5/14/12 12:30 am
Kārtējais māsterplāns, no kura pašam smiekli nāk. Bet es to darīšu. Kas cits man atliek. Tāpat jau atkal ir sajūta, ka esmu iestrēdzis laikā. Metrostacijā. Jātiek ārā. Bet esmu sapratis, ka viena paša spēkiem tas neizdosies. Bet, tā kā palīdzību lūgt neesmu radis, tad tas nozīmē, ka es tajā stacijā arī palikšu. Vienīgās pārmaiņas un komunikācija būs ar citiem tādiem, kas te iestrēguši.
Bet šitā čīkstēšana būtu jāraksta tajā citā vietā.
Te būtu jāpriecājas par lielisko un vasarīgo dienu, kurā padsmit grāods saulē ir dabonams krietns iedegums. Kur pusdienas tiek ēstas piemājas mauriņā. Kur blakus slēgtajai bodei ir kafūzis, kurā da'but aliņu līdzņemšanai un pie tam bez prasīšanas dabūt atlaidi. Laikam smuks pāris izskatījāmies. Vai arī vnk angļu draudzīgums.
Bet rīt brauc prom un paliks tukšums un stress un steiga un neziņa un gaidīšana un besis.
es laikam mainīšu kaut ko arī te. Cibiskajā te nevis grabiskajā. Klonēšana notiks vēlarvien.