Magnesia

Ja iepriekšējais quiz bija ar sālsmaizes "piegaršu", tad šis bija attā noskaņā.

Gatavošanas karstumā, kad tiku līdz tam, ka jāvelk ārā klade (papīra nolūkiem) konstatēju, ka tā ir trešā lieta, kas man mistiski pazudusi. Ak nē. jau kāda piektā aiz bateriju lādētāja (kura neatrašanas dēļ nopirku jaunas baterijas lādējamās un vispār viņas bija pilnīgi sū** - neko netur), aiz tarbas, aiz "metāla" piļuļām un vēl kaut kā, par ko jau aizmirsu. :D Izmeklējos visur kur, bet nekādi nevaru atrast. A vajag!!! Sazvanīju Armīnu, lai paņem papīru līdzi. Nepaņēma. Nu nekas - rezerves plāns ar iekrājušamās (vīģe viņu zina, kā dgramatiski pareizi) vēstuļu aploksnēm, kuras ar šo pasākumu izlietoju. :D Bet visādi citādi, pat ņemot vērā to, ka ieplānotu printēšanu nevarēju veikt (jo kartridža printerī nebija), līdz ar ko nācās drukāt ar roku, bet visu paspēju. Tas gan lielā mērā pateicoties tam, kas rakstīts nākamajā teikumā.

Visi ieradās ar pamatīgu nokavēšanos.
Teicās ierasties gandrīz visi, kas bija iepriekšējā reizē + vēl bijušie kaimiņi šoreiz ar. Zinu, ka viņi nav tādu pasākumu piekritēji, bet tomēr - pa ilgiem laikiem satusēt, iepazīstināt ar savu "jauno" mitekli un pakomunicēt. Savādāk sanāk tik tad, kad es pie viņiem savācu savus meilus.
Ieradās Ieva un Uģa jaunā draudzene Samanta, Ieviņš vēlāk. Bet nu apsveicami, ka ieradās pat, ja viņu Nils apdauzīja pieri pamatīgi. Viņu ziņkāre laikam nostrādāja. Nevarēju atturēties no sarkasma mazliet. :D Naughty girl. :D Aizgāja ātrāk prom, sakot, ka Juris moška atbaukšot un tad - uz klubu. bet, pat neskatoties uz to, ka sen klubā nav sattusēts ar šamiem, kaut kā mani šī ideja neuzrunāja - varbūt tāpēc, ka īsti neticēju, varbūt tāpēc, ka galva tāpat pilna ar visu, vai tāpēc, ka Liquids man ir apnicis kā klubs.

Biki vilšanās, jo ļoti cerēju tiešām visus sastapt. Nu labi - tas, ka daži angļu valodas projekta skolnieki neieradās - viņu pašu problēma. Man nevajag daudz, man svarīgi ir man tuvie un mīļie (kvalitāte pāri kvantitātei), bet Viljamu cerēju satikt. Kaut kāds pārpratums, manuprāt, viņu atturēja, bet zinu, ka viņš gribēja ļoti ierasties. Mikam tur kaut kāds kašķis un kaut kādas nepatikas pret kādu vai kā. Nu Miks ir Miks, bet man vilšanās, kuru gan jau pārdzīvošu :D Tomēr paliek prieks par visiem pārējiem. Notiek tā, kā notiek.

Bet pats quiz bija foršs. Šoreiz ar visu mūzikas sadaļu - visu pabeidzām, neviens baigi nesteidzās šoreiz, kaut gan šoreiz arī Endrjū bija uz darbu no rīta. Bija visai sīva cīņa. neviena komanda neatpalika no citām šoreiz. Visi tādi eruditi, gudri un domājoši, kaut jautājumi nebija vienkārši, bet domāt liekoši (daudzi). Mūziku taisīju gan visai vieglu. Izteicās, ka viņiem patika. Man prieks un gandarījums. Šoreiz dažiem jautājumiem piedāvāju arī atbilžu variantus. Arī diskutablus jautājumus nomainīju. Bet nu man bija samērā viegli quiz uztaisīt - ar F grāmatas palīdzību. Kaut gan visi fakti tai grāmatā nav fakti - katru apšaubāmo pārbaudīju netā. Anglijā veidota grāmata laikam. :D nu labi - bērniem, bet vienalga - vai tad mazsvarīgi, ja bērni tiek maldināti ar nepatiesību?

Bija jautri. Šitajā kompānijā tā forši un viss dabiski - nu nekas - ka kašķi arī starp draugiem notiek, tur neko nevar darīt laikam. Beigās sataisījām fotosesiju. Sajūta bija BURTISKI kā kaut kādām zvaigznēm, kuras paparaci apsēduši. :D :D :D izrēcāmies. Vēl pirms beigām Maiks, Džeimijs un vēl 1 Maika draugs iepeldēja mājā - gribēja man laikam pārsteigumu uztaisīt, domājot, ka tusiņš beidzies. A bet nekā.

Pat, kad visi bija prom pēc pusnakts, Ry palika. Palīdzēja man novākt visu tāpat kā Henrikas pagājušo reizi. Un aizkavējās savā stilā. Iepazīstināja mani ar to, par ko jau tā kā zinu - tor projektu, kas nosedz tavas darbības internetā, ja vēlies "noslēpties", be, kurš nestrādāja uz mana datora. Ar biku sevis spīdzināšanu mums izdevās "pierūcināt" viņu, tāpat kā izdevās arī pierūcināt manu telefonu pieslēgties gūgle kontam, jo man tam kaut kā galīgi negribējās pieslēgt padziļināto štukošanu, par cik gribu citu telefonu. Nu tā mazuliet Ry aizkavējās tikai līdz 4 rītā. :D Apmaiņa ar bildēm ari jau notikusi. J. sanāca aplauzties pamatīgi, jo nesagaidīja mani atbrīvojamies.

Huuuh, tikko atnāca paziņojums, ka mans telefons ir kārtībā, beidzot. Paldies Dievam. Just in time.
Ļoti labi, pa ceļam uz majonēzes un krējuma iepirkšanu varēšu savākt telefonu. Laikam neiešu kājām, braukšu ar velo, tā būs tomēr ātrāk.
Būs jāsalādē visas aplikācijas atpakaļ. Bet par to uztraukšos 7dien. :)

Vakariņas bija jaukas. Anglis, polis, tunisietis un 2 latvieši. Polis gleznotājs, ar ko arī pelna naudu, uzgleznoja Viljamu, kam par godu arī vakariņas. Diezgan līdzīgs padevies, tomēr tunisietis (arī uzgleznots) šķita ne visai. Vakariņas visai greznas ēdienu ziņā. 4 course meal varētu teikt. Nevarēšu pastāstīt, kas tas viss bija, bet garšoja labi un interesanti un arī savdabīgi šis tas. Nu cepts banāns ar sldējumu un paštaisītu mērci desertā bija lieliska izēšanās. Vēl tika ēsts kaut kas, kas ir izgrebts no kādas palmas viduča, garša interesanta, bet nosaukumu nepateikšu. Un nē, es nefanoju par pūdētiem sieriem, bet 1 bija kaut cik ēdams. Diemžēl izdzēru kafiju. Un tas bija jau apmēram pusnaktī.

Viljamam ir patīkams Pboro akcenta trūkums. :D Vietējais man derdzās, bet viņš ir viens no retajiem angļiem, kas runā pareizi un ar normālu akcentu. :) Raians arī ok.

Pusnaktī Raians izdomāja pazvanīt. Sanāca forša, sirsnīga, jauka saruna. Pietrūks man visu šito puišu!! :( ļoti.
Raians atzinās, ka mani apskauž. Nē, nu tā pozitīvi.

Sakarā ar kafijas izdzeršanu šoreiz vēl laikam pus6 no rīta nebiju aizmigusi (bet vismaz jau mēģināju). Sāku lasīt jaunu grāmatu, bet likās, ka tā mani vēl vairāk nomodā uzturēs, tāpēc mēģināju vienkārši aizmigt. Un pamodos bez modinātāja aptuveni tikkos, cikos parasti lieku modinātāju, bet nekad neceļos. :D Šoreiz pamodos pāris h pirms plānotā mošanās laika. :D Laikam pilnīgs nemiers iekšā. Smadzenes nodarbinātas, ka miega režīmu nepazīst. Bet vismaz Coco šodien negulēja man pie sejas. Tad vismaz ciešāks miegs varbūt snaāca, ka vismaz pagaidām nejūtos pilnīgi neizgulējusies. Tomēr dīvaina sajūta ir. Jā, viņai patīk gulēt, atspiežoties pret seju. :)

Vēl jāizgudro 1 jautājums, jāsagudro atbilžu varianti dažiem jautājumiem, jāizgudro kāda spēle, jāsakolektē daži interesanti fakti, ar ko viņus nodarbināt, kamēr skaitu atbildes pareizās, jāsataisa našķi, jāsagatavo viss, jāiztīra māja, jāsakārto, jāizprintē, un citas lietas.

Kvizam ar jautājumi gandrīz gatavi. Mūzikas sadaļa uzfrišināta. Nebija laika gudrot jaunus veidus, kā cilvēkus komandās sadalīt, nedz arī komandu nosaukumus - pieturēsies pie iepriekšējā stila.
Dīvaini - vienas prognozes šodien un rīt sola labu laiku, citas - sliktu. Bet ļoti vajadzētu labu, jo rīt cilvēku plānojas vairāk kā pagājušo reizi - dzīvojamā istabā nesalīdīs, būs jātaisa dārzā.
Būs diezgan zīmīgs pārtijs. :)

Ienācās kouča pieprasījums no vien korejieša ceļotāja. AI, kā gribētos viņu uzhostēt, bet nezinu, vai F. būs mierā ar puiša uzņemšanu.

Vēl tik daudz darāmā...
ak jel... atrotiet, lūdzu, kāds kādu fabriku, kas ražo laiku. eh...

Šodien Magda piekāpa vēstules pārbaudīt, precīzāk to [ne]esamību.
Aicināja uz kaut kādu pabu, kur kaut kāda grupa Motorcitywipers (jāpārbauda) uzstāšoties. Bet atteicu, ka ir citi plāni. Precīzāk - jutu, ka būs, jutu, ka briest tusiņš pie Rinalda & Co. Jā, vakarā Armīns atsūtījis ielūgumu uz BBQ.

Nu vot tā es rakstu CV. :D Bet šitādā skaistā, siltā, saulainā, superīgā laikā nespēšu anyway sevi piesēdināt pie CV. Kaut ļoti vajadzētu... Gan jau pa vakariem kaut kā.

Bet principā šobrīd ir tā, ka es būtu spējīga aiziet no esošā darba tā vienkārši uz sitienu un strādāt kaut vai neregulāru darbu citur... pagaidām.
Bet nu redzēs, kā ies.

Skatījos, ka 80% sasniedzu pārsvarā šonedēļ, izņemot vienu dienu ar 36%. :D Nu šodien bija pietiekami labs materiāls (ne gluži ķirši, bet normāls) un daudz brīvas vietas, tomēr arī daudz problēmu, kas palēnina. Bet vienalga - 100% nav. Un nebūs, ja nebūs ķiršu - lai i negaida.
Šodien izsludināja, ka pa visu noliktavu kopumā uzņemšot 30 cilvēkus strādāt pa tiešo. Tas nozīmē, ka daži aģentūrnieki tagad vergos mēli pārkāruši, lai tiktu pie kūkas. Tomēr daži, kas vēlas prom, nepieteiksies nemaz.
Un šajā situācijā - es arī, iespējams, tā darītu. Kad es pieteicos, tad tomēr nebija tik drastiski tur viss...

Visādi citādi esmu pievārējusi to manu kriminālo autoritāti - neganto laika zagli un tagad esmu sev uzlikusi jaunu apņemšanos - nomainīt vienu svau ieradumu. Redzēs, kādi man būs panākumi. :)

Tomāti iesēti, cerams, ka izdīgs. Pavēlu, bet šogad viss pavēlu sākās. Paldies Dievam, nē, bet Fionai, ka atcerējās par manu lūgumu ienest puķupodu iekšā vakarā.

Bija tāds prieks, nez kāpēc, iekšā, veļļojot mājās - laikam aiz tā, ka vēl viena murgaina darba nedēļa beigusies.

Foršs un jautrs vakars ar pasēdēšanu pie drinka, boulings, gaisa hokejs, formulas sacīkšu automāts un nobeigums MCDonaldā (jā, neraksturīgi, bet kādreiz var arī tā) ceļā uz mājām, jo nebija oma pa klubiem, pabiem sēdēt. Būtu jau jauki atkal sadejoties, bet bija labi bez tā. Arī Rinalda aicinājumu doties uz Rock klubu noraidīju. Nu, kad nav oma, tad nav. Bet visu pārējo izbaudīju ar prieku.

Bet mēģinu saprast... kāpēc liktenis man mūždien piespēlē puišus pa diviem uzreiz... Vismaz pa diviem. Īpaši tad, ja nav baigā luste uz viņiem. :D Tomēr abi forši. Mīļi. Tiktāl.
Bet abi viņi saistās ar šo pilsētu. Es sevi nesaistu ar šo pilsētu un palikt šeit negribu... Dilemmas kūka dilemmas traukā.
Interesanti, ka abiem ir problēmas ar uzmācīgām bijušajām. Vai tā ir kāda mācība, kas mani sagaida sakarā ar šo tēmu!??

Laikam šobrīd vienkārši kaut kādas planētas taisa "trādi-rīdi". :D Bet parasti, kad viņas beidz taisīt to "trādi-rīdi", tad arī viss beidzas... Tā, ka nu redzēs, redzēs...

Iespējams, lai vai kā man to negribētos, laikam jau tomēr visiem, kas piedzimst uz šīs planētas, pamata uzdevums ir attiecību pieredze. Tāda vai citāda.

Kamēr finišēju sarkanā vīna pudeli (jo konkrētais baltais vīns negaršīgs)... joprojām uz jautrības viļņa pēc quizza. Bija superīgs pasākums, daudzi atzina par labu esam, galvenais, ka bija jautri. :DDD
Brīžiem pat līdz asarām. Kaut kad varbūt izdosies sakārtot bildes un ielikt bildes kaut kur... tāpat kā pārējiem 10 pasākummiem, kas stāv rindā... :D

Bijušie kaimiņi nebija, jo Ieviņam, vārda diena, ko, protams, nevarēja pateikt pirms 2 nedēļām (man nav kalendāra - neredzu, kam, kas un kad). Bet nu i fig. bija jautri anyway i bez viņiem. :D

Šoreiz pārmaiņa - nebiju vienīgais skuķis starp visiem džekiem. :D Šoreiz bijām divas. :D

un jauka pārmaiņa starp visvisādiem pasakumiem - jau otro reizi pasākumā nebiju vienīgais veģetārietis :D

Vakara teiciens... "Tu mūžīgi izskaties pārāk laimīga, tāpēc vajag pakritizēt". :DDDDDD

Viss bija pa pirmo. No mana skatu punkta. Nē, jautājumi nebija ideāli - bija daži strīdīgi utt. To jau pie dažiem jautājumiem minēju. Bet - tas viss ir FOR FUN.

Bija bik par īsu. par īsu istenībā tāpēc, ka ciemiņi nokavēja. Citādi būtu viss paspēts. Nu nekas - mūzikas sadaļa paliek citai reizei. Katrā ziņā, šitadam pasakumam es pacenstos atrast laiku pat saspringtā grafikā, nekā vienkāršam dzeršanas pasākumam.

Un yippyyyyyy!!! Dabūju dekoratīvās saulespuķes sēklas - rīt jālūko piecelties tomēr normāli un tikt uz bagāžnieku tirgu - moš izdodas dabūt smuku podiņu tāpat kā citus foršus "niekus" jau ir izdevies agrāk. Un jāiestāda!!! :) Kaut kur melnzeme jāizrok. :)

Lūk... Gatavojoties savam tusiņam, sagudroju instrukciju tam, kā nokļūt lidz WC. Tādā jautrā, humoristiskā veidā (Fiona lasīja un smējās). Papildus bagāžnieku tirgū redžeju uzrakstu, kas tualetei paredzēts - arī humoristisku. Pieliku to tekstu klāt savai instrukcijai, bet, lūk, satraukājos, vai tas teksts nevarētu izraisīt aizvainojumu kādā vīrietī?
Teksts, tātad:

"Loo rules:
Gentlemen: Please stand closer.
It's shorter than you think.

Ladies: Please remain seated
for the entire performance. "

Tātad, mīļie cibinieki, kā īsti ir - ir iemesls apvainoties vai viss ok? :)

Tusiņš bija foršais! Nebiju domājusi, bet "kariņu" spēlēšana ar lāzeriem joprojām ir azartiska padarīsāna. Jā, jā, šaudījos ar lāzeriem. es. :D

Pēcāk tusiņš fast fudā un tad nagla pasākumam. It kā jau nekas, vienkārši aizgājām izdejoties. Jauns klubs manā UK kontā. :D Bijām tur, jo trāpījām uz dzērieniem par puscenu. Garšīgs zemeņu un aveņu sidrs. Nosaukumu neatceros, kaut kāds jokains, zviedrisks laikam. Šobrīd šis klubs ir manā TOPā. :D Ieraudzīju džekus ar nu TIK lielu, nu TIIIIK lielu glāzi, ka sāku blenzt virsū :D Tas izprovocēja vienu no viņiem sākt flirtu. :D Jautrība sākās.

Bet nepatika man šamais. No pirmā stāva ātri aizmukām augšā, jo mūzika nepatika - līdzīga kā Liquidā - monotons house - nu cik var gorīties vienās un tais pašās kustībās - tak apnīk. A citas kustības neprasās pie tādas. Prieks, ka pārējie ar bija domubiedri. A otrā stāvā mūzika 80to utml stilā. Nē, nu jancīgi, nostaļģiski veci gabali. Cotton Eye Joe, Queen, Macarena un viskaut kas cits. Varēja riktīgi izdejoties, izārdīties, izprikoloties. Juhū! Un publika arī interesanta, ko papētīt. Riktīgi jautri. Tur varēja redzēt, ka dažas vecmeitu ballītes, varbūt vēl arī vecpuišu. Seksīgas cietumnieces ar seksīgām policistēm, mūķieši (džeki par mūķenēm pārtērpušies) īsos talāros (vai kā viņus tur?), "prostitūtes", "Misenes" uc impozanti personāži.
Flirtētājs arī uzvilkās līdzi un uzvilka visus draugus. Mēģināja padarīt arī greizsidrdīgu, bet velti centās.
Vēl kāds cits man "odas" dziedāja. :) bet es eju uz klubu izdejoties, izārdīties, nemeklēju nevienu.

Pēcāk saņēmās dejot arī viens no mūsu bara - Džeimijs, kas nekad īsti nedejo un vispār ir kautrīgs, bet uzlūdza mani. Te sākās citas štelles, jo Taņa no mūsu bara ir ieķērusies viņā un iet visur, kur viņš, bet tas nav abpusēji. Tad nu uzmācās man ar jautājumiem, vai gribu, lai viņa paliek vai lai iet prom? Wtf? To pašu arī viņam jautāja. + vai man patīk Džeimijs utt.. Stāstīja, ka viņš esot jauks un foršs. Nu sasodīts, cilvēks nevar tikt pāri, jau gadiem... Bet jātiek, jo Džeimijam nav nekādas intereses par viņu. Greizsirdība neliks viņu mierā. Bet es nesēdēšu malā tikai tāpēc,ka kāds netiek tam pāri - turpinam ar Džeimiju ampelēties. :))))

Vēl bija trešā, sarkanā, zāle. Arī labi.

Bija sasodīti jautrs vakars, palikām pēdējie no mūsu bara (ja neskaita to, ka Taņa visu laiku grozījās par un ap visur, kur mēs - tuvāk/tālāk), izdejojāmies, izsmējāmies.

Šodien kaut kādas kāju muskuļu grupas ir "pārsteigtas" un liek man tagad izjust savu "pārsteigumu". Pēc hardcore slēpošanas tās laikam citas grupas, kas vairs nav "pārsteigtas".

Sasodīts. Tikko atskārtu... Precīzāk - man lika atskārst. Ieviņa meils.
Apsolījos ierasties uz 2 cilvēku dzimšanas dienu. Vienā dienā. Kā es šitā??! Neesmu nekad agrāk šitā nolažojusies. Bijušais kaimiņš Ieviņš un Magda - mana Vudstonas mājas priekšgājēja.
Ko nu??!!
Gribās vairāk pie Magdas, bet Ieviņš pirmais aicināja...
Uz abiem diez vai var pagūt.

Aaaah.

Tā ir, ka pilna galva ar viskaut ko - vēl uzņēmos rīkot nākamo Quizzu, pie sevis. Tas būtu arī kā sālsmaizes tusiņš.

Nu tā - iepazinos ar manu "priekšgājēju" - kā nojautu - poliete.

Esmu uzaicināta uz karaoke pasākumu svētdien un arī uz polietes dzimšanas dienas pārtiju ar lāzeršaudīšanos un restorānu.

Nu redzēs.

Jautrs tusiņš pie Rinalda, uz kuru uzaicināja Armīns. Internacionāls. Latvji, leiši, anglis un melnais. Quiz. Komandās.
Biju komandā ar angli. Šis anglis man tīri sakarīgs likās. Nē, bet tusiņš foršs. Visi tādi uz metālisku mūziku tendēti, izņemot mani. Rinalds ari neizskatās pēc tāda fana.

Šoreiz muzikālā daļa biki zelēja. Nu patiesībā ļoti zelēja. Visi atzina par zelīgu. :D Visi izņemot quiza rīkotāju. Pārāk vienveidīga. Es nevienu gabalu neatpazinu. Es pat dzirdētu gabalu nosaukumus un izpilditājus nezinu, kur nu vēl - nedzirdētu. :D

Moš nākamreiz jāsagudro man arī jautājumi un jāuzrīko...

Uz beigām gan panesās visu harlem shake klipu skatīšana jūtūbē. :D


PS. dažs negrib laist mani vaļā... Dažs ir iecirties un negrib iziet no manas dzīves. Varbūt nav slikti, ka mēģina. Bet es nevaru tā... I never believe in words unless they fit with works... Diez cik ilgi nevaru izturēt tādas savstarpējās attiecības. Kur nu vēl pēc tā, kas tika sarunāts. Netur manas ausis tādas muļķības. Nu netur.
Un tagad man vajag mieru kā nekad, jo katra reize, kad sacepos par to, beidzas ar galvassāpēm. Slēpošnaa pēc traumas nesagādāja nekādas problēmas, distancenes ne tik un izjāde ar zirgu arī nē, bet, lūk - ir lietas, kas sagādā...

House party pārvērtās par club party.
Vārdu sakot - viena riktīgi jautra diena. Ar Santu arī izņirdzāmies slidojot. :D
It īpaši tāpēc, ka bija Juris un vēlāk pat Inga atbraukusi + daudz jaunu seju.

Hantingtona laikam nespīd... :D

Bet biļetes!!! Ceru, ka būs kļuvušas vēl lētākas :D

"Uzskati, ka visas Tava spējas un zināšanas ir tikai līdzeklis, lai palīdzētu citiem cilvēkiem."
Vai nav ironiski tādu vēstījumu izņemt no alvas sunīša pēc tā, ko man pavēstīja mana numeroloģijas matrica?

Bet no alvas izlējās kaut kas līdzīgs pūķim, ne pūķim... Naudas daudz nebija.
Paldies mammucim, kas atsūtīja man šādu suvenīriņu. :*

Kaut nebija oma, biju ar mieru iet gulēt, tomēr ļāvos uzaicinājumam pievienoties kaimiņu mājas ballītei.

Ballīte kā ballīte. Ballīte parastā. Ievads pliekans, tomēr iztirzājumā patīkamu vēsmu ievieš vēlāk daži ciemiņi - Sauļa māsa ar savu dzīvesbiedru. Pēcāk parunājoties - jauks pāris, - dzīves draugi, kā paši saka. Un izrādās, viņš ar meditācijām nodarbojas... Turklāt uzrīkoja mums nelielu dziedāšanu savā izpildījumā un savas ģitārspēles pavadījumā. Diezgan forši. Pirmā dziesma esot pat paša komponēta. Ģitārpēli apguvis uz ielas.

Iztirzājuma nagla.
Pie durvīm klauvē. Svešiniece. Sadzērusies angle. Plānā džemperītī un džinsās, pārsalusi, noraudājusies, izmisusi. Piedzērušies radi esot viņu no takša izmetuši kaut kur Westwudā, šī pusotru h bridusi pa rajonu, nezinādama, kur atrodas, bez naudas, bez telefona, klauvējot pie visām durvīm, līdz saklauvējusi mūs, lūdzot sazvanīt taksi.
A takši visi aizņemti, nesazvanāmi, pārslogoti, raušot lielo vecgada vakara čunguru. Vienu izdodas sazvanīt. 45 minūtes lika pagaidīt. Saprotams, ka neļāvu viņai iet ārā un gaidīt. Sacienājām ar tēju, iepazīstinājām ar mums un pakavējām laiku.
Te mazliet atklājās dažu kaimiņu sejas...
Kam viņa esot likusies aizdomīga... Kam pēc narkomānes... Nu com'on!!! Kāda narkomāne?! Es arī izskatos totāli pēc kokaīna šņaucējas, kad esmu pārsalusi aukstumā, mitrumā un nedod, Dievs, noraudājusies... Cilvēkam vajag palīdzību. Un pēc tam, ja paši sagadīsimies neforšos apstākļos un ilgosimies pēc palīdzības - visi ignorēs... Un tad varēsim lamāt visus pārējos, ka vot, pasaule netaisnīga, kā tā var utt... Katram, protams, savas dzīves mācības, taču tas nav attaisnojums ignorancei.

Ne par kapeiku nebija aizdomīga. Arī melot nemeloja. Izmisīgi gribēja tikt mājās (Peterborough perifērija) pie saviem bērniem, pēc tam, kad pirmo reizi gribēja sagaidīt JG šķirti no tiem, turklāt, 2 dienas pirms tam šķirusies no bērnu tēva.

Atkāpe. Kad kārtējo reizi Latvijā kāds aiziet pie Dieviem, kad palicis slikti uz ielas, un neviens nav licies ne zinis, uzrodas daudz nosodītāju, lamātāju, zākātāju - vot visi likti, kā var šitā ignorēt utt utjp... Kad runāt - tad neviens nekautrējas... Taču cik no tiem visiem moralizētājiem ir reāli darītāji un, kad tas nepieciešams, - palīdzīgas rokas sniedzēji, cik no tiem nepaies garām saļimušam ķermenim, kuru dvēsele vēl nav pametusi??? Vai pat, ja ir. Šai ziņā diemžēl jāiemet akmens Latvijas dārziņā, jo tā cilvēku vienaldzība ir šuasmīga. :( Anglijā, kad pēc plaušu karsoņa visi man teica, ka izskatos bāla, man bieži publiskās vietās jautāja, vai man viss kārtībā, vai ar mani viss ok? Latvijā to nesagaidīsi... Jāsaka gan, ka nezinu, vai angļi, piemēram, būs gana drosmīgi, lai, savukārt, mestos glābt kādu slīcēju vai ko citu, ko Latvijā gan var piedzīvot. Nav man tādu ziņu.

Drīz pēc tam arī viesi izklīda un mājinieki taisījās pa gultām. Tikām Uģis ierodas mājās, līdzi paņēmis dažus jauniepazītus draugus. Un izvilka mani jau gandrīz no gultas ārā - lai satusēju ar šiem, šiem garlaicīgi trijatā.
Nu labi - uzrīkoju šiem Twisteri. 3 stundas pagāja nemanot.
Tomēr pus7 aizvilkos gulēt, atstājot jauko kompāniju bez savas klātbūtnes.

Sanāca man arī iereibt šai naktī - dzēru jau arī gana daudz ruma kokteiļu. Skaits ir nojucis. Turklāt sajaukumā ar šampi. Manam organismam tas ir neierasti. Bet neskatoties uz smeldzi, piedzerties nav man tieksme.
Dīvainā kārtā nākamajā dienā pat kaltētājs nepiemeklēja - tomēr vienalga - savā kunģī pirmās ~5 h laidu tikai ūdeni, šķaidot un skalojot. Pēcāk no ēšanas bija grūti izvairīties, kamēr cepu sacepumu, ik pa laikam to garšojot. :D Pēcāk vēl grūtāk, turpinot cept šokolādes cepumus. :)

Kā izrādās, pilsēta nebija parūpējusie par salūtu. Klīda tik baumas, ka 1os naktī būšot??! Warum? Bet visriņķī šuadījās pa malu malām - tos arī skatījāmies. Kaut gan es pat nepavelkos uz salūtu. Dīvaini? Nezinu, bet tā nu tas ir, tomēr paskatīties varu.

Nu jā... un tagad zinu, ko uzdāvināt Antrai dzimšanas dienā - sienas pulkstenis tika sadauzīts. Tas nekas, ka dzimšanas diena bija vakar.

... ja nu mums ienāk prātā no krievu valodas burtiski iztulkot vārdu колбасит (vsk 3. persona).

Mēneša laikā otrs mēģinājums aizvilkt mani uz klubu... arī beidzās neveiksmīgi. Piektdienā par godu Nila dzimšanas dienai viņa senčiem tusiņš draugu kompānijā, kurš noslēdzās ar klubiem. Liene (Ingusa labākā drauga māsa, kura, izrādās, pazīst Uģi) aicināja arī mani, bet man uz darbu... Šoreiz nekā...

Sestdiena... Negaidīti ciemos atbraucis atkal Antras brālis Juris kopā ar viņu māsas meitu Ingu un izskatās, ka visi ziepējas uz klubu. Pat Antra. Pucējas un ko tur vēl nē... Es nupat kā pamodusies un saņēmusi uzaicinājumu, ieslēdzu automātiski pretestību. Bet vienīgā atruna, ko izdomāju - ka nepaspēšu sataisīties, mati un blah blah blah. Nē, šitas nenostrādāja. Nu labi, var jau arī aiziet. 40 minūtes un biju gatava. :D Un pašā negaidītākajā momentā mājās pāragri no darba pārrodas Sauļis un "pieķer" Antru... :D Nu arī Sauļis... uz klubu. Nedejoja gan ne reizi. Mājā palika tikai pati jaunākā, pati vecākā paaudze un Ieviņš.

Aizgājām uz "Drudzi". Man patika - pamaz vietas, bet visai mājīgs. Skan forša mūzika - dažāda, ne vienveidīga. Forši vecie gabali, nostaļģija, Varēju riktīgi izārdīties, iztrakoties. Bet pārējiem izskatījās so/so. Nezinu, cikos, bet Juris (iniciators šim visam un klubu izvēlei ar (ar Uģi izstaigājuši teju visus Pboro klubus)) ierosina, ka jāiet uz nākamo klubu. Antra ar Sauļi šeit mūs "pamet" un aiziet romantiskā pastaigā līdz mājām. Patīk fakts, ka mamma Antra kopā ar bērniem un krustbērniem (Ingu) ietusē. :))))

"Šķidrums". Spēcīgi vēdīja Pepsi Foruma/Roxy aura. Nostaļģija, bet mūzika... house. House ir dažādi veidi, bet šis nebija man. Ne manā šābrīža "komplektācijā". Dejot un ārdīties varēja jau tāpat, bet apnika, jo vienveidīgi. Un vienveidīgi man ir liekams aiz vienādības zīmes ar garlaicīgi. Pirmajā bija foršāk, dinamiskāk. Otrajā arī nemājīgāk. Bet tas tik pēc manas šnites. Pēcāk dejoju inerces pēc, jo sēdēt malā un nīkuļot nav forši. Tad labāk iet mājās. :D Bet oma nebija iet mājās, oma bija laba. :D Kaut gan mājās iešana ar ne obligāti nozīmētu sliktu omu.

Noskaņota biju iztikt bez alkohola, jo man nevajag alko, lai iztrakotos. Alko reizēm var pat patraucēt. Man. Tomēr kompānijas pēc sanāca un ne jau bišķīn. :D Es brīnos, kā nebiju no kātiem nost no visiem šotiņiem un ruma kokteiļiem, ja ņem vērā, ka līdz šim ļoti reti un tad ar tik - vīna glāzi. Biju anyway visskaidrākā. Nē, nu labi - "Drudzī" vissskaidrākais bija Sauļis, kurš vispār neko, tad Antra, tad es. Nezinu, kurā "vietā" likt Juri, bet viņam noteikti ir jābūt izturīgam uz alko. Party animals - abi ar Ingu. Laikam kārtīgi izdejoju un ātri izgaroja. :D A Uģis esot čiepis no visiem dzērienus un izdzēris pa kluso. :D

Brīžiem tikām knipsēti tāpat kā to darīja santech.

Atlaidu pa pilnu programmu. Emmm.. nē, laikam palasoties, kā daža cita to dara, tad kaut kāda detaļa iztrūka, tomēr bez izārdīšanās, bez alko un bez herbārija (tas gan bija no rīta pēc visiem afetrpartijiem) neiztiku. :D

Četros no rīta ar pēdējo foršas dziesmas noti un pirmo gaili (par tiem gan neatbildu) devāmies meklēt, kur kāds piedāvā after party.
Nekur!!! Devāmies pastaigā meklēt diennakts točku, kur rumu nopirkt. Līdz šim viss bija pa gludo un skaisto. Bet te...sākās intrigas un piedzīvojumi dažiem. :D
Pie diennakts točkas rinda jau gara, neesam vienīgie. Stāvot iepazīstamies ar slovāku. Totālā ķitē. Es jūtos galīgi izvēdinājusies un sāku vērošanu no [m]alas. Apsēdāmies uz soliņa un "aplipām" ar citiem "līdzīgiem". Pirmie bija poļi un rumānis. Iepazināmies ar poļiem. Pilnīgā ķitē. Izrādās, Juris runā 7 valodā, tsk., poļu. Inga ari poliski močī tīri neko.
Pēcāk braļukas leituviskes arī piebiedrojas. Ar viskiju. Visi pa taisno no kakliņa. Viskijs ir pretīgs, rums bija vēl ok. Šitie varianti atkal atšauj atmiņā pusaudža gadus... Sēdēšana uz soliņa ar pudelēm rokā. Kur tie laiki. Tagad šis vairs nevilina... Esmu novērotājs, šitās epizodes gan man bišķi garlaiko, bet bišķin tā kā uzmanu visu parādi. :D Juris arī. Džordžs. :) Tas viss ilga, līdz Inga nosala tā, ka izprasījās, lai kāds pie sevis mājās uzrīko housparty turpinājumā. Ok, ejam pie poļiem. Kaut kur tur...
Tusiņš turpinās. Izpildās visi pārējie. Meitenes - tikai tik, cik mūsu kompānijā. Gāja vaļā čipendeils, uzmākšanās Ievai, kokčiki, jampadracis, tumbiņu spraušana, krišana gar zemi, datora ar mūziku izlūgšanās, kokčiki, dejas un daudz kas cits.
Inga izpildījās tik efektīvi (viņai labi sanāk, forši arī dejo), ka nabaga poļi nodomāja, ka viņa ir profesionāle, bet Juris - "saimnieks". Rumānis ilgi sita tirgu ar Juri - lai tas neprasītu naudu. :D Inga bija šokēta par to visu pēc tam, kad to uzzināja. Pa to laiku Inga visiem tiem pārējiem cenšas ieborēt, ka man un Ievai vēl nav 18 - mūs aiztikt nedrīkstot. :D Par mani varēja arī neuztraukties. Man laikam dabiski izdodas ieņemt stāju un man pat pirkstu nepiedūra. :D Iespējams arī tāpēc, ka jau uz soliņa sēdēdami, Juris uzdevās par manu džeku. Mani lika mierā, Ievu gan nē. Pat nelīdzēja boifrenda piesaukšana. Atšķirība arī tāda, ka es biju biksēs, kamēr Ieva īsā kleitā bez lencītēm.

Pēc kāda laika manu, ka Uģis planē un kādā brīdī jūtu, ka taisās aizplanēt. Atbilde izskan, ka viņam ir ok un viss kārtībā. Nu labi. Bet aizplanē uz ārdurvju pusi. Pēc kāda laika, kad neatgriežas, eju meklēt. Pirmajā stāvā šamā nav un ārdurvis uz ielu ir vaļā. Eju ārā meklēt un saukt. Šķita, ka pat redzēju viņu slājam, bet varbūt tomēr ne viņš. Esmu nosalusi, eju atpakaļ paziņot, ka Uģa ta nava. Juris saka, ka viss ok - mājās tiksimies. Man kaut kā čujs, ka nebūs vis tik vienkārši. Paķeru mēteli un Inga ar iznāk kopā ar mani, bet nobīstoties neatrast atpakaļceļu, izdomāja, ka jāmēģina uzzvanīt Uģim.
Uģis ir Jura sazvanīts un sakot, ka viņam ok, tipa laikam iet mājās. Tipa - zinot, kur iet. Vārdu sakot - tiksimies mājās.

Pēc kāda laika visiem nobrieda, ka tusiņš ir galā un jābrauc mājās. Ar taksi. Māja ir uz stūra un pa logu apskatos ielu nosaukumus. Pēcāk brīnījos, kā taksis atrada pēc tiem nosaukumiem, jo Sugar square tomēr nebija ielas nosaukums (tāda pat Pboro neesot pēc gūgles datiem):D
Tiekam mājās un man pirmais jautājums - kur Uģis. Meitenes- nu taču guļ noteikti, guļ!! Abas uziet augšā - savā gultā nava. Inga norauj Ieviņam segu nost kliegdama, ka tur Uģa arī nava. Esot to pašu ar Antru izpildījusi. :D

Nu ko - jautri ta jautri, a biedrs Uģis ir pazudis. Mierināšanai herbārijs tika pielietots.

Turpmāk notiek regulāra savzanīšanās ar Uģi, kuram vadātājs piemeties. Bet seit stāstu labāk turpināt iz Uģa stāstītā.
Izrādās, viņš pirmā zvana laikā bija planējis un vispār nesapratis, kur iet un kāpēc. Nesaprata ari laikam, kas vispār viņam zvanīja. Telefons zvanījis. :D

Viņām ļoti pīpēt gribējies un nav sapratis, kru atrodas. Sāka streļīt cīgas. Noķēra 1 šoferi - dabūja, bet uguns nava. Sāka streļīt uguni. Pēc tam atrada kabatā mammas iedotās šķiltavas pie kluba. Šai brīdī laikam sajutās pārlaimīgs. Kādā no šime laimes momentiem Juris laikam sazvanīja un mums stāstīja, ka Uģis izklausās laimīgs un tīri apmierināts ar radušos scenāriju. Pēcāk Uģis atrada kabatā arī etviju ar cigaretēm, ko tā pati mamma iedeva. :D
Pirmajam satiktajam (daudz tādu nebija) paprasīja, kur jāiet uz centru. Tur - caur krūmiem jāiet. Iet un iet, bet nekādi neatpazīst nevienu vietu. Nostopē mašīnu ar vecu tantiņu - vai jūs uz centru? Nē. Bet kā - jūs taču centra virzienā braucat? Nē, centrs ir pretējā virzienā. Un tā viņš turpu-šurpu. Tikām mājās iet vaļā citi piedzīvojumu stāsti un visa māja sacelta augšā.
Taksi es izsaucu 7:21, Mājās Uģis bija tā ap pus10. Pārlaimīgs novēlās koridorī uz grīdas. :)

Eiforija, izlādēšanās, elektrība, enerģija, lādiņš, dzīvība, dzirksteles, dzīvsudrabs, nostaļģija... ir vārdi, kas raksturo šo nakti.

Forša kompānija un 4 angļu klubi manā "kontā". Nav daudz, bet man nevajag kvantitāti, man labāk kvalitāti.

Un brīnos, ka pilnīgi nekas nesāp, pohu nav, pat kaltētāja nav. Pie poļiem atstāju savu šalli, bet, ko nu par šalli bēdāties. Pasākums izdevies, jautrība pa pilnu programmu un piedzīvojumi arī. Noslēdzu pasākumu ar gājienu uz veikalu pēc paikas. :D

Sestdien bija jauks, mierīgs pārtijs pie Šerilas. Satiku Kasunu. Viņa acis... ir kaut kas fascinējošs... Tik dziļas, tik krāšņas, varavīksnene šķiet lielāka kā parasti cilvēkiem. Tajās var iegrimt, kavēties ilgi un meklēt klaiņojam. Skatoties ilgāk, šķiet, ka sāc pazust...
Arī pats to saimnieks ir jauks puisis un arī smaids foršs, bet tomēr nekas tā īsti nesaista. Nejūtu konekšen. Acis var pamielot. :)

90x presīte. Jūtos ok.

Šodien vajadzētu uztaisīt 1 minūtes intensīvo skrējienu, bet kaut kā galīgi nevaru izvilkt savu pakaļu uz to... laikam noskaņojos uz došanos uz koledžu, jo vakar nolažojos laika ziņā un to neizdarīju...

Andris neskatoties uz solījumu, neliekas mierā, un sola mums skaistu kopīgu dzīvi un audzināt bērnus un ceļot pa pasauli... Jau 3 reizes viņu aplauzu, neaizejot uz tikšanos.
Eh...