Magnesia

Nu tā... Paldies Tev, Zvoiedrija, gan par jauko laiku, gan viesmīlību. Paldies mīļajiem draugiem, ka uzņēma mani, pie tam - ļoti viesmīlīgi un atvērti un jauki, un ļāva man izbaudīt visu. Tas nekas, ka varbūt nevarēja man veltīt tik daudz laika. Biju gan apsvērusi domu palikt vēļ 1 dienu gan pie A!, gan pie A2 (varbūt arī vajadzēja), bet sanaca kā sanaca un man būs iespēja lidz D tikt ar vienu transportu - ar paša D darba transportu. šōbrid esmu pramja stacijā. Bet...

Ar pārsteigumu - biļete uz vietas pērkot ir par ~12 Ls dargaka + ekonomiskas biletes ari izpirktas. Pie tam esmu parak nogurusi, lai dotos talak ar stopiem vai pat mekletu, kur parnakshnjot sho nakti, bet nozjeloju mazliet, ka nbebraucu ar to vacieti lidz Malmo, jo bilete ir 2,6 x dargaka neka planots. Bet nu nekas - notiek, kam janotiek.
Vismaz ir iespeja uzladet manus 2 telefonus. :)) Un notiesat avokado maizi. Lūkoju kaut cik necik ari izstaipit kaju muskuljus, jo smeldz jau tagad.

Pecak aizdodos tuvak vartiem un sastadu kompaniju uz gridas sedetajiem, turpinot ladet telefonu. Piesedos speciali tuvak 1 džekam ar mugursomu un vēlāk ieraugu miera simbolu viņam uz rokas. Apjautajos, uz kurieni tad ceļo. Uz Islandi ar prami. Nu sākam plāpāt un tusēt kopā. Gēteborgietis. Var just, ka zviedri tomer nav ipashi familiāŗi ar stopēšanu. Bet loti jauks puisis. Sirsnīgs un atsaucīgs.

Uz prāmja atradam samera labas vietas guleshanai, bet ta izradijas dzivnieku zona, lidz ar to ar vietu bija ta 50/50 + ik pa laikam sunji tomer ierejas. :D Lidz ar ko paguleju varbut max 20 min.

Tikām lidz Danijai 3 h (atrak neka dienas reisi), tusejam pa terminali DK gala, jo gulet gribejas un man lidz D atbrauc, ir kadas 8-9 h, Oskaram pus6 vilciens. Bet terminali, izradas sledz ciet plkst 4 no rita. Sodiba, bet nu vismaz Oskaram izdevas atrast 60 dāņu kronas kafijas automātā, kam par godu dabūjām abi pa karstai šōkolādei. Atradām staciju, kur ari nobāzējāmies lidz Oskara aizbraukšanai. Nogurums pamatigs, bet tur beņķī ne gulēšanai. Gribētos no rita izstaigat pilsetu ar, bet ne ar somu, bet somas depozita var nodot par 10 nieka kronam, kaut man nav pat vienas kronas. Un shoreiz neizdevas ari nevienu atrast.

Kaut ka notusejam un pec viņa aizbraukšanas kaut ka izdevas tomer iekartoties un pat aizmigt uz ta benkja.

Tikko redzēju, ka ara sualite, nolemu iet pamaklet kadu parku, bet par sodibu sev SE pramja puse atrasto bukletu ar Frederika ostas kartem aizmirsu tur, kur panjemu, bet shai puse - nviena sakariga bukleta. TOmer, cik atcros - ne cik daudz parku te neredzeju, tapec gaju, kur acis rada un atradu kaut kadu samera tiru zales plekjiti ielas mala. :D Tur nometos guljus un vel paguleju. :D Dazji vietejie izbriniti iereca, bet man pofig. :D Paklausijos muziku sava telefona un pakaifoju. Tas nekas,k a vinja sledzas ara ik pa laikam kaut ka.

bet vejsh gan shausmigs shejienē. Brrr.

Nu taa - esmu centram tuvakaja benzintankā un esmu nolēmusi mērot celju kājām, jo ieguldīt naudu autobusa chipā nav lustes (nemaz nezinu, kur sheit to var izdarīt, jo diez vai mans Stokholmas chips derēs). Shoreiz est man gribas un noperku subway sandviču, jo savu avokado maizi gribu pataupit velakam laikam. Eju jau ta ka virzienā pareizā, kaut kur pa viaduktiem maldoties, lai parliecinatos, ka eju pareizi (jo nevajadzigus kilometrus ar somu plecos noiet negribu) nostopeju velosipedistu taujajot, uz ko sanjemu piedavajumu braukt ar autobusu, jo ejami 3-4 km. Ne, esmu noskanjojusies iet kajam. Pa celjam pamielojos ar avenem shosejas mala.

Man kaut ka psihologjisks gļuks piemekleja - brižiem likas, ka esmu Dānijā jau. :D Bet tad katru reizi atskartu, ka tomer vel SE.

Tikusi lidz centram, ieraugu kaut kadu torni senlaicigu - lieki piebilst, ka dodos turp. Neizskatas nemaz tik talu. Tas izradas nocietinajuma tornis, kuram piekljut bez pamanishanas nevareja nekadi. Visai gudrs veids. Izkapelejusies pa turieni ieraudziju, jau patalu, bet njemot vera, ka laika man samera daudz, kaut kadu kalnu. Telefona GPS rada, ka tur ir ari skatu laukums. Nolemu pamegjinat. AIzlavijos cauri industrialam rajonam turp, celjsh shoreiz bija pagarsh, bet sasniedzams. Est gribas, bet negribas staties kaut kur pilseta un njemt somu nost. Gribas aiziet gala un tur notiesat savu vienigo paiku (jo notiritos burkanus aizmirsu pie A2).

Tiku kaut kadigi lidz turienei, galigi jau izsalkusi un tad vel jakapj kalna. Speka nav, jo kajas jau juutu. Pirms kada laika iesledzu savu Nokias GPS meritaju. Bet shis ik pa laikam izsledzas (laikam netisham nospiezas kabata kkas ne tas).
Pa celjam saku eest zakjkapostus, lai punci butu vismaz kaut kas. Pecak atrodu avanju plantaciju. yamm yamm yamm, saedos pilnu vederu (pec tam vel ari korintes). Uzkapu augsha (piedevam atradu trepes, kas bija tuvak neka iet kalnam rinkji), atradu skatu laukumu, bet nu... tas skats... nebija man, skats uz industrialu ainavu, pat ne pilsetu ka tadu. Bet nu labi - vismaz augstu. Un redzu, ka esmu tai puse kalnam, kur man vajadzetu but (tikai leja), lai ietu talak gar upi atpakal uz centru, jo laiks vel ir, bet nogurums ari pamatigs, ja nav gulets.
Nolemu kapt pa taisno leja turpat. Ar apzinashanos, ka var nakties ari kapt tpakalj, ja tur bus tik stavs, ka nebus noejams. Voisuma - vienreiz paslideju, bet gods, kam gods - manas sandales (kas pat nav pargajiena ssndales) iztureja stavas klintis un kaut ka leja tiku cuar brikšņiem un klintim.

Atpakaļceļš bija gaaaaaršššš... Vilku kājas, bet mana avokado maize ir ieekonomēta joprojam, jo paredzu, ka drīz atkal gribēsies ēst, jo puncis, kaut pilns, bet ar ogām utml materiālu. Štuks bija aizet līdz ostai varbūt un pēc tam vēl kaut kur vai ari pa ceļam kaut kur un pēc tam uz ostu.

Jau tuvu centram manu aci iepriecē skats, ko redzu - neesmu vienīgā, kas metas virsū dbaas veltēm, ja tas redz - kādda meitene nostopējusies un lūko pec ķiršiem, kas turpat ceļa malā. apjautājos un tad ar komandas darba palīdzību dabūjām dažas.
Parunājamies mazliet - viņa dzivo arī tā komunāli, dalot dzivokli ar citiem cilvekiem un ari Londona bija dzivojusi. Uzprasīju viņai - ko butu vērts redzēt Geteborga ta ne parak talu un ne parak ilgi, kaut lidz pramim svaas 3-4 h vel. Botaniskais darzs - nočekoja darba laiku un tas bija man nepierasts. No kaut kadiem 8 via 10 lidz saulrietam. Mes taa iesmejam, ka paspet vel varetu varbut, bet tuvak tomer bus aiziet uz tuvejo parku.

Sacits darits - aizgaju, atradu un atradu to, ka zviedri parkus uz nakti sledz ciet, vel pirms saulrieta. Jocigi, bet nu neko darit.

Tad nu devos taisnā virzienā uz ostu, pa ceļam visu laiku jautājot, cik talu un kur ir prāmis uz Daniju. Un te es sastapos ar citu fenomenu. Kā iepriekš Turcijā ejot ar kājām, cilvēki man teica, ka līdz turienei un turienei ir tiiik daudz km, kas man likās nieks jau tāpat, turklāt likās, ka nebija vis tik tālu. Tad sheit... es sastapos ar pavisam savādāku pārspīlēšanu. Pirma meitene, velosipēdiste, kam jautaju, cik talu lidz pramim, dabuju atbildi, ka 2-3 km. Nakamais man teica par 1 km, pec 1 km man teica atkal 1 km, ta tas atkartojas laikam vel reizi, lidz beigas kāds paris man smalkak aprakstija un galapunkts man jau bija redzams (prieka noelsos, ka beidzot gals bus redzams), teica, ka 20 minushu gajiens tada atra soli (man liekas, aizgaju pat atrak), kas pincipa nozime vairak ka 1 km manā ātrumā.

Pa ceļam vēl nopirku sandviču brokastīm un noteestēt beidzot to lakricas saldējumu. Bet nē - lakrica man garšo, bet saldējums - nē. :D Kaut ka tas garšu kombinacijas... bvē.

Un šī māžošanās ar saturu kuņģī - lakricas salčuks + skābā pārtika pirms tam, man uzdeva vēdergraizes.

Atpakaļceļš lidz centram bija garāks nekā turpceļš, kaut gan varbut psiholoģiski + nogurums? Nezinu. Bet osta atrodas vel aiz centra labu gabalu. Kopuma mazliet ar gps palidzibu noskaidroju, ka esmu nostaigajusi kaut kadus 25 km noteikti. T.sk., pa kalniem augšā un lejā, ar somu mugurā.

Vispār jau braucam. Un pavisam vispāŗ - braucU.

Beidzot tieku pie rakstishanas... Shis ir backdated posts.

Sanāca izbraukt pavisam vēlu, jo vēl šo to vajadzeja izdarit + A2 ar pamodās paris h vēlāk nekā teicās. A modināt negribējas, bet pie vinjas palika manas pastkartes.
Bet es neiespringu - apskatishu Geteborgu tik daudz, cik speshu un viss. J aizveda lidz pramim salas puse, kur aptaigaju auto ar savu celjazimi - neviens tik talu nebrauca, bet pashaa sakuma... sezj 1 paris un saka... ka brauc uz Daniju un rada uz moci. Es sashkjobu muti - Danija baigi OK, bet mocis - baigi neOK. Tad es joka pec paradu savas zimes otru pusi, kur rakstits DK - shie sak zviegt.

Bet ar vienu tiku vismaz ara no salu un pussalu rajona - lidz Hoby, tai pashai vietai, kur mani furinieks izlaida shurp braucot. Tur kadu laiku nacas pamedit, pa vidam izpleshot muti smaida, kad ieraugu furi ar LV Nr (negribeju ticet savam acim) un paveroties vinja smaidoshaja seja, jo, redzi - vinjsh tikko no Geteborgas. Izradas placī bija vel viena LV fure, bet ari ne tur, kur vajag man. Redzeju ari RUS Nr. Neviens vieglais pat isti uzmanibu man nepieversa. Vienigi - pirmo reizi apstajas kada sieviete ar "karavanu", bet brauca tik nelielu gabalu (lidz shim sie vispar ignoreja, kaut gan nezinu, kapec - man vinji izskatas tadi snobiski). Bet atradu beigu beigas vacu fuuri, kuras shoferim pagalam shvaki ar anglu valodu - toties vareju sakt jau ielauzties vacu mēlē.

Palauzamies vaciski un uz sava laptopa vinjsh smalki izpetija karti un izstukoja, kur mani laist ara pie G-borgas. Un nesakiet, ka virieshi nenodarbojas ar multitasking-u - vienlaicigi petija datoru un vadija furi. Pie tam nevis vienkarshi vadija, bet parkartojaas pa joslam. Pec tam uzsledz CSI - skatijamies to, vaciski, protams.

Es pa brizjam megjinjau tomer kaut ko runaties, jo citadi - migu ciet - riktigi sledzos ara, jo maz guleju pa nakti + visai karsti.

Ta visai atri tiku lidz G-borgai, kaut gan paguvu sakjert shaubas, jo shis shoferis brauca uz Malmo (kas ir ljoti pa celjam, ja stopeju visu celju lidz Danijai, ari paar tiltiem. Bet tai pat laika - gribetos tomer apskatit to Geteborgu, par kuru A2 saka, ka tur nav tada strikta centra - diezgan izkaistitas vietas, ko verts redzet, pa visu pilsetu. Viena diena nevarot apskatit.
Tomer braukt tiri ar stopiem butu letak ar un sanaktu varbut vairak citas pilsetas aapskatit. Bet, kamer shtukoju, tikmer G-borga jau klat un esmu izlaista ara.

Bet labi jau ir, ka shoreiz shadi, jo D atrakstija, ka vinjam taisni sanaks braukt nakamaja diena uz Frederikshavn-u, kur es ar prami iebraukshu. Vares mani savakt.

šodien izprašijāmies ar A2 J-am aizvest mūs uz dzīvnieku parku. Kā J teica - tur tiek turēti dzīvnieki, kas uz izmiršanas robežas (uzzināju par visādiem tīģeriem, ka sjau pagalam). tik vienīgi - kāpēc tur bija stārķi? Vai tiešām viņi arī? Zviedriem tas vispār liekaas neparasti un neiedomājami, ka stārķu ka biezs savvaļā, kā tas ir LV. Bet smuki amūras tīģerīši - mamma aš nopoozēja cēli, sniega leopardi gan slēpās. Vilkus vispār neredzējām. Bet diezgan labi, ka tur daudziem nebrīvē esot, dzimst mazuļi - lielajiem kaķiem bija un aš sarkanajām pandām.

Pēcāk viņi abi bija dikti aizņemti - ņēmos viena pati pa salu, izbraucu ar velo visus atlikušos braucamos ceļus laikam. Palikušas tik neizietas laikam kāju takas. Bet pat tās ar velo izbraucu daudz. :D Tādas visai nebraucamas, akmeņainas, šk=ķautņainas. :D Bet pat ar pilsētas velo tik ucauri, pie tam - ar vecā tipa bremzēm (priekšējās rokas bremzes nestrādā vispār, bet toties pedāļu bremzes). Bija tāds bampīgs brauciens, bet interesnats un daudz jālēkā ar pa akmeņiem un klintīm, pāri aizām un pampakiem. Ne jau ar velo, protams. Pat lielu dalju pa takam tur tomer vinju stumu, jo velo nav mans.
Noķēru dažas labas vietas, kur no augšas var ciematu redzēt un vēl aš tādu spotu, kur 360 grādos var redzēt visu salu - ūdeni visapkārt, kas bija pārsteigums laikam arī J. Ceru, ka stitch kamerai būs ok nostrādājis un pēc tam būs dažas garas foto lentas. :) A2 nav bijusi tik daudz kur. Bet ir vēl eksplorējamas vietas.Uzkrāvu arī akmeņu krāvumu. Tā līdz pupiem. Beet nokrita tas krāvums. Palika tik garš, cik līdz nākamam "kontrolpunktam". Saulrietu arī uzķēru. Nu nekas, ka nebūšu nopeldējusies šamajā jūrā - vismaz pabradājos, bet pēdīgā laikā nav vairs svelmīgi karsts nemaz, kas nozīmē, ka ūdens varētu būt stindzinoši dzestrs.
Nopirku šokolādes kūku uz atvadu vakariņām, kura tika papildināta ar aveņu mērci un putukrējumu uz karstām pēdām. Otro vakaru pēc kārtas pagatavoju (kopā ar vienu vai otru) vakariņas. A2 priecīga. :)

Bet šī viesošanās iet uz beigām, kaut ilga bija - 6 dienas - ilgākā viesošanās tiktāl. :) Bet ļoti viesmīlīgi abi divi un iepazīstināja diezgan daudz ar Zviedrijā notiekošo. Jauki bija sastapt viņus un arī iepazīt mazliet. :) Katru vakaru dzērāmpa vīnam, bet šodien ppirmo reizi rozē vīns, kas man bija topā. Atkal. Šis bija ļoti baudāms (pārējie man par "asu", par... nezinu... kādi, bet ne gluyji man). Ceru, ka viņiem viss veiksies labi.

Rīt dodos tālāk, apskatīšu arī Gēteborgu pac ceļam, moška pat visu dienu un ar prāmi ceļošu pa nakti, ja vien tas bbūs iespējams. :)
Principā rīt no rīta no salas varētu braukt daži uz darbu Gēteborgā, tomēr tik agri, lai viņus uzķertu, man braukt negribas. 6 jābūt pie prāmja... 4 celties neesmu gatava, kad tikai 2 iešu gulēt. :D
Redzēs - gan jau veiksies ok. :)

PS. deguns sāk atkopties, sāk izskatīties pēc deguna.

PPS. ārā traki gaudo kāds.

PPPS. izrādās, tā ir āmrija, ko redzējām zoodārzā - pēc izskata tāds kā maziņš lācītis, pēc gaitas arī, bet pēc nosaukuma tā kā kaut kas vilkcisks.

Nu tā. A2 man neļauj agri celties. Vakar cēlos pēc 10. Tas pat nav agri. Kaut kādi iemesli jau viņai ir gan jau.

bet kaut kā vairs nesaprotu, kāpēc atšķirībā no pēdējā ~mēneša es esmu pārstājusi mosties pati no sevis, pirms modinātāja...

Kāds kungs mani uzrunāja, jo saprata, ka es esmu ceļotāja, ne vietējā. Zviedrs atbraucis uz pāris dienām uz salu, taujāja par vietām, ko te redzēt. Cik uz to brīdi zināju, tik ieteicu.
Ieraudzīju pirmo reizi mūžā interesantu suni. Nav gadījies agrāk redzēt. somu (vai zviedru) lapu suns. Nevis koku lapu suns, bet lapzemes lapu suns.

Francūzis atbildēja beidzot atkal, ka viņa plāni ir mainījušies, brauks uz Fr dienvidiem - tur esot ļoti skaisti un mežonīgi. :) Bet, vai es paspēšu līdz tam tur nokļūt - nez vai, ja šitādā tempā virzos uz priekšu. :D Bet par stopēšnau teica, ka ok Francijā.

Vakar iepazinu, ko nozīmē dusmīgs zviedrs. Bija, par ko - vecākais dēls nebija sataisījis mašīnu, līdz ar ko, 2 h mums no dienas pa pēcpusi. Benzīntankā. Jo akumulators ir pagalam un jaunu nopirkt nevar uz vietas. Lādējās pietiekami daudz. Iedevu savu kabeli, lai var savu karsto telefonu uzlādēt.

Tiesa, arī minigolfu spēlējot, viņš lādējās. Uz sevi. Man ar A2 tas bija vairāk for fun. Vēl derētu biljardu uzraut.

Redzēju viņu māju ar pirti un džakuzī. Palīdzēju iekraut malku priekš kubla un apskatīju J poršu. Nu Turīga zviedru ģimene.
Ievēroju, ka mājas diezgan skaistas, bet sētas nav tik augstas un necaurspīdīgas kā LV, dažviet tīri simboliskas, tomēr velosipēdus tomēr tur pieslēgtus ne tā, kā uz salas - vienkārši noparko un viss. Bet uz salas pa vasaru dzīvo principā tikai turīgi zviedri, kuri nezog.

Zviedrijā ir diezgan populāri sportiski, ātri auto, visādi dodži, ferrari, porši uc tml. Otra lieta, kas ir ļoti populāra - retro auto - arī ļoti bieža parādība. Te LV retro auto restaurētājiem būtu noiets, jo, ja tāds ir darba kārtībā, tad maksā milzīgu piķi. Precīzi neatceros, cik J teica, bet tie nav desmiti tūkstošu. Miljons varbūt?

Uz salas visnotaļ kūsā dzīvība, cilvēku te uz ielas ir vairāk

Pie tam zviedri ir visia sportiski, daudzi skrien vai kā citādi sporto ikdienā, arī bērni no mazotnes jau tiek sportiskoti. Cilvēku vakarā te uz ielām ir vairāk nekā Pboro svētdienas saulainā vakarā. :D Par cik sala nav milzīga un kaut kas specifiisks te notiek ne tik ļoti bieži, tad vietējā baznīcā koncerts (tāda šlāgeriska grupa) aizpildīja visas sēdvietas.

Pase nu man beidzot ir rokā, ar visu vīzu. šodien izbraucām pa citiem ciemiem vēl mazliet trijatā. kamēr stāvējām rindā uz prāmi, aci pievilka margrietiņu lauks. Kāpēc gan neuzpīt sev vainadziņu? ar to pārsteidzu dažus zviedrus. :)

Mans deguns joprojām izskatās kā sarkans putna knābis (A1 apzīmējums), bet varbūt, ka vairs nav tik traki. Tomēr kaut kkur būs jānopērk kāds krēms, ko ziest visu laiku virsū, jo iespējams komplektā ar to rētu tas varētu neizskatīties pārāk labi vēlāk. Varbūt.

Neizdodas savas saulesbrilles salīmēt. Nu cerams, ka nejuks ārā. :D

Var gadīties, ka paklausīšu J ieteikumam un no Gēteborgas uz Dānijas ziemeļiem pārcelšos ar prāmi un tad stopēšu uz leju. Prāmis nav pārāk dārgs nemaz.

tiktāl izskatās, ka man soma kļūs tikai smagāka. A2 man atdod dažus krekliņus, kas viņai par mazu. :D Varēju savējos pat līdzi laikam neņemt. :D Bet nu nē - mani ir mazliet praktiskāki. :)

Vabrūt žēl, ka šoreiz Norvēģiju kaut kā neiekļāvu savā ceļojumā, bet tur, kā visi saka, ir ekstrēmi dārgi. Oslo atkal atzīta par dārgāko pilsētu pasaulē.

Mazliet esmu vīlusies savā jaunajā bateriju lādētājā - lādēja teju 24 h. Precīzi jau laiku neuzņēmu, bet pēc 12 h vēl nebija uzlādētas... Nu labi, ka man ceļojums tāds, kāds ir un labi, ka paņēmu ziepīti, kuram vajag tikai 2 baterijas un kurš nav baigi rijīgs, un bateriju man ir čupām līdzi. :D

Palasot savu grāmatu apjuku - pie kā sevi pieskaitīt, bet jāizlasa līdz galam, varbūt beigās ieviesīsies skaidrība.

Tatad esmu uz Malmon salas Zviedrijas rietumos.
Ierados pie A2 & J taisni uz vakarinjam. Pa pusei zviedrisks paris, kursh pa vasaru dzivo uz salas, kur uztaisijushi savu mini biznesinju kioska veida un kur vinjiem pieder laiva. Izveda isa, atra ekskursija pa salu ieksh auto, bet pa lielam mes to atkartojaam ar A2 garaka ekskursija nakamaja diena ar velo.

Tiri jauka, neliela sala, kaut gan tomer pietiekami liella. Ja ta visparigi Zviedrija ir lidziga daba ka LV, ja neskaita to klinshainumu. “Liek” LV cirst savu smezjus aaraa, bet pashiem patiesiba mezju ir DAUDZ. Bet uz salas ir gandriz tikai klintis.
Pozitivi ir tas, ka SE var peldeties, kur gribi, majas nedrikstot buvet tuvak ka 300 metrus no ezera. Mezji ari pieejami visiem.

Izvadaja mani ar velo gandriz pa visu salu, bet vel ir, kur braukt. Zviedri teste savas fuures uz shis salas – noliek tas priekshejas daljas un lai staav cik nu tur ilgi skarbajaa klimataa uz izturibu. Taa nu tur ir tadi piemineklji. Esot ari bijusi popularaka vieta, kur savulaik granitu njemt pieminekljiem. Hitlera vajadzibam te bijusi ljoti iecienita vieta granita ieguvei.

Pa vasaru te ir biezs ar cilvekiem, vel pat isteniba nav pats piikjis, bet ziema te ir tukshs un neesot, ko darit. Tomer, ja nav jabrauc katru dienu uz darbu, tad pa lielam dzivojies lokali pa salu – veikali te ir shadi un tadi (2 x dargaki ari), shadas tadas izklaides papildus saulei un udenim utt, jo pramis, kaut par brivu, tomer prasa zinamu laiku un tad vinji ieplano vairakas darishanas arpus salas.

Brinumaina karta mana pase jau atsutijas 4dien ash, nevis piektdien, tomer netikam tai pakalj.

Vakar pusi dienas nopampu pa pliko uz akmenjiem suale. Tagad jau izjutu sekas, bet divaini – uz beigam ne parak ilgi peldikji man, shkjiet, iesauljojaas vairak neka pirms tam bez. Megjinaju pecak iet nopeldeties uz netalo skaisto pludmali, bet udens, kaut sekls, bet tapat parak auksts prieksh manis. Toties shitaadaa veidaa gramatu bushu driz izlasijusi. Tomer sho gramatu var izlasit vairakas reizes. Un ir vel cita gramata ar, par celjoshanu Azijas DA. :)
Ada jau pamazam atvadaas no manis. Riktigi svilst viss kjermenis. Nags vel stookholmaa cuuciigi nesmuki un sapigi atlociijas bridi starp plaksteriem, bet vakar es vinju tomer noravu, jo karajas vien uz punjkja vairs un jaunais vel ne galigi, bet pa lielam tomer ir jau izaudzis. Galvenais – ka nesap. Vienigi tas jaunais ari ar kaut kadu gropi vidu, bet gan jau izaugs ari tas un bus ok.

Pasha vakaraa izpljaapaajaamies ar A2, bet starpposmaa izveda mani pa udenjiem, atklatiem un ne tik atklatiem. Ar laivu, protams. Agrak vinjiem esot bijusi kruta divstaviga laiva, bet izdomaja tomer iegadaties vadaamaaku un parkojamaaku, vienkarshaku ari. Zviedri patiesham ir pragmatikji.
Aizbraucam uz vienu piejuuras ciematinju – Smogen - ljoti miiliigs, pilns ar cilveekiem un ari restoraniem juras produktu veikaliem, apgjerbu uc lietu veikaliem un lljoooti pilns ar visadiem udens transportliidzekliem.
Peecaak aizveda mani ronjus paradit. Vairakas salas visai pilnas ar vinjiem. Vinji ar kaijaam sadalijushi teritorijas. Pec klinshu krasas var redzet, kur kaijas un kur nav kaijas, bet varbut ir ronji.

Bet bija forshi pa ilgiem laikiem izbraukt ar kuteri, atrumaa pa viljnjiem un izbaudit ainavu no juras puses.

Par cik pase 5diena bus roka, tad biju domajusi jau kurset talak, sestdien vai svetdien, bet J uzprasas man, lai palieku lidz pirmdienai. Bet kombinacijaa ar manu Hamburgas hostu man butu labak izbraukt vai nu tomer kada no we dienam, vai nu kaut kad otrdien vai tresdien. Vel jaizdoma un jaizstuko ari nakamais stopejamais celjsh.

Bet man prieks, ka A2 ir laimiga ar J un labi iekartojusies. Studiju biedrene.

A2 ir ari daudz muzikas, aptuveni laikam 2 reizes vairak ka man un daudz kas sakrit. Par cik vismaz austinjas man ir, tad jasakope vismaz telefona, kuraa, ka atklaju ir pat atminjas karte ieksha. Tiesa, brivi vien 700 mb. Bet ai, ka gribetos no turienes visu ta sakopeet. Nu vismaz kaut kas bus, ko klausiities. Varbut kada mirkli iegadashu vel kadu lielaku atminjas neseju. Tomer SE tas nenotiks. :D

Tachu franzuucis joprojaam nav atbildejis uz manu atbildi...

Bet shobrid gan viss, jaizbrauc iz salas iepirkties, pasi dabut un apskatit vinju maju.
Nezinu, kad bus nakama atskaite, jo visia shvaki te tikt pie neta un tad, kad tiek, tad tik lens tas modema nets un dators, ka vakara parasti atluztu pie vinja. :D Ko var gribet ar vecu mazu kompiti, kuram RAMs ir 1gb. Ipashi ar novecojushu IE.

Nu taa. Isuma statistika.
Kaa pitijs - A1 kartonus atstaju majas, bet tos jau nav problema dabut. Sudigak ir ar A1 bibliotekas kartinju, kas palika pie manis.
8 shoferi mazak ka 10 stundas no Sodertalje lidz pat A2 durvim gandriz. 530 km. Ja brauc ar auto vienlaidus, tad tas ir 6,25 stundas. Kaut gan pat nemaniju, ka butu nostavejusi tik ilgi stopejot. Kajam nenacas daudz staigat tiktal.

Stopeshanaa nepieredzejushajai A1 bija taisniba pa lielam – braukt ar biki likumu, bet lielas Geteborgas vizriena, kur vairak auto un cilveki brauc lielakus atstatumus + ir vairak arzemju brauceji. Pec Jonkopingas gan ar papildpadoma un vesela saprata palidzibu nolemu tomer izlaist Geteborgu un mest pa mazakiem celjiem. Vieta tur nebija ideala, bet viss tomer noriteja kopuma raiti. Tomer Geteborga butu daudz laika panjemusi un tur man tapat naksies iegriezties nakamaja stopeshanas posma. Es tomer izbraucu nemaz baigi agri no Stpokholmas.
Patikami parsteidza, ka no 8 pieci noteikti bija zviedri, par sesto neesmu drosha (laikam tomer senaka vai ne tik sena iebrauceja).

Pats pirmais bija krievu shoferits un bija tikai 1 fuure visa celja. Kopuma visnotalj pozitivi, cilveki dazjadi, vareja patalkot par visu ko, uzzinat daudz ko jaunu. Ar otro shoferiti - zviedru stjuarti sanaca forshs kontakts - iedeva ari savu vizitkarti. Vinja galu gala savu laik ASV stopejusi un apceljojusi daudz ko darba sakara.

Vieta, kur vinja mani izlaida (benzintanks) bija galdinsh ar solinju, pie kura eda kads virietis. Piegaju, uzprasiju, vai nebus pret, ja es tur papakoshos ar mantam un ta starp citu uzprasiju, vai gadijuma nebrauc uz Jonkopingu. Jaa, gadijuma brauc gan un piekrita mani pakjert. Palecos gaisa aiz priekiem. Saprotu, ka tas varbut bija ta, ka vinjam nekas cits gandriz neatlika, bet bija tik laipns un vel laipnaks - Jonkopinga vinjam bija jaabrauc pa kreisi uz dienvidiem, bet vinjs mani paveda vel labu gabalu uz ziemeljiem labakas vietas meklejumos.

Tai vieta, pirms golferis mani uznjema, man saplisa udens pudeles lences viena puse (ko velak fuurinieks rumanis salaboja) un gandriz pazaudeju savu telefonu. bet golferis bija jauks un pagaidija, kamer atrodu shamo. bus jaizdoma kaut kaada veida poga tur, lai nekrit tik viegli no kabatas ara. Labs, kas labi beidzas.

Furinieks gan bija nogribejies, bet neuzmacigs. :D Brangu gabalu mani aizveda, piedaavaaja ash uz Oslo aizbraukt ar vinju. Atteicos gan.

Pirms fuurinieks mani uznjema - tur gan visai ilgi nostaveju, nogaidiju, ilgaka vieta, varbut tapec, ka jau mazakas noziimes celjsh caur ne tik lielam pisletam. Toties pedeja posma no shosejas lidz salai mashinas ka tads lifts - tikko izkapju, pastiepju roku, ta apstajas un pedejaa ljooti veiksmigi - brauca taisni uz salu ar prami un vel maldijas, lai atrastu adresi man.

Bet vel 1 moments bija interesants. Pec furinieka gaju virziena vajadzigaja (vel savi 30 km janolauzj), pa celjam rakstot pedejo shi posma “celja zimi”, kad ieraudziju tur stavam mocikistu ar fifigu kjiveri. Uz sveicienu atbildeju ar sveicienu un shis piebrauca klat un sakam runaties. Pirmkart jau deva padomu, ka vajag papildinat manu zimi, jo tada pilseta ir vel kaut kur SE un piedavaja aizvest mani lidz vajadzigam pagriezienam, lai tiktu, kur vajag.
Es ta ka jautaju, vai mani un manu somu vares taa parvadat uz mocha ar mocha somam aizmugure, tad vinjs piedavaja, ka vinjs panjems savu auto turpat netalu pie baznicas. Sacits darits.
Izradas, shis ari tads trakais – savulaik nez kapec izdomajis braukt uz Kanariju salam un atpakal ar stopiem pilnigi bez naudaas vai garmatains aizbraucis un dabujis neizpratnes pilnus tekstus un skatienus no muitniekiem Izraeelaaa par vinja celjosanu bez somas, no ASV utml. :D
Turmpak viss aizgaja ka lifta, iznjemot faktu, ka prami tomer nokavejam. Bet nu nekas.

Lietus solitais ari nepienaca man, esot uz celja. Un visu dienu kaut ka iztiku needusi. Neapedu nedz A1 lidzi dotas pusdienas, nedz stjuartes atdoto lidmashinas komplektu. Kaut ka pat negribejas.

Cilveki ir jauki. Cerams, ka, ja “stivie” zviedri ir tomer pietiekoshi atsaucigi, tad talak uz dienvidiem cilveki bus ash elastigaki un njems vel atrak. Tomer bija noverojama diezgan speciga iezime – ja mashinaa sezj pensionari (vai tuvu tam), tad vinji vai nu pat nepieversh uzmanibu man, vai nu izturas ka pret spitaligo. :D To ari teica viena zviedru gjimenite, kas mani vismaz 6 km aizveda jau pilna mashinaa. Bet jaunie ir ok, kaut gan stjuarte ari vairs nebija jauniete, bet vinja ir pieradusi pie arzemniekiem ar.

Jä, Stokolma kä pilseta man patik. Ir dazjadiba, ir, kur aci piesiet, ir sädas tädas interesantas nianses, ir, kur ari foto lecas "piesiet". Vienigi - pec iekshejam sajutäm + cilveki nav "man".

Diena raibumiem izkaisita. Pa lielam - pirmä puse abäm pagäja darisanu ziimee, oträ - aktiva relax ziimee. Säku ar centrälo biblioteku, kura bija tiri iespaidiga. Izdeväs pat izprintet savu pieteikumu. Paldies A par visia lielo chakaresanos ar manas bildes izmeru lidzinäshanu vajadzigajas robezjas pec 3 parametru kriterijiem. Piedeväm to aplikäciju pildiju neskaitämas reizes, ka no galvas gandriz visu zinäju.

Bet varat par mani ierekt... Jau celjä, autobusä no rita... atchohnijos - ka pasi tachu njemu ärä, bet atpakalj neieliku?? Tä!! sarunäju ar shoferi, kur man käpt ärä un pec tam - iekshä un tik lecu ärä. Kur, savukärt, acumirkligi sapratu, ka pase tomer ir pie manis. :D Neko darit - gaidiju näkamo busu. Varbut tas mani no kaut ka pasargaja? Bet täläk viss noriteja kä liftä (A. izteiciens) jeb kä pa diegu. Uzreiz näca metro un paspeju kaut kä noorienteties atrast vajadzigo metro un ielekt pikstoshäs durvis. Abas reizes.

Neskatoties uz dazjam ne visai labäm ziimeem, ar viizu viss noriteja tiktal gludi, bet vispär shitas viizu bizness... IR BIZNESA PEEC. Sviests, bet, ko nu par to... Pieteikums ir iesniegts un tagad - notiks, kam jänotiek. Operators teica, ka nemaniija pietiekumä nekädas problemas - atliek gaidit. Airbaltic akcijas atlaidi neizmantoju, bet nekas liels tas nebija.

Ziimiigi, izvairoties no skaljas ielas telefona sarunai, atskärtu, ka nejaushi iegäju tieshi grämatnicä, citädi butu aizmirsusi märkjeri nopirkt. Bet kempinga pakläjinju nepirku pat, ja nejaushi uzgäju kempinga lietu veikalinju.

Vispär Stokholmä daudz ko redzet un parädäs velme pabuut veel. Tomer ir apsolits /citai/ A. (teiksim - A2), ka ciereshu 2dien un vinja ash darba laiku pakärtoja man mazliet.

Nja, izskatäs, ka Zviedrijä daudz värdu uz A ap mani, ieskaitot mani pashu.

Dabuuju kä suveniru ari edamkaroti no A. Jo aizmirsu mäjäs. Paldies vinjai velreiz.
Incigi, ka mp3 pleijeri ari atstaju nejaushi, bet austinjas atradu S-holmä.

Pec vizas aizbraucu pie A mäjäs, paedäm vinjas garäshigo radosho kulinäriju ar risiem galvenajä lomä un veiksmigi dabuujushas kaiminja A3 sab-trans meneshbiljeti, brivas braucam uz pilsetu pastaigät pa salu. T.sk., ar kugjiti.

Visai koloriti. S-holmä ir teju visi iespejamie transporta veidi, iznjemot trolejbusu. Shodien iemegjinäju shkjeersbäniiti kä A to nosaukusi. Lunaparks uz salas, salas tramvajs, fotsesija shuupolees pie saulrieta. Saulrieta fotosesija, skulpturas, princis, parks, udenji, biezo jahtu piestätne, jänjogas pa celjam ieammäjäm, ieverteejäm gaisa balonus saulrieta fonä, redzeju S-holmu no citiem skatu lenjkjiem, priecäjämies, ka pilsetä nebija täds veejsh kä no rita piemäjas rajonä, magnetafons kä soma plecä, runu mutulji ("melnä kontinenta" rajonä (kä A. to nosauca)), zakjishi un stirnas pilsetas pljavä un vel daudz kas.

Un vakarä atkal skatijäm bildes un priecäjämies, kaut pievakaree nav tik kvalitativas tapushas, bet dazjas tomer ir forshas. Un dizdras.

Säku jau makjenit ielauzties zviedru valodä, vismaz tä, käa A. man to pasniedz. Tä ir vel lidzigäka väacu valodai, kä domäju. Bet lidz saprashanai, protams, talu. Un neinterese man gluzji shi valoda, cilveki un zeme kä täda.

Ja turpinasies tik daudz bildeeshanas, tad ar visäm manäm fleshkäm nepietiks. :D
Un shis ir tikai celjouma säkums.

Riit jägatavojas doties stopot stiivos un sleegtos zviedrus. Vairäk gan ceru uz ärzemniekiem.

Shodien ari manaa iespaida braucam kaut kur pie dabas, neskatoties uz to, ka pie dabas bushu nakamaja punkta. Toties sheit, ezeros tomer var izpeldeties. Un shodien bija vel 1 tada diena, kad izpeldeties. Karsta, saulaina. Bet shoreiz peldkostimus panjemam un dvieljus ari. Labi, ka ta, jo bijam publiskä pludmale.
Bet lidz tam gribejam atrast nomalju, klusu vietu, kur plikoties atkal. :D Bet neatradäs, toties sanäca normäls pärgajieninjsh. Izmalamies riktigi pa mezjonigo Zviedrijas dabu, pa mezjiem, pa celjam atrasdamas i savvaljas kjirshus, i mezja zemenes, i mellenes tädas un sitädas. Daudz. I bucinju redzejäm, i citadi izbaudijäm dabu. Bet piemekleja vadatajs. :D
Es jutu, ka nevajag iet tur, kur gribeja A., bet neuzspiedu uz savu. Tä konkreti sajutu, ka vinja man neuzticas, nedz manai kartes lasishanai, nedz chujam. Kaut netiku devusi iemeslu neuzticeties. Bet laikam es esmu täda pati. Rezultätä visai pavelu tikäm lidz udenim, tomer bija forshi täpat. Uz klintinjäm atkal pazvilnet, papljäpät ar piileem.

Nopelsäm un bijäm laimigas. Tas nekas, ka tomer ljauzju pilnä vietä.

Man patik zviedru sabiedriskä transporta nosuakumi - tuneljbänis (metro), pendelbänis. :D Shodien ar tädu izbraucäm.

Izvedu A. pastaigäties.

Bet ljavu vinjai izveleties tä isti - kurp.
Mäjäs tika aizmirsts termoss ar teju, toties ljoti noderiga bija vakar iegädätä udens/limonädes pudele (par kuru labais pärdevejs man pat nepanjema nodoklja tiesu).
Aizbraucäm uz tuväko nacionälo parku. Tur, kä izrädijäs, ir ezers, ash - divi. Aizgäjäm pie tä, kur mazäk cilveku. Diena karsta - butu forshi tä kä nopeldeties, bet peldkostimus abas atstäjushas mäjäs. Nu nekas pec nelielas pastaigas ar nelielu mellenju devu atrodam tadu ipatneju pieeju pie ezera - augshä klinti. Tomer pec laika atskärstu, ka tä nemaz nav tik slikta vieta (ipashi täpec, ka citur cilveki jau salidushi), jo var noslepties un pie udens kaut kä tikt tomer var - tas nozime, ka tiek iemegjinats un ari atrasts. Un aiziet - pa pliko, i udens pelde, i saules pelde. Aiz klints cakinjäm var ari noslepties no publikas acim. Netrauceja pat 2 laivotäjas 20 metru attälumä.
Jo säkäs spontäna kailfoto sesija ar A. kameru. :D Izdomäjäm to kä attaisnojumu, par cik nezinäjäm zviedru attieksmi pret plikumiem.
Tagad man ir daudz kailfoto, pat tiri feini.
tätad zviedur udenji iemegjinäti - udens pat bija uzsilis pienjemamä temperaturä.

Vakarä aizbraucäm uz nomaljäku tirgu - ipatneji nudien - tur vairäk austrumnieku un citu iebrauceju, bet cenas ir cietäs un tirgus organizäcija ir faktiski kä veikalä. Pavisam savädäk kä vakardienas centra tirgu, kursh ljoti atgädinäja Tuvo Austrumu tirgu - ar izteiktu kauleshanos un to sajutu, ka tevi velk kä plustoshajäs smiltis iekshä. Tomer izdeväs ignoret reizem. :D bet parunäjos ar 1 bulgäru.

Tagad visai biezji "jalaizj arbuzs brivibä" un izeshanäs ne pa jokam.

Bet sarunas joprojäm dziljas. Turklät tik sen nebiju tä vienkärshi chillojusi, relaksejusies. Kur nu - vel - baudot saules pieskärienus. Neesmu atljävusies tädu laiskumu sen.

Konstateju, ka viza ir kljuvusi därgäka - acimredzot, to ietekme fakts, ka ar to tagad pastarpinäti nodarbojas tä firma. Nu pelnit grib. Pati vestnieciba par slinku ar to nodarboties, vai? Un no LV laikam tä izteikti daudz cilveku tiecas uz to eksotisko valsti...

Pärdomas mums bija ari par ubagotäjiem - tie te ljoti telo, bet viena shodien metro neteloja, bet izskatijäs ljoti pat zolida, stastot, ka gadu ir palikusi bez mäjäm, bez naudas. Käpec problema pameklet darbu? Vot nedoshu savu suri pelnito naudu tadiem slinjkjiem. Vel A. zinäja pastästit, ka rumänji uz sezonu brauc uz SE pelnit naudu ubagojot. Sabrauc vesela jura. un aizbrauc... :D un zviedri dod ar.

Ar A. mums loti daudz kopiga - ne velti esam sastapushäs. Kamer vina LV dzivoja, netikämies tä intjimnikä, lai parunätos. Dveselju radinieki.

Diena ir jauka, saulaina, ar zviedrisku vejinju un es tomer izvilksu vinju arpus majas, aizbrauksim uz nacionälo parku, vienu no.

Bet vakar pilsetä veiksmigi ljavu sev rokäs iegruust kädu "bukletu", kas izrädijäs telefona karte vietejä. Bez naudas iekshä saprotams, bet vismaz meitenes mani vares sazvanit letäk vajadzibas gadijumä.

Interesanta diena...
Izrädäs, ka vizu vairs netaisa vestnieciba, bet atsevishkja privata organizacija. neieraudziju tur dauzd inieshus stradajam, nedz vestnieciba, nedz tur. Izradas, ka uz vietas veidlapu aizpildit nevar, var tikai online. Piedeväm uz LV vini vinu ari nevar sutit un gribeja mani sutit kartot vizu uz LV. tas neies krasta. Izdevas sarunat, ka aizsutis manu pasi un vizu pec tam uz citu adresi Zviedrijä - iznemuma kärtä. Tikmer pati ari braukshu turp un gaidishu shamo tur. Bet gribeja, lai es njemu vinu dargos pakalpojumus, bet es pilseta atradu 2 un vairak reizes letak neka pie viniem. Jä, aizmirsu nofotografeties LV.

Bet nu neko - atradu i, kur izprintet, i nofotografejos.

Bet citädi - vienu bridi pat salikas, ka kluva karsti, citu bridi - vesi. bet atradu tirgu centra un parkä säkäs ielas mäkslinieku festiväls, ko lidz vakaram ari skatijos. Ppaspeju ari augljus, därzenus sapirkt.

Izrädäs, parks, kur tikämies vakar, ir pavisam pie kajakeru plaispota. Nevienu gan neredzeju un pat nemekleju, jo uzzinäju par to, kad mes bijam prom.

Diena forsha. Rit ar A. kaut kur stukosim aizbraukt, tuvak pie dabas. Bet vieta, kur vinja dzivo - ari forsha - zaljumu daudz, gaiss... un nostaljgiski... berni ärä spelejas pagalmä, viss tä... neliekas raksturigi musdienam pilsetä.

Bet pilsetä daudz velosipedistu. Kä maniju centrä - shkjiet, pat nebija, kur isti noparkot.

Nu taa. Esmu celjaa, neatgriezeniski. Bazjiijos par somu + vai neliks likt tais rezjgjos... Ja liks likt, tad var neielist, ja tic reiz Krista sniegtajiem noradijumiem. Bet noveicas ar to, ka pretodu lidzekli man akcepteja+ kad pienaca iekapsana lidmasina, tad kontroliere bija aiznemta ar ieprieksejo pasazieri un mana soma izspruka. Bet, ka skatijos, tad lika parbaudit uz izmeru somas, kas izskatijas visnotalj nelielas izmeros. Turklat, 2 reizes kontroliere nostaigaja gar visu rindu noradidama katram individuali, ka tas, luk, maisins ir jaieliek bagaazjaa, taa, luk, somina ari. Bet par manu kameru, nedz dokumentu sominu + ne varda. Phew.
Izspruku tatad.

Konstateju, ka soma nav veiksmiga un erta garai celosanai, bet kaut ka bus jaiztur.

Lidojums nebija garsh. Bet izkapsana kontrastaina. Ja LV pie majas man termometrs radija 46 gradus saulee, tad sheit ir patikami silts (un no rita pat dzestrs ka A. teica). Piezemejoties gaju aaraa ar domu pamegjinat jau pirmo stopeshanu. Visupirms gan jasaprot, kura virziena ir pilseta, jo nav ta viennozimigi. Ieraugu cilvekus, kas kapj ieksh auto un piesteidzos klat, uzrunadama angliski. Sieviete pagriezas pret soferi un parjauta vinam manu jautajumu...latviski. :) Soferis steizas man pavestit, ka zviedri stopetajus nenjemot, bet autobuss tachu maksajot tik 20 kronas vien (kam gan man ticet negribas). nu labi. Kuat kada zime, ka vel nav pienacis laiks stopet? Atrodu autobusu un izradas, vinji brauc biezak ka reizi pusstundaa kaa Agnija man preventativi teica. Tomer 20 kronas ir talu no patiesibas. 160 + daudz tuvak. Nieka 8 x vairak. Tas mani mierina, ka - ja tas letinjsh samelojas par cenu, tad varbut ari par stoposanu, kaut gan tas mani neizbrinitu, ja vesie un snobiskie zviedri ir kutri stopetaju njemeji. Lai jau iet pirmais brauciens komforta. Lidosta bija loti talu, ja pusotru h jabruac. Pie tam pa celjam ieveroju, ka gar shoseju nav daudz benzintanku vai ieskrietuvju.

Biju tik izsalkusi (un ari izslapusi), ka nenocietos sgaaidit A. un panjemu sushi, Pie tam pavars, shkjiet, ash bija japanis. Tomer - sajusmaa par to sushi nebiju, ir gadijies est garshigaku.

Jau piepildijas brivas celosana karma, ja ta to var nosuakt - konstateju, ka atstaju majas ari savu kompakto celosanas matu suku - ko nu? ar pirkstiem manas pinkas cauri nedabut, bet, kur dabut kaut ko kompaktu - figu zinu. Reuzltata A. pazinjo, ka vina var iedot man - ta izradas uz mata tada pati, tikai cita krasa. Vinjia esot 2 tadas un vinja patiesham man var vinju uzdavinat. Nu loti jauki, ja ta. Prieks, kur tu rodies! Turpini vien augt un augt. :)

Ja anglu klaviatura jau makenit savadaka, tad zzviedru ir pavisam savadaka.

Bet ar A. jau paguvam ljoti razeni izpljapaties par visu ko, nu pavisam par visu ko. :) Ari pie tejas uz balkona. Un palidzam 1 uz otru paskatities no malas. Dabuju ari vertigu skatu no malas par sevi. Nebiju ta aizdomajusies par to niansi ta agrak.
Uznjema ari mani loti jauki. Jau stukojam, ko labu brivdienas sadarit, arpus pilsetas centra. Redzes vel, ka man ies vestniecibaa.

Par cik ari no Pekkas un Murata dabuju svetibu savam celojumam, tad ja nu kas + varu tikt ari uz Maltu. :D
bet tad jau manis. :)) Bet tiktal viss ir loti pozitivi. Man ir izsniegts ari divguljams matracis, dzivoklits baigi forshs, ar balkoninju, ar zaljo zonu, sjauta ka kaut kur LV laukos mazliet, miers, klusums, "berni" pagalma meetaa bumbu. :) Bet dargi gan te viss, sasoditi dargi. UK bija daudz letak. Celot te ilgi apkart nebutu veseligi manam makam.