā atkal svešs cilvēks klauvē pie durvīm un šoreiz sieviete - saka, ka no kounsila, parāda apliecību un tikai pēc tam ienāca iekšā. Uzdeva jautājumus par iedzīvotājiem, par apmierinātību, t.sk, ar drošību uz ielas utml, aizpildīja anketu un pastāstīja, kas un kā un par iepriekšējās dienas viesiem, ka pastāv iespēja, ka vakarā var nākt, bet vispār jābūt uzmanīgiem.

...intrigai. Klīst baumas, ka netālu esošajā ielā 10 mājas esot aptīrītas. Pie tam viņi novēro iepriekš potenciālos upurus un apmeklē laikā, kad neviena nav mājās. Mums gan it kā visu laiku ir kāds mājās.

...Pārdomas. Varbūt papildus drošībai datoru litk čemodānā aiz atslēgas. Nu  to jau arī var atvērt, bet dators uz gultas ir daudz vieglāks ķēriens par smagu čemodānu skapī.

Kā jau aizdomas vēdīja - Kristam darbs sanāca uz 2 nedēļām. Bet labi, ka vismaz pirmā pieredze ir noliktav;a. Nu jau 3 nedēļu bez darba klīst pa aģentūrām. Tā vismaz viņš saka. :) It kā nekur dabra neesot. Bet padizrdēju no kolēģa, ka 1-2 nedēlu laikā Amazonē tiks uzņemti jauni darbinieki.

Pēdējās 3 nedēļas Amaoznē bijjušas galīgi trakas. Tika uzstādīts, ka svētdienās obligāti bija jāstrādā - obligātās virsstundas. Pirmajā es gan nu nekādi negribēju, jo tikko pārvākusies, mantas vēl nav izpakotas utt utjp. Bet nu nesanāca neaiziet. uz darbu. Plus vēl es, trakā ņēmu virsstundas pa nedēļas vidu. Nu bik vairāk sanāca arī nopelnīt.

Un par cik tika solīts, ka mēnesi līs no vietas visā Britānijā (aš tik ļoti, ka cilvēkiem iesaka mājās tupēt (warum? nisaprotu), tad nolēmu, ka labāk to laiku izmantot strādāšanai. Tas nekas, ka mājās arī ir darāmais.

Tagad priecājos, ka šonedēļ neesmu pieteikusies uz virsstundām vispār. Pa ilgiem jo ilgiem laikiem nudien saule sākusi s'pīdēt. Labāk pabaudu šo reto parādību Anglijā nekā mocos bezgaisā noliktavā, jo tas ir neizturami.

Plus vēl arī kā pa kalniem darbā. Visumā jau ok, procenti, ja samedī ķirsīšus, tad arī ok. Ķirsīši ir uz kvantiāti stovējamās preces. Tādi kā džungļu "likumi" šeit.
Brīžiem līdz melanholijai, brīžiem aukstasinīga ķiršīšu lasīšana. Vienreiz biju neuzmanīga - dabūju pa mizu.
Bet, ko darīt - kad daži izmanto sēžamietu laizīšanas metodes un to dara pat nekaunīgi, tad godīgie te neizdzīvos...

Vietas arī nav, kur litk to visu, a tārgetus nesamazina. Pats foršākais ir tas, ka rīta maiņa var krāmēt plauktos otrā stāvā, a mums redziet neļauj. Pirmais stāvs ir pārpildīts... a tārgeti ta abām maiņām ir vienādi... Vēl pavisam forši, ka to ir izdomājis mūsu maiņas team leaderis, kurš ir... latvietis... jauki...
Stāsta, ka par cilvēkiem domā... a figu... naivie. kas tam tic. eh... Bet šeit ir tomēr labāk nekā fabrikās, protams. Neskatoties ne uz ko.

Pēdējo 3 nedēļu laikā, kurā ari pārvākšanās nav snaācis pat ikrīta skrējienu izveikt. tik vien kā īstais kurss vingrošanā. Vienīgajā brīvdienā labi, ja pagatavoju paiku visai nedēļai, iepēkros un tas arī šādus tādus sīkumus padaru. Tomēr pamazām mantas arī ir izpakotas.

Nu jā... vēl mani apmācija uz pikošanu - pasūtījumu vāksanu. Tas ir vienkāršāks darbs - mazāk jādomā, vairāk fiziskais. Pikeri varot pa maiņu nostaigāt/noskraidīt 11-15 jūdzes. Biju ļoti nogurusi, kad vienu dienu visā garumā vajadzēja pikot svau ierasto pienākumu vietā... BET - vismaz savādāk, pārmaiņu pēc. Un pēcāk arī uzzināju, ka pikošanu neskaita tārgetos - tad tur var relaksēties un neķert vispār nekādu stresu. arī nedēļas vidējā tas neskaitās iekšā. :))) Un tas aizvietoja vismaz 1 dienu mana ikrīta skrējiena iztrūkumu.
Patīkama pārmaiņa no ikdienišķās stowošanas.

Un vēl pirmajā svētdienā iekrita man veiksmīgā loze! :)) Par godu tam, ka pirmdienā audits... pie manis pienāk viena team leader'e un uzdod īpatnēju jautājumu:
kādas Tev attiecības ar tīrīšanu?
Es: atkarībā no noskaņojuma...
TL: un kāds noskaņojums šobrīd?
Es: hmmm.... a kas jādara? pie sevis domāju - skraidīt visu dienu ar lupatu rokā?? var jau būt, ka labi pārmaiņu pēc. Nē, pat ļoti labi!
TL: jāgatavojas rītdienas auditam.
Es: /lai notiek, kas notikdams/ aiziet!

Beigu beigas izrādījos tā laimīgā, kam bija jāsaliek visas ierīces pa vietām, jāseko, lai viss atrodas savās vietās, lai visi darbagaldi ir "aprīkoti" ar visu nepieciešamo utt. Tas gan iekļāva arī palešu cilāšanu un plastmasas kastu torņu stumdīšanu (dēļ kā mani gribēja iemainīt ar 1 džeku, kurš uzlīmes kasīja no galdiem nost. Bet es iekrampējos jaunajā pagaidu amatā un neļāvos sevi aizmainīt). Bija smagi, biju vēl vairāk nogurusi kā pēc pikošanas dienas, it īpaši tāpēc, ka negulējusi, taču priecīga par pārmaiņām. Un patika man šis amats. Neteiktu, ka bija mierīga diena, bija stresaini arī, taču samērīgi un interesanti. :))) Daži kolēģi džeki apskauda mani.

Trešajā reizē man svētdienu piedāvāja (vairs neuztiepa), no kā veiksmīgi un steidzīgi atteicos, jo uz to parakstīties viars negribu. Sajāj manu pulksteni. Abas svētdienas pagulēju ikurāt 4 stundas, kas bija par maz, jo pārslēgties no vakara maiņas uz rīta maiņu nav vis tik viegli. Jeb es kļūstu veca? :o Nevaru sestdienā aiziet agri gulēt, jo esmu izgulējusies līdz pusei dienas no iepriekšējās arba nedēļas.
Ja būtu/kad būs (no oktobra līdz decembrim) svētdienā tā pati vakara maiņa, tad es vēl parakstos. Bet vispār izdomāju, ka sākot ar oktobri tāpat būs tas "prieks" strādāt obligātās 6 dienas nedēļā, tad labāk, ka izbaudīšu es pagaidām vasaru, cik tik varu. It kā par virsstundu neņemšanu viņi bonusu samazina/nemaksā, bet man arī par to ir pofig... Neatbraucu šurp vergot. :)
Kā Antra saka - visu naudu nenopelnīsi...

Darbā paliek arvien škrobīgāk - izdomā sviestus visādus...
Uz vairāk kā pusi (patiesībā palikusi kāda ceturtā daļa) samazinājuši vietu, kur likt preci, bet tārgetus palielinājuši. 4tajā stāvā, kur jāstowē FBA grāmatas pa vienai lielos kvantumos, katastrofāli nav, kur tās likt. Un tik turpina drosēt pakaļ visiem un neadekvāti prasīt tārgetu izpildi. Arī citas fīčas piegriež un neļauj normāli strādāt. Vēl piedevām vairs savas kļūdas neļauj labot - tātad arī ar vairāk fīdbakiem pakaļ drosēs. :D

A par % vispār... kādu brīdi, kad likās, ka nevaru vienu triku izmantot tārgetu uzlabošanai, pārstāju to pielietot, samazinājās man tie %. Reizēm bija aš tikai ~66 utml. Desoja pakaļ un prasīja, kas, kāpēc, kas notiek, nemitīgi bakstīja, lai paaugstinātu. Esmu ievērojusi, ka viena latviete (tāda pēc skata ļoti lepna un iedomīga un pret mani izturas tā it kā miljonu būtu parādā, kaut gan cenšos ar viņu pat nekomunicēt), īpaši čeko un tikko kā man mazāk, tā bāžas virsū... Ar citiem nav tik traki. Bet kaut kā mistiski - nedēļas vidējie cipari bija virs 100% un tad teica (cits aģents) - re kur tev pozitīvs fīdbaks. A rakstiski??? A nav. :D Negatīvos fīdbakus gan grāmato rakstiski. Turklāt kvalitāti arī neskatās, nevar arī izsēdēt blakus katram, lai redzētu, kā katrs stowē. Un arī tas nelīdzētu, jo daži ir ielīduši ānusā tik dziļi, ka tam nav nozīmes.
Atsāku taisīt triku un % atgriezās.

Pagājušonedēļ dīvaini kaut kā vidējais pa nedēļu bija ~94% (parasti ir virs 100). Un par šito teica, ka, ja nākamā nedēļā arī būs zem 95%, būs padomes brīdinājums.... :D dēļ 1%???? sviests... Nu jāpapūlas dabūt 95,1% :D

Bet aizvakar tika atlaists viens anglis, jauniņais, par to, ka tārgetus nesasniedz. A viņam par to, ka saņēmis 2 negatīvos fīdbakus par kvalitāti, atņēma iespēju stowēt uz kvantitāti identiskos priekšmetus. Nevar ar šo metodi sasniegt 100%. Dauņi, kas nesaprot, ka ir robežas.
Anglis prasīja - cik stoweriem uz šo brīdi ir 100%... Četriem. Cik 90%? Septiņiem. :) A mūsu ir daudz!!!!

Tārgetus HR departaments skatoties it kā pēc pērnā gada datiem - kad (kā paši stāsta) toreizējie stoweri čītojuši (krāpušies) riktīgi...

Noskaņa darbā nav forša. Cilvēki jūt, ka pazeminās tārgeti pēdējā laikā, jo vietas ta nav. Cilvēki tiecas prom. Es arī neesmu izņēmums. Daudzi jau pametuši saimi... Pat labi stoweri.

Kaut gan nejaukās dienas mijas ar jaukajām un šad tad (kā vakar) ļāva pusi dienas stovēt čerijus (ķirsīšus jeb ratiņus, kur daudz vienādu priekšmetu). Reti, bet reizēm notiek cherry pick, kas ir pavisam gardi, ja vien ir tie ķirsīši. :)

Mīkstais ir uzlikts tik lielā pakāpē, lai izvilktu līdz brīdim, kad ES pacelšu cepuri.

Bet par nedarbiem citu reizi...


AA, nu jā... Kristam izdevās ļoti veiksmīgi iekārtoties. Es viņu atsvabināju no strādāšanas fabrikās. Iesākumā gan aizvedu uz PMP - lai iesākumam var pieradināties, iestrādāties un kaut ko nopelnīt, bet nākamajā dienā aizvilku uz Marks & Spencer aģentūru. Viņš gan stīvējās pretī un bija iecirties, ka grib neregulāru darbu, bet tika savaldīts un jau nedēļu strādā ļoti dārgu apģērbu veikala noliktavā. :) Man arī pasniedza pieteikumu, bet es neuzdrīkstējos to aizpildīt vēl. Nav gan zināms, uz cik ilgu laiku šis darbs, bet vismaz un regulārs ar konkrētu, iznāmu dabralaiku. Un labāk kā stāvēt priekšautiņā augļu fabrikā. Nav arī tālu no mājām. ar kājām/velo. vēl tuvāk nekā Amazone.
Pats Krists šobrīd apmierināts un PMP darbus atteica. :))

Esmu svērusi arī pati šo variantu, vēl neesmu izšķirusies... Tur nav tārgetu, taču darbs vēl garlaicīgāks.

Amazonē sāk čakarēt, izdomāt visādus jocīgus noteikumus, kuri, protams, sarēžgī mums dzīvi. Palielina tārgetus (%), kurus jāsasniedz. Eh...
arvien paliek žmaugāk pēc sajūtām. Gribas prom jau arvien diktāk. Jāsāk agresīvāk meklēt cits darbs, vēlams Milton Keynes.
Jāpārskata vēlreiz savs CV un pieteikuma vēstules veidols.

Papildus tam - māsīca atgriežas 27.jūnijā atpakaļ un paziņoja, ka grib dzīvot vieni. Aktualizējas, nu jau nopietnāk, dzīvesvietas jautājums.

PIe tam vajag gan man, gan Kristam. Kristam it kā ir runāta viena istaba, bet nav vēl brīva - nav zvanījuši. Nevar arī paļauties, ka zvanīs.
Sapņot, ka pāris nedēļu laikā atadīšu citu darbu, īpaši, ja citā pilsētā, ir laikam naivi... Būs vien jāpārvācas un šonedēl uz svētdienas tirgu apkrauties ar vēl vairāk mantām - iepirkt katlus, dvieļus, instrumentus utt utjp...

Ne pārāk labi ir tas, ka šobrīd pieprasījums uz istabām pārsniedz piedāvājumu. Sezonas darbu dēļ visticamāk.

Darāmā ir daudz... tuvākais laiks ir neskaidrs...

Draugi man tic, radi man tic... Tik es pati sev neticu...
Vienmēr esmu bijusi pieticīga, īpaši sevis vērtēšanā. Plātīga lielība manā zemapziņā nav cieņā. Kaut kā iekšējā pārliecība liek būt pieticīgai - no sērijas - labāk sevi nesalielīt un pēc tam pārsteigt visus, ka ir labāk nekā solīji, nevis otrādi, ka čiks vien sanāk.


Kāds ļoti emocionāls talants.
http://www.youtube.com/watch?v=IY37l4PDsao&feature=related
Iespējams, emocionālākais, ko esmu redzējusi + dzirdējusi.

Eh...
laiks arī pēdējā laikā kaut kā joņo nenosakāmos ātrumos...

Svaigi zirņi... mmm. varētu pārtikt no tiem vien. :)

Ne gluži, bet reljefs. :D

Sestdien Pols mani aizveda uz kalnaināku apvidu. Mattlock, Derbyshire. Nu ilgojos pēc kalniem. Polam arī kalni tuvi. Nu kalns ir vīriešu kārtas lieta, kurā esmu neatgriezeniski iemīlējusies jau sen. :)
Kalni, mazliet straujūdeni arī atradu, mazi ciematiņi, garas pastaigas un pikniks svaigā gaisā, kāpelēšana - nu jauki pavadīta diena. :) Superīga :)

Ak, un jā, Polam ir taisnība - laika prognozēm UK īpaši ticēt nevar. Visos virzienos. Šoreiz tika prognozēti teju arktiski laikapstākļi šim apvidum. Ap +2 grādiem, vējš 35 mph, brāzmās līdz pat 50. Lietus visu dienu. Utt. Nu labi, arktiski būtu, ja būtu zem nulles. :D Gandrīz nekas no tā nepiepildījās. Bija apmācies, lietus dažas pilītes pa ceļam turp. Brīžiem saulīte kaut kur pavīd. Vējš bikucīt. Un nu nemaz nebija tik auksts. :)

Internets arī beidzot ir atpakaļ, neesmu saņēmusies šķirt cauri visu gmail ar nenormāli daudzajām konversācijām tur... Labi, ka nelietoju šia ziņā inbox vai ko tml - būtu vāks- n-tās lapas ar nelašitiem meiliem. Gmailā tas sarinddojas pa tēmām iekš pāris lapām. :) Gmail ir tāda jauka lieta. :)

Kāds "palātas" topiks vien jau ir sasniedzis 100 meilus. :) un kopumā konversācijas ir tā ap 140. :)

Sabekapoju datoriņu jaunajā cietnītī :)

Un izdarīju kaut ko sievišķīgu... ieskatījos veikalā un iztērēju dažus desmitus vasarīgās lietiņās. :)) Nu nespēju noturēties un tagad nespēju sagaidīt, kad varēšu uzvilkt, nu feinas kleitiņas, fifīgas maiciņas... It īpaši tāpēc, ka nevedu šurp vasaras lietas ziemā - domāju, ka aizlidināšos līdz vasarai uz LV un atvedīšu, bet tagad nezinu, vai izdosies... Tāpēc sapirkos vien... tagad jāgaida silts laiks, lai varētu uzvilkt. :)

Nez vai izdosies, bet jāmēģina aiziet normāli gulēt, neskatoties uz to, ka esmu ielaidusi daudz darāmu lietu... bija intensīva nedēļa, ir jūtams nogurums joprojām un jāgatavojas nākamai garai un noslogotai nedēļai. :)
pēc tam gan neņemšu virsstundas, vismaz ne kādu laiku... ir daudz darāmā...
Sadomāju, ka nevajag... Pa vasaru vajag pabaudīt arī vasaru, tā domāt. Rudenī būs obligātās maiņas pa 10 stundām 6 dienas nedēļā. Paspēšu rukāt melnām mutēm... :))ja nebūšu sazin, kur citur...

Bildes ir šeit

Šobrīd tāds „vāveres” režīms, ka vakarā uzēdu kalorijas, no rīta dzenu nost. Un tā katru dienu. :)
Pasāku neslinkot un izskriet mazu gabaliņu ik rītu. Parastais skrējiens, ne intensīvais, kurs mani tomēr neuzrunā.

Ietvei uzklāja jaunu segumu uz Burglī ielas. Pirms tam bija ielāpos, tagad vienlaidu, bet ašķirība līdzenumā nav manāma. Neteiktu, ka ielas te būtu ideālā stāvoklī – ne tik lielās ieliņas ir ielāpos un pofigā. Ir ok. Šosejas gan ir kārtībā.

Šodien atkal virsstundas, laikam noriskēšu un pieņemšu. Neskatoties uz to, ka rīt agri jāceļas un jādodas...

Sabekapoju telefonu, lai nesanāk kā ar cieto. Pēdējā laikā atsācis vecos niķus – slēdzas ārā. Cerams, ka nepārstās slēgties atpakaļ...
Nezinu, kas viņam atkal uznāca tagad. Ka nesanāk man tikt pie jauna telefona. Gribētos gan to no LV dabūt...

17.05.12.
Otrdien kolēģis priecīgi lielās, ka uzstādījis tārgeta procentu rekordu – 243%. Viņš palika uz pauzes, kad pateicu savējo. 347%!!! Es esot pirmā, kam tāds %. Vai man jājūtas gandarītai, ka man izdevies sasniegt tādus %? Nē, jo nav liela māksla pārvest paleti ar 905 identiskiem priekšmetiem no pukta A uz punktu B un iestovēt, kad nekas pat nav jāpārkrāmē un jāpielāgo plauktam. Tiesa – ne vienmēr tādas paletes atadīsies. Tā bija veiksme.

Nu nevar darba efektivitāti mērīt tikai ar skaitliskām mērlentēm. Tā ir tīrākā veiksme.

Pieteicos uz virsstundām visai šai un nākamai nedēļai uz d-dienām. Trešdien pirmo reizi reāli arī bija jāierodas uz virsstundām. 8h diena jau liekas ļoti gara... tad vakardienas 10 vilkās mūžību. Jau pirms došanās uz darbu nez kāpēc pārņēma nožēla par izdarīto lēmumu. Nenormāls nogurums, lielā mērā pateicoties tam, ka uz vakaru bija sūdīgi „kāposti” jāstovē. Nu šausmīgi „sapuvuši” un nogurdinoši „kāposti”.

Toties trešdien apguvu vēl dažus knifus un sapratu, kāpēc iespējams reizēm neloģiski mazi %. Tīri tehniska lieta.

Paldies Dievam, šodien nav virsstundu. Varēja gan laicīgāk atsūtīt ziņu par to...

Izskatās, ka Amazonē sākas busy time. Eh, beidzas lafa...