Magnesia

Imunitāte vēl nav atgriezusies... Pēc tā, kad es 2dien naktī aizgāju gulēt pēc 3 AM un rausos augšā 8 AM, lai pagūtu visu, ieaksitot induction utt, imunitāte pateica, ka viņa nepiedalās manās peripetijās un atstāja mani burkānfabrikas slapjo laikapstākļu varā. Otrdienas rīts bija smags, atžirgu tikai ap pusdienslaiku, labi, ka diena rosīga.

3dien jau jutu, ka imunitātes apvainošanās sāk atstāt iespaidu, nogulēju gandrīz lidz Vital zvanam. Pirmā diena, kad no mājas netiku izgājusi, izņemot tikšanu uz darbu. ar pamatīgām iesnām stāvu pie līnijas no galvas līdz kājām mitra, nosalusi un deguns tek kā Amata pavasarī. Jācenšas rūpigāk lietot imunitāti atjaunojošus produktus. kā vienmēr pametu to novārtā.
4dien scenārijs identiski atkārtojas, jau nolēmu, ka, ja nepaliks labāk, tad 5dien pateikšu, ka neesmu spējīga iet uz darbu. Šai dienā vienīgi ar meidtācijas, pašsuģestijas un sazin vēl kā palīdzību pie līnijas stāvot, apturēju pilošo krānu. Galu galā zinu, no kā rodas slimības utt... Bet vēl ir daudz darba priekšā.

Februāra beigu postu nebija spēka uzrakstīt nevienā no šim 2 dienām, tik ieskicēju atslēgvārdus. ..
tāpēc kārtējais backdated posts.
Vien aizpildīju Ingusa atnesto pieteikuma anketu uz Tesco noliktavu. Ja nekur citur, tad vismaz tur.

Bet 5dien bija interesanta diena... Kņudinoša.

No rīta biju nolēmusi uzzvanīt Vitalam, ka neesmu rīcībspējīga stāvēt pie burkān-līnijas, kaut sajūtas ir daudz labākas. Nepaguvu to izdarīt, kad man PMP zvana.... Tā tā tā... priekšvēstnesis. Šodien vajadzēšot kārtot vēl kaut kādus testus un nākamnedēļ varētu sākties darbs. Yahoo...urrā...jabadabaaa.... Priecāties vēl par agru... Pēc pieredzes saku... Bet viņa vēl precīzi nezinot, kad, kas un ko, zvanīšot ap 11.

Nu vajag arī tādu laiku izvēlēties, kad arī Vitals parasti zvana par darbu. Kaut nav 100% drošībasā par to, ka PMP tiešām pazvanīs, tāpat noteikti jāpazvana Vitālam un jāpasaka, ka slima esmu. To man neizdodas, saka, lai zvanu ap 11. Nezvanīšu - ja viņi zvanīs un suaks uz darbu, tad pateikšu.

Plkst.11. Nezvana neviens. Plkst. 12. joprojām nezvana neviens. Nu i štrunts tad ar Amazoni (nebūs AMazone, būs Tesco vai Marks & spencer noliktava) un prieks, ka šodien brīva no burkāniem. :D
Tomēr pirms 13 PMP noinformē, ka testi būs 1dien, bet šodien jāierodas uz fotosesiju. Te atkal gavilēju. Urrāaa. Prom no burkāniem, prom no pastinakiem. :)))

Fotosesijā sajutos kā krimināliķis :D Uz lapas jāuzraksta savs vārds uzvārds un dzimšanas datums. Un tā lapa jātur sev priekšā, kamēr tevi knipsē. Nu kā zeks ar šiltīti. :D

Pēcāk nejauši ieklīdu tirgū. Labi vien ir, ieraudzīju, ka jānopērk atstarojošā veste.

Zvanīja vēlāk arī Vitāls, grib izsaukt sestdien uz agro rīta maiņu. Pateicu, ka nē. Labāk sataupīt sevi Amazonei, kaut tikai 3 dienas šonedēļ pie burkāniem nostrādāju, štrunts, galvenais ir Amazonē noturēties un netikt izsviestam 3 mēnešu laikā.

Tiem, kas nezina - Amazone ir leilākais interneta veikals pasualē ar saknēm USA un 13 gadu stāžu (sākumā viņi grāmatas tirgoja no garāžas). Es strādāšu Amazon noliktavā. Tur ir /kā visur/ savi stingri noteikumi (telefonu ienest nedrīkst, jo viņi tirgo telefonus un nevarēsi pierādīt, ka tas tavējais, nevis nozagts; alkohola un narkotiku testi vispār nav nekas neparasts arī ikdienā). Tur ir arī soda punktu sistēma. Punkts vai puspunkts nāk par katru darba nokavēšanu (vienalga vai darba sākumā vai pēc pārtraukuma). 1 puntks par katru slimošanas periodu (neatkarīgi no tā, vai simulē vai nē). Ja pārbaudes periodā savāc 3 punktus - lido ārā un atpakaļ nekad netiksi pieņemts atpakaļ. Tas pats notiek momentāni, ja neirodies darbā un par to nebrīdini.
Bet darbs esot labs. Nu noteikti - neizsakāmi labāks kā jebkura fabrika. Kuat vai tāpēc, ka maksā tā, kā vajag, nevsi tā kā vergiem - par virsstundām (kuru gan varbūt te nebūs) un brīvdienām vairāk.
Vienīgi jānoskaidro, cik stundas nedēļā varētu sanākt, kaut teica, ka PMP to paši nezināšot.
Šis, protams, noteikti ir uz busy laiku, bet cerams, man izdosies noturēties un palikt arī pēc tam.

Tā vot. Pirmdien būs pirmā darba diena! :)))))))))))))))

Telefonā sakrājušās bildes, šautas šepat, UK.
Datorā man diemžēl nav zilzobja un vads telefona savienošanai ar datoru, nav iepakojies ceļam uz ANgliju. Bet kaut kā gan jau dabūšu bildes datorā. Ir pat jau ideja, tik jāaizņemas Santas kompītis uz kādu laiku.

AA, datorā ir (tipa) card reader. VIenīgā vieta, kur varētu būt tas card reader, ir tāda īpatnēja - tur izvelkas ārā plastmasiņš ar 2 kantainiem caurumiem. Ja tas ir card reader, tad nesaprotu, kur ir tā sāls... Karte tur nelien, neviena... Vispār man izdevās tur kaut ko sačakarēt un to plastmasa štruntu nevaru vairs dabūt atpakaļ. :D
Es nez, būs jāskruvē vaļā kompis moš. :D

Bet vispār skumdina... tas, ka letiņi eksistē (ne jau visi, saprotams - daudzi dzīvo ar pilnu krūti). Nesaprotu, vai tiešām cilvēkiem patīk tāda eksistence režīmā mājas-darbs-veikals, tiešām neinteresē nekas vairāk par nodzeršanos un viss...? Es saprastu, ja vēl savs bizness un tā, bet truls darbs fabrikā un tukšs cilvēks ārpus tās. Nē, nu labi, katram, protams, savs, bet nezinu, vai forši tā vienkārši pavadīt dzīvi eksistencē no dzimšanas līdz nāvei.

Ak, un jā. :D piepildīju 1 mazu sapnīti (nu patiesībā jau otro - tak šogad nolēmu piepildīt savus sapnīšus). Nopirku digitālo kameru. :D Nu t.s. pusprofesionālo. Protams, nekāud tur kruto, nedomāju tik kruti ņemties, bet vnk paturpināt kādreiz iesāktu aizrautību. Derētu tik kādus kursus iziet, pamācīteis aptieites ar šo kameru (un saprast, kāpēc tā ir tik lēta :D ) un apgūt fotografēšanu kā tādu. :)

Bet to tad, kad būs pierimis un putekļi nogūluši sakarā ar darbiem. Zinu ka mūždien visu gribu uzreiz un tad nesanāk nekas no tā visa. :D

Pārējie gadžeti, lai pagaida...

Jark zvanīja vakar & sms atsūtīja, ka šodien uz darbu.
Nu jā - tizlums ar to, ka nevar uz burkānfabriku telefonu ņemt. Ņemt jau var tb, bet var nozagt, jo cehā ienest nedrīkst (tātad arī atbildēt). Naktī pēc darba aizsūtīju paskaidrojošu sms. Redzēs, vai vēl zvanīs...

Šodien bija induction uz Amazoni. It kā noliku testu, bet jau teica, ka nav vēl zināms, kad varētu būt skaidrība un sākties darbs - zvanīs. Arī brīdināja,. ka nebūs pilna slodze, ar to esot jārēķinās.

Katrā ziņā pagaidām rukāšu Burkān-fabrikā, tur izskatās pēc pastāvīga darba, vienīgi nav 40 h nedēļā. Kaut kādā ziņā arī ir sakarīga vieta - kamēr nav busy, sadala darba laiku uz visiem darbiniekiem vienmērīgi.

Bet veselība tur čakarējas arī labi. Stāvēt pie līnijas n-tās stundas /taisnu muguru/ ir viena lieta, bet stāvēt pie burkāniem ir savādāk - visu laiku mugura ieliekta + saliekta par 90 grādiem regulāri, kad pretējā malā tiek iespotēts kāds nelāgs dārzenis, tātad krusti, pie lāpstiņām un musīši nospriegoti visu darba laiku. Biju domājusi, ka pieradīšu un pāries, bet nesanāk pierast. + vēl, ka visu laiku esi slapjš un arī noslais līdz ar to. Tikko kā nospīdēs kas labāks, tā laidīšos prom. Kaut ar risku, ka tikai uz īsu laiku.

Vēl iezīme šai fabrikai - viena no tām, kur supervaizeri pārlieku neaizraujas ar izskaidrošanu jauniņajiem par to, kas jādara. Tad iesākumā pielietoju "bakstīšanas metodi" (metodom tika (a'la rus)). Brīdī, kad līnija nav pārpludināta ar šausmīgiem burkāniem un es nestāvu kā pēdējā (pēdējais savāc visus, ko iepriekšējie nav pamanījuši/paspējuši pacelt/noslinkojuši paņemt), atstāju šaubīgo burkānu uz lentes redzamā vietā un vēroju ar acs kaktiņu, vai tā pēdējā šo paņems, vai atstās. :D

Tomāti jāmizo no dibengala.

Gribas atrast veidu, kā notušēt sezama sēklu eļļas garšu salātos (pat 1 ēdamkarote šīs vērtīgās eļļas dod ļoti spēcīgu garšu). Nav izdevies izdomāt.

Joprojām ir sjaūta, ka brīvdienu nav, ir tikai dienas, kuras var veltīt citiem darbiem. Nu labi - vaļīgāk. Šodien tipiski - kā vāvere ritenī. Bet man patīk tāda rosība. Patiesībā tā bija arī Latvijā, vienīgi tur es pa darbdienu vakariem atļāvos vairāk atpūsties.

...jeb katrs jūdzas pa savam. :D

Burkāniņ, burkāniņ, drīkst ar jums iepazīties...
Kur skriesi vanadziņ, tev šurp...
Slikts burkāns, fui, slikts burkāns, marš kaktā.
utt. utjp...

Jāizdomā, kā sevi izklaidēt citādāk, jo burkāni neatbild.

Pie līnijas varētu romānu sarakstīt. Būtu tik kāds, kas nolasa domas un pieraksta visu.
Vēl mēdzu dziedāt (pie sevis), tik nelaime tāda, ka teju visām dziesmām zinu tikai pirmo pantiņu. Nav interesanti tikai pirmos pantiņus. Varētu vienīgi mantras atkārtot un tās dziedāt. vai arī sākt mācīties dziesmām vārdus, varbūt pie reizes arī atmiņu patrenētu, jo tā arī ir nolaista līdz kritiskam līmenim.
Pie puķēm nebija tik rutīni un monotoni.

Fabrika jau interesanta - tirgus placis - visu tur var nopirkt, pat forma, bez kuras strādāt nedrīkst, ir jāpērk (mazliet nesapratne - kāpēc virs matu tīkliņa jāvelk kepka?). Nu izņemot ausu korķus.
Aģentūra pavisam forša - max 3 h pirms jābūt pieturā, zvana, ka tev tur jābūt. Ja uz darbu nav jādodas, tad ziņu nav, kaut gan viņi to lieliski zina iepriekš. Nevar neko ieplānot uz nākamo dienu. Šeit varu Jark-am paklapēt pa plecu - vienmēr iepriekšējā dienā zinājām, ka būs vai nebūs.

Bet man patīk šis darba laiks - no 14;30 līdz 23 (vai ilgāk). 8h un, ja vien izdodas agri pašam pierausties no pēļiem, tad var pabaudīt saulīti un dienasgaismu, sadarīt lietas, ko pēc 18 nevar. Tas nav pozitīvi standarta ofisa darbam, kur visu dienasgaismu nosēdi ofisā un vakarā pa tumsu (izņemot vasaru) ej mājās. Vienīgi te ir ilgais ceļš uz darbu, vairāk kā stunda katrā virzienā nost no dienas.

Par saulīti runājot - tā te zaigojas pavasarī, ir dienas, kad ir tik silts... tik forši, priecīgi, saulaini. :))))
Tai pat laikā skumstu pēc sniega ar... pēc slēpēm, laivām un citiem pasākumiem un draugiem, tuvajiem.

Bet nevaru vēl tikt skaidrībā ar sevi, vai man gribētos labāk strādāt pie šāda darba grafika vai 4 dienas pa 12 h un 4 brīvas. Tad varētu vēl ka'du darbu, piemēram, brīvprātīgo, mācīties uz nebēdu, braukt, ceļot... hmmm.

Bet, ja cierēju uz noliktavām, tad tur parasti ir taisni šis 8 h grafiks dažādās maiņās. Bet vismaz Tesco noliktavā ilgāk arī neiztuŗetu - tur varētu darbs "lauzt kaulus", īpaši maza auguma skuķim, kurš ir zaudējis ~6 kg no savas masas. Bet toties - sakarīgāka alga utt - maksā par virsstundām vairāk un brīvdienām.

Pagaidām bakstos, kaut ko meklēju, rīt arī desošu pa aģentūrām, t.sk, Jark-am uzprasīšos.

Daiga šodien aizbrauca uz liellopu fermu strādāt.

kaut kā nav nevienas atbildes ne no vienas vietas, kur cv sūtīju, pat no noliktavu vakancēm nav. :( kaut sacepu tak angļu versiju.

metu acis arī uz aprūpētāja vakancēm. tur bieži prasa enhanced disclosure. pieņemu, ka tā ir kaut kāda izziņa par manu kriminogēno pagātni, par kuru ir jāmaksā. daži to solās apmaksāt paši, daži - nē. Arī references prasa - tik, vai vajag rakstiskas vai pietiek ar telefona Nr...
Šodien zvanīju vienai tādai live-in vakancei - man ideāls variants būtu - aprūpēt jautru veģetārieti.
Sieviete, ar ko runāju, teica, ka nevar atpazīt, kas tas par akcentu man. Kad pateicu, ka esmu no LV, atteica, ka nav droša, bet laikam vakance ir aizpildīta. Neuzticas imigrantiem laikam. :( žēl, bet tik priecīga zvanīju...

Šodien sludinājums par istabeni Londonā uz pilnu slodzi. tik tāds nieks, ka jāsamaksā 200 pundi aģentūrai, lai dabūtu to darbu, bet toties - uz karstām pēdām pilna slodze.

Gribas nomainīt/paņemt papildus citu telefona karti - iespaidojos no Edgara un dabūju katalogu ar info, ka Talkmobile ir lētāki tarifi. Vajag tik vēl 1 telefonu dabūt. lēti.

Gribas arī noskaidrot, vai man pienākas kādi benefiti, pabalsti utml...

Netieku skaidrībā arī, vai kandidējot uz kaut kādām nebūt ofisa vakancēm (kaut nezinu, vai ir vērts, ja nav 6 mēnešu UK pieredzes) norādīt fabrikas darbus. Eh...

Gribētos, protams, labāk vienu pastāvīgu darbu, citādi man velk lielus nodokļus, jo kā pamatdarbs norādīts Jark... Nez, atdos man tos varbūt gada beigās?