Magnesia

Nu tā... nu man ir izdevies satikt zīmīgos internacionālos draugus un izrādīt vietu, kur dzīvoju, stalli, pastāstīt par visu, visu, aŗi manu ceļojumu, par cik viņi arī pa daļai no Āzijas, tad tas arī bija tā vērtīgi, apklausīt, kā viņiem gājis pa šo laiku. Un patika viņiem stallis, zirgi, mana dzīvesvieta u.c. Eh, AIESEC laiki... Super!


Nevaru saprast, vai man viss būs sapakots... Soma pustukša... Man neraksturīgi. :D Es - ko - domāju ar tukšu somu ceļot? :D Nu labi, labi, viss gluži vēl nav iekšā, pie tam, ja gribēšu ņemt līdzi to ,ko gribu, tad soma būs pilna! Nē - pat nesalīdīs, toties ceļojuma gaitā tukšosies. Paspēju nožēlot izvēli lidot uz Stokholmu... īpaši ar Ryanair. Īpaši, kad tagad vinnēju airbaltic akcijā, kur tie noteikumi maķenīt tomēr sakarīgāki. Vai kaut vai tomēr ar prāmi... Bet gan jau. Vēl jāuzlādē visi telefponi, jāpaņem visi lādētāji, baterijas :D Tehnoloģiju laikmets. Tomēr. :)

Būs jāizdomā, kur lidot laikā no augusta līdz 8. septembrim. Varbūt aizcēlot kaut kur sazin kur tālu un atpakaļ vienkārši atlidot? Cik tas ir - sazin, cik tālu? :D

tā... nu vairs nav labi... gribēju ņemt līdzi cēlojumā ziepīti, jo Fuji par lielu. Bet gribēju pārlikt 8gigabaitīgo sd karti canon ziepītī, bet šis bļauj, ka atmiņas kartes kļūda esot un karti neņem pierē. Tiesa, es pirms tam padzēsu ārā fuji bildes un noformatēju. :D ceru, ka tomēr izdosies piedabūt. :D

Šodien bija viena feina dieniņa. Sualīte spīd, kaut agri no rīta ar vēss bija. Bet pa dien ukarsti palika. Visai ražena diena svētdienas tirgū, dabūju šo to radubērnam, šo to mammucim, šo to sev, t.sk., neoprēna kurpes (daivingam paredzētas). Vēlāk vēl paguvu aizmīties uz Farsetu jeb Crown lake park. Smuki tur, klusi samērā, varētu pat patelšot pa kluso. :) Pazaudēju  lādējamo kameras bateriju. Sūdīgi man. Zinu, kurā brīdī un kur. Ja atradīšu to vietu otrreiz, varbūt atradīšu arī bateriju. Būs vēl 1 izbrauciens.

Vajag nodzīvot 10 mēnešus vienā pilsētā, lai šodien pamanītu, ka centrā pie viena koka ir šiltīte ar tekstu ~ Mērs tāds un tāds iestādīja šo koku pedestrianizācijas nolūkos 1983. gadā Tātad nākamgad jāsvin apaļa jubileja kokucim. :) Tas nekas, ka es savējās nesvinu.

Piektdien man būs beidzot induction Amazonē. Varēšu nēsāt caurlaidi zilā krāsā. :D Redzēs, vai kaut kas cits arī mainīsies.

Bet vispār secināju, ka tārgetu aprēķinos tiek iekļauti arī pusdienu pārtraukumi (kopā 30 min), kas tārgetu var samazināt pat par 30% vai pat vairāk. Tā man bija 100 % un pēkšņi viņi pārtapa ne no šā, ne no tā par 92%.

Ažiotāžas par un ap siltināšanu. Vienu vakaru! tā ap pus8 ieradās 3 babaji - 2 vīrieši un sieviete. 3gadīgais Nils neko ļaunu nedomādams atvēra durvis un šie arī nekautrīgi iespērās iekšā, pagāja diezgan aktīvi Antrai garām, tad apmetās, tā it kā starp citu novicināja apliecību - ka esot no kounsila un it kā pē'tija boileri, sakot, ka esot vecs (īstenībā visai normāls). A Antra angliski īpaši nesaprot, kur nu vēl runā - apjukusi. Nebija mājās ne Uģis, nedz es. Pēc tam prasījās lūku apskatīt un gribēja arī vērt vaļā, bet Antra neļāva - pirms pāris ned tur viss tika nopakots un nekas netiks vērts vaļā. Tad šie tik aizgāja.

...Salīdzinājumam. Īpatnēji, bet nākamajā dienā atkal svešs cilvēks klauvē pie durvīm un šoreiz sieviete - saka, ka no kounsila, parāda apliecību un tikai pēc tam ienāca iekšā. Uzdeva jautājumus par iedzīvotājiem, par apmierinātību, t.sk, ar drošību uz ielas utml, aizpildīja anketu un pastāstīja, kas un kā un par iepriekšējās dienas viesiem, ka pastāv iespēja, ka vakarā var nākt, bet vispār jābūt uzmanīgiem.

...intrigai. Klīst baumas, ka netālu esošajā ielā 10 mājas esot aptīrītas. Pie tam viņi novēro iepriekš potenciālos upurus un apmeklē laikā, kad neviena nav mājās. Mums gan it kā visu laiku ir kāds mājās.

...Pārdomas. Varbūt papildus drošībai datoru litk čemodānā aiz atslēgas. Nu  to jau arī var atvērt, bet dators uz gultas ir daudz vieglāks ķēriens par smagu čemodānu skapī.

13.05.12.
Kā jau izskanēja iepriekš, nesanāca izštukot kādu foršāku tripu, tāpēc vienkāršības labad devāmies uz Londonu. Vismaz ir skaidrs, ka atpakaļ arī tiksim bez problēmām.

Plāna nav. Ir daudz laika un mēs divi, viss! Pirmā doma ir atrast kādu info centru un dabūt kadus bukletus – moš izdodas kaut ko interesantu darāmu atrast. Bet nekur nava tāds atrodams. Toties tūrisma info punkts par Ķīnu bija atrodams. Turp gan nedevāmies.
Klīstam riņķī un apbrīnojami, ka nekur nav info tik slavenā un populārā pilsētā.

Ko sadarījām? A neko tādu. Dienas spilgtākais notikums bija izbrauciens ar amfībiju – sākumā pa pilsētu, pa populārākajām ielām un apskates objektiem, pēc tam gandrīz tas pats, tikai no upes leņķa.
Centrs, Reģenta parks, Lielais zvans Bens, Šerloka Holmsa muzejs, kas bija vairāk kā suvenīru veikals, kinoteātra tualete no iekšpuses un Londonas muzejs no ārpuses.

Nebija šodien bauda fotografēt... visā manā neomā vēl tas kaut kā man nesaprotami uzvedās un sagādāja spazmas. Tas, saprotams, tāpēc, ka nemāku ar to apieties. Bet, tomēr... iepriekš nebiju novērojusi tādas klizmas ar šamo. Visu dienu pārgaismo kadrus un fotografē ar 3 sekunžu kavēšanos pēc pogas nospiešanas... saprotu, ka kādus kadrus viņš var tā darīt, pie kaut kādiem apstākļiem, bet ne jau defaultā visu laiku uz vairākiem režīmiem. Brr.... jāieurbjās tajā padarīšanā...

Diena bija saulaina, pavadīta kopā ar draudzīgu vēsmu no Latvijas, tātad diena ir jauka. Tomēr šķita, ka varēja būt pavadita vērtīgāk. Manā izpratnē vērtīgāk ir pie dabas, pārgājienos, aktivitātēs utt un ja tas viss ir kopā ar draugiem, tad ir pavisam superīgi. Pilsētas mani nomāc. It īpaši - lielas. Mazi ciematiņi ir mīlīgi.

Bildes ir šeit

Imunitāte vēl nav atgriezusies... Pēc tā, kad es 2dien naktī aizgāju gulēt pēc 3 AM un rausos augšā 8 AM, lai pagūtu visu, ieaksitot induction utt, imunitāte pateica, ka viņa nepiedalās manās peripetijās un atstāja mani burkānfabrikas slapjo laikapstākļu varā. Otrdienas rīts bija smags, atžirgu tikai ap pusdienslaiku, labi, ka diena rosīga.

3dien jau jutu, ka imunitātes apvainošanās sāk atstāt iespaidu, nogulēju gandrīz lidz Vital zvanam. Pirmā diena, kad no mājas netiku izgājusi, izņemot tikšanu uz darbu. ar pamatīgām iesnām stāvu pie līnijas no galvas līdz kājām mitra, nosalusi un deguns tek kā Amata pavasarī. Jācenšas rūpigāk lietot imunitāti atjaunojošus produktus. kā vienmēr pametu to novārtā.
4dien scenārijs identiski atkārtojas, jau nolēmu, ka, ja nepaliks labāk, tad 5dien pateikšu, ka neesmu spējīga iet uz darbu. Šai dienā vienīgi ar meidtācijas, pašsuģestijas un sazin vēl kā palīdzību pie līnijas stāvot, apturēju pilošo krānu. Galu galā zinu, no kā rodas slimības utt... Bet vēl ir daudz darba priekšā.

Februāra beigu postu nebija spēka uzrakstīt nevienā no šim 2 dienām, tik ieskicēju atslēgvārdus. ..
tāpēc kārtējais backdated posts.
Vien aizpildīju Ingusa atnesto pieteikuma anketu uz Tesco noliktavu. Ja nekur citur, tad vismaz tur.

Bet 5dien bija interesanta diena... Kņudinoša.

No rīta biju nolēmusi uzzvanīt Vitalam, ka neesmu rīcībspējīga stāvēt pie burkān-līnijas, kaut sajūtas ir daudz labākas. Nepaguvu to izdarīt, kad man PMP zvana.... Tā tā tā... priekšvēstnesis. Šodien vajadzēšot kārtot vēl kaut kādus testus un nākamnedēļ varētu sākties darbs. Yahoo...urrā...jabadabaaa.... Priecāties vēl par agru... Pēc pieredzes saku... Bet viņa vēl precīzi nezinot, kad, kas un ko, zvanīšot ap 11.

Nu vajag arī tādu laiku izvēlēties, kad arī Vitals parasti zvana par darbu. Kaut nav 100% drošībasā par to, ka PMP tiešām pazvanīs, tāpat noteikti jāpazvana Vitālam un jāpasaka, ka slima esmu. To man neizdodas, saka, lai zvanu ap 11. Nezvanīšu - ja viņi zvanīs un suaks uz darbu, tad pateikšu.

Plkst.11. Nezvana neviens. Plkst. 12. joprojām nezvana neviens. Nu i štrunts tad ar Amazoni (nebūs AMazone, būs Tesco vai Marks & spencer noliktava) un prieks, ka šodien brīva no burkāniem. :D
Tomēr pirms 13 PMP noinformē, ka testi būs 1dien, bet šodien jāierodas uz fotosesiju. Te atkal gavilēju. Urrāaa. Prom no burkāniem, prom no pastinakiem. :)))

Fotosesijā sajutos kā krimināliķis :D Uz lapas jāuzraksta savs vārds uzvārds un dzimšanas datums. Un tā lapa jātur sev priekšā, kamēr tevi knipsē. Nu kā zeks ar šiltīti. :D

Pēcāk nejauši ieklīdu tirgū. Labi vien ir, ieraudzīju, ka jānopērk atstarojošā veste.

Zvanīja vēlāk arī Vitāls, grib izsaukt sestdien uz agro rīta maiņu. Pateicu, ka nē. Labāk sataupīt sevi Amazonei, kaut tikai 3 dienas šonedēļ pie burkāniem nostrādāju, štrunts, galvenais ir Amazonē noturēties un netikt izsviestam 3 mēnešu laikā.

Tiem, kas nezina - Amazone ir leilākais interneta veikals pasualē ar saknēm USA un 13 gadu stāžu (sākumā viņi grāmatas tirgoja no garāžas). Es strādāšu Amazon noliktavā. Tur ir /kā visur/ savi stingri noteikumi (telefonu ienest nedrīkst, jo viņi tirgo telefonus un nevarēsi pierādīt, ka tas tavējais, nevis nozagts; alkohola un narkotiku testi vispār nav nekas neparasts arī ikdienā). Tur ir arī soda punktu sistēma. Punkts vai puspunkts nāk par katru darba nokavēšanu (vienalga vai darba sākumā vai pēc pārtraukuma). 1 puntks par katru slimošanas periodu (neatkarīgi no tā, vai simulē vai nē). Ja pārbaudes periodā savāc 3 punktus - lido ārā un atpakaļ nekad netiksi pieņemts atpakaļ. Tas pats notiek momentāni, ja neirodies darbā un par to nebrīdini.
Bet darbs esot labs. Nu noteikti - neizsakāmi labāks kā jebkura fabrika. Kuat vai tāpēc, ka maksā tā, kā vajag, nevsi tā kā vergiem - par virsstundām (kuru gan varbūt te nebūs) un brīvdienām vairāk.
Vienīgi jānoskaidro, cik stundas nedēļā varētu sanākt, kaut teica, ka PMP to paši nezināšot.
Šis, protams, noteikti ir uz busy laiku, bet cerams, man izdosies noturēties un palikt arī pēc tam.

Tā vot. Pirmdien būs pirmā darba diena! :)))))))))))))))

Telefonā sakrājušās bildes, šautas šepat, UK.
Datorā man diemžēl nav zilzobja un vads telefona savienošanai ar datoru, nav iepakojies ceļam uz ANgliju. Bet kaut kā gan jau dabūšu bildes datorā. Ir pat jau ideja, tik jāaizņemas Santas kompītis uz kādu laiku.

AA, datorā ir (tipa) card reader. VIenīgā vieta, kur varētu būt tas card reader, ir tāda īpatnēja - tur izvelkas ārā plastmasiņš ar 2 kantainiem caurumiem. Ja tas ir card reader, tad nesaprotu, kur ir tā sāls... Karte tur nelien, neviena... Vispār man izdevās tur kaut ko sačakarēt un to plastmasa štruntu nevaru vairs dabūt atpakaļ. :D
Es nez, būs jāskruvē vaļā kompis moš. :D

Bet vispār skumdina... tas, ka letiņi eksistē (ne jau visi, saprotams - daudzi dzīvo ar pilnu krūti). Nesaprotu, vai tiešām cilvēkiem patīk tāda eksistence režīmā mājas-darbs-veikals, tiešām neinteresē nekas vairāk par nodzeršanos un viss...? Es saprastu, ja vēl savs bizness un tā, bet truls darbs fabrikā un tukšs cilvēks ārpus tās. Nē, nu labi, katram, protams, savs, bet nezinu, vai forši tā vienkārši pavadīt dzīvi eksistencē no dzimšanas līdz nāvei.

Ak, un jā. :D piepildīju 1 mazu sapnīti (nu patiesībā jau otro - tak šogad nolēmu piepildīt savus sapnīšus). Nopirku digitālo kameru. :D Nu t.s. pusprofesionālo. Protams, nekāud tur kruto, nedomāju tik kruti ņemties, bet vnk paturpināt kādreiz iesāktu aizrautību. Derētu tik kādus kursus iziet, pamācīteis aptieites ar šo kameru (un saprast, kāpēc tā ir tik lēta :D ) un apgūt fotografēšanu kā tādu. :)

Bet to tad, kad būs pierimis un putekļi nogūluši sakarā ar darbiem. Zinu ka mūždien visu gribu uzreiz un tad nesanāk nekas no tā visa. :D

Pārējie gadžeti, lai pagaida...