Magnesia

Esmu atkal dzimtenē. 2 dienas patusēju vēl Zviedrijā pie Agnijas, bet nu jau klimatizējos Latvijai. Laika zona laikam jau ir akceptēta manā ķermenī.

7 mēneši pa Āziju, 3 pa Eiropu. Jā, vajadzēja pārtraukumu no ceļošanas. Nav vairs slāpju pēc vietu iepazīšanas. DA Āzijā vienīgi pietrūka mazliet mijiedarbība ar vietējiem. Citādi - iespaidu dikti daudz.
Kāds man pat ieteica, lai rakstu blogu un pelnu ar to naudu. Nezinu. Nezinu pat, vai turpināšu cibā rakstīt. Jāpadomā. Tas paņem daudz laika, bet nezinu, cik man daudz viņa būs.

Vēl aklimatizējos, jūtos kā aliens. Te ir citas enerģijas, cits ritms. Jāpierod. Bet daba mani sveicina - i zirgi, i kumeliņš, i stārķis joprojām droši lidinās gar logiem, i stirnas, i citi zvēri. Džungļos bija jauki, bet Latvijas mežu un pļavu smarža un skaņas? mmm. Šis tas pamainījies. Grieze iemetusies pie mājām. Šur tur izcirsts - mazliet gan labi, tur bija tāds krūmaims, tomēr ceru, ka vairs necirtīs. Šur tur aizaudzis ar pamatīgu krūmu biezokni - kur agrāk visa mala bija pilna ar kazenājiem, tur tagad krūmi. Kazenes izstumtas. Kazenes pietrūks :( Ceru vien, ka tie krūmi dos kādus augļus, nevis tikai kukaiņus. :D Un ceru, ka zemeņu lauki vēl vietā. :)

Strutenes daudz saaugušas. Atceros, ka tās palīdzēja man sensenos laikos atbrīvoties no kārpām, kuras dabūju Rīgā no pagalma kaķiem. :D Bet tām ir arī citas funkcijas. Palēnina pulsu, kas man der (Āzijā atklāju, ka man ir tendence uz paātrinātu pulsu pie pilnīgas NEslodzes, kas laikam ir izskaidrojums tam, kāpēc man gari gabali nav tuvi fiziskās nodarbībās), tomēr pazemina asinsspiedienu, kas man nav labi, jo tāpat ar tendenci uz pazeminātu.

Mani jau rauj iekšā darbos, bet mājās arī čupa darāmā.
Jāiet samistrot kaut ko virtuvē iekļaujot atvestās garšvielas. :)

Iepazinos ar majiniekiem. Pa italu modei man nelava est mazak. Tomer seit palidzeja tas, ka mamma neruna angliski. Bet mammai gadi 86, tomer nepateiksi - ar shtocinju, bet tiri sprigana saviem gadiem.

Dominiks solija mani aizvest pat ne uz tuvako punktu, kur stopet talak, bet uz Zenevu.
Tai diena pavelu izbraucam, piedevam vins piedavaja braukt ne pa shoseju, bet pa maziem kalnainiem celiem, kur skaistak. Ronas Alpi. Tomer izdomaju, ka ir biki pavels un leni iet uz prieksu - neaizstopesu lidz nakamajam punktam sovakar. Pienemu D2 piedavajumu parnaksnot vina maja. Dabonu gulesanu dela istaba un gulta, par cik dela nav majas.

vardu sakot - lauju sevi "lutinat" sava dzD. :)
jauki, ka hostam ietrapijies atvalinajums un sen nav braukajis nekur rinki.

Sai gimenitei pieder 4 zirgi. sieva nodarbojas ar zirgu iejasanu. Vienu gan vini laikam panemusi, lai zirgam ir kaut cik sakariga otra muza puse, kaut nav gados dikti vecs. Skaists zirgs, liels, stalts bijis - izbijis sacensibu zirgs, bet diemzel /piedodiet par valodu/ sapists. Ar stereoidiem parbarots. Pakalkajas ir ieliektas un tik skumju skatienu neesmu redzejusi nevienam citam dzivniekam lidz sim. Virs acim bedres, ka nabags izskatas, ka berem gatavs.
Cits zirgs varda Sortijs - mazliet negants maza auguma pieaudzis zirgs. :)

Aizbraucam ari pie D2 drauga Emanuela, satiku ari citus francuzus. Emanuelam ari pieder zirgi, pat gana daudz, laikam 15. tik neatceros, vai tai skaita bija ieskaititi 5 poniji. Pundurponiji.

Viniem sai regiona populari meklet dzivnieku fosilijas akmenii. Netala ciemata esot atrasti kada dinozaura pedu nospiedumi. Nu es nezinu, nezinu, varbut tie ir makskernieku stasti...

D2 piedava palikt vel paris dienas, tolaik aizvedot mani gan uz Perouges, kas ir izteikts viduslaiku ciemats. Vel vairak ka Gent. Ja par Gent (Be) Sebastians jau izteicas, ka staiga ka pa viduslaiku muzeju, tad Perouges tiesam sajuties ka muzeja. :) Bija jauki, bija ari interesanti muzeja - nebiju redzejusi visadus tadus instrumentus senus un ierices. tur bija ari maksla. ta "maksla", kuru, skiet, ari es varetu uztaisit. vai kads piesakas pirkt par lielu naudu? :)
Ciemats, skiet, nav aprikots ar elektribu, tomer cilveki te dzivo. Nais.

Pierunaju D2, ka tai pat diena varam paspet ari Lionu. Nav verts Lionai veltit jaunu dienu - Perouges ir pa celam uz Lionu piedevam. varbut kadam nepietiek, bet man pietika. izstaigajam vecpilsetu (D2 ir izbijis vietejais sejiene), gandriz miniaturismu muzeju, kur tomer mus neielaida (mes parak lieli, haha), uzbraucam augsa uz to baznicu/abatiju/katedrali vai kas nu tur ta bija par eku ar krustu, ar funikulieri. Tomer lejup pierunaju kapt kajam. Un netika nozelots - paris amfiteatri, kur koncerti notiek. Soreiz tikai miniaturs (Lionai patik miniaturisms). Nu labi, patiesiba tas izskatijas pec kadas grupas meginajuma. Nakamaja amfiti kada grupa trenejas kada cinas maksla. Nezinu, kura - varetu but japanu - ar mietiem melnas eksotiska piegriezuma drebes.
Bija ari dazas citas interesantas vietas lejup, bet aprakstit nav verts.

Pilsetu ar 2 upem ta ka jutos "nogarsojusi", samicitas diplomatu nr zimes redzejusi, saldejumu izbaudijusi un sa un ta, vien zel, ka D2 nedabuja karoto medu nopirkt mammai.

Sis valstis ir maizes edajas. Turklat D2 likas nesaprotami, ka var brokastis est iepriekseja diena taisitus tomatu-mozarellas salatus. Kur tiesi ir vaina - ka iepriekseja diena vai saturam? :) Un dzimumzimes pie viniem skaitas skaistuma simbols.

Vienu dienu ierosinaju, ka gribu patrEkot pa kalniem. Forsi. tur pat nevajag nekur braukt. Netalu no majas sakas taka. Uzkapam un pacillojam. Pabaroju sienazjus. tie tur edeligi. Velak kaut kad ar bildem pastastisu, ko vini ed. :D Taurini ari uz mani ka uz taurinu pievilinoso koku. Tas ir jauki, ka ne tikai odi un erces mani mil. :DD

Pedeja diena pie lielveikala nobrauciju roku gar kadiem augiem un pasmarzoju... mmm. tas tak kaut kas pazistams. D2 sufle - lavanda. Nu ne jau ziedi (kaut kadi kati - neesmu botanikis), bet ejot ara no veikala apnemos saplukt so smarzigo augu.
Lielveikala apnemos atrast kadas pogas, lai sadaritu biksu kabatas un noverstu telefonu krisanu ara. Gumijota auklina jau ir atrasta. Bet pogas tur tikai plakanas parastas. Tacu ir atrasts cits risinajums - termiski piekausejams velcro. jauki. Tagad mani telefoni un citas kabatigas mantas ir drosiba. Nu vismaz - pasargatas no nejausam briesmam. :) sapirkam ari "nelielu" pikniku. Panemu pameginat kaut kadu ipatneju saldo piragu. Francu veikalos parbauda somu saturu pie kasem.

Aizbraucam nopeldeties netala ezera. Pikniku tomer gandriz ari apedam. Njam. si diena bija pagarinajums, jo nak hosts nav pieejams.

Tas saldais bija nenormali parsaldinats, ka skebinaja.

Bet nu rit ir jadodas talak.
Dabuju zinat no Fribourgas hosta Sebastiana (S2), ka 5dien taisas but tusins. No otra hosta uzzinaju, ka sestdien tur sakas Jazz festivals. jauki. Celojuma kartiba tiek samainita par godu Sveices jauniesu un pasakumu petniecibai. :)

Bet loti jauki Francijas iepazisana tika paplasinata. :) Prieks ieksa. Par forsiem cilvekiem, neparedzetiem pozitiviem notikumiem un visu parejo. :)

Tatad esmu uz Malmon salas Zviedrijas rietumos.
Ierados pie A2 & J taisni uz vakarinjam. Pa pusei zviedrisks paris, kursh pa vasaru dzivo uz salas, kur uztaisijushi savu mini biznesinju kioska veida un kur vinjiem pieder laiva. Izveda isa, atra ekskursija pa salu ieksh auto, bet pa lielam mes to atkartojaam ar A2 garaka ekskursija nakamaja diena ar velo.

Tiri jauka, neliela sala, kaut gan tomer pietiekami liella. Ja ta visparigi Zviedrija ir lidziga daba ka LV, ja neskaita to klinshainumu. “Liek” LV cirst savu smezjus aaraa, bet pashiem patiesiba mezju ir DAUDZ. Bet uz salas ir gandriz tikai klintis.
Pozitivi ir tas, ka SE var peldeties, kur gribi, majas nedrikstot buvet tuvak ka 300 metrus no ezera. Mezji ari pieejami visiem.

Izvadaja mani ar velo gandriz pa visu salu, bet vel ir, kur braukt. Zviedri teste savas fuures uz shis salas – noliek tas priekshejas daljas un lai staav cik nu tur ilgi skarbajaa klimataa uz izturibu. Taa nu tur ir tadi piemineklji. Esot ari bijusi popularaka vieta, kur savulaik granitu njemt pieminekljiem. Hitlera vajadzibam te bijusi ljoti iecienita vieta granita ieguvei.

Pa vasaru te ir biezs ar cilvekiem, vel pat isteniba nav pats piikjis, bet ziema te ir tukshs un neesot, ko darit. Tomer, ja nav jabrauc katru dienu uz darbu, tad pa lielam dzivojies lokali pa salu – veikali te ir shadi un tadi (2 x dargaki ari), shadas tadas izklaides papildus saulei un udenim utt, jo pramis, kaut par brivu, tomer prasa zinamu laiku un tad vinji ieplano vairakas darishanas arpus salas.

Brinumaina karta mana pase jau atsutijas 4dien ash, nevis piektdien, tomer netikam tai pakalj.

Vakar pusi dienas nopampu pa pliko uz akmenjiem suale. Tagad jau izjutu sekas, bet divaini – uz beigam ne parak ilgi peldikji man, shkjiet, iesauljojaas vairak neka pirms tam bez. Megjinaju pecak iet nopeldeties uz netalo skaisto pludmali, bet udens, kaut sekls, bet tapat parak auksts prieksh manis. Toties shitaadaa veidaa gramatu bushu driz izlasijusi. Tomer sho gramatu var izlasit vairakas reizes. Un ir vel cita gramata ar, par celjoshanu Azijas DA. :)
Ada jau pamazam atvadaas no manis. Riktigi svilst viss kjermenis. Nags vel stookholmaa cuuciigi nesmuki un sapigi atlociijas bridi starp plaksteriem, bet vakar es vinju tomer noravu, jo karajas vien uz punjkja vairs un jaunais vel ne galigi, bet pa lielam tomer ir jau izaudzis. Galvenais – ka nesap. Vienigi tas jaunais ari ar kaut kadu gropi vidu, bet gan jau izaugs ari tas un bus ok.

Pasha vakaraa izpljaapaajaamies ar A2, bet starpposmaa izveda mani pa udenjiem, atklatiem un ne tik atklatiem. Ar laivu, protams. Agrak vinjiem esot bijusi kruta divstaviga laiva, bet izdomaja tomer iegadaties vadaamaaku un parkojamaaku, vienkarshaku ari. Zviedri patiesham ir pragmatikji.
Aizbraucam uz vienu piejuuras ciematinju – Smogen - ljoti miiliigs, pilns ar cilveekiem un ari restoraniem juras produktu veikaliem, apgjerbu uc lietu veikaliem un lljoooti pilns ar visadiem udens transportliidzekliem.
Peecaak aizveda mani ronjus paradit. Vairakas salas visai pilnas ar vinjiem. Vinji ar kaijaam sadalijushi teritorijas. Pec klinshu krasas var redzet, kur kaijas un kur nav kaijas, bet varbut ir ronji.

Bet bija forshi pa ilgiem laikiem izbraukt ar kuteri, atrumaa pa viljnjiem un izbaudit ainavu no juras puses.

Par cik pase 5diena bus roka, tad biju domajusi jau kurset talak, sestdien vai svetdien, bet J uzprasas man, lai palieku lidz pirmdienai. Bet kombinacijaa ar manu Hamburgas hostu man butu labak izbraukt vai nu tomer kada no we dienam, vai nu kaut kad otrdien vai tresdien. Vel jaizdoma un jaizstuko ari nakamais stopejamais celjsh.

Bet man prieks, ka A2 ir laimiga ar J un labi iekartojusies. Studiju biedrene.

A2 ir ari daudz muzikas, aptuveni laikam 2 reizes vairak ka man un daudz kas sakrit. Par cik vismaz austinjas man ir, tad jasakope vismaz telefona, kuraa, ka atklaju ir pat atminjas karte ieksha. Tiesa, brivi vien 700 mb. Bet ai, ka gribetos no turienes visu ta sakopeet. Nu vismaz kaut kas bus, ko klausiities. Varbut kada mirkli iegadashu vel kadu lielaku atminjas neseju. Tomer SE tas nenotiks. :D

Tachu franzuucis joprojaam nav atbildejis uz manu atbildi...

Bet shobrid gan viss, jaizbrauc iz salas iepirkties, pasi dabut un apskatit vinju maju.
Nezinu, kad bus nakama atskaite, jo visia shvaki te tikt pie neta un tad, kad tiek, tad tik lens tas modema nets un dators, ka vakara parasti atluztu pie vinja. :D Ko var gribet ar vecu mazu kompiti, kuram RAMs ir 1gb. Ipashi ar novecojushu IE.

Shodien ari manaa iespaida braucam kaut kur pie dabas, neskatoties uz to, ka pie dabas bushu nakamaja punkta. Toties sheit, ezeros tomer var izpeldeties. Un shodien bija vel 1 tada diena, kad izpeldeties. Karsta, saulaina. Bet shoreiz peldkostimus panjemam un dvieljus ari. Labi, ka ta, jo bijam publiskä pludmale.
Bet lidz tam gribejam atrast nomalju, klusu vietu, kur plikoties atkal. :D Bet neatradäs, toties sanäca normäls pärgajieninjsh. Izmalamies riktigi pa mezjonigo Zviedrijas dabu, pa mezjiem, pa celjam atrasdamas i savvaljas kjirshus, i mezja zemenes, i mellenes tädas un sitädas. Daudz. I bucinju redzejäm, i citadi izbaudijäm dabu. Bet piemekleja vadatajs. :D
Es jutu, ka nevajag iet tur, kur gribeja A., bet neuzspiedu uz savu. Tä konkreti sajutu, ka vinja man neuzticas, nedz manai kartes lasishanai, nedz chujam. Kaut netiku devusi iemeslu neuzticeties. Bet laikam es esmu täda pati. Rezultätä visai pavelu tikäm lidz udenim, tomer bija forshi täpat. Uz klintinjäm atkal pazvilnet, papljäpät ar piileem.

Nopelsäm un bijäm laimigas. Tas nekas, ka tomer ljauzju pilnä vietä.

Man patik zviedru sabiedriskä transporta nosuakumi - tuneljbänis (metro), pendelbänis. :D Shodien ar tädu izbraucäm.

...ar migliņu un agrā rīta gaisā sajutu Latvijas ziemas smaržu, kad šoferīši kasa ledutiņu no spēkratu logiem un ir manāma zināma rosība. Noskaņā nostaļģija. Atliek iztēloties, kā gubu mākoņi no debesīm pārvēršas baltā taustāmā matērijā un nogulstas uz zemes kupenu veidā, ļaujot baltajam mirdzumam zaigoties ielu laternās. Un manas kājas viegli slīd pa pūkaino sniega kārtiņu un neļauj man zaudēt manu modrību, vērojot, kā tas baltums put un šķīst.

Miegs vairs nenāk, bet kājas pašas kust ritmiskos apļos.
Dzestrais gaiss duras mazliet nāsīs, un ir iespēja redzēt, kā dvaša materializējas. Bet tomēr Zelta rudens ar vēl nekur nav pazudis, kaut liela tā daļa čab zem velosipēda riteņiem. Starp dubļiem un riepas gumiju, iekrāsojot riepu veidotās vagas un ļaujot baudīt krāsu terapiju no visos laikos vislabākā terapeita. Kāds ūdensputns izbīlī lemj, ka drošāk patverties ūdenī un ne tikai ūdensputns. Visapkārt sestdienīgs miers.
Iekšā mājo prieks, tāds kā nevaldāms prieks, tik nopietnība pēcāk cenšas to nomaskēt. Vējš svilpo gar ausīm, bet austiņās skan kaut kas tik pacilājošs un atbilstošs iekšējam skaņojumam, ka šķiet, šī ir iestudēta izrāde. Kāda personisks pasūtījums. Tā nebiju es. Es mēģinu dziedāt līdzi. Balsī. Bet apraujos. Sajūta tik lidojoša, ka šķiet, šim jābūt tikai sākumam... Spārni aug. Gribas kādu apskaut un samīļot. Atpakaļ negaidot.

Urrā!! Man šodien tomēr nebūs jāstrādā. :)))))

Šodien bija viena feina dieniņa. Sualīte spīd, kaut agri no rīta ar vēss bija. Bet pa dien ukarsti palika. Visai ražena diena svētdienas tirgū, dabūju šo to radubērnam, šo to mammucim, šo to sev, t.sk., neoprēna kurpes (daivingam paredzētas). Vēlāk vēl paguvu aizmīties uz Farsetu jeb Crown lake park. Smuki tur, klusi samērā, varētu pat patelšot pa kluso. :) Pazaudēju  lādējamo kameras bateriju. Sūdīgi man. Zinu, kurā brīdī un kur. Ja atradīšu to vietu otrreiz, varbūt atradīšu arī bateriju. Būs vēl 1 izbrauciens.

Vajag nodzīvot 10 mēnešus vienā pilsētā, lai šodien pamanītu, ka centrā pie viena koka ir šiltīte ar tekstu ~ Mērs tāds un tāds iestādīja šo koku pedestrianizācijas nolūkos 1983. gadā Tātad nākamgad jāsvin apaļa jubileja kokucim. :) Tas nekas, ka es savējās nesvinu.

Piektdien man būs beidzot induction Amazonē. Varēšu nēsāt caurlaidi zilā krāsā. :D Redzēs, vai kaut kas cits arī mainīsies.

Bet vispār secināju, ka tārgetu aprēķinos tiek iekļauti arī pusdienu pārtraukumi (kopā 30 min), kas tārgetu var samazināt pat par 30% vai pat vairāk. Tā man bija 100 % un pēkšņi viņi pārtapa ne no šā, ne no tā par 92%.

Ažiotāžas par un ap siltināšanu. Vienu vakaru! tā ap pus8 ieradās 3 babaji - 2 vīrieši un sieviete. 3gadīgais Nils neko ļaunu nedomādams atvēra durvis un šie arī nekautrīgi iespērās iekšā, pagāja diezgan aktīvi Antrai garām, tad apmetās, tā it kā starp citu novicināja apliecību - ka esot no kounsila un it kā pē'tija boileri, sakot, ka esot vecs (īstenībā visai normāls). A Antra angliski īpaši nesaprot, kur nu vēl runā - apjukusi. Nebija mājās ne Uģis, nedz es. Pēc tam prasījās lūku apskatīt un gribēja arī vērt vaļā, bet Antra neļāva - pirms pāris ned tur viss tika nopakots un nekas netiks vērts vaļā. Tad šie tik aizgāja.

...Salīdzinājumam. Īpatnēji, bet nākamajā dienā atkal svešs cilvēks klauvē pie durvīm un šoreiz sieviete - saka, ka no kounsila, parāda apliecību un tikai pēc tam ienāca iekšā. Uzdeva jautājumus par iedzīvotājiem, par apmierinātību, t.sk, ar drošību uz ielas utml, aizpildīja anketu un pastāstīja, kas un kā un par iepriekšējās dienas viesiem, ka pastāv iespēja, ka vakarā var nākt, bet vispār jābūt uzmanīgiem.

...intrigai. Klīst baumas, ka netālu esošajā ielā 10 mājas esot aptīrītas. Pie tam viņi novēro iepriekš potenciālos upurus un apmeklē laikā, kad neviena nav mājās. Mums gan it kā visu laiku ir kāds mājās.

...Pārdomas. Varbūt papildus drošībai datoru litk čemodānā aiz atslēgas. Nu  to jau arī var atvērt, bet dators uz gultas ir daudz vieglāks ķēriens par smagu čemodānu skapī.

No rīta tikuši skaidrībā ar velo. 2 gab.
Ir pavēls, bet tomēr dodamies ar Polu uz St. Yves, kur notiek kajakeru saiets. Kuat īstenībā ir zināma tikai pilsēta, kur tas notiek. :D
GPS arī īpatnēji garo postkodu negrib atrast kartē. Nu labi - ko darīt... braucam uz dullo un tad meklēs kajakerus kādā ūdenī :)
Tas ir 30 jūdzes no P-boro.

Izmeklējam visur riņķī, bet kaut kā nedodas rokās. Pulkstenis arī tikšķ jau laiku, kad šiem plānots no ūdens līst laukā un taisīties prom...
Saprotam, ka atrast nav izdevies, izdomājām vnk pastaigāties gar upi. Kā nekā saulains un foršs. Un atradām foršu celiņu un vietu, kru pastaigāt. Skaists mežs, kura radīto skābekli ievilkt pilnu plaušu,
mīksta zālīte, kuru sajust basu kāju pirkstiem,
rāma upe, kuras veldzējošā ūdenā pamērcēt kājas,
visdažādākie putni, kuru balsu daiļumu saklausīt spēt,
nopļauts siens, kura smaržā kavēties nostaļģijā,
saules karsējošais spēks, kura lādiņam ļauties un baroties no tā,
ēnu spēles takās saredzēt,
skaisti skati, kuros acis mielot,
vējiņš, kura glāstiem ļauties...

Ir saelpots skābeklis dažām bezgaisīgām dienām Amazonē. :))

Bildes ir šeit

Sestdiena.

Štuks ir tāds - pēc velo servisa aizdoties uz Willow festival šepat P-boro, par kuru vēsmas sajutu jau piektdienas vakarā ruļļojot mājup. Tik daudz cilvēku ielās tik vēlā stundā netiku redzējusi. Vakarā tur būšot Pink Floyd - uz pusstundu. Atcerējos, pēdējā brīdī gan, par vietējā kajakeru kluba saietu, kurš gandrīz precīzi pēc laikiem sakrīt ar festu. Nebija laika pētīt sīkāk to info - kur tas notiek. Pārsūtiju linku uz forumu Polam... Eh, ja nebūtu tas svētdienas tirgus kā nepieciešamība... No 1 puses tāds saiets nemaz nenotiek bieži, no otras puses - velo problēmu nevar atlikt. Svētdienas tirgus varētu būt vislabākā vieta, kur to atrisināt, bet atlikt uz nedēļu būtu riskanti.

Labi, gan jau. bet diena ir superjauka, tik vasarīga, tik silta, es tik skaista (:D ).
Aizejam ar Polu uz festiņu - kas tur? Es tur :D ne gluži, bet parasts cilvēku masu pasākums-saiets. Šur tur skan dzīvā mūzika - var pamainīt mūziku, ja pamaina savu dislokāciju; cilvēki klīst - var iepētīt dažādus ļautiņus - vairāk vai mazāk pillā; mini atrakciju parks ar lēkājošo bumbu un lielo straujo ratu, kas cilvēkiem apgriež iekšas otrādi; bodes, kuras kārdina ar krāšņākiem un ne tik krāšņiem tēriņiem (centos turp acis nevest, lai nesagribētu visu); bērni veļas baseinā pa piepūšamajām caurspīdīgajām leilajām bumbām - arī laba atrakcija; un pa lielam - tas arī viss. Pārsvarā visi sēž zālītē.
Ieturējām austrumniecisku maltīti zālienā, saldējumu un principā nolēmām atgriezties te tad, kad būs Rozā Floida uznāciens.

Pols aizveda mani uz Barnaku - pakalniem un bedrēm. Superīga vieta, kur pakavēties pie dabas. Pakalni un bedres ir burtiski! Un saulē tas veido smukus ēnojumus un kontrastus. :) Juaka pastaiga. Izrādās, bedres ir veidojušās no tā, ka tur tika rakti akmeņi māju celtniecībai.

Pēcāk pie Pola pačillot, līdz Rozā Floida koncim. Sāku printēt omei vētules ārā, snaāca aizkavēties, bet Pols arī kaut ko nesteidzās. Viņš nebija piefiksējis, ka Floida koncis taisās but tikai pusstundu. Tiekam brīvi tad, kad vairs nav jēga steigties turp... :D

Nebija jau arī galvenais tas koncis. Nu vismaz izprintēju vēstuli omei. Atliek atrast laiku titk līdz pastam. izprintēju arī algas lapu, jo kaut kas nav damaksāts.
Bildes ir šeit