Magnesia

...dabūts nobeigumā pastaigai pa Berlīni. Pašu lielumu apskatīju, tādus zīmīgus spotus. Bet, protams, ka vēl ir ko redzēt. Iespējams, aizbraukšu vēlreiz.

Vēlu gan izkasījos ārā, bet bildes tiešām bija svētīgi sakopēt, lai nenodarbotos pēc tam ar manuālu dzēšanu. Vēl uztaisīju abiem maniem hostiem saldējumu (S garšoja, J vēel nenogaršoja). Vēl dabūju savu čeholu. :) Un vēl pilsētā notērēju laiku, ieejot lielā n-stāvu tirdzniec centrā sandales meklēt... Nu nekas tur neatradās, bet visu apavu stāvu ķemmēt nebija oma. Oma bija drīzāk iekļauties biļetes 2 stundu robežā, lai tiktu uz attālāku apskates punktu, no kura tad čāpot atpakāl, pa ceļam visu apskatot.

Tāda pilsēta ar vēsturi, ar smagu vēstures bagāžu. Mazliet palasot (jo pārsvarā bildēju ar domu (cerību), ka bildē būs salasāms daudz maz un kaut kad vaļīgākā laikā varēšu izlasīt) info un tekstus pie bildēm pie Berlīnes mūra fragmenta, visia bieži tur pieminēta pilsēta Coburg, kur arī esmu bijusi - iepriekšējo reizi. Aš nebiju domājusi, ka tā ar visai zīmīgi tur saistīta ar visu šito pasākumu. Tā likās tāda pilsētiņa ar viduslaiku raksturu.

Viena suvenīrveikala pārdevējs man uzdāvināja pastkarti, tunelī tīri smuki spēlēja muziku kāda grupa, tad vēl šis un tas interesants.
Pa dienu pat sualīte uzspīdēja un ar to diena kļuva atkal pamatīgi sutīga, jo gaisa mitrums liels - spiež sulu ārā pamatīgi. Ar saulesbrillēm ir līdzīgi kā ar lietussargiem un sviestmaizēm.

Jau pret vakaru, kad Sandra sāka apziņot mani par rumpju griešnau mājup, sāk līt lietus, kad taisni biju pie Brandenburgas vārtiem + Reihstāga. Tad nu ar kājām uz norunāto vietu. Nogājusi krustpunktā, kurš (aplis) tik negaidīti pienāca, ka apmulsu un aizgāju pa nepareizo ceļu - tā kā atkal atpakaļ prom no tikšanās vietas palielu gabalu. Nu vadātājs nopietnais. S mani gaida, ārā gāž, tumšs jau gana, karti arī ārā vilkt negribas, jo līst. Tā nu apmaldījos. Kad sapratu, ka gaidītā škērsiela netuvojas, sāku lūkot - a kur tad esmu. Ceļi tur visi līdzīgi - alejaini. Nostopēju dažus skrējējus un tie man teica, ka vajadzīgā stacija ir makten tālu un ka jābrauc ar transportu.

Špagoju vien atpakaļ, bet ne uz to staciju, bet 1 tuvāku. Plāns izdevās. S izdevās ielekt tai pašā S-bānī, kurā es biju. :D Plkst 22 laikam mājās tikām... Un karte žāvējas. Nu precīzāk - ceļvedis.

Sola lietu uz nakti aš smagu, bet par nākamo dienu prognozes atšķiras. Nu redzēs no rita... :) Bet plāns ir doties ar velo un Postdamu kārtigāk izlūkot - gk Sansusī.

Ar šovakaru mēs vairs neesam vieni pa visu māju - atgriežas saimnieki. Rīt gan jau iepazīšos. :) Jau brīdināti, lai nenobīstas, kad nāku ārā no dzīvokļa.

Viss! Das ist alles. Ich mochte schlafen zu gehen!

S ar j2 skaisti iekārtojušies. Tāds elitārs rajons kā Mežaparks LV. Īrē dzīvoklīti privātmājā.

Istaba pirmās pāris naktis jādala ar Andri, kurš arī Vācijā dzīvo - plāns kopā ar J2 geokešot sestdien ar laivām - paņemt sarežģītu 20 punktu kešu, kas izvietots Potsdamas maratona trases garumā un veidā.
Bet malači abi ar S - abi ņemās ar kajakiem ar pa Vāciju, maratonos un tā.. Ar ww gan nesanāk.

Kamēr puiši ar laivām rokas, plecus un muguru darbina, mēs abas laižam ar velo pa smuku maršrutu.

Apbraucām riņķī ezeram (vienam no), braucām pa bijušā Berlīnes mūra ceļu un kāpu skatu tornī, kur ielaminēta info karte par atjaunošanas darbiem turienē lieti noderēja kā vēdeklis, jo karstums pamtīgs.

2x nopelsām - katru reizi citā ezerā. Pirmajā udens kā pārsilis piens atkal, bet mērcējāmies ilgi, par cik laiks atļāva, kamēr atveldzējāmies aš tā, ka vēsi sāka palikt. Otrais ezers bija daudz foršāks - ūdens dzidrāks un vēsāks.

Bija inčigi vērot pīles (jeb precīzāk laučus) skrien pa ūdens virs; kā vienas, kas danco riņķī tūristu kuteriem, savus pakaļ skrienošos un bļaujošos bērnus vēl joprojām baro pašas, kamēr citviet, kur tūristi nebaro, mamma tik uzmana, kā visi pīlēni nirst iekšā (nē, ne ar pakaļiņām augšup, bet tā konkrēti nirst), laikam, lai meklētu paiku un kā vienlaikus ūdens helikopteri it kā sastingst virs ūdens. Kamēr peldējām vienā ūdenī ar pīlēm, tā paniski kliegdamas mūk, bet, kad krastā ēdam paiku, tad slapstās riņķī "re, kur mēs, re kur mēs ar, mums ar ēst".

Pelde bija bauda, bet svaigums uz īsu brīdi. 35 grādi šodien laikam bija.

Pa dienu nobraukti ~30 km (puišiem ~44 noairēti). It kā absolūti nekas traks, bet daži apgrūtinoši apstākļi bija gan - karstums nepārprotami, bet arī velo man bija par lielu. Labi, ka neesmu vīrietis. :D Zemākajā pozīcijā esošs beņķis prašijās tikt pazemināts vēl, a nekā. Plus, ka ar tik tievu un akmens cietu beņķi, kas spiežas dibenā, neesmu braukusi, līdz ar ko dibens sāpēja jau pusceļā. Citādi jau būtu ok, spēks ta bija utt, bet dibens sūrstēja. Visādi citādi mēģināju braukt un sēdēt/nesēdēt, lai tik vienas un tās pašas vietas nemocītu. Plus vēl mugursoma, kas nebija nu baigi smaga ar visu vīna pudeli, bet papildus karsēja muguru.

UPD. TOties GPS gan man tāds "advancēts" - nepagāja ne diena, tobiš - nebijām nobraukušas vēl pat visu apli (palika 6 km nenobraukti), kad gps beidzot nopozicionēja. :D Pozicionēt sāku ceļa sākumā. You can always rely on technology. Pa lielam jau nevajadzēja to pozicionēšanu, tomēr uz beigām satikām vadātāju. Viņš mūs apciemojas reizes 3, pat pie kartes. karstgalves. :D Ja ne tā, km būtu mazāk. :D

Tas saspringums arī vairāk uz nogurumu nostrādāja.

nu bet skaista tā Berlīnes piepilsēta. Vai priekšpilsēta. Gan, gan.
Vakariņās arbūzs.

Shodien ari manaa iespaida braucam kaut kur pie dabas, neskatoties uz to, ka pie dabas bushu nakamaja punkta. Toties sheit, ezeros tomer var izpeldeties. Un shodien bija vel 1 tada diena, kad izpeldeties. Karsta, saulaina. Bet shoreiz peldkostimus panjemam un dvieljus ari. Labi, ka ta, jo bijam publiskä pludmale.
Bet lidz tam gribejam atrast nomalju, klusu vietu, kur plikoties atkal. :D Bet neatradäs, toties sanäca normäls pärgajieninjsh. Izmalamies riktigi pa mezjonigo Zviedrijas dabu, pa mezjiem, pa celjam atrasdamas i savvaljas kjirshus, i mezja zemenes, i mellenes tädas un sitädas. Daudz. I bucinju redzejäm, i citadi izbaudijäm dabu. Bet piemekleja vadatajs. :D
Es jutu, ka nevajag iet tur, kur gribeja A., bet neuzspiedu uz savu. Tä konkreti sajutu, ka vinja man neuzticas, nedz manai kartes lasishanai, nedz chujam. Kaut netiku devusi iemeslu neuzticeties. Bet laikam es esmu täda pati. Rezultätä visai pavelu tikäm lidz udenim, tomer bija forshi täpat. Uz klintinjäm atkal pazvilnet, papljäpät ar piileem.

Nopelsäm un bijäm laimigas. Tas nekas, ka tomer ljauzju pilnä vietä.

Man patik zviedru sabiedriskä transporta nosuakumi - tuneljbänis (metro), pendelbänis. :D Shodien ar tädu izbraucäm.

... ja nu mums ienāk prātā no krievu valodas burtiski iztulkot vārdu колбасит (vsk 3. persona).

Mēneša laikā otrs mēģinājums aizvilkt mani uz klubu... arī beidzās neveiksmīgi. Piektdienā par godu Nila dzimšanas dienai viņa senčiem tusiņš draugu kompānijā, kurš noslēdzās ar klubiem. Liene (Ingusa labākā drauga māsa, kura, izrādās, pazīst Uģi) aicināja arī mani, bet man uz darbu... Šoreiz nekā...

Sestdiena... Negaidīti ciemos atbraucis atkal Antras brālis Juris kopā ar viņu māsas meitu Ingu un izskatās, ka visi ziepējas uz klubu. Pat Antra. Pucējas un ko tur vēl nē... Es nupat kā pamodusies un saņēmusi uzaicinājumu, ieslēdzu automātiski pretestību. Bet vienīgā atruna, ko izdomāju - ka nepaspēšu sataisīties, mati un blah blah blah. Nē, šitas nenostrādāja. Nu labi, var jau arī aiziet. 40 minūtes un biju gatava. :D Un pašā negaidītākajā momentā mājās pāragri no darba pārrodas Sauļis un "pieķer" Antru... :D Nu arī Sauļis... uz klubu. Nedejoja gan ne reizi. Mājā palika tikai pati jaunākā, pati vecākā paaudze un Ieviņš.

Aizgājām uz "Drudzi". Man patika - pamaz vietas, bet visai mājīgs. Skan forša mūzika - dažāda, ne vienveidīga. Forši vecie gabali, nostaļģija, Varēju riktīgi izārdīties, iztrakoties. Bet pārējiem izskatījās so/so. Nezinu, cikos, bet Juris (iniciators šim visam un klubu izvēlei ar (ar Uģi izstaigājuši teju visus Pboro klubus)) ierosina, ka jāiet uz nākamo klubu. Antra ar Sauļi šeit mūs "pamet" un aiziet romantiskā pastaigā līdz mājām. Patīk fakts, ka mamma Antra kopā ar bērniem un krustbērniem (Ingu) ietusē. :))))

"Šķidrums". Spēcīgi vēdīja Pepsi Foruma/Roxy aura. Nostaļģija, bet mūzika... house. House ir dažādi veidi, bet šis nebija man. Ne manā šābrīža "komplektācijā". Dejot un ārdīties varēja jau tāpat, bet apnika, jo vienveidīgi. Un vienveidīgi man ir liekams aiz vienādības zīmes ar garlaicīgi. Pirmajā bija foršāk, dinamiskāk. Otrajā arī nemājīgāk. Bet tas tik pēc manas šnites. Pēcāk dejoju inerces pēc, jo sēdēt malā un nīkuļot nav forši. Tad labāk iet mājās. :D Bet oma nebija iet mājās, oma bija laba. :D Kaut gan mājās iešana ar ne obligāti nozīmētu sliktu omu.

Noskaņota biju iztikt bez alkohola, jo man nevajag alko, lai iztrakotos. Alko reizēm var pat patraucēt. Man. Tomēr kompānijas pēc sanāca un ne jau bišķīn. :D Es brīnos, kā nebiju no kātiem nost no visiem šotiņiem un ruma kokteiļiem, ja ņem vērā, ka līdz šim ļoti reti un tad ar tik - vīna glāzi. Biju anyway visskaidrākā. Nē, nu labi - "Drudzī" vissskaidrākais bija Sauļis, kurš vispār neko, tad Antra, tad es. Nezinu, kurā "vietā" likt Juri, bet viņam noteikti ir jābūt izturīgam uz alko. Party animals - abi ar Ingu. Laikam kārtīgi izdejoju un ātri izgaroja. :D A Uģis esot čiepis no visiem dzērienus un izdzēris pa kluso. :D

Brīžiem tikām knipsēti tāpat kā to darīja santech.

Atlaidu pa pilnu programmu. Emmm.. nē, laikam palasoties, kā daža cita to dara, tad kaut kāda detaļa iztrūka, tomēr bez izārdīšanās, bez alko un bez herbārija (tas gan bija no rīta pēc visiem afetrpartijiem) neiztiku. :D

Četros no rīta ar pēdējo foršas dziesmas noti un pirmo gaili (par tiem gan neatbildu) devāmies meklēt, kur kāds piedāvā after party.
Nekur!!! Devāmies pastaigā meklēt diennakts točku, kur rumu nopirkt. Līdz šim viss bija pa gludo un skaisto. Bet te...sākās intrigas un piedzīvojumi dažiem. :D
Pie diennakts točkas rinda jau gara, neesam vienīgie. Stāvot iepazīstamies ar slovāku. Totālā ķitē. Es jūtos galīgi izvēdinājusies un sāku vērošanu no [m]alas. Apsēdāmies uz soliņa un "aplipām" ar citiem "līdzīgiem". Pirmie bija poļi un rumānis. Iepazināmies ar poļiem. Pilnīgā ķitē. Izrādās, Juris runā 7 valodā, tsk., poļu. Inga ari poliski močī tīri neko.
Pēcāk braļukas leituviskes arī piebiedrojas. Ar viskiju. Visi pa taisno no kakliņa. Viskijs ir pretīgs, rums bija vēl ok. Šitie varianti atkal atšauj atmiņā pusaudža gadus... Sēdēšana uz soliņa ar pudelēm rokā. Kur tie laiki. Tagad šis vairs nevilina... Esmu novērotājs, šitās epizodes gan man bišķi garlaiko, bet bišķin tā kā uzmanu visu parādi. :D Juris arī. Džordžs. :) Tas viss ilga, līdz Inga nosala tā, ka izprasījās, lai kāds pie sevis mājās uzrīko housparty turpinājumā. Ok, ejam pie poļiem. Kaut kur tur...
Tusiņš turpinās. Izpildās visi pārējie. Meitenes - tikai tik, cik mūsu kompānijā. Gāja vaļā čipendeils, uzmākšanās Ievai, kokčiki, jampadracis, tumbiņu spraušana, krišana gar zemi, datora ar mūziku izlūgšanās, kokčiki, dejas un daudz kas cits.
Inga izpildījās tik efektīvi (viņai labi sanāk, forši arī dejo), ka nabaga poļi nodomāja, ka viņa ir profesionāle, bet Juris - "saimnieks". Rumānis ilgi sita tirgu ar Juri - lai tas neprasītu naudu. :D Inga bija šokēta par to visu pēc tam, kad to uzzināja. Pa to laiku Inga visiem tiem pārējiem cenšas ieborēt, ka man un Ievai vēl nav 18 - mūs aiztikt nedrīkstot. :D Par mani varēja arī neuztraukties. Man laikam dabiski izdodas ieņemt stāju un man pat pirkstu nepiedūra. :D Iespējams arī tāpēc, ka jau uz soliņa sēdēdami, Juris uzdevās par manu džeku. Mani lika mierā, Ievu gan nē. Pat nelīdzēja boifrenda piesaukšana. Atšķirība arī tāda, ka es biju biksēs, kamēr Ieva īsā kleitā bez lencītēm.

Pēc kāda laika manu, ka Uģis planē un kādā brīdī jūtu, ka taisās aizplanēt. Atbilde izskan, ka viņam ir ok un viss kārtībā. Nu labi. Bet aizplanē uz ārdurvju pusi. Pēc kāda laika, kad neatgriežas, eju meklēt. Pirmajā stāvā šamā nav un ārdurvis uz ielu ir vaļā. Eju ārā meklēt un saukt. Šķita, ka pat redzēju viņu slājam, bet varbūt tomēr ne viņš. Esmu nosalusi, eju atpakaļ paziņot, ka Uģa ta nava. Juris saka, ka viss ok - mājās tiksimies. Man kaut kā čujs, ka nebūs vis tik vienkārši. Paķeru mēteli un Inga ar iznāk kopā ar mani, bet nobīstoties neatrast atpakaļceļu, izdomāja, ka jāmēģina uzzvanīt Uģim.
Uģis ir Jura sazvanīts un sakot, ka viņam ok, tipa laikam iet mājās. Tipa - zinot, kur iet. Vārdu sakot - tiksimies mājās.

Pēc kāda laika visiem nobrieda, ka tusiņš ir galā un jābrauc mājās. Ar taksi. Māja ir uz stūra un pa logu apskatos ielu nosaukumus. Pēcāk brīnījos, kā taksis atrada pēc tiem nosaukumiem, jo Sugar square tomēr nebija ielas nosaukums (tāda pat Pboro neesot pēc gūgles datiem):D
Tiekam mājās un man pirmais jautājums - kur Uģis. Meitenes- nu taču guļ noteikti, guļ!! Abas uziet augšā - savā gultā nava. Inga norauj Ieviņam segu nost kliegdama, ka tur Uģa arī nava. Esot to pašu ar Antru izpildījusi. :D

Nu ko - jautri ta jautri, a biedrs Uģis ir pazudis. Mierināšanai herbārijs tika pielietots.

Turpmāk notiek regulāra savzanīšanās ar Uģi, kuram vadātājs piemeties. Bet seit stāstu labāk turpināt iz Uģa stāstītā.
Izrādās, viņš pirmā zvana laikā bija planējis un vispār nesapratis, kur iet un kāpēc. Nesaprata ari laikam, kas vispār viņam zvanīja. Telefons zvanījis. :D

Viņām ļoti pīpēt gribējies un nav sapratis, kru atrodas. Sāka streļīt cīgas. Noķēra 1 šoferi - dabūja, bet uguns nava. Sāka streļīt uguni. Pēc tam atrada kabatā mammas iedotās šķiltavas pie kluba. Šai brīdī laikam sajutās pārlaimīgs. Kādā no šime laimes momentiem Juris laikam sazvanīja un mums stāstīja, ka Uģis izklausās laimīgs un tīri apmierināts ar radušos scenāriju. Pēcāk Uģis atrada kabatā arī etviju ar cigaretēm, ko tā pati mamma iedeva. :D
Pirmajam satiktajam (daudz tādu nebija) paprasīja, kur jāiet uz centru. Tur - caur krūmiem jāiet. Iet un iet, bet nekādi neatpazīst nevienu vietu. Nostopē mašīnu ar vecu tantiņu - vai jūs uz centru? Nē. Bet kā - jūs taču centra virzienā braucat? Nē, centrs ir pretējā virzienā. Un tā viņš turpu-šurpu. Tikām mājās iet vaļā citi piedzīvojumu stāsti un visa māja sacelta augšā.
Taksi es izsaucu 7:21, Mājās Uģis bija tā ap pus10. Pārlaimīgs novēlās koridorī uz grīdas. :)

Eiforija, izlādēšanās, elektrība, enerģija, lādiņš, dzīvība, dzirksteles, dzīvsudrabs, nostaļģija... ir vārdi, kas raksturo šo nakti.

Forša kompānija un 4 angļu klubi manā "kontā". Nav daudz, bet man nevajag kvantitāti, man labāk kvalitāti.

Un brīnos, ka pilnīgi nekas nesāp, pohu nav, pat kaltētāja nav. Pie poļiem atstāju savu šalli, bet, ko nu par šalli bēdāties. Pasākums izdevies, jautrība pa pilnu programmu un piedzīvojumi arī. Noslēdzu pasākumu ar gājienu uz veikalu pēc paikas. :D