Magnesia

Si esot biju loti liela zirgu ferma ar 100 zirgiem savulaik, bet nesen It ir sakusies recesija. Nu vairs tikai ~35. Seit ir gan saimnieku, gan klientu zirgi - sacensibam. Netalu ir cita zirgu ferma - turisma izjadem. 4 erzeli, ar kuriem ari jaj. Vel 1 igauniete, kas te strada. Tada nekuriene, meza.

E ir iekopusi savu darzinu, kur audze so un to. Malacis.

Bija jautriba par petersiliem, kurus "var" pipet un par tomatiem, kurus par lellitem taisa. ;D

Mammiks ieteica aizbraukt uz Sanmarino... bet uz Veneciju - ne. Venecija ir pa celam uz nakamo potencialo merki, Sanmarino - jastope uz leju un tad atpakal. Nez...

Hosti Balkanos, tiesa, joprojam kluse. Loti ceru, ka tomer atradisies.

Sodien panemu bongus un aizgaju uz mezu biski pameditet savadak ka ierasts.

Sodien aizgajam abas uz Suno ikgadejo festivalu. Sodien ista diena, kad aiziet, jo piesatinatak - sakuma visadas latino, indiesu un hip hop deju uzstasanas, pec tam 90.gadu muzikas koncerts. Eh, kur tie laiki. Atsauca visu nostalgiju, ka sagribejas lejupladet kaut ko no ta laika. :D Vecie forsie gabali, nu ari ne tik forsie. :D Nu labi - iespraucinaja briziem ari moderno "leto" POPsu. bet bija forsi - sovu ari uztaisija - ar iespaidigiem terpiem un nipru lekasanu. ;D Balss materials meitenem ari patikama limeni. Turp stallja samniece aizveda. Atpkal gajam kajam. Saimniece nekad nav bijusi sai festivalaa - 20 gadu laika.

Rit ir vieniga lietaina diena un mes iesim kalnos. :)

UPD. Ak, un aizmirsu pieminet... Suno festa koncertu teltij netalu esosais bodinieks - izradas, nevis musulmanu, bet vairak afrikanu. Jau otrdien redzeju tur dzambisus. Tagad aizgajam tuvuma apskatities - nu smukulisi izgrebti, ipasi smalki un forsi. Tomer pirkt - ne. man ir doma savejo pat pardot, jo nesanak spelet uz vina ipasi pedejos gadus. Pasiekalojamies un meginajam titk prom, jo naudas tapat lidzi nav daudz. Nak sie no Senegalas - ta sauc ari 1 skaistu ritmu. Bija vel mini dzembisi, ar pirkstu spelejami. :)
Tad sie meginaja savervet mus, iespejams, vinu sievam par kundeem. A vinas pin bizes, pie tam pin NEZELIGI atri. 15 min (laikam tadu laiku vai pat mazaku vins solija) sapiis tev visu galvu vienas bizes par 20 (laikam) eiro. Gandriz jau sagribeju, tomer attureja mana matu linija. :D

... ja nu mums ienāk prātā no krievu valodas burtiski iztulkot vārdu колбасит (vsk 3. persona).

Mēneša laikā otrs mēģinājums aizvilkt mani uz klubu... arī beidzās neveiksmīgi. Piektdienā par godu Nila dzimšanas dienai viņa senčiem tusiņš draugu kompānijā, kurš noslēdzās ar klubiem. Liene (Ingusa labākā drauga māsa, kura, izrādās, pazīst Uģi) aicināja arī mani, bet man uz darbu... Šoreiz nekā...

Sestdiena... Negaidīti ciemos atbraucis atkal Antras brālis Juris kopā ar viņu māsas meitu Ingu un izskatās, ka visi ziepējas uz klubu. Pat Antra. Pucējas un ko tur vēl nē... Es nupat kā pamodusies un saņēmusi uzaicinājumu, ieslēdzu automātiski pretestību. Bet vienīgā atruna, ko izdomāju - ka nepaspēšu sataisīties, mati un blah blah blah. Nē, šitas nenostrādāja. Nu labi, var jau arī aiziet. 40 minūtes un biju gatava. :D Un pašā negaidītākajā momentā mājās pāragri no darba pārrodas Sauļis un "pieķer" Antru... :D Nu arī Sauļis... uz klubu. Nedejoja gan ne reizi. Mājā palika tikai pati jaunākā, pati vecākā paaudze un Ieviņš.

Aizgājām uz "Drudzi". Man patika - pamaz vietas, bet visai mājīgs. Skan forša mūzika - dažāda, ne vienveidīga. Forši vecie gabali, nostaļģija, Varēju riktīgi izārdīties, iztrakoties. Bet pārējiem izskatījās so/so. Nezinu, cikos, bet Juris (iniciators šim visam un klubu izvēlei ar (ar Uģi izstaigājuši teju visus Pboro klubus)) ierosina, ka jāiet uz nākamo klubu. Antra ar Sauļi šeit mūs "pamet" un aiziet romantiskā pastaigā līdz mājām. Patīk fakts, ka mamma Antra kopā ar bērniem un krustbērniem (Ingu) ietusē. :))))

"Šķidrums". Spēcīgi vēdīja Pepsi Foruma/Roxy aura. Nostaļģija, bet mūzika... house. House ir dažādi veidi, bet šis nebija man. Ne manā šābrīža "komplektācijā". Dejot un ārdīties varēja jau tāpat, bet apnika, jo vienveidīgi. Un vienveidīgi man ir liekams aiz vienādības zīmes ar garlaicīgi. Pirmajā bija foršāk, dinamiskāk. Otrajā arī nemājīgāk. Bet tas tik pēc manas šnites. Pēcāk dejoju inerces pēc, jo sēdēt malā un nīkuļot nav forši. Tad labāk iet mājās. :D Bet oma nebija iet mājās, oma bija laba. :D Kaut gan mājās iešana ar ne obligāti nozīmētu sliktu omu.

Noskaņota biju iztikt bez alkohola, jo man nevajag alko, lai iztrakotos. Alko reizēm var pat patraucēt. Man. Tomēr kompānijas pēc sanāca un ne jau bišķīn. :D Es brīnos, kā nebiju no kātiem nost no visiem šotiņiem un ruma kokteiļiem, ja ņem vērā, ka līdz šim ļoti reti un tad ar tik - vīna glāzi. Biju anyway visskaidrākā. Nē, nu labi - "Drudzī" vissskaidrākais bija Sauļis, kurš vispār neko, tad Antra, tad es. Nezinu, kurā "vietā" likt Juri, bet viņam noteikti ir jābūt izturīgam uz alko. Party animals - abi ar Ingu. Laikam kārtīgi izdejoju un ātri izgaroja. :D A Uģis esot čiepis no visiem dzērienus un izdzēris pa kluso. :D

Brīžiem tikām knipsēti tāpat kā to darīja santech.

Atlaidu pa pilnu programmu. Emmm.. nē, laikam palasoties, kā daža cita to dara, tad kaut kāda detaļa iztrūka, tomēr bez izārdīšanās, bez alko un bez herbārija (tas gan bija no rīta pēc visiem afetrpartijiem) neiztiku. :D

Četros no rīta ar pēdējo foršas dziesmas noti un pirmo gaili (par tiem gan neatbildu) devāmies meklēt, kur kāds piedāvā after party.
Nekur!!! Devāmies pastaigā meklēt diennakts točku, kur rumu nopirkt. Līdz šim viss bija pa gludo un skaisto. Bet te...sākās intrigas un piedzīvojumi dažiem. :D
Pie diennakts točkas rinda jau gara, neesam vienīgie. Stāvot iepazīstamies ar slovāku. Totālā ķitē. Es jūtos galīgi izvēdinājusies un sāku vērošanu no [m]alas. Apsēdāmies uz soliņa un "aplipām" ar citiem "līdzīgiem". Pirmie bija poļi un rumānis. Iepazināmies ar poļiem. Pilnīgā ķitē. Izrādās, Juris runā 7 valodā, tsk., poļu. Inga ari poliski močī tīri neko.
Pēcāk braļukas leituviskes arī piebiedrojas. Ar viskiju. Visi pa taisno no kakliņa. Viskijs ir pretīgs, rums bija vēl ok. Šitie varianti atkal atšauj atmiņā pusaudža gadus... Sēdēšana uz soliņa ar pudelēm rokā. Kur tie laiki. Tagad šis vairs nevilina... Esmu novērotājs, šitās epizodes gan man bišķi garlaiko, bet bišķin tā kā uzmanu visu parādi. :D Juris arī. Džordžs. :) Tas viss ilga, līdz Inga nosala tā, ka izprasījās, lai kāds pie sevis mājās uzrīko housparty turpinājumā. Ok, ejam pie poļiem. Kaut kur tur...
Tusiņš turpinās. Izpildās visi pārējie. Meitenes - tikai tik, cik mūsu kompānijā. Gāja vaļā čipendeils, uzmākšanās Ievai, kokčiki, jampadracis, tumbiņu spraušana, krišana gar zemi, datora ar mūziku izlūgšanās, kokčiki, dejas un daudz kas cits.
Inga izpildījās tik efektīvi (viņai labi sanāk, forši arī dejo), ka nabaga poļi nodomāja, ka viņa ir profesionāle, bet Juris - "saimnieks". Rumānis ilgi sita tirgu ar Juri - lai tas neprasītu naudu. :D Inga bija šokēta par to visu pēc tam, kad to uzzināja. Pa to laiku Inga visiem tiem pārējiem cenšas ieborēt, ka man un Ievai vēl nav 18 - mūs aiztikt nedrīkstot. :D Par mani varēja arī neuztraukties. Man laikam dabiski izdodas ieņemt stāju un man pat pirkstu nepiedūra. :D Iespējams arī tāpēc, ka jau uz soliņa sēdēdami, Juris uzdevās par manu džeku. Mani lika mierā, Ievu gan nē. Pat nelīdzēja boifrenda piesaukšana. Atšķirība arī tāda, ka es biju biksēs, kamēr Ieva īsā kleitā bez lencītēm.

Pēc kāda laika manu, ka Uģis planē un kādā brīdī jūtu, ka taisās aizplanēt. Atbilde izskan, ka viņam ir ok un viss kārtībā. Nu labi. Bet aizplanē uz ārdurvju pusi. Pēc kāda laika, kad neatgriežas, eju meklēt. Pirmajā stāvā šamā nav un ārdurvis uz ielu ir vaļā. Eju ārā meklēt un saukt. Šķita, ka pat redzēju viņu slājam, bet varbūt tomēr ne viņš. Esmu nosalusi, eju atpakaļ paziņot, ka Uģa ta nava. Juris saka, ka viss ok - mājās tiksimies. Man kaut kā čujs, ka nebūs vis tik vienkārši. Paķeru mēteli un Inga ar iznāk kopā ar mani, bet nobīstoties neatrast atpakaļceļu, izdomāja, ka jāmēģina uzzvanīt Uģim.
Uģis ir Jura sazvanīts un sakot, ka viņam ok, tipa laikam iet mājās. Tipa - zinot, kur iet. Vārdu sakot - tiksimies mājās.

Pēc kāda laika visiem nobrieda, ka tusiņš ir galā un jābrauc mājās. Ar taksi. Māja ir uz stūra un pa logu apskatos ielu nosaukumus. Pēcāk brīnījos, kā taksis atrada pēc tiem nosaukumiem, jo Sugar square tomēr nebija ielas nosaukums (tāda pat Pboro neesot pēc gūgles datiem):D
Tiekam mājās un man pirmais jautājums - kur Uģis. Meitenes- nu taču guļ noteikti, guļ!! Abas uziet augšā - savā gultā nava. Inga norauj Ieviņam segu nost kliegdama, ka tur Uģa arī nava. Esot to pašu ar Antru izpildījusi. :D

Nu ko - jautri ta jautri, a biedrs Uģis ir pazudis. Mierināšanai herbārijs tika pielietots.

Turpmāk notiek regulāra savzanīšanās ar Uģi, kuram vadātājs piemeties. Bet seit stāstu labāk turpināt iz Uģa stāstītā.
Izrādās, viņš pirmā zvana laikā bija planējis un vispār nesapratis, kur iet un kāpēc. Nesaprata ari laikam, kas vispār viņam zvanīja. Telefons zvanījis. :D

Viņām ļoti pīpēt gribējies un nav sapratis, kru atrodas. Sāka streļīt cīgas. Noķēra 1 šoferi - dabūja, bet uguns nava. Sāka streļīt uguni. Pēc tam atrada kabatā mammas iedotās šķiltavas pie kluba. Šai brīdī laikam sajutās pārlaimīgs. Kādā no šime laimes momentiem Juris laikam sazvanīja un mums stāstīja, ka Uģis izklausās laimīgs un tīri apmierināts ar radušos scenāriju. Pēcāk Uģis atrada kabatā arī etviju ar cigaretēm, ko tā pati mamma iedeva. :D
Pirmajam satiktajam (daudz tādu nebija) paprasīja, kur jāiet uz centru. Tur - caur krūmiem jāiet. Iet un iet, bet nekādi neatpazīst nevienu vietu. Nostopē mašīnu ar vecu tantiņu - vai jūs uz centru? Nē. Bet kā - jūs taču centra virzienā braucat? Nē, centrs ir pretējā virzienā. Un tā viņš turpu-šurpu. Tikām mājās iet vaļā citi piedzīvojumu stāsti un visa māja sacelta augšā.
Taksi es izsaucu 7:21, Mājās Uģis bija tā ap pus10. Pārlaimīgs novēlās koridorī uz grīdas. :)

Eiforija, izlādēšanās, elektrība, enerģija, lādiņš, dzīvība, dzirksteles, dzīvsudrabs, nostaļģija... ir vārdi, kas raksturo šo nakti.

Forša kompānija un 4 angļu klubi manā "kontā". Nav daudz, bet man nevajag kvantitāti, man labāk kvalitāti.

Un brīnos, ka pilnīgi nekas nesāp, pohu nav, pat kaltētāja nav. Pie poļiem atstāju savu šalli, bet, ko nu par šalli bēdāties. Pasākums izdevies, jautrība pa pilnu programmu un piedzīvojumi arī. Noslēdzu pasākumu ar gājienu uz veikalu pēc paikas. :D