Magnesia

Imunitāte vēl nav atgriezusies... Pēc tā, kad es 2dien naktī aizgāju gulēt pēc 3 AM un rausos augšā 8 AM, lai pagūtu visu, ieaksitot induction utt, imunitāte pateica, ka viņa nepiedalās manās peripetijās un atstāja mani burkānfabrikas slapjo laikapstākļu varā. Otrdienas rīts bija smags, atžirgu tikai ap pusdienslaiku, labi, ka diena rosīga.

3dien jau jutu, ka imunitātes apvainošanās sāk atstāt iespaidu, nogulēju gandrīz lidz Vital zvanam. Pirmā diena, kad no mājas netiku izgājusi, izņemot tikšanu uz darbu. ar pamatīgām iesnām stāvu pie līnijas no galvas līdz kājām mitra, nosalusi un deguns tek kā Amata pavasarī. Jācenšas rūpigāk lietot imunitāti atjaunojošus produktus. kā vienmēr pametu to novārtā.
4dien scenārijs identiski atkārtojas, jau nolēmu, ka, ja nepaliks labāk, tad 5dien pateikšu, ka neesmu spējīga iet uz darbu. Šai dienā vienīgi ar meidtācijas, pašsuģestijas un sazin vēl kā palīdzību pie līnijas stāvot, apturēju pilošo krānu. Galu galā zinu, no kā rodas slimības utt... Bet vēl ir daudz darba priekšā.

Februāra beigu postu nebija spēka uzrakstīt nevienā no šim 2 dienām, tik ieskicēju atslēgvārdus. ..
tāpēc kārtējais backdated posts.
Vien aizpildīju Ingusa atnesto pieteikuma anketu uz Tesco noliktavu. Ja nekur citur, tad vismaz tur.

Bet 5dien bija interesanta diena... Kņudinoša.

No rīta biju nolēmusi uzzvanīt Vitalam, ka neesmu rīcībspējīga stāvēt pie burkān-līnijas, kaut sajūtas ir daudz labākas. Nepaguvu to izdarīt, kad man PMP zvana.... Tā tā tā... priekšvēstnesis. Šodien vajadzēšot kārtot vēl kaut kādus testus un nākamnedēļ varētu sākties darbs. Yahoo...urrā...jabadabaaa.... Priecāties vēl par agru... Pēc pieredzes saku... Bet viņa vēl precīzi nezinot, kad, kas un ko, zvanīšot ap 11.

Nu vajag arī tādu laiku izvēlēties, kad arī Vitals parasti zvana par darbu. Kaut nav 100% drošībasā par to, ka PMP tiešām pazvanīs, tāpat noteikti jāpazvana Vitālam un jāpasaka, ka slima esmu. To man neizdodas, saka, lai zvanu ap 11. Nezvanīšu - ja viņi zvanīs un suaks uz darbu, tad pateikšu.

Plkst.11. Nezvana neviens. Plkst. 12. joprojām nezvana neviens. Nu i štrunts tad ar Amazoni (nebūs AMazone, būs Tesco vai Marks & spencer noliktava) un prieks, ka šodien brīva no burkāniem. :D
Tomēr pirms 13 PMP noinformē, ka testi būs 1dien, bet šodien jāierodas uz fotosesiju. Te atkal gavilēju. Urrāaa. Prom no burkāniem, prom no pastinakiem. :)))

Fotosesijā sajutos kā krimināliķis :D Uz lapas jāuzraksta savs vārds uzvārds un dzimšanas datums. Un tā lapa jātur sev priekšā, kamēr tevi knipsē. Nu kā zeks ar šiltīti. :D

Pēcāk nejauši ieklīdu tirgū. Labi vien ir, ieraudzīju, ka jānopērk atstarojošā veste.

Zvanīja vēlāk arī Vitāls, grib izsaukt sestdien uz agro rīta maiņu. Pateicu, ka nē. Labāk sataupīt sevi Amazonei, kaut tikai 3 dienas šonedēļ pie burkāniem nostrādāju, štrunts, galvenais ir Amazonē noturēties un netikt izsviestam 3 mēnešu laikā.

Tiem, kas nezina - Amazone ir leilākais interneta veikals pasualē ar saknēm USA un 13 gadu stāžu (sākumā viņi grāmatas tirgoja no garāžas). Es strādāšu Amazon noliktavā. Tur ir /kā visur/ savi stingri noteikumi (telefonu ienest nedrīkst, jo viņi tirgo telefonus un nevarēsi pierādīt, ka tas tavējais, nevis nozagts; alkohola un narkotiku testi vispār nav nekas neparasts arī ikdienā). Tur ir arī soda punktu sistēma. Punkts vai puspunkts nāk par katru darba nokavēšanu (vienalga vai darba sākumā vai pēc pārtraukuma). 1 puntks par katru slimošanas periodu (neatkarīgi no tā, vai simulē vai nē). Ja pārbaudes periodā savāc 3 punktus - lido ārā un atpakaļ nekad netiksi pieņemts atpakaļ. Tas pats notiek momentāni, ja neirodies darbā un par to nebrīdini.
Bet darbs esot labs. Nu noteikti - neizsakāmi labāks kā jebkura fabrika. Kuat vai tāpēc, ka maksā tā, kā vajag, nevsi tā kā vergiem - par virsstundām (kuru gan varbūt te nebūs) un brīvdienām vairāk.
Vienīgi jānoskaidro, cik stundas nedēļā varētu sanākt, kaut teica, ka PMP to paši nezināšot.
Šis, protams, noteikti ir uz busy laiku, bet cerams, man izdosies noturēties un palikt arī pēc tam.

Tā vot. Pirmdien būs pirmā darba diena! :)))))))))))))))

Telefonā sakrājušās bildes, šautas šepat, UK.
Datorā man diemžēl nav zilzobja un vads telefona savienošanai ar datoru, nav iepakojies ceļam uz ANgliju. Bet kaut kā gan jau dabūšu bildes datorā. Ir pat jau ideja, tik jāaizņemas Santas kompītis uz kādu laiku.

AA, datorā ir (tipa) card reader. VIenīgā vieta, kur varētu būt tas card reader, ir tāda īpatnēja - tur izvelkas ārā plastmasiņš ar 2 kantainiem caurumiem. Ja tas ir card reader, tad nesaprotu, kur ir tā sāls... Karte tur nelien, neviena... Vispār man izdevās tur kaut ko sačakarēt un to plastmasa štruntu nevaru vairs dabūt atpakaļ. :D
Es nez, būs jāskruvē vaļā kompis moš. :D

Bet vispār skumdina... tas, ka letiņi eksistē (ne jau visi, saprotams - daudzi dzīvo ar pilnu krūti). Nesaprotu, vai tiešām cilvēkiem patīk tāda eksistence režīmā mājas-darbs-veikals, tiešām neinteresē nekas vairāk par nodzeršanos un viss...? Es saprastu, ja vēl savs bizness un tā, bet truls darbs fabrikā un tukšs cilvēks ārpus tās. Nē, nu labi, katram, protams, savs, bet nezinu, vai forši tā vienkārši pavadīt dzīvi eksistencē no dzimšanas līdz nāvei.

Ak, un jā. :D piepildīju 1 mazu sapnīti (nu patiesībā jau otro - tak šogad nolēmu piepildīt savus sapnīšus). Nopirku digitālo kameru. :D Nu t.s. pusprofesionālo. Protams, nekāud tur kruto, nedomāju tik kruti ņemties, bet vnk paturpināt kādreiz iesāktu aizrautību. Derētu tik kādus kursus iziet, pamācīteis aptieites ar šo kameru (un saprast, kāpēc tā ir tik lēta :D ) un apgūt fotografēšanu kā tādu. :)

Bet to tad, kad būs pierimis un putekļi nogūluši sakarā ar darbiem. Zinu ka mūždien visu gribu uzreiz un tad nesanāk nekas no tā visa. :D

Pārējie gadžeti, lai pagaida...