Magnesia

"Uzskati, ka visas Tava spējas un zināšanas ir tikai līdzeklis, lai palīdzētu citiem cilvēkiem."
Vai nav ironiski tādu vēstījumu izņemt no alvas sunīša pēc tā, ko man pavēstīja mana numeroloģijas matrica?

Bet no alvas izlējās kaut kas līdzīgs pūķim, ne pūķim... Naudas daudz nebija.
Paldies mammucim, kas atsūtīja man šādu suvenīriņu. :*

Kaut nebija oma, biju ar mieru iet gulēt, tomēr ļāvos uzaicinājumam pievienoties kaimiņu mājas ballītei.

Ballīte kā ballīte. Ballīte parastā. Ievads pliekans, tomēr iztirzājumā patīkamu vēsmu ievieš vēlāk daži ciemiņi - Sauļa māsa ar savu dzīvesbiedru. Pēcāk parunājoties - jauks pāris, - dzīves draugi, kā paši saka. Un izrādās, viņš ar meditācijām nodarbojas... Turklāt uzrīkoja mums nelielu dziedāšanu savā izpildījumā un savas ģitārspēles pavadījumā. Diezgan forši. Pirmā dziesma esot pat paša komponēta. Ģitārpēli apguvis uz ielas.

Iztirzājuma nagla.
Pie durvīm klauvē. Svešiniece. Sadzērusies angle. Plānā džemperītī un džinsās, pārsalusi, noraudājusies, izmisusi. Piedzērušies radi esot viņu no takša izmetuši kaut kur Westwudā, šī pusotru h bridusi pa rajonu, nezinādama, kur atrodas, bez naudas, bez telefona, klauvējot pie visām durvīm, līdz saklauvējusi mūs, lūdzot sazvanīt taksi.
A takši visi aizņemti, nesazvanāmi, pārslogoti, raušot lielo vecgada vakara čunguru. Vienu izdodas sazvanīt. 45 minūtes lika pagaidīt. Saprotams, ka neļāvu viņai iet ārā un gaidīt. Sacienājām ar tēju, iepazīstinājām ar mums un pakavējām laiku.
Te mazliet atklājās dažu kaimiņu sejas...
Kam viņa esot likusies aizdomīga... Kam pēc narkomānes... Nu com'on!!! Kāda narkomāne?! Es arī izskatos totāli pēc kokaīna šņaucējas, kad esmu pārsalusi aukstumā, mitrumā un nedod, Dievs, noraudājusies... Cilvēkam vajag palīdzību. Un pēc tam, ja paši sagadīsimies neforšos apstākļos un ilgosimies pēc palīdzības - visi ignorēs... Un tad varēsim lamāt visus pārējos, ka vot, pasaule netaisnīga, kā tā var utt... Katram, protams, savas dzīves mācības, taču tas nav attaisnojums ignorancei.

Ne par kapeiku nebija aizdomīga. Arī melot nemeloja. Izmisīgi gribēja tikt mājās (Peterborough perifērija) pie saviem bērniem, pēc tam, kad pirmo reizi gribēja sagaidīt JG šķirti no tiem, turklāt, 2 dienas pirms tam šķirusies no bērnu tēva.

Atkāpe. Kad kārtējo reizi Latvijā kāds aiziet pie Dieviem, kad palicis slikti uz ielas, un neviens nav licies ne zinis, uzrodas daudz nosodītāju, lamātāju, zākātāju - vot visi likti, kā var šitā ignorēt utt utjp... Kad runāt - tad neviens nekautrējas... Taču cik no tiem visiem moralizētājiem ir reāli darītāji un, kad tas nepieciešams, - palīdzīgas rokas sniedzēji, cik no tiem nepaies garām saļimušam ķermenim, kuru dvēsele vēl nav pametusi??? Vai pat, ja ir. Šai ziņā diemžēl jāiemet akmens Latvijas dārziņā, jo tā cilvēku vienaldzība ir šuasmīga. :( Anglijā, kad pēc plaušu karsoņa visi man teica, ka izskatos bāla, man bieži publiskās vietās jautāja, vai man viss kārtībā, vai ar mani viss ok? Latvijā to nesagaidīsi... Jāsaka gan, ka nezinu, vai angļi, piemēram, būs gana drosmīgi, lai, savukārt, mestos glābt kādu slīcēju vai ko citu, ko Latvijā gan var piedzīvot. Nav man tādu ziņu.

Drīz pēc tam arī viesi izklīda un mājinieki taisījās pa gultām. Tikām Uģis ierodas mājās, līdzi paņēmis dažus jauniepazītus draugus. Un izvilka mani jau gandrīz no gultas ārā - lai satusēju ar šiem, šiem garlaicīgi trijatā.
Nu labi - uzrīkoju šiem Twisteri. 3 stundas pagāja nemanot.
Tomēr pus7 aizvilkos gulēt, atstājot jauko kompāniju bez savas klātbūtnes.

Sanāca man arī iereibt šai naktī - dzēru jau arī gana daudz ruma kokteiļu. Skaits ir nojucis. Turklāt sajaukumā ar šampi. Manam organismam tas ir neierasti. Bet neskatoties uz smeldzi, piedzerties nav man tieksme.
Dīvainā kārtā nākamajā dienā pat kaltētājs nepiemeklēja - tomēr vienalga - savā kunģī pirmās ~5 h laidu tikai ūdeni, šķaidot un skalojot. Pēcāk no ēšanas bija grūti izvairīties, kamēr cepu sacepumu, ik pa laikam to garšojot. :D Pēcāk vēl grūtāk, turpinot cept šokolādes cepumus. :)

Kā izrādās, pilsēta nebija parūpējusie par salūtu. Klīda tik baumas, ka 1os naktī būšot??! Warum? Bet visriņķī šuadījās pa malu malām - tos arī skatījāmies. Kaut gan es pat nepavelkos uz salūtu. Dīvaini? Nezinu, bet tā nu tas ir, tomēr paskatīties varu.

Nu jā... un tagad zinu, ko uzdāvināt Antrai dzimšanas dienā - sienas pulkstenis tika sadauzīts. Tas nekas, ka dzimšanas diena bija vakar.

... ja nu mums ienāk prātā no krievu valodas burtiski iztulkot vārdu колбасит (vsk 3. persona).

Mēneša laikā otrs mēģinājums aizvilkt mani uz klubu... arī beidzās neveiksmīgi. Piektdienā par godu Nila dzimšanas dienai viņa senčiem tusiņš draugu kompānijā, kurš noslēdzās ar klubiem. Liene (Ingusa labākā drauga māsa, kura, izrādās, pazīst Uģi) aicināja arī mani, bet man uz darbu... Šoreiz nekā...

Sestdiena... Negaidīti ciemos atbraucis atkal Antras brālis Juris kopā ar viņu māsas meitu Ingu un izskatās, ka visi ziepējas uz klubu. Pat Antra. Pucējas un ko tur vēl nē... Es nupat kā pamodusies un saņēmusi uzaicinājumu, ieslēdzu automātiski pretestību. Bet vienīgā atruna, ko izdomāju - ka nepaspēšu sataisīties, mati un blah blah blah. Nē, šitas nenostrādāja. Nu labi, var jau arī aiziet. 40 minūtes un biju gatava. :D Un pašā negaidītākajā momentā mājās pāragri no darba pārrodas Sauļis un "pieķer" Antru... :D Nu arī Sauļis... uz klubu. Nedejoja gan ne reizi. Mājā palika tikai pati jaunākā, pati vecākā paaudze un Ieviņš.

Aizgājām uz "Drudzi". Man patika - pamaz vietas, bet visai mājīgs. Skan forša mūzika - dažāda, ne vienveidīga. Forši vecie gabali, nostaļģija, Varēju riktīgi izārdīties, iztrakoties. Bet pārējiem izskatījās so/so. Nezinu, cikos, bet Juris (iniciators šim visam un klubu izvēlei ar (ar Uģi izstaigājuši teju visus Pboro klubus)) ierosina, ka jāiet uz nākamo klubu. Antra ar Sauļi šeit mūs "pamet" un aiziet romantiskā pastaigā līdz mājām. Patīk fakts, ka mamma Antra kopā ar bērniem un krustbērniem (Ingu) ietusē. :))))

"Šķidrums". Spēcīgi vēdīja Pepsi Foruma/Roxy aura. Nostaļģija, bet mūzika... house. House ir dažādi veidi, bet šis nebija man. Ne manā šābrīža "komplektācijā". Dejot un ārdīties varēja jau tāpat, bet apnika, jo vienveidīgi. Un vienveidīgi man ir liekams aiz vienādības zīmes ar garlaicīgi. Pirmajā bija foršāk, dinamiskāk. Otrajā arī nemājīgāk. Bet tas tik pēc manas šnites. Pēcāk dejoju inerces pēc, jo sēdēt malā un nīkuļot nav forši. Tad labāk iet mājās. :D Bet oma nebija iet mājās, oma bija laba. :D Kaut gan mājās iešana ar ne obligāti nozīmētu sliktu omu.

Noskaņota biju iztikt bez alkohola, jo man nevajag alko, lai iztrakotos. Alko reizēm var pat patraucēt. Man. Tomēr kompānijas pēc sanāca un ne jau bišķīn. :D Es brīnos, kā nebiju no kātiem nost no visiem šotiņiem un ruma kokteiļiem, ja ņem vērā, ka līdz šim ļoti reti un tad ar tik - vīna glāzi. Biju anyway visskaidrākā. Nē, nu labi - "Drudzī" vissskaidrākais bija Sauļis, kurš vispār neko, tad Antra, tad es. Nezinu, kurā "vietā" likt Juri, bet viņam noteikti ir jābūt izturīgam uz alko. Party animals - abi ar Ingu. Laikam kārtīgi izdejoju un ātri izgaroja. :D A Uģis esot čiepis no visiem dzērienus un izdzēris pa kluso. :D

Brīžiem tikām knipsēti tāpat kā to darīja santech.

Atlaidu pa pilnu programmu. Emmm.. nē, laikam palasoties, kā daža cita to dara, tad kaut kāda detaļa iztrūka, tomēr bez izārdīšanās, bez alko un bez herbārija (tas gan bija no rīta pēc visiem afetrpartijiem) neiztiku. :D

Četros no rīta ar pēdējo foršas dziesmas noti un pirmo gaili (par tiem gan neatbildu) devāmies meklēt, kur kāds piedāvā after party.
Nekur!!! Devāmies pastaigā meklēt diennakts točku, kur rumu nopirkt. Līdz šim viss bija pa gludo un skaisto. Bet te...sākās intrigas un piedzīvojumi dažiem. :D
Pie diennakts točkas rinda jau gara, neesam vienīgie. Stāvot iepazīstamies ar slovāku. Totālā ķitē. Es jūtos galīgi izvēdinājusies un sāku vērošanu no [m]alas. Apsēdāmies uz soliņa un "aplipām" ar citiem "līdzīgiem". Pirmie bija poļi un rumānis. Iepazināmies ar poļiem. Pilnīgā ķitē. Izrādās, Juris runā 7 valodā, tsk., poļu. Inga ari poliski močī tīri neko.
Pēcāk braļukas leituviskes arī piebiedrojas. Ar viskiju. Visi pa taisno no kakliņa. Viskijs ir pretīgs, rums bija vēl ok. Šitie varianti atkal atšauj atmiņā pusaudža gadus... Sēdēšana uz soliņa ar pudelēm rokā. Kur tie laiki. Tagad šis vairs nevilina... Esmu novērotājs, šitās epizodes gan man bišķi garlaiko, bet bišķin tā kā uzmanu visu parādi. :D Juris arī. Džordžs. :) Tas viss ilga, līdz Inga nosala tā, ka izprasījās, lai kāds pie sevis mājās uzrīko housparty turpinājumā. Ok, ejam pie poļiem. Kaut kur tur...
Tusiņš turpinās. Izpildās visi pārējie. Meitenes - tikai tik, cik mūsu kompānijā. Gāja vaļā čipendeils, uzmākšanās Ievai, kokčiki, jampadracis, tumbiņu spraušana, krišana gar zemi, datora ar mūziku izlūgšanās, kokčiki, dejas un daudz kas cits.
Inga izpildījās tik efektīvi (viņai labi sanāk, forši arī dejo), ka nabaga poļi nodomāja, ka viņa ir profesionāle, bet Juris - "saimnieks". Rumānis ilgi sita tirgu ar Juri - lai tas neprasītu naudu. :D Inga bija šokēta par to visu pēc tam, kad to uzzināja. Pa to laiku Inga visiem tiem pārējiem cenšas ieborēt, ka man un Ievai vēl nav 18 - mūs aiztikt nedrīkstot. :D Par mani varēja arī neuztraukties. Man laikam dabiski izdodas ieņemt stāju un man pat pirkstu nepiedūra. :D Iespējams arī tāpēc, ka jau uz soliņa sēdēdami, Juris uzdevās par manu džeku. Mani lika mierā, Ievu gan nē. Pat nelīdzēja boifrenda piesaukšana. Atšķirība arī tāda, ka es biju biksēs, kamēr Ieva īsā kleitā bez lencītēm.

Pēc kāda laika manu, ka Uģis planē un kādā brīdī jūtu, ka taisās aizplanēt. Atbilde izskan, ka viņam ir ok un viss kārtībā. Nu labi. Bet aizplanē uz ārdurvju pusi. Pēc kāda laika, kad neatgriežas, eju meklēt. Pirmajā stāvā šamā nav un ārdurvis uz ielu ir vaļā. Eju ārā meklēt un saukt. Šķita, ka pat redzēju viņu slājam, bet varbūt tomēr ne viņš. Esmu nosalusi, eju atpakaļ paziņot, ka Uģa ta nava. Juris saka, ka viss ok - mājās tiksimies. Man kaut kā čujs, ka nebūs vis tik vienkārši. Paķeru mēteli un Inga ar iznāk kopā ar mani, bet nobīstoties neatrast atpakaļceļu, izdomāja, ka jāmēģina uzzvanīt Uģim.
Uģis ir Jura sazvanīts un sakot, ka viņam ok, tipa laikam iet mājās. Tipa - zinot, kur iet. Vārdu sakot - tiksimies mājās.

Pēc kāda laika visiem nobrieda, ka tusiņš ir galā un jābrauc mājās. Ar taksi. Māja ir uz stūra un pa logu apskatos ielu nosaukumus. Pēcāk brīnījos, kā taksis atrada pēc tiem nosaukumiem, jo Sugar square tomēr nebija ielas nosaukums (tāda pat Pboro neesot pēc gūgles datiem):D
Tiekam mājās un man pirmais jautājums - kur Uģis. Meitenes- nu taču guļ noteikti, guļ!! Abas uziet augšā - savā gultā nava. Inga norauj Ieviņam segu nost kliegdama, ka tur Uģa arī nava. Esot to pašu ar Antru izpildījusi. :D

Nu ko - jautri ta jautri, a biedrs Uģis ir pazudis. Mierināšanai herbārijs tika pielietots.

Turpmāk notiek regulāra savzanīšanās ar Uģi, kuram vadātājs piemeties. Bet seit stāstu labāk turpināt iz Uģa stāstītā.
Izrādās, viņš pirmā zvana laikā bija planējis un vispār nesapratis, kur iet un kāpēc. Nesaprata ari laikam, kas vispār viņam zvanīja. Telefons zvanījis. :D

Viņām ļoti pīpēt gribējies un nav sapratis, kru atrodas. Sāka streļīt cīgas. Noķēra 1 šoferi - dabūja, bet uguns nava. Sāka streļīt uguni. Pēc tam atrada kabatā mammas iedotās šķiltavas pie kluba. Šai brīdī laikam sajutās pārlaimīgs. Kādā no šime laimes momentiem Juris laikam sazvanīja un mums stāstīja, ka Uģis izklausās laimīgs un tīri apmierināts ar radušos scenāriju. Pēcāk Uģis atrada kabatā arī etviju ar cigaretēm, ko tā pati mamma iedeva. :D
Pirmajam satiktajam (daudz tādu nebija) paprasīja, kur jāiet uz centru. Tur - caur krūmiem jāiet. Iet un iet, bet nekādi neatpazīst nevienu vietu. Nostopē mašīnu ar vecu tantiņu - vai jūs uz centru? Nē. Bet kā - jūs taču centra virzienā braucat? Nē, centrs ir pretējā virzienā. Un tā viņš turpu-šurpu. Tikām mājās iet vaļā citi piedzīvojumu stāsti un visa māja sacelta augšā.
Taksi es izsaucu 7:21, Mājās Uģis bija tā ap pus10. Pārlaimīgs novēlās koridorī uz grīdas. :)

Eiforija, izlādēšanās, elektrība, enerģija, lādiņš, dzīvība, dzirksteles, dzīvsudrabs, nostaļģija... ir vārdi, kas raksturo šo nakti.

Forša kompānija un 4 angļu klubi manā "kontā". Nav daudz, bet man nevajag kvantitāti, man labāk kvalitāti.

Un brīnos, ka pilnīgi nekas nesāp, pohu nav, pat kaltētāja nav. Pie poļiem atstāju savu šalli, bet, ko nu par šalli bēdāties. Pasākums izdevies, jautrība pa pilnu programmu un piedzīvojumi arī. Noslēdzu pasākumu ar gājienu uz veikalu pēc paikas. :D

Ak, ja, pirmirsu pastastit par atlidosanu ka tadu. Biju iespringusi par rokas bagazu Ryanairam, ipashi pec bridinajuma vestulem, ka uz Zsv laiku strikti kontrolees. Tapec lidosta iznemu ara visu, ko vareju, lai dabutu svaru lidz 10 kg. Izmeri +/- atbilst. Rezultataa chemodans netika sverts vispar un ari merits netika.

Un vel - patika dekoracijas JG sagaidishanas pasakuma. Smuki virds galvam peerliites un kad prozjektori tiek kustinaati turpu-shurpu, izskatas ka rasas peerliites zirneklju tiiklos.


Esmu atpakalj no pastaigas. Nolemu cepuri nevilkt, jo saulains. Ara bija auksts vejs, cauri push, un shis lemums atmaksajas ar nosalushu pakausi, bet tas nekas.
Uzprasijos, lai Elita iedod savu fochiku, vismaz kadas bildes sakariigak vares uztaisiit.

Iesakumaa aizgajam uz Maķīti (McDonalds) Elitu pabarot. Pats centrs, divstaviigs, lauzju pilns! Dabuju, zinat, ka Anglijaa var dabut pabalstus, ja esi alkoholikjis, narkomans vai resns. :)

Patiesibaa tas bija shopings. Trijata ar Elitas draudzenes meitu Saivu ejam iepirkties. Elita grib sarkanu meteli. Izstaigati visi centra veikali, krustu shkersu.
Vispar man netiik iipashi iepirkshanas tures, nogurdina un prieka nav parak, ja ilgi sanak. Latvija biezji skatos uz aci, ja cena ir loti zema - ja patik un uz aci der, njemu, lai nebutu janjemaas ar meerishanu.

Konstateju, ka vispar nav tik slikti, var atrast ko interesantu no apgjerba un shobrid ir boxing days jeb pecsvetku atlaides (lidz pat 70%), tomer uz apgjerbu negribas iespringt. Atradu kalnaa kapshanas zaabiishus, botas tomeer likaas par daargu. Nopirku rudens zabacinjus par 12 marcinjam.
Kadas 3 h tika pavaditas ieperkoties.

Tad Saiva un Elita iemineejas, ka abaam gribas zupu. Anglijaa kafejniicas zupas netaisa, bet Saiva zina leishu restoraanu. Shim nolukam tika sazvaniits arii Saivas draugs Edgars. Kadu gabalinju nostak atrodas, tapec braucam ar taxi, jo vinjas ir nostaigajushaas, ka negrib kajam. Nebija dargi, 5 marcinjas par braucienu.
Vinjas pasutija zupu, es salatus, Edgars cukgalas fileju. Zupas atnaca atri, bet parejais lika pagaidit. Es neesmu kashkjiigs klients, ari shoreiz pedejaa saaku vispar piemineet ilgo gaidiishanu, bet Edgars bija riktigi izbesiijies, Saiva arii. Bija arii par ko. Dazji, kas atnaca pec mums, aizgaja pirms mums. Saiva ar Edgaru bija stradajushi UK restoraanos un tur nedod Dievs parstaasi smaidit, nedod Dievs kaut ko ne taa, ja kads galdinsh tik ilgi gaidija, tad tika izsaukts pats galvenais un vispar - skandaals uz karstaam peedaam pat, ja shkjiivi nenoliec tieshi tur, kur klients grib, ja sulu neielej tik minuutees, cikaas klients grib utml. Mani salati ar fetas sieru gatavojaas gandriiz stundu, Edgara fileja vairak ka stundu. Bet porcijas ir labas. Izbadeejies shurp nakt tomer nevar. Pavaru it ka daudz, bet apkalposhanaa - neviena smaida, pat tad, kad gribejam iet uz 2. stavu, diezgan pucigi pateica, ka tur pilns u.c. Salidzinat pati vareshu, kad bushu bijusi Uk restoraanaa.
Bet iekartojums man tiri patik, atbilstoshi laikam noformeets.


Man jacenshas max atri pierast pie achgaarnaas satiksmes, jo pat Modri, kas te dzivojas jau sen, gandriz sabrauca aizvakar, jo paskatijas vispirms uz nepareizo pusi, taisni kada auto prieksha. Bet izvertas veiksmigi. Es jau LV pieradusi laipot ielai pari ta sameraa veikli, uz nepareizo pusi tik uzmetot ashu skatu, lidz pus ielai utt.

Re kur mazliet bilzjuki, ko shodien uztaisiju. Nasing speshal, ta tik - 1 bilde ar sveetku dekoracijaam no JG, berni, radi, dazjas istabas, maja, iela/s, taxi, restorans, centrs.
http://failiem.lv/u/fppdzte