Magnesia

Kosovietis 25 gadus dzivo Sveice ar visu gimeni. Diemzel aizmirsu vinam uzprasit, ka ir "paldies" vina valoda.

Loti mazins ciematins pie ezera, kur notiek daudz vairak pasakumu neka Fribourga. Nez kapec. Hosts man veleja atrast baznicu, pie kuras tad varetu ari tikties. Iegaju ari baznica. Tads ka baznicu turisms man sanak (tomer labak neka kapu turisms LV :D ). Tur ljautini ka reiz pulkiem sapulcejusies un dzied.

Kads mentali nevesels virietis Merfiju aptureja paplapat pirms izdevas lidz manim tikt. :)

Merfijs dzivo viduslaiku maja ar 3 staviem. Patik man ari iekartojuma stils. Nav perfektuma tiriba un kartiba - kas mani absoluti neuztrauc, ir tendence vairak uz miljlietinu tipa iekartojumu. Nu nepatik man minimalisms - garlaicigs, "auksts", nemiligs, parak sterils, parasti ari aukstas krasas, dod sajutu "nedod Dievs kaut kam pieskarties". Tada maja nepatik ilgi uztureties. Bet sada - katra lieta ir ar atminam par kaut ko un interesanti apskatit. Ka dziva muzeja. Un kopuma - loti majigi. Vinam ari dazadu masku kolekcija uc kolekcijas.
Savulaik vinam bijusi ari jembe, bet pardevis, jo ne parak spelejis uz tas.

Ari seit ir problema ar kontaktligzdu, tacu M2 ir universals adapteris - visam valstim laikam.

Gandriz pirmais, ko piedavaja - ir doma samiem pardot maju un atbrivoties no liekam mantam. Nebija daudz, bet piedavaja man paris azerbaidzanu cepurites (vienu pieminai panemu), auduma jostu ar kabatu (so noteikti panemu, jo ideali, kur noslept valuaables), lidmasinas celojuma mini komplektu, acu aizsegu atseviski, bet pats labakais bija tas, ko man lidosanas del nacas atstat majas - daksas un karotes komplektu ar nazi. Negribejas ticet, ka viniem tadu nevajag. Parjautaju 3 x.

Jau ap 19 sakas dazi koncerti Jazz festivala ietvaros (un tikai so sestdien sai nedela), bet tikmer uztaisijam est (ledusskapi pat bija viss nepieciesamais) un sagaidijam vina draugus, ar kuriem satusejam darza. Pats M2 spele grupa - kaut ko man par smagu. Ieradas vel kads grupas biedrs, parejie bernibas draugi, skolas, celojuma draugi utml. noproveju atkal dazadus vinus. Garsoja man tas, kas skaitijas ne ipasi labs. Nu pofig, kads vins tur kada tur sabiedriba skaitas. Man garso un punkts. :D Dazi bija pilnigi vietejie - pari kalnam otra puse esot taisiti. :) jautrs tusins padevas.

Vel kada couchserfere uzprasas uz kompaniju - atbraukusi macities francu valodu. Man izskatijas, ka ne tikai to. dzivo pie draugiem, bet neesot kompanijas, ar ko kaut kur aiziet sai ciemata. Tad nu visi kopa ari gajam uz festinu. Paris koncertus vel dabujam paklausit.

Jazz festivals deva iespeju iziet pa vietejo ciematu, pasedet dazados krogos, paklausities dazadu dzezu, t.sk. folk jazz, ka es to nosauktu. Bija forsi. Un cilveki parsvara runaja angliski ari sava starpa.

Nakama diena
sis bus mans vismazak bildetais ciemats, kura esmu uzturejusies. :D Jo nakama diena pa pilsetu nestaigajam - vairak pa lauku dalu, arpus miesta, nopeldejamies (it ka netira ezera (del udenszalem), bet izskatijas ok) un daudz plapajam, visai dzili, ari par vina bijuso. Ceru, ka tiks skaidriba. Izstaigajam daudz daudz, kopa ar Kilu (suneni), kurai tas, iespejams bija par ilgu.

Loti jauks hosts, jauns dzeks, velta man daudz uzmanibas ka cieminam. Laipns un easy going. Suns gan vinam tads mazins pluskitis kaka lieluma. tads visai negants - reti, kuru pienem, rej un koz, uzbruk. Bet man izdevas vinu piejaucet pie sevis beigu beigas. Naca pie manis un prasijas vien. :)
Ari mamma jauka, Loti relegiska gan. Savulaik ari M2 vedusi uz Taize.

Tusina laika uzzinaju par kadu smagu problemu reiz samilzusu Sveice. Problema ar serveladem. :D Zarnu (kuras pako ieksa desas) iegadatajs parstaja tas laikam razot un desu razotajs briesmas- ko nu, ko nu, jo aiz tam desam stavot ipasha tradicija - Iegriezt zimejumu (tikai krustu vai vel kaut ko - nezinu) un cept.

Notesteju vietejo limonadi Rivela, kas esot razota, izmantojot siera razosanas parpalikumus (par cik sieru tur razo loti, loti daudz, tad tos parpalikumus kaut ka jaizmanto). Bija loti garsiga. tada optimala garsa, bet no piena nedz garsa, nedz smaka.

Drizuma taisas but ari razas svetki. savulaik tiesam svineja par godu razai utt, tagad palikusi vnk svetki ar nosaukumu.

Konstateju, ka franciski runajosie DIKTI jauc LV ar LT.

par cik M2 patik tads visads Folk roks utt, tad ieteicu pameklet neta Skyforger. Izradas, vins vinus jau zinot. :)

"Aizdzinu" M2 uz veikalu. Ne nu gluzi, bet parliecinoties, ka nav parak talu, sarunaju aizbraukt uz kadu veikalu, lai dabutu sastavdalas saldejumam. Ar 2 veikalu palidzibu dabujam un pie reizes ari M2 uzzinaja par tadu ka iekartotu interesantu turisma info centru viena veikala. :)
Bet saldejums soreiz sanaca superigs. 1 sastavdala bija ar karamelu garsu. Vislabakais no visiem ieprieksejiem. :) Namm...

Dabūju savu hipiju dressu, nevarēju izšķirties vēl starp vienu foršu, bet riktīgi garu kleitu. Tomer nolēmu nepirkt abus tērpus. Varbūt vajadzēja. Turpināju ceļu uz "auto bagāžnieku pārdotavu", jau pēcpusdienā, kur arī dabūju šo to vajadzīgu tusiņam, piemēram, spēļu kārtis. Nē, ne spēlēšanai, bet komandu dalīšanai. Un daudz banānu. :D Pēc tam izdomāju, ka jaaiziet ciemos pārsteiguma pēc. Uzmodināju Rinaldu. Ne gluži - tikko bija piecēlies. Plkst 15. :D
Arī Armīns turpat un Miks. Arī papļāpājām. Gaidam, kad Armīns būs "izkoučsērfojies" pie manis un varēs viens otram uzrakstīt atsauksmes. :D Arī jautrs iestādījums. Miks ņēmās ar dārza darbiem - darba rūķis. APsolīja man iedot dekoratīvo saulespuķu sēklas. :))

Kolosāli saulains kvīkends. :) Pirmais pavasarīgais laiks pa ilgiem laikiem. :)

Jā, par kvī jeb par cūku runājot. Nu par jūrascūku - ka zi - varbūt beidzot būsim saimnieku atradušas. Pietika ielikt draugos attiecīgās db grupās. Atradās arī pircēja Fionas koncerta biļetei, uz kuru viņas meita netiks. Bet redzēs, vai realizēsies.

Bet anglieši kaut kā līdz šim Fionu ir tikai piečakarējuši - solās ņemt, bet pazūd kaut kādā miglā. Tie gan nav no Pboro - varbūt tāpēc.

Pagulētas 4 stundas - agrais rīts - meili, meili - vingrošana - īsās brokastis - veļļojiens - dekupāžas kursi - kopceļš atpakaļ - ciemi pie māsīcas - izpļāpāšanās - kastu medīšana veikalā - mājas - mantu vākšana - ēst gribās, bet nav laika - mantu nodošana Polam - iepirkšanās - varbūt paēšana, ja būs laiks uztaisīt - pie māsīcas - slidošana - ielūgums uz Uģa dz-d tusiņu... 

... ja nu mums ienāk prātā no krievu valodas burtiski iztulkot vārdu колбасит (vsk 3. persona).

Mēneša laikā otrs mēģinājums aizvilkt mani uz klubu... arī beidzās neveiksmīgi. Piektdienā par godu Nila dzimšanas dienai viņa senčiem tusiņš draugu kompānijā, kurš noslēdzās ar klubiem. Liene (Ingusa labākā drauga māsa, kura, izrādās, pazīst Uģi) aicināja arī mani, bet man uz darbu... Šoreiz nekā...

Sestdiena... Negaidīti ciemos atbraucis atkal Antras brālis Juris kopā ar viņu māsas meitu Ingu un izskatās, ka visi ziepējas uz klubu. Pat Antra. Pucējas un ko tur vēl nē... Es nupat kā pamodusies un saņēmusi uzaicinājumu, ieslēdzu automātiski pretestību. Bet vienīgā atruna, ko izdomāju - ka nepaspēšu sataisīties, mati un blah blah blah. Nē, šitas nenostrādāja. Nu labi, var jau arī aiziet. 40 minūtes un biju gatava. :D Un pašā negaidītākajā momentā mājās pāragri no darba pārrodas Sauļis un "pieķer" Antru... :D Nu arī Sauļis... uz klubu. Nedejoja gan ne reizi. Mājā palika tikai pati jaunākā, pati vecākā paaudze un Ieviņš.

Aizgājām uz "Drudzi". Man patika - pamaz vietas, bet visai mājīgs. Skan forša mūzika - dažāda, ne vienveidīga. Forši vecie gabali, nostaļģija, Varēju riktīgi izārdīties, iztrakoties. Bet pārējiem izskatījās so/so. Nezinu, cikos, bet Juris (iniciators šim visam un klubu izvēlei ar (ar Uģi izstaigājuši teju visus Pboro klubus)) ierosina, ka jāiet uz nākamo klubu. Antra ar Sauļi šeit mūs "pamet" un aiziet romantiskā pastaigā līdz mājām. Patīk fakts, ka mamma Antra kopā ar bērniem un krustbērniem (Ingu) ietusē. :))))

"Šķidrums". Spēcīgi vēdīja Pepsi Foruma/Roxy aura. Nostaļģija, bet mūzika... house. House ir dažādi veidi, bet šis nebija man. Ne manā šābrīža "komplektācijā". Dejot un ārdīties varēja jau tāpat, bet apnika, jo vienveidīgi. Un vienveidīgi man ir liekams aiz vienādības zīmes ar garlaicīgi. Pirmajā bija foršāk, dinamiskāk. Otrajā arī nemājīgāk. Bet tas tik pēc manas šnites. Pēcāk dejoju inerces pēc, jo sēdēt malā un nīkuļot nav forši. Tad labāk iet mājās. :D Bet oma nebija iet mājās, oma bija laba. :D Kaut gan mājās iešana ar ne obligāti nozīmētu sliktu omu.

Noskaņota biju iztikt bez alkohola, jo man nevajag alko, lai iztrakotos. Alko reizēm var pat patraucēt. Man. Tomēr kompānijas pēc sanāca un ne jau bišķīn. :D Es brīnos, kā nebiju no kātiem nost no visiem šotiņiem un ruma kokteiļiem, ja ņem vērā, ka līdz šim ļoti reti un tad ar tik - vīna glāzi. Biju anyway visskaidrākā. Nē, nu labi - "Drudzī" vissskaidrākais bija Sauļis, kurš vispār neko, tad Antra, tad es. Nezinu, kurā "vietā" likt Juri, bet viņam noteikti ir jābūt izturīgam uz alko. Party animals - abi ar Ingu. Laikam kārtīgi izdejoju un ātri izgaroja. :D A Uģis esot čiepis no visiem dzērienus un izdzēris pa kluso. :D

Brīžiem tikām knipsēti tāpat kā to darīja santech.

Atlaidu pa pilnu programmu. Emmm.. nē, laikam palasoties, kā daža cita to dara, tad kaut kāda detaļa iztrūka, tomēr bez izārdīšanās, bez alko un bez herbārija (tas gan bija no rīta pēc visiem afetrpartijiem) neiztiku. :D

Četros no rīta ar pēdējo foršas dziesmas noti un pirmo gaili (par tiem gan neatbildu) devāmies meklēt, kur kāds piedāvā after party.
Nekur!!! Devāmies pastaigā meklēt diennakts točku, kur rumu nopirkt. Līdz šim viss bija pa gludo un skaisto. Bet te...sākās intrigas un piedzīvojumi dažiem. :D
Pie diennakts točkas rinda jau gara, neesam vienīgie. Stāvot iepazīstamies ar slovāku. Totālā ķitē. Es jūtos galīgi izvēdinājusies un sāku vērošanu no [m]alas. Apsēdāmies uz soliņa un "aplipām" ar citiem "līdzīgiem". Pirmie bija poļi un rumānis. Iepazināmies ar poļiem. Pilnīgā ķitē. Izrādās, Juris runā 7 valodā, tsk., poļu. Inga ari poliski močī tīri neko.
Pēcāk braļukas leituviskes arī piebiedrojas. Ar viskiju. Visi pa taisno no kakliņa. Viskijs ir pretīgs, rums bija vēl ok. Šitie varianti atkal atšauj atmiņā pusaudža gadus... Sēdēšana uz soliņa ar pudelēm rokā. Kur tie laiki. Tagad šis vairs nevilina... Esmu novērotājs, šitās epizodes gan man bišķi garlaiko, bet bišķin tā kā uzmanu visu parādi. :D Juris arī. Džordžs. :) Tas viss ilga, līdz Inga nosala tā, ka izprasījās, lai kāds pie sevis mājās uzrīko housparty turpinājumā. Ok, ejam pie poļiem. Kaut kur tur...
Tusiņš turpinās. Izpildās visi pārējie. Meitenes - tikai tik, cik mūsu kompānijā. Gāja vaļā čipendeils, uzmākšanās Ievai, kokčiki, jampadracis, tumbiņu spraušana, krišana gar zemi, datora ar mūziku izlūgšanās, kokčiki, dejas un daudz kas cits.
Inga izpildījās tik efektīvi (viņai labi sanāk, forši arī dejo), ka nabaga poļi nodomāja, ka viņa ir profesionāle, bet Juris - "saimnieks". Rumānis ilgi sita tirgu ar Juri - lai tas neprasītu naudu. :D Inga bija šokēta par to visu pēc tam, kad to uzzināja. Pa to laiku Inga visiem tiem pārējiem cenšas ieborēt, ka man un Ievai vēl nav 18 - mūs aiztikt nedrīkstot. :D Par mani varēja arī neuztraukties. Man laikam dabiski izdodas ieņemt stāju un man pat pirkstu nepiedūra. :D Iespējams arī tāpēc, ka jau uz soliņa sēdēdami, Juris uzdevās par manu džeku. Mani lika mierā, Ievu gan nē. Pat nelīdzēja boifrenda piesaukšana. Atšķirība arī tāda, ka es biju biksēs, kamēr Ieva īsā kleitā bez lencītēm.

Pēc kāda laika manu, ka Uģis planē un kādā brīdī jūtu, ka taisās aizplanēt. Atbilde izskan, ka viņam ir ok un viss kārtībā. Nu labi. Bet aizplanē uz ārdurvju pusi. Pēc kāda laika, kad neatgriežas, eju meklēt. Pirmajā stāvā šamā nav un ārdurvis uz ielu ir vaļā. Eju ārā meklēt un saukt. Šķita, ka pat redzēju viņu slājam, bet varbūt tomēr ne viņš. Esmu nosalusi, eju atpakaļ paziņot, ka Uģa ta nava. Juris saka, ka viss ok - mājās tiksimies. Man kaut kā čujs, ka nebūs vis tik vienkārši. Paķeru mēteli un Inga ar iznāk kopā ar mani, bet nobīstoties neatrast atpakaļceļu, izdomāja, ka jāmēģina uzzvanīt Uģim.
Uģis ir Jura sazvanīts un sakot, ka viņam ok, tipa laikam iet mājās. Tipa - zinot, kur iet. Vārdu sakot - tiksimies mājās.

Pēc kāda laika visiem nobrieda, ka tusiņš ir galā un jābrauc mājās. Ar taksi. Māja ir uz stūra un pa logu apskatos ielu nosaukumus. Pēcāk brīnījos, kā taksis atrada pēc tiem nosaukumiem, jo Sugar square tomēr nebija ielas nosaukums (tāda pat Pboro neesot pēc gūgles datiem):D
Tiekam mājās un man pirmais jautājums - kur Uģis. Meitenes- nu taču guļ noteikti, guļ!! Abas uziet augšā - savā gultā nava. Inga norauj Ieviņam segu nost kliegdama, ka tur Uģa arī nava. Esot to pašu ar Antru izpildījusi. :D

Nu ko - jautri ta jautri, a biedrs Uģis ir pazudis. Mierināšanai herbārijs tika pielietots.

Turpmāk notiek regulāra savzanīšanās ar Uģi, kuram vadātājs piemeties. Bet seit stāstu labāk turpināt iz Uģa stāstītā.
Izrādās, viņš pirmā zvana laikā bija planējis un vispār nesapratis, kur iet un kāpēc. Nesaprata ari laikam, kas vispār viņam zvanīja. Telefons zvanījis. :D

Viņām ļoti pīpēt gribējies un nav sapratis, kru atrodas. Sāka streļīt cīgas. Noķēra 1 šoferi - dabūja, bet uguns nava. Sāka streļīt uguni. Pēc tam atrada kabatā mammas iedotās šķiltavas pie kluba. Šai brīdī laikam sajutās pārlaimīgs. Kādā no šime laimes momentiem Juris laikam sazvanīja un mums stāstīja, ka Uģis izklausās laimīgs un tīri apmierināts ar radušos scenāriju. Pēcāk Uģis atrada kabatā arī etviju ar cigaretēm, ko tā pati mamma iedeva. :D
Pirmajam satiktajam (daudz tādu nebija) paprasīja, kur jāiet uz centru. Tur - caur krūmiem jāiet. Iet un iet, bet nekādi neatpazīst nevienu vietu. Nostopē mašīnu ar vecu tantiņu - vai jūs uz centru? Nē. Bet kā - jūs taču centra virzienā braucat? Nē, centrs ir pretējā virzienā. Un tā viņš turpu-šurpu. Tikām mājās iet vaļā citi piedzīvojumu stāsti un visa māja sacelta augšā.
Taksi es izsaucu 7:21, Mājās Uģis bija tā ap pus10. Pārlaimīgs novēlās koridorī uz grīdas. :)

Eiforija, izlādēšanās, elektrība, enerģija, lādiņš, dzīvība, dzirksteles, dzīvsudrabs, nostaļģija... ir vārdi, kas raksturo šo nakti.

Forša kompānija un 4 angļu klubi manā "kontā". Nav daudz, bet man nevajag kvantitāti, man labāk kvalitāti.

Un brīnos, ka pilnīgi nekas nesāp, pohu nav, pat kaltētāja nav. Pie poļiem atstāju savu šalli, bet, ko nu par šalli bēdāties. Pasākums izdevies, jautrība pa pilnu programmu un piedzīvojumi arī. Noslēdzu pasākumu ar gājienu uz veikalu pēc paikas. :D