Magnesia

Būs jāizskata iespeja nopirkt tomēr veikalā bezvadu peli, ne maziņu, ergonomisku. Jo šobrīd pa daļai tomēr lietoju tačpedu. Vadu pele nav pārāk ērta, jo datoru lietoju gultā un nav īpaši ērti ar vadu pīties pa visurieni. Jo vienā vietā nosēdēt ilgi nespēju. :D
Vēl jāizdomā uzparikte, lai dators nepārkarst.

Vakar vai šodien. Kā tur īsti ir, putra. Darbā jau bija labāk, raitāk un mūs tā nenokrāva, tas labi. Jo nav jau, kur bāzt, ja viss ir piebāzts, kapacitāte nav bezgalīga.

Veļļot uz darbu ir interesanti. Ja attiecībā uz auto satiksmi ir pavisam forši un mierigi, arī attiecībā uz gājējiem, tad laikā, kad es uz darbu, pretī brauc Amazones outbounda vakara maiņa ar velo. Un tas nav forši. Pirmajā naktī pretī visi mauc bez gaismām, es šos neredzu, nevienā pagriezienā. Man pašai pakaļā mirgo un priekšā konstanti deg. Daži bez gaismām mauc škērseniski pāri ceļam, izbraucot no tuneļa. Pilnigi nevienam nebija nekādas lampiņas.

Šodien jau lampiņas bija daudziem, tomēr daži laikam ir akli - mani neredz. vai arī domāja, ka spoks esmu?
Brauc pretī bariņš ar velo. Braucu konstanti pa pašu kreiso velo celiņa maliņu. Pārdesmit metrus apgaismotā vietā pirms manis pretī braucošais vēl nereaģē pilnīgi nekā. Sāku klinkšķināt zvanu, joprojām nekādas reakcijas. Kad sāku kaucināt slapjās bremzes, tad beidzot rodas ar izsauksmes vārdiem pavadīti manevri.
Cerams ar laiku pieradīs, ka peak sezonā naktī arī pretī brauc velo.

Tiesa, kas dīvaini - ka savā virzienā braucošus saiklerus nemanīju vēl nevienu pašu.

Otrā nakts jau bija samērā viegla. kafiju pat nedzēru. Ednīcā parādījā smazlie tlielāka veģetāra izvēle. Nu jau frī kartupeļi, kartupeļu kaut kādas kroketes un pupiņas ēdamas.